otrdiena, 2014. gada 18. novembris

NEražīgais rudens

Laiks pielikt punktu 2014.gada sezonai, tāpēc īsumā par pēdējā laika aktivitātēm. Iesākšu gan ar to, ka JĀ, oficiāli esmu pievienojis leģendām apvītajam somu klubam Turun Metsänkävijät un nākošajā gadā startēšu melnā formas tērpā! Lēmumu pieņēmu patstāvīgi vēl pirms pēdējām lielajām starptautiskajām stafetēm un šis lēmums manī bija nobriedis - nepieciešamas pārmaiņas! Vai esmu izdarījis pareizi jebšu nepareizi es nespriedelēšu, bet uzskatu, ka izdarīju pareizo izvēli. Par to pārliecināsimies nākošajā sezonā! Laiks sportiskajām aktivitātēm.
Septembra beigās startēju Valmieras pusmaratonā, kur skriešanai ideālos apstākļos izskrēju jaunu PB pusmaratonā un šobrīd mans labākais oficiālais rezultāts ir 1h14min28sek. Vieta kā jau šogad ierasts, ņemot vērā fizisko gatavību, 8.v. absolūti un 5.v. savā grupā.  
Valmieras finišs
Nedēļu vēlāk bija starts vienam no rudens gaidītākajiem startiem - LČ o-maratonā. Ņemot vērā pirms nedēļas iespēto Valmierā, devos ar lielu pārliecību par saviem spēkiem. Diemžēl nācās vilties, jo nebiju gatavs konkurentu taktikai, kurā man bija jāuzņemas līdera loma jau ceļā uz 1KP, kā nekā vienmēr biju bijis tas, kurš sēž aizmugurē un īstajā brīdī dodas izšķirošajā atrāvienā cīņā par medaļām. Šoreiz orientēšanās detalizētajās kartes daļās kliboja, neskatoties uz to, ka ātrums bija pat labāks kā medaļniekiem, nācās samierināties ar 4.vietu, kas noteikti nebija tas, kāpēc es stājos uz starta līnijas. Rezultāti.
LČ O-maratona starts
Pēc o-maratona sāku briest pēdējam starptautiskajam pasākumam Skotijā PWT (Park World Tour), bet pa ceļam izmantoju iespēju un visus startējušos 'samīcīju' pēdējā Latvijas Kausa posmā Siguldā. Distace ar kopējo startu un bez izkliedes - ko gan labāku es varu vēlēties?! Rezultāti.
Siguldas rudens
Uz Skotiju piekritu doties, lai apostītu gaisu sprinta kartēs, ņemot vērā, ka nākošgad Latvijas izlasei meža distancēs ir tikai 2 vietas, tad varbūt būs jāizmēģina veiksme sprintā, attiecīgi tad gatavojoties. Par sprintiem Skotijā varu teikt tikai to, ka tie priekš manis bija ļoti izaicinoši un aizraujoši. Edinburgā spēka bija daudz, bet ceļa izvēles vairākos līmeņos orientējoties kliboja. Gala rezultātā 41.vieta no 82 dalībniekiem. Stirlingā jau ierados ar nelielu Skotu zemes orientēšanas pieredzi, tāpēc biju krietni uzmanīgāks uz ceļa izvēlēm, bet tik un tā atstāju savu daļu laika, bet vieta nedaudz labāka - 29.vieta no 76 dalībniekiem. Sacensību oficiālā mājas lapa.
Edinburga
Pēc PWT ņēmu dalību Latvijas izlases īsajā un man neplānotajā treniņnometnē, lai iepazītos ar jauno izlases galveno treneri, somu speciālistu Jari Ikaheimonen. Vai būs labāk?! Will see! Noteikti būs savādāk, es ceru!
Kā sacensību sezonas pēdējo startu biju plānojis Siguldas kalnu maratona garākajā (54km) distancē. Šogad apzinājos, ka noteikti nebūšu tik spēcīgs kā iepriekšējā gadā, tāpēc cerēju uz pareizu taktisko noskaņošanos un sabarošanos pirms gaidāmā skrējiena. Viss pa lielam gāja kā pēc plāna un turējos cīņā par godalgotajām vietā, bet jau pie 2h20min sāku just, ka kājas iet ciet un skriešana sāk palikt ļoti apgrūtinoša. Pēc 27km nolēmu nedaudz paiet ar cerību, ka kājas atlaidīs. Nogāju 4km... nekā. Paskriet bija neiespējami. Jāmin fakts, ka 31km man garām paskrēja Kristaps Magone, kurš galu galā finišēja 3.vietā, bet es devos uz finišu bez rezultāta. Kā izsecināja sporta apavu pārdevēji - Adidas XC Kanadia bija nepareizā izvēle, jo pie esošajiem apstākļiem (sasalušās zemes) skriešana ar šiem apaviem bija trakāka kā pa betonu!
Ar 1.novembri nosacīti esmu uzsācis gatavoties jaunajai sezonai, tāpēc treniņi ir kļuvuši regulāri. Kāpēc nosacīti?! Tāpēc, ka joprojām veselība nav perfektā gatavībā, lai varētu trenēties tā kā to darīju pēdējos 2 gadus.
Vērā minams notikums bija 8.novembrī Vaidavā, kad debitēju rogainingā kopā ar Zani un Valdi. Ideāls pasākums garajam treniņam. Diezgan perfekti izplānojām sev atbilstošo maršrutu, kuru veicām ar uzviju un 25min rezervi. Finišējām 4.vietā XO grupā ar nieka 3 punktu atpalicību no 3.vietas un 4 punktu atpalicību no 2.vietas. Pie šāda iznākuma varu teikt, ka bija iespēja mums savākt vismaz 6 punktus vairāk, bet plānojot, mēs nebijām rēķinājušies ar cīņu par godalgotajām vietām un tā jau izdarījām vairāk kā bijām plānojuši. Visi rezultāti.
Draudzīgi tuvojamies finišam!
Mūsu veiktie 42km (atver jaunā cilnē)
Pēdējie divi notikumi saistīti ar Latvijas valsts svētku svinēšanu, kur 11.novembrī arī debitēju Lāčplēša nakts kausā un paliku 4.vietā, bet 15.novembrī skrēju skrējienā "Patriots", kur idejiski devos pēc uzvaras, bet zaudēju portugāļu skrējējam, kurš skrējienam pieteisās sacensību dienā. Par šo skrējienu gan paliek neliela rūgtuma garšā, jo vienmēr ir patīkami uzvarēt, it īpaši, ja pasākums notiek pirmo reizi! Rezultāti.
Finišs "Mangaļu" mājās
Šobrīd - turpinu trenēties, bet šoreiz vairāk ar galvu un ķermeņa sajūtām! Nākamais - TuMes Jukolas nometne novembra beigās.

