pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

O-klubu futbols 2011

Šogad pēc Mārtiņa L. uzaicinājuma uz futbola turnīru, biju nolēmis, ja reiz spēlēšu, tad spēlēšu ar savu komandu OK "Alūksnes" vārdā. Jāsaka uzreiz, ka pirms pieteicu komandu ilgi un dikti tiku taujājis Mārtiņam vai tas spēlētājs drīkst spēlēt un vai tas drīkst spēlēt. Šķērslis visam bija tas, ka vairāki (4) ieplānotie komandas dalībnieki orientēšanos skrien "Horizonta" ietvaros, izņemot 2 džekus, kuri ir ņēmuši dalību vairākās lielākās sacensībās, tai skaitā Kāpas 3dienās un šī gada Klubu stafetē, kā rezultātā neviens no viņiem nebija reģistrēts ODB, jo LK kopvērtējumu nevāc un tas nav bijis vajadzīgs. Sarunājot ar Mārtiņu visu kas un kā, 2 nedēļas pirms turnīra norises noreģistrējām trūkstošos cilvēkus ODB, lai viss būtu legāli! Lai pierādītu, ka visi viņi ir skrējuši nosūtīju Mārtiņam arī linkus uz rezultātiem un viss bija kā nākas.
Turnīram īpaši negatavojāmies, jo es ar Ati atrados Jelgavā, viens džeks Rīgā, pārējie Gaujienā. Lai atsvaidiznātu iemaņas futzālā, aizstaigāju 2x uz LLU treniņiem, kur konstatēju, ka vecie buči ir galīgi slīdīgi un ar tādiem spēlēt nevar, tāpēc lietderīgi izmantoju Nike kalnu maratonā laimēto dāvanu karti un iegādājos jaunus Nike apavus. Nepatīkams bija fakts, ka vakarā pirms turnīra norises Madona atsauca savu dalību no turnīra un nepaspējām noinformēt savējos, ka 1.spēle ir stundu ātrāk, jo izlasīju ziņu tikai 9:00 no rīta. Tāpēc sarunājām ar Mārtiņu, ka 1.spēli pārcelsim uz leju. Mēs Spuņciemā ieradāmies krietni laicīgi, jo no Jelgavas jau nieka 45min ko braukt. Ar Ati notiesājām spēli un bija laiks doties pašiem laukumā. Pārējā komanda ieradās 5min pirms spēles un steigā devāmies laukumā.
1.spēlē piedzīvojām neparedzētu zaudējumu ar 0:1 pret Ozons II, ar lielisku vārtu guvumu izcēlās turnīra organizators Mārtiņš. Uzreiz pēc šīs spēles sekoja nākamā pret lietuviešiem OSK "Sakas". Negaidītais zaudējums un neisildījušies komandas biedri, noveda pie vēl viena nepatīkama zaudējuma, šoreiz jau ar 0:3, bet jāatzīst, ka leiši spēlēja ļoti labu aizsardzības futbolu un praktiski 100% izmantoja savas iespējas, kamēr mēs sitām pa vārtu stabiem... Pēc šīs spēles bija viela pārdomām un pietiekami daudz laika, lai sarunātu kā spēlēsim un ko darīsim laukumā. Nākamā spēle bija pret OK "Ogre", zinājām, ka šī spēle obligāti jāuzvar, ja gribam iziet no grupas. Spēle izdevās diezgan viegla un guvām savu pirmo uzvaru ar 4:0 (kas vēlāk izrādījās vienīgā), laukumā uzlaidām arī Ģenerāli, kuram bija 2 labas iespējas izcelties, tātad tas ir noticis - Ģenerālis ir debitējis arī futbolā, jo sirdij tuvāks viņam tomēr ir sporta veids, kurā bumba jāmet grozā. Mācoties pamatskolā atceros viņa sapņus par trenēšanos Valda Valtera basketbola skolā ;) iespējams, ka viņa karjera šajā sporta veidā arī būtu tik pat teicama, kā orient sportā. Nu bija palikusi pēdējā spēle apakšgrupā pret visnotaļ spēcīgo OK "Kāpa" komandu. Sākums izdevās pietiekoši labs un izvirzījāmies vadībā ar 2:1, tomēr beigās nācās samierināties ar zaudējumu 2:3, fantastiski skaistus vārtus Kāpas labā guva Ainārs Lupiķis. Zaudējot šo spēli, bez lielas rēķināšanās zinājām, ka 1/4finālā pretī nāks leiši. Spēlei noskaņojāmies maksimāli labi, kontrolējām spēles gaitu un radījām pietiekoši daudz vārtu gūšanas iespējas, kuras diemžēl nespējām realizēt. Viena niecīga tiesneša kļūda un leiši to izmantoja savā labā, gūstot vārtus. Pēc tam sekoja mūsu spiediens