pirmdiena, 2014. gada 15. septembris

Rudens čempionātu laiks

Tā kā jutos pietiekoši gatavs fiziski, tad biju akceptējis savu dalību Latvijas izlases sastāvā Pasaules militārajā čempionātā Austrijā. Dienu pirms došanās uz čempionātu vēl uzskrēju taku skriešans sacensībās "Āžu kalna stirnu buks", kuras tika organizētas pirmo reizi. Sākumā biju plānojis garāko distanci, bet apsverot atjaunošanās laiku un WMOC tuvumu, nelēmu atteikties no šīs domas un startēju 17.3km garajā distancē. Uzvara finišā diezgan droša, bet jāatzīst, ka sajūtas distances pirmajā pusē nebija tās rožainākās.
Āžu kalna stirnu buks
WMOC sākās ar vidējo distanci, kurā jutos ļoti spēcīgs tieši fiziskajā ziņā, bet pēc 1/3 distances parādījās pirmās neuzmanības kļūdiņas, tās ātri izlaboju, bet neņēmu vērā un turpināju skriet ļoti ātri, kas pārvērtās ļoti sliktā tehniskā izpildījumā no 17-20KP, kur kopā zaudēju ~2'. Vajadzēja piebremzēt... Pie ārā apvidus nācās samierināties vien ar 47.vietu. Rezultāti no vidējās distances.
WMOC vidējā distance
Garo distanci biju nolēmis skriet nedaudz mierīgāk, jo apzinājos, ka 100% gatavs šai distancei vēl neesmu. Kopumā varu teikt, ka veicu pieņemamu skrējienu līdz pirmspēdējam KP, uz kuru atstāju gandrīz 4'. Varu tiekt godīgi, ka par ātru sapriecājos, ka finišs tik tuvu. Protams, distancē bija vēl šādas tādas kļūdiņas + ne tie optimālākie ceļu varianti, bet izšķirošo lomu, kāpēc netiku iekaļuts stafetes komandā nospēlēja kļūda uz pirmspēdējo KP. Vērts ir pieminēt, ka pie šī KP mani noķēra par 8' Leonid Novikov, bet līdz finišam spēju no viņa tīri aizskriet par 10", par ko pēc tam saņēmu glaimojošus vārdus no 2013.gada pasaules čempiona vidējā distancē un stafetēs. Galu galā vēl necilāka vieta finišā - 52. Rezultāti no gatās distances.
Atpūtas dienā devāmies uz Grācu. Man patika, skaista pilsēta, garšīga pica un ļoti daudz selfiju, bet par to, ka pie starta netiek pielaista mūsu otrā komanda ar Lauru Vīķi sastāvā, uzzinājām iepriekšējās dienas vēlā vakarā, jo šāda komanda skaitās sastādītā un čempionātā dalību ņemt nedrīkst, tāpēc es startēju VIP race, kad visas komandas bija finišējušas stafetē. Īpaši censties necentos, bet distance man ļoti patika, jo nācās pacīnīties arī ar igauņu garāko vīru Kristo, bet dēļ kļūdas uz 10KP (farsta KP) nācās viņu pazaudēt un beigās finišēju 2.vietā.
WMOC VIP race (stafetes distance)
Pēc WMOC nekāda atpūta netika plānota un uzreiz devos atpakaļ uz Latviju palīgā savam klubam OK "Ape/Alūksne" Klubu stafetēs, kur skrēju pirmo etapu, lai atsvaidzinātu savas prasmes, jo pēdējais starts 1.etapā bija Baltijas čempionātā un tur es izgāzos kā veca-sapuvusi sēta. Šoreiz viss bija pilnīgi citādi un pārliecinoši kontrolēju notikumus mežā visas distances garumā un finišēju pirmais. Ja vēl tas viens KP nebūtu bijis nocelts, tad pārsvars pār konkurentiem būtu pietiekoši iespaidīgs. Ar Edgaru pēdējā etapā spējām tuvoties labākajām komandām un finišējām 11.vietā. Potenciāls komandai ir!
Action - Klubu stafešu skatītāju KP
Nu bija pienācis laiks vienam no rudens kulminācijas pasākumiem - LČ vidējā distancē un stafetēs. Beidzot jutos tiešām spēcīgs, bet jāatzīst, ka orientēšanās tehnika bija atstāta novārtā dēļ traumas, jo tā liedza daudz laika pavadīt apvidū. Vidējā distancē no visai labvēlīgas pozīcijas startā finišā ieņēmu savu (domājams) zemāko vietu līdz šim elites grupā... Ja distances lielākā daļa bija līmenī, tad beigu daļā vairs neatradu spēku, lai bez kļūdām paņemtu saknes purvā un purviņu kartes (NE)izzīmētajā daļā, ieskrienot papardēs, sorry, reljefs pazuda, varbūt trūka vēl kādas raustītas pushorizontāles... 23.vieta finišā ar atpalicību no labākajiem kā līdz mēnesim, bet paanalizējot splitus reāla bija 4.vieta un nekas vairāk. 
LČ vidējā distancē
Pēc šādi veiktas distances man tiešām nemaz negribējās startēt stafetē, bet labāk vnk paskriet pa ceļu. Nācās savākties, jo principā komandas sniegums bija manās rokās - atkarīgs kā veikšu pirmo etapu. Labi, ka esmu iekrājis šādu tādu pieredzi un uzklausot Lauri norādījums, ka man nevajag uzvarēt 1.etapu devos distancē. Minūti pirms starta zināju, ka viss būs čikiniekā - jutos pārliecināts, neskatoties uz IK Ausekļa mazajām piezīmēm... ar nerviem man viss kārtībā ;) Distanci veicu ļoti pārliecinoši, varbūt pat pārāk droši. Visu laiku turējos drusciņ aiz visiem, kuri skrēja man pa priekšu, ļāvu lai puikas navigē, bet pats mierīgi vācu savus farstus. Ceļā uz skatītāju KP sāku kāpināt tempu, jo distances pēdējā daļa bija skrienamāka. Lēnām pa vienam vien visi konkurenti atbira vai nespēja vairs savākt savus farstus, izņemot Artjomu, kurš pie skatītāju KP zaudējot 28" spēja mani saķert. Mans vienīgais izskaidrojums ir pirmais farsts aiz skatītāju KP, jo man nekļūdoties ne sekundi viņš spēja atspēlēt 21". Finišā man nebija ko likt viņa spurtam pretī un mierīgi finišēju 2.vietā ar 4" atpalicību. Pateicoties Lauri Silda un vēl vairāk Edgara sniegumam pēdējā etapā, izdevās uzvarēt visnotaļ bez lieka stresa. Good work! Rezultāti. Pēdējos 8 LČ stafetēs mūsu kluba komandai 5 zelts, bonusā 2 sudrabi un viena bronziņa. Un jā, mēs vēl skriesim "pāris" gadiņus šādā vai līdzīgā sastāvā :)! Rezultāti no LČ vidējā distancē un stafetē.
Stafetes izpildījums
Zelts
Kas tālāk?! Gatavojos LČ o-maratonā, pēc kura būs mikro cikls, lai sagatavotos pēdējam startam šajā sezonā Latvijas izlases kreklē - PWT Skotijā un sezonas noslēgums sekos Zviedrijā ar Smalandskavlen. Pagājušā sestdienā uzskrēju testa 10km skrējienu Kronvalda parkā, kur bez lielas piepūles uzvarēju savā grupā. Diskutējams ir vai tur sanāca 10km vai nē, bet tas šoreiz nav svarīgi. Šo svētdien tiekamies Valmierā, kur ož pēc otrā pusmaratona, jo Asics/Veikals maratons komandas biedri mokās ar traumām(-iņām).
Izskrienam Rīgu
Paldies Isostar, Suunto, OK "Apes/Alūksne" un individuālajiem atbalstītājiem par to, ka bija un ir kopā ar mani, neskatoties uz nevisai izdevušos sezonu! Turpinam skriet :)

ceturtdiena, 2014. gada 21. augusts

Keep going!

Kārtējais ilgais klusēšanas laiks ir pagājis un ir pienācis laiks uzrakstīt par to kā man ir gājis un par plāniem tuvākajā nākotnē.
Varbūt dažiem likās nesaprotama mana izvēle nestartēt PČ, jo pirms PČ Itālijā atgriezos sacensību apritē, bet... Tas bija Latvijā un distancēs, kuru garums nepārsniedza 12km uz cietā seguma praktiski bez kāpumā. Tagad visu pēc kārtas.
28.06. Kāpas 2.diena WRE - biju nolēmis startēt, neskatoties uz to, ka skriet biju atsācis 5 dienas iepriekš. Izdevās pietiekoši zolīds skrējiens, bet ļoti smags, jo fiziski biju ļoti tālu no līmeņa, kurā gribējās skriet. Muļķīgi kļūdījos uz ne to grūtāko distances KP, kur atstāju ~1'45''. Dienā ieņēmu 11.vietu +5:08min pret uzvarētāju J.V.Gvyldi, bet tikai +1:08min pret 5.vietu, kas būtu vērtējams kā izcils starts konkrētajos apstākļos.
29.06. RigaEco trail - izmantoju Isostar piedāvāto iespēju bez lielām ambīcijām, bet piedalīties kā lēnajā garajā treniņā, sastādot kompāniju Zanei. Bija patīkams pasākums, neskatoties uz slapjajiem laikapstākļiem. Izskrējām tādas vietas Rīgā, kurās citkārt noteikti neiegrieztos.
Distancē.
06.07. Skrējiens apkārt Vaidas ezeram (11,7km) - diena, kurā bija plānots izlidot uz Itāliju, kādam varbūt atkal nesaprotama mana izvēle, jo es taču skrienu sacensībās, bet atkal šeit ir bet... vidējais ātrums uz km kādā konkrētajā brīdī varēju paskriet bija 10-15sek lēnāk kādā varēju paskriet pirms iepriekšējā PČ, kā arī pagājušā rudenī. Ko es darītu Itālijā?! Skrējiens Vaidavā sagaidīja ar ļoti svelmainiem laikapstākļiem, kuriem nebiju gatavs, bet aizvadot pirmo intervālu treniņu nedēļas gaitā pirms skrējiena, biju gatavs pacīnīties par TOP3. Mērķi izpildīju, bet normālu ātrumu spēju noturēt tikai pirmos 6km, pēc tam temps strauji kritās un atlika tikai izdzīvot. Absolūti finišēju 3.vietā, bet grupā ieņēmu 2.vietu +2:03min pret uzvarētāju.
It`s hot in here.
12.07. Jelgavas nakts pusmaratons, kur startēju savas komandas Asics/Veikals maratons sastāvā 10,5km skrējienā - biju aizvadījis vēl vienu intervālu treniņu un sajūtas lēnām sāka uzlaboties. Zinot Jelgavu un tās līdzenumus nešaubījos, ka būs ātrs skrējiens, kuram vēl īsti gatavs varētu nebūt. Paņemot un noskrienot vēl liekus 350m dēļ organizatoru kļūdas par TOP3 bija jāaizmirst, jo nācās ļoti iespringt, lai apdzītu daudzus garām paskrējušos sportistus, kas prasīja papildus enerģiju. Rezultāts, protams, visai vadošajai sportistu grupai bija vismaz par 1' sliktāks nekā citos 10,5km skrējienos t.sk. arī man, kas finišā deva 8.vietu absolūti un 5.vietu grupā +1:45min pret uzvarētāju.
Skrējēju brigāde.
19.07. Zemessardzes vasaras sporta spēles - kā jau pēdējos gados ierasts, tad šis pasākums ir ieplānots un neatņemama vasaras sastāvdaļa. Kārtējo reizi piedalījos orientēšanās komandas sastāvā, kur uzņēmos lielāko darba apjomu. Orientēšanās formas tērpā ar atkāpi - bez jakas un cepures dēļ karstajiem laikapstākļiem. Kārtējo reizi pievīla komandas trešais dalībnieks, kuram nepadevās viens KP, bet katram ir jāpaņem vismaz 3KP, kas ir sacensību nolikums (uz to zaudējām 15', bet uzvarētājiem tikai 6'). Palikām 4.vietā un 1' attālumā līdz 2.vietai.
02.-03.08. Siguldas kauss 5.vieta kopvērtējumā - sacensības, kurās nevarēja nepiedalīties, ņemot vērā to, ka WOC2018 būs konkrētajā apvidū un mums bija paredzēts ievākt informāciju, lai izmantotu to distanču analīzē. Kārtējo reizi uz ambicioziem plāniem nemērķēju, jo pēdējās nedēļās biju normāli trenējies un nenormāli karstais klimats, kurš valdīja Latvijā, ne tuvu nav mans sabiedrotais. Abās dienās spēks pietika ~1h distances, kas bija krietni par maz, lai distances veiktu kvalitatīvi. Abās dienās rupjajās kļūdas kopā palika ~12', plusā veicot distanču analīzi pēc sportistu iedotajiem GPS datiem ļoti daudz laika zaudēju atsevišķos etapos uz ceļa varianta izvēli. Katrā ziņā sacensības noderīgās, skatoties uz 2018.gadu. Ideāli būtu, ja šādā veidā tiktu analizētas treniņnometnes gatavojoties konkrētām sacensībām (EČ, PČ utt.), jo tas dod papildus informāciju par apvidu un labākajiem ceļa variantiem, kuri dažkārt var likties pilnīgi neloģiski.
Meža stadionā.
09.08. Kuldīgas pusmaratons - šoreiz pirmo reizi debitēju īstā pusmaratona distancē 21,097km, jo jutos pietiekoši gatavs tam un vajadzēja komandas pastiprinājumu tieši šajā distancē, kas gan galu galā nenesa vēlamo pienesumu punktu izteiksmē. Diena joprojām bija pietiekoši karsta, tāpēc distanci sāku mierīgi un stingri pieturējos pie plānotā tempa (3:30min/km), jo zināju, ka šādām ātruma esmu gatavs visu pusmaratona distanci. Starts izdevās kvalitatīvs, jo prātīgi sākot, spēju distances laikā tempu kāpināt un veicot distances pēdējo apli visātrāk (4.ātrākais pēdējā apļa laiks starp visiem pusmaratonistiem), reāli tuvojos TOP6 absolūtajā vērtējumā, kas arī bija pirmsacensību mērķis. Beigās pietrūka 22sek, lai ieskrietu labāko 6niekā un ar rezultāti 1h:15min:29sek ierindojos 8.vietā, grupā ieņemot 5.vietu. Kopumā ar startu esmu ļoti apmierināts, jo vidējāis ātrums uz km 3:31min, bija praktiski tas, ko biju plānojis. 
Dzer.
Kas tālāk?! Tālāk jūtos pietiekoši gatavs, lai sezonas otro pusi aizvadītu pietiekoši kvalitatīvi un spētu pacīnīties par godalgotajām vietām sacensībās, kurās startēšu. Neiztiks arī bez Latvijas izlases formas tērpa, jo startēšu Pasaules militārajā čempionātā Austrijā, kā arī Pasaules Parku tūrē Skotijā, uz kuru esmu saņēmis ielūgumu, neskatoties uz visai bālo šīs sezonas sniegumu starptautiskajā arēnā. Keep going, I`m alive!

pirmdiena, 2014. gada 16. jūnijs

Sun will shine again

Kārtējo reizi esmu klusējis kādu ilgāku brīdi, bet nekas ievērības cienīgs sportiskajā ziņā arī nenotika. Īsumā atskatīšos ar pēdējā mēneša veikumu un to, kas no tā izrietēja. 
Kā solīts nākamās 2 nedēļas pēc 10milas pavadīju ļoti mierīgā un saudzīgā režīmā - praktiski katru dienu peldēju un vingroju, liekot uzsvaru uz VFS. Pēc tam turpināju peldēt, bet uz baseinu jau devos skriešus un muskuļos atgriezās skriešanas sajūtas un sāpju vispār nebija (pirmās trīs dienas). Tāpēc tika pieņemts lēmums uzstartēt Studentu vieglatlētikas universiādē, lai paskatītos kādā fiziskajā sagatavotībā es esmu pēc tik ilgas bezskriešanas perioda. Cerēju, ka varēšu izskriet izlases vadības nosprausto normatīvu, neskatoties uz to, ka ārā bija nenormāls karstums(+27grādi) un diezgan liels pretvējš vienā no Daugavas stadiona taisnēm. Tomēr ātri vien sapratu, ka normatīvs man pa spēkam nebūs, jo ātrāk par 3:20min/km paskriet vienkārši nevaru. Tādā garā arī noskrēju un finišēju ar laiku 17:19,44. Pozitīvais, ka otrā dienā nekas nesāpēja un varēju uzstartēt treniņa režīmā arī studentu orientēšanās universiādē. Tur gan spēka pietrūka un pēc skrietām 50' uztaisīju pamatīgu kļūdu, jo vienkārši gribējās jau ārā no meža, bija par daudz. Paliku 4.vietā, kas bija sekundāri. 
Tā kā +/- viss bija OK, tad neatteicu dalību Baltijas čempionātā, jo lieliski apzinājos, ka līdz PČ laika nav daudz un man ir jāredz vai vispār varu noskriet 90' sacensību tempā. Apvidus man ļoti piemērots (ļoti atgādināja Niedrāja ezeru), toties fiziskā forma tālu no vēlamās. Garo distanci nomocīju un biju diezgan pārsteigts, ka ļoti maz zaudēju pārējiem latviešu zēniem (Andrim, Artūram, Tolyam un Dāvim)3.5' robežās un 7' Bērcim. Vieta gan tāda, nekāda - 21. Bet pēc distances gan sāku justies diezgan briesmīgi un nemaz nemēģināju kandidēt uz Latvijas 1.komandu stafetēs. Dabūju sev vēlamo 1.etapu 2.komandā un galvā biju nobriedis cīnīties. Pamostoties otrā rītā nogurums bija vēl lielāks kā iepriekšējā dienā, kas bija tikai loģiskas sekas tam, ka nebiju nopietni trenējies vairāk kā mēnesi, kur nu vēl skrējis sacensības divas dienas pēc kārtas. Distanci gan iesāku līmenī, toties jau uz 2KP ar Andri uztaisījām kļūdu, kas gan vēl nebija izšķirošā. Man izšķirošais bija 4KP, kad nenolasīju reljefu un ieskrēju Andra farstā. Andrim izdevās visus saķert un uzvarēt 1.etapu, man nācās paņemt savu KP un palikt vienam. Toties centos līdz pat finišam, īsti nesanāca. Dāvis noplosījās pēdējā etapā un galu galā spējām būt Latvijas labākā komanda elites grupā ar 6.vietu - 31'' aiz bronzas. Mana vaina!
Pēc BČ sāku just, ka varu ieiet normālā treniņprocesā un biju ļoti motivēts sagatavoties PČ. Sāku pēdējo reizi audzēt apjomu, lai beigās saskrietu intervālus, jo citas iespējas nebija, sāku braukt uz Siguldu, lai cilātu kalnus. Ņēmu dalību LK posmā "Mazajā Balvā" un abās dienās distances lielāko daļu jutos komfortabli, izņemot pāris epizodes, kur līdz galam pietrūka koncentrēšanās, jo fiziskais vēl piekliboja. Biju ļoti priecīgs par 2.vietu kopvērtējumā, ņemot vērā, ka sacensību 2.dienu aizvadīju lielākā treniņrežīmā. Likās, ka ķermenis sāk darboties kā nākas arī pie lielākām slodzēm.

Mazās Balvas kartes
Pats ļaunākais sekoja dienu pēc Mazās Balvas. Plānā bija intervāli priekš Jukolas un apvienoju tos ar dalību Ausekļa sprinta stafešu treniņā vienā komandā ar Zani. Galvā doma bija arī par LČ sprinta stafetēs. Treniņā jutos lieliski un otro sev veicamo etapu aizvadīju tuvu max slodzei. Kas notika?! Pēc treniņa sāka sāpēt vēders.. turpināja sāpēt arī nākamajā dienā, tāpēc uzreiz devos uz LOVu, lai paskatās, kas ir. Noteica diagnozi - drēbniekmuskuļa mikro plīsums pievienojuma vietā vēderā. Vismaz 5 dienas bez skriešanas, loģiski, ka Jukola nebūs - OK... BET vēl pēc dienas dabūju doties uz slimnīcu, jo sāpes vēderā tikai pieauga. Apendicīts?! Nē, visi orgāni veseli, noteica citu diagnozi - problēmas ar limfmezgliem, sāpes pašas pāriešot 2-3 dienu laikā. Īsti neticēju un ar visiem "papīriem" devos 5dien atkārtoti uz LOVu. Iekaisuma neesot, bet vainīga varētu būt divpadsmitpirkstu zarna. Cik ilgi problēmas būs, pateikt nevarēja. Šodien biju uz papildus analīzēm, tad skatīsies vai nevajadzēs apēst "kobru" un paskatīties, kas lācītim vēderā. 
Pēc visām šīm likstām pieņēmu lēmumu, ka šogad Pasaules čempionātā nestartēšu, jo es neesmu profesionāls atlēts, kurš ar šo nodarbi pelnītu naudu un medicīniskā aprūpe būtu par brīvu. Veselība ir prioritāte un esmu to nolēmis savest kārtībā, lai arī cik ilgs laiks tam būs nepieciešams. Protams, ka iekšā šobrīd ir skumīgi, jo visu ziemu dzīvoju un trenējos ar domu par Protugāli un pēc tam Itāliju. Bet braukt paskatīties uz Alpiem?! Reāli apzinos, ka nebūšu konkurētspējīgs un nespēšu sasniegt rezultātu kādu biju nospraudis pirms sezonas. Lai brauc puikas, kas ir gatavi cīnīties un zemi ēst! Protams, varēju būt savtīgs un spītīgi turēties pie savas izcīnītās vietas izlases sastāvā dalībai PČ, bet es savā dzīvē ķeksīšu nevācu. Man vēl priekšā ir vismaz 'pārītis' pasaules čempionātu! See ya!

piektdiena, 2014. gada 9. maijs

Done it hard!

Atgriežoties no Eiropas čempionāta un bonusā nostartējot vēl Rīgas kausos, bija pienācis laiks doties vizītē pie ārstiem, lai saprastu, kas noticis ar manu labās kājas augšstilba muskuli! Vizīte LOVā un ultrasconogrāfija parādīja to, ka ir neliels plīsums vienā no labā hamstringa cīpslām, kas stiprinās pie sēžas kaula. Teorētiski not a big deal?!, jo traumu ieguvu kā izrādās 7mannas stafetē, lecot pāri kokam, kad likās, ka iemetās krampis (pēc 60 skrietām minūtēm?)... ar nevisai patīkamām sajūtām kājā novilku diezgan daudz un smagus mačus. Apnika skriet caur sāpēm un diskomfortu. Ārste gan pateica, ka ja vajag, skriet varu, tāpēc arī neatteicos no domas startēt Biķernieku 10,55km NIKE skrējienā un 10milā, jo sava veida līgumi arī ir jāatstrādā...
Lai vairāk atpūstos pēc nogurdinošajiem startiem starptautiskā līmenī, atteicos no starta LČ naktī un biju diezgan gatavs skriet Biķerniekos Asics/Veikals maratons komandas sastāvā. Principā nostartēju savā līmenī, bet ne ar labākajām sajūtām un tomēr pēdējos km izpaudās joprojām iekšā sēdošais nogurums. Pēc LOVā ielaistajām potēm arī kāja nesāpēja, kas kā izrādījās bija tikai mānīgi.. Biķerniekos absolūti ieskrēju 6.vietā, bet savā grupā VN20 paliku 4.v. uzreiz aiz goda pjedestāla, bet savu uzdevumu izpildīju un komandai punktus kopvērtējumam atnesu. Rezultāti.
Asics/veikals "Maratons" komanda
Foto: Laura Repele
Vēl pēc vienas vizītes LOVā bija pienācis laiks doties uz 10milu, kur dēļ kājas tiku iemainīts uz pirmo 'īso' garo nakti un skrēju 3.etapu IKHP 1.komandā. Komanda iesāka stafeti līmenī un es mežā devos kā 30.vietas īpašnieks 2'43'' deficītā. Startēju principā viens, kādas 30'' aiz labas sportistu grupiņas un tāpēc par galveno mērķi izvirzīju pēc iespējas ātrāk tos noķert, kas jau izdevās uzreiz pēc 1KP. Tad nu atlika tikai turēties kopā ar tiem, jo tur skrēja arī KR 1.komanda. Liels bija pārsteigums, kad ceļā uz 3KP pievienojās līderu grupa, kura bija tikko izdarījusi kļūdu un nu mūsu grupa pārvērtās par lielu baru, tuvu 30 cilvēkiem. Ātrums loģiski, ka auga, bet arī neliela bakstīšanās KP rajonos. Tā kā lielākoties turējos grupas aizmugurē, jo vnk fiziski nespēju izcīnīties līdz bara galvgalim, tad šīs kļūdas izmantoju, lai ik pa laikam tiktu tuvāk tam un neatpaliktu no bara. Distances vidū mums pievienojās vēl pāris džeki no aizmugures ar Andreasu Kyburzu priekšgalā. Ātrums brīžiem kļuva nežēlīgs, it īpaši uz ceļiem, tāpēc varēju vien priecāties, ka pa ceļiem skrējām salīdzinoši maz, jo apvidū turēties kopā ar visiem bija vieglāk. Dažreiz arī ātrums 3'15'' ir nepietiekošs, lai nebūtu jāsakož zobi un jāalkst ātrāk tik mežā.. Šoreiz nesanāca cīnīties par 3.etapa pirmo finišētāju, jo vnk nebiju tam traumas dēļ gatavs un tāpēc esmu priecīgs, ka spēju noturēties lielajā grupā un finišēt 42'' aiz līdera. Kā sacīt jāsaka - savu darbiņu izdarīju. Žēl, ka ne visi komandas biedri nostartēja kā no viņiem bija gaidīts un pieļāva ļoti rupjas kļūdas. Gala rezultātā 'vien' 28.vieta un no nospraustā mērķa ļoti tālu. Kā nekā šī bija IKHP mājas 10mila! Rezultāti, GPS sekošana, 10mila video.
Darbībā!
Foto: Magnus Grahn
Pēc 10milas un 'afekta' stāvokļa tika pieņemts lēmums izlaist vismaz 14 dienas no jebkāda veida skriešana, jo kāja tika ļoti samocīta un pamatīgas sāpes atgriezās. 22.maijā taisu atkārtotu sconogrāfiju, lai redzētu izmaiņas. Lēmums šāds, jo jūlija sākumā mani gaida (ja būšu gatavs un atkopies no traumas) daudz nopietnākas sacensības - Pasaules čempionāts Itālijā! Tā kā izlases vadība man uzticās un šo iespēju dod, tad netaisos to izniekot un braukt 'sporta tūrismā' uz turieni arī netaisos! NBS peldbaseins man ir atvērts un bez fiziskām aktivitātēm turpmākās 2 nedēļas noteikti nepalikšu!

otrdiena, 2014. gada 22. aprīlis

Starptautiskais pavasaris

Aizņemtības dēļ sanācis, ka ilgu laiku neesmu neko pavēstījis saviem līdzjutējiem, bet šajā rakstā īsumā pārstāstīšu pavasara svarīgāko startu kopsavilkumu.
Sezonu tā nopietni atklāju Zviedrijā, kur startēju 7manna stafetēs. Šoreiz man tika uzticēts pēdējais (7.etaps), kas bija zināma mēra eksperiments. Komandai kopumā gāja labi un man dodoties pēdējā etapā bija viens svarīgs uzdevums - noskriet distanci bez kļūdām un saglabāt vismaz 2.vietu. Uzdevumu izpildīju daļēji, 2.vietu saglabāju bez problēmām, bet distaces beigu daļā kļūdījos, tāpēc pilnīgi apmierināts ar savu startu nebiju. Rezultāti.
2.vieta finišā
Pēc 7mannas principā uzreiz devos uz siltāku klimatu un startēju Pasaules Kausā Spānijā, kura mūs sagaidīja tiešām ir ļoti siltu laiku (arī +30grādiem). Ilgi tika domāts, kuru distanci no abām skriet, jo programma bija diezgan nelabvēlīga - garā distance pa priekšu vidējai. Tika nolemts, ka iešu uz rezultātu garajā distancē, lai paliktu vairāk laika atjaunoties priekš Eiropas čempionāta. 
Garo distanci iesāku neveiksmīgi, jo ceļā uz 1KP pazudu un kļūdījos 3'. Tālāk distance vairāk vai mazāk veda gludi līdz 24KP, kuru vnk nespēju atrast un motivācija skatīties kartē pēc 1h50min bija pilnīgi zudusi. Tur atstāju vēl 5'. Tā kā tas bija PK, tad bija jāfinišē, jo pa distanci redzēju vairākus augstas klases sportistus, kuri par finišēšanu nedomāja. Žēl, ka organizatori pieļāva ļoti rupju kļūdu un pēdējiem 9 dalībniekiem kāds labvēlis paspēja noņemt distances 22 un 23KP... rezultāti tika anulēti un tikt pie PK punktiem neizdevās, kaut gan pēc rezultāta stabili biju punktos. Neoficiālie rezultāti, GPS sekošana.
Tāpēc tika mainīts plāns un no Spānijas bez PK punktiem prom negribēju braukt - skriešu ar atdevi arī vidējo distanci. Godīgi sakot, sajūtu nebija, tāpēc bija jācer, ka būs vismaz 'kājas' un tās arī bija! Protams, liels paldies te Timo Sild, kurš startēja 2' aiz manis un aizvadīju ĻOTI cienījamu skrējienu, finišējot bronzas pozīcijā un man atnesot = izskrienot ļoti zolīdo 10.vietu! Nebija tā, ka pie Timo bronzas nebija arī mazlietiņ mans pirksts. Rezultāti.
Ar Timo
Tālāk mans ceļš veda uz Portugāli, lai startētu savā pirmajā Eiropas čempionātā. Līdz garās distances kvalifikācijai tika darīts viss, lai es pilnībā atjaunotos un apārstētu traumu, kura par sevi sāka likt runāt 7mannas stafetes beigu daļā. Stāsts par to, kas un kā, šoreiz izpaliks.
Izlase
EČ garās distances kvalifikāciju gaidīju ar nepacietību, jo šis bija mans vienīgais individuālais starts šajā čempionātā un tāpēc finālā netikt vnk nedrīkstēja. Apvidus priekš garās distances kvalifikācijas nesolīja nekādu pastaigu, jo organizatori, man nesaprotamu iemeslu dēļ, bija izvēlējušies pretīgāko apvidu visā Portugālē.. Kvalifikācijas skrējienu principā aizvadīju līmenī, bet šajā skrējienā 'kājas' nebija ar mani un arī nelielas problēmas ar vēderu un 2' kļūda distances beigu daļā nopietni lika panervozēt visiem, bet arī citiem neklājās vieglāk, tāpēc kāroto vietu finālā ieguvu kā 16.vietas (17 kvalificējas) īpašnieks no savas kvalifikācijas grupas. Rezultāti, spliti u.c. informācija par garās distances kvalifikāciju šeit.
Long Q karte
Pēc šī skrējiena bija veselas 3 brīvas dienas, lai savāktos un atkal apārstētu sāpošo kāju. Gan es, gan Sabīne darīja visu, lai būtu gatavs startam, bet anyway uz starta līnijas stājos ar 2 pretsāpju tabletēm vēderā. Stāsts par to, ka organizatori iepriekšējās dienas vakarā kļūdas pēc internetā publicēja garās distances fināla karti gan jau ir zināms lielākajai daļai.. Portugal!!! Fināls jau bija pavisam citā un man krietni tīkamākā apvidū, tāpēc cerēju izpildīt max uzdevumu tikt pie PK punktiem, lai būtu jēga apdomāt arī par citu PK posmu apmeklēšanu. Un atkal.. 'kājas' nebija ar mani, jutos lēns un pārāk nedrošs, kas maksāja ar 3' kļūdu uz vienu no vienīgajiem drusciņ grūtākajiem KP distancē, kur mani noķēra 3' aiz manis startējušais zviedrs. Par to, ka 'kājas' nebija ar mani, liecināja ar tas, ka man bija milzīgas problēmas zviedru sportistam turēties līdzi pat neskatoties kartē. Paldies tam, ka pēc skrietām 60' 'kājas' tomēr nolēma ar mani sadarboties un nu jau tempu un spēles noteikumu diktēju es un zviedrs spēja knapi elpot man līdzi. Pirms skatītāju etapa vēl nedauz uzkļūdījos un zviedrs paspēja mani saniknot, jo distances lielāko daļu skrējām kopā, bet viņš uz KP mani nepasauca! Pēc skatītāju etapa bija tikai viens mērķis - zviedru pazemot! To arī izdarīju kā nākas un no pirmspēdējā KP līdz finišam atvinnēju 20sek. Priecāties gan iemesla nebija, jo paliku 43.vietā no 51 dalībnieka. Būtu izdevies tīrs skrējiens, būtu ticis pie kārotajiem PK punktiem. Rezultāti, spliti un cita informācija par garās distances finālu šeit.
Long F karte
Pēdējais un svarīgākais starts bija palicis - stafete. Jau pirms čempionāta zināju, ka man pie veselības būs jāskrien 1.komandā 1.etaps. Tā kā divi sportisti, kas varēja mani aizvietot, nebija pie veselības, tad palikām pie tā, ka es skriešu 1.etapu, Artūrs 2.etapu un Bērcis pēdējo. Pirms starta atkal 2 tabletītes un explode. Biju gatavs! Stafetē izdarīju visu, ko dotajā brīdī varēju. Pieļāvu vienu 15sek kļūdiņu un komandas vārdā atdevu visu, kas bija palicis. Stafešu pieredze runāja par to, ka man ir viens no garākajiem farstiem, ko nolasīju jau pašā sākumā, tāpēc zināju, ka beigās farsts man būs īsāks. Tā arī bija un pie svaigākām kājām beigās būtu varējis cīnīties arī ar pašiem varenajiem. 30sek atpalicību no Daniela Hubmana vērtēju kā izcilu startu. Liels prieks arī par Dāvi, kuru pamanīju tikai distances beigās un viņš finišēja 3sek man priekšā. Ir potenciāls! Paldies komandas biedriem, kuri startēja ļoti labi un līdz pēdējam brīdim bijām tuvu pirmajam diplomiņam. Beigās palikām 7.vietā 20sek aiz 6.vietas, 23sek aiz 5.vietas... 1'24'' aiz bronzas. Emocijas bija! Rezultāti, spliti un cia informācijas par stafetēm šeit.
Šis čempionās noteikti paliks atmiņā ar tā nenormāli slikto, haotisko organizāciju un mūsu dzīvošanas vietu!
Stafetes karte
Atgriežoties Latvijā, gaidīja jau nākamais augsta līmeņa mačs - Rīgas kausi. Tajos 100% biju nolēmis startēt 1.dienā (WRE) un pēc tam skatīties vai būšu tuvu TOP6 un kādai no naudas balvām. Biju. 1.dienā spēka bija pietiekoši, lai cīnītos par TOP6 - finišēju 8.vietā 15'' aiz sešinieka. Domāts, darīts - startēšu arī 2.dienā. Kļūda! Nogurums pēc EČ un PK tik milzīgs, ka distances laikā doma par izstāšanos piezagās vairākas reizes. Arī koncentrēšanās nebija līmenī un 2' kļūdas izdzēsa cerības par kādu no Euro banknotēm. 10.vieta dienā un 7.vieta kopvērtējumā. Visa informācija par sacensībām šeit.
Tagad laiks tikt vaļā no traumas un fokusēties uz 10milu. Garā nakts mani jau gaida! Un iespējams jāsāk domāt par startu Jūlija vidū Itālijā?! See ya!
1.dienas finišs
2.dienas karte

svētdiena, 2014. gada 2. marts

Reach more or die tryin'!

Pēdējā laikā ir noticis daudz un dažādas lietas. Toties neskatoties uz to visu esmu saglabājis pietiekoši "skaidru" galvu un treniņprocess ir virzijies vēlamā gultnē. Pa lielām šaibām pārskriešu pāri pēdējā mēneša  notikumiem.
Viens no lielākajiem notikumiem, kas saistīs ar sportisko pusi ir tas, ka kopš februāra ikvienam, kuram ir vēlme piedalīties manā ceļā uz panākumiem, ir iespēja mani atbalstīt ar 35EUR ziedojumu un kā dāvanu saņemt manu personaliazēto skriešanas kreklu. Sīkāk sadaļā Vēlies atbalstīt?! Šī ideja manā galvā brieda jau kādu laiku un nu ir arī nogatavojusies. Vērts pieminēt, ka pirmie krekli ir sasnieguši mērķus, tāpat būs sastopams arī Izraēlā!
Janvāra beigās nostartēju Studentu ziemas universiādes sacensībās vieglatlētikā, uz kurām īpaša sagatavošanās netika veikta, izņemot pēdējās 2 nedēļās uzskrieti pāris vidējie intervāli. Biju iedomājies, ka ātrums man šajā periodā būs lielāks, bet vīlies arī neesmu un ar 9:23,55 3000m un 2:50,54 1000m kopumā esmu apmierināts. Par konkurenci nevarēja sūdzēties! Vērts pieminēt, ka sacensībās startēju ar Inov-8 Road X-treme 138 apaviem, kas vilties nelika.
Pēc tam sanāca arī drusku uzslēpot, kas nāca tieši laikā, lai nedaudz atpūtinātu skriešanas muskuļus un ar pilnu jaudu varētu nošancēt treniņnometnē Portugālē. Portugālē ierados 15.februāra vakarā, lai kopā ar IKHP kluba biedriem aizvadītu spēcīgu treniņnometni Nazaré pie paša Atlantijas okeāna krasta. Organizēšanu šogad bija uzņēmies Kalvis, tāpēc man par to galva nebija jālauza un es varēju (beidzot) ierasties uz gatavu treniņnometni. Dzīvošana izcilā vietā, vietas pietika visam, varēja paspēt noķert arī sauli un izbaudīt atjaunošanos atklātā baseinā. 
 Rīta rosmes taciņa
Pēc kārtīga treniņa - atpūta!
Pirmās piecas dienas tā arī pagāja, kad dienā trenējos 3 reizes, vidēji 30km un 3h. 90% treniņu tika veikti apvidū, tendēti uz garajām distancēm. Apvidus ļoti piemērots man, tāpēc ātri tajā iejutos un man patika kā es tehniski veicu distances. Protams, jo dienas gāja, jo nogurums uzkrājās un uz nometnes otro daļu, kas pārcēlās uz kalniem Viseu pilsētas apkārtnē, es nebiju nekāds svaigumiņš. Jāpiebilst, ka nometnes otrā daļa bija dalība Vidusjūras orientēšanās čempionātā. 
Dažas treniņkartes no Nazaré:
Nakts-o
Viena no garajām distancēm
Garā distance ar izņemtu ceļu/taku tīklu
Ierodoties Viseu, nekāds patīkamais laiks mūs nesagaidīja un no +15grādiem nācās salt +6grādos un mirkt lietū. Pirmie soļi modeļa kartē un saprotu, ka te nekāds skrējējs nebūšus, jo pēc skaistā okeāna krasta un priežu meža, šeit ir kalni ar akmeņiem, klintīm un viss slapji slidens, kur pārvietošanas ar maniem Inov-8 X-Talon 212 bija riskanta, bet citus apavus uz nometni līdzi nebiju paņēmis. Neskatoties uz visu, arī nelielo riebumu no domas vien, ka man atkal jāorientējas, savācos atstrādāt pēdējo cēlienu.
Modelis
Parasti pirmās sezonas sacensības gaidu ar lielu aizrautību, bet šoreiz tā nebija, jo apzinājos, ka šeit neesmu īsts karotājs un īstās cīņas būs vēlāk. Uz MCO vidējo distanci pat saņēmos un pēc distances varētju teikt, ka man patika. Nejutos īpaši ātrs, bet toties fiziski spēcīgs. Ātri vien noķēru priekšā startējošo lietuvieti, bet viņš man galīgi nepalīdzēja, drīzāk traucēja. Pēc divām kļūdām pēc kārtas uz 5 un 6KP, kur atstāju 2'30'', pārņēmu vadību un neļāvu lietuvietiem sevi iespaidot. Pēc šī manevra ar tālāko distances daļu kopumā esmu apmierināts. Šāda tāda bakstīšanās sanāca, kas kopā sastādīja 1'. Finišēju ar laiku 43'23'' uz 5,9km ar 250m kāpumu, kas ļāva ieņemt 32.vietu no 106 dalībniekiem. Diezgan tālu no TOP10, bet TOP20 bija ņemams, tāpēc atliek vien izdarīt pareizos secinājumus. 
Vakarā bija paredzēt sprints, kas pēc trenera uzstādījumiem bija jāskrien maksimāli. It kā pēc vidējās distances noskaņojos, ka iešu uz visu, bet iesildoties sapratu, ka nekā nebūs un distanci veikšu tā, lai ir prieks, jo piespiesties skriet maksimāli nespēju - organisms teica nē. Veicu ļoti tīru sprintu, pāris ne tie labākie ceļu varianti, bet kopumā tādās kļūdās 25''. Uz starta gan viena daļa sportistu neizgāja no 106 tikai 81. Optimālais sprinta garums bija 4km ar 95m kāpumu, man izdevās ieņemt 43.vietu, galvenais, ka ieguvu pozitīvas emocijas.
Pārvietojos MCO sprintā
Nometnes grand final bija garā distance, kas solījās būt ļoti gara un izaicinoša. 14,4km ar 735m kāpumu ļoti akmeņainā apvidū. Diemžēl uz šo distanci vairs nekādu motivāciju nespēju atrast kā vienīgi pabeigt nometni ar kārtīgu garo treniņu, lai cik laika tas prasīs. Pieļāvu sen nebijušas mega kļūdas uz 1KP un 8KP, pēc kura gan tālāko distanci veicu diezgan tīri. Vienīgā pozitivā lieta bija tāda, ka distances pēdējā daļā spēju aizskriet prom no tiem, kuri mani bija noķēruši un pamanījos pat nezaudēt viņiem kopvērtējumā. Poļu sportists mani bija noķēris pat par 8', bet rezultātos distances beigās bija priekšā tikai 3'. Jāpiemin, ka liela daļa sportistu no distances izstājās, jo man tās pievarēšana prasīja 1h53min33sek un tā bija 36.vieta ļoti tālu aiz franču monstra TG, toties TOP15 pat bija aizsniedzams distanci veicot pilnīgi tīri, bet šoreiz man tas nebija pa spēkam, jo nespēju savākties uz normālu orientēšanos. Šajā nometnē orientēšanās bija par daudz, bet dažreiz vajag arī šādi! Nometnes mērķis tomēr bija braukt un trenēties un darīt to spēcīgi. Kopumā 9 dienās Portugālē tika pievarēti 204km 22h. Labs darbiņš, kas padarīts.
Paldies atbalstītājiem!
Tālāk seko pats svarīgākais - mēnesis! Mēnesis līdz PK Spānijā un EČ Portugālē, mēnesis, kurā nedrīkst sačakarēt ziemā izdarīto treniņapjomu, tāpēc ir jātrenējas gudri un atbildīgi, lai uzkrāto bāzīti pārvērstu par nāvejošu ieroci konkurentiem. Liels paldies Sabīnei, kura velta savu laiku man un palīdz gan atjaunošanās procesā, gan savedot kārtībā šadas tādas traumas! Starpība ar regulāru fizioterapeita apmklēšanu vai bez ir ievērojam, par labu pirmajam.
Pirmais īstais starts plānots marta beigās 7manna stafetēs Zviedrijā, tad arī paskatīsimiess, cik gatavs būšu sasniegt vairāk! Keep going!

ceturtdiena, 2014. gada 16. janvāris

Completely equipped

Kopš sagatavošanās cikla sākuma, kas nosacīti datējams ar 1.novembri, bet reāli sākās 18.novembrī ir pagājušas 77 dienas (skaitot no 1.novembra). Šajā laikā esmu paspējis ļoti daudz ko izdarīt, šo to arī sačakarēt, bet life is life
Droši varu teikt, ka līdz šodienai rit mans kvalitatīvākais un pilnīgākais sagatavošanās posms. Ļoti ceru, ka tāds tas arī turpināsies. Šobrīd vidēji dienā trenējos 1h33min un noskrienu 14km. Statistika rāda, ka ir vērojams neliels apjoma pieagums.
Tuvākajos plānos ir plāns iziet uz starta studentu ziemas universiādē 29. un 30.janvārī Rīgas Nacionālajā sporta manēžā, kur manēžas aplis ir 160,4m garš (īss)... Startēšu abās garākajās distancēs - 3000m un 1000m. Fani droši var ierasties skatīties un atbalstīt!
Tagad nedaudz par to, ko nozīmē raksta topiks - completely equipped jeb pilnīgi ekipēts. Tas nozīmē to, ka 2014.gada sezonai esmu materiāli pilnīgi nodrošināts no sponsoru/atbalstītāju puses un par inventāru treniņos un sacensībās nebūs jāuztraucās. Šim procesam tika veltīta diezgan liela enerģija un esmu gandarīts par sasniegto rezultātu. Žēl, ka neizdevās piesaistīt arī sponsorus, kas atbalstītu finansiāli, bet nelieli finansiāli uzlabojumi arī ir panākti.
2014.gada sezonā ar mani kopā būs:
Orientēšanās apavi: Inov-8 (īpašs paldies Anatolijam);
Treniņu apavi un inventārs: Asics un veikals Maratons;
Sporta uzturs: Isostar;
Pulsometrs, GPS pulkstenis: Suunto;
Orientēšanās tehnikas pilnveidošana: Magnēts;
Protams, neiztrūkstoša sastāvdaļa ir treneris Edgars un fizioterapeits Sabīne. 
Liels paldies viņiem visiem! Un, protams, arī SIA "Būvkonsultants" saprotošajam kolektīvam :)
Tāpēc, noteikti ir pieaugusi mana atbildības sajūta pret darbu, kuru es daru, jo iesaistīto cilvēku loks ir pieaudzis, līdz ar to ir arī pieaudzis cilvēku skaits, kuri sekos līdzi maniem rezultātiem! Šobrīd varu teikt tikai to, ka darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai virzītos uz priekšu. Galvā jau kaļas plāni saistībā ar zvaigžņu stundu 2017.gada WOCā Igaunijā, jo viena daļa treniņkartes ir 20km attālumā no manām lauku mājām Gaujienā.
Iepriekšējā rakstā rakstīju, ka mani "medī" vairākas komandas priekš Skrien Latvija 2014.gada sezonas. Vieniem arī tas izdevās un piekritu startēt zem "Veikals Maratons/Asics" komandas krāsām. Tāpēc ir plānā noskriet 5 posmus 10,5km NIKE Tautas skrējienā, lai savāktu kopvērtējumu. Lieki piebilst, ka komandu kopvērtējumā šī komanda uzvarēja "Skrien Latvija 2013" sezonu. Sashēmot 5cus posmu viegli nebūs, bet es centīšos!
Šobrīd plānā ir tupināt iesākto un krāt spēcīgu bāzi, lai sausu pulveri varētu sataustīt ne tikai sezonas sākumā, bet arī vēlāk. Pirmie starti plānojas februārī, kad no 15.02.-24.02. trenēšos kopā ar IKHP bandu Portugālē un ņemsim dalību Vidusjūras orientēšanās čempionātā (MCO). Pēc tam jau paliks tikai  drusku vairāk par mēnesi, līdz vienam no svarīgākajiem sezonas startiem Eiropas čempionātam, bet pirms tam vēl plānā 7-manna stafete Zviedrijā un Pasaules kausa posms Spānijā.
Sezona tuvojās, tāpēc turpinām cītīgi un galvenais prātīgi trenēties!
Tagad variet papriecāties par maniem "meistardarbiem" nakts orientēšanās treniņos.

Latvijas izlases nometne - Skrunda

Ozona/Ausekļa nakts - Mangaļsala

Ozona/Ausekļa nakts - Božu ūdenskrātuve


trešdiena, 2014. gada 1. janvāris

My own way

Kārtējā gadu mija ir aizvadīta un pienācis laiks sākt savu uzmanību maksimāli koncentrēt jaunās orientēšanās sezonas virzienā, jo līdz pirmajam startam Eiropas čempionātā Portugālē ir palikušas apaļas 100 dienas, bet darāmais darbs, lai būtu iemesls smaidīt, ir pietiekoši liels. 
Pirmie divi gatavošanās mēneši ir aizvadīti. Kopumā apjoma ziņā, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri-decembri, tie nav bijuši tik ražīgi (par 10h un 300km mazāk!), bet tam ir tikai loģiski izskaidrojumi, jo, pirmkārt, paralēli darbam un treniņiem šogad arī studēju maģistrantūra, kas nolaupa drusciņ laika, otrkārt, šajā sagatvošās ciklā ir plānots iztikt bez traumām/slimībām (kas man nav izdevies pāris pēdējos gadus), tāpēc km apjoms netiek (un īsti arī nevajag) krauts virsū tik milzīgs un ,treškārt, veltu vairāk laika ķermeņa vispārīgajai fiziskajai sagatavotībai t.sk. vingrošanai.
10.decembrī bija kārtējais darbspēju tests Vipsport sporta laboratorijā un rezultāti ļoti iepriecināja, jo gada laikā veiktajos 3 testos izaugsme ir acīmredzama un ievērojama. Šobrīd noteiktais AnS ir 16,7km/h. Zemāk redzamajā video skrienu pie 19,1km/h (pēdējais līmenis, kuru šoreiz izskrēju) un esmu manām saskābis, jo sasniedzu laktāta līmeni 13,04 mmol/l.

Ir arī kāda priecīga ziņa, jo ar decembra sākumu noslēdzu sadarbības līgumu ar Suunto un esmu ticis pie jauna GPS pulksteņa Suunto Ambit 2S, kurš manus treniņus ir padarījis krietni pārskatāmākus iekš movescount.com Pirmās 50h jau saskaitījis.
Šobrīd ir sākusies manis 'medīšana' priekš Skrien Latvija seriāla, interese ir no divām komandām, tāpēc drīzumā būs skaidrs zem kādām krāsām būšu redzams kustībā uz asfalta. Esmu apstiprinājis, ka esmu gatavs skriet Nike 10,5km skrējienā un savākt kopvērtējumu (5.kārtas), kas gan varētu nebūt tik viegls uzdevums, ja paskatās orientēšanās kalendārā. 
Tāpat vēl notiek sarunas ar dažiem potenciāliem atbalstītājiem (materiāli), jo finansiālus atbalstītājus diemžēl man neizdevās ieinteresēt.
Lai Jums visiem veiksmīgs Jaunais 2014.gads un ir iemesls pasmaidīt biežāk! Es centīšos radīt priecīgus brīžus ne mazāk kā aizgājušajā gadā!
P.S. Līdz saulainajai Portugālei 44 dienas, kad došos pirmajā nopietnajā treniņnometnē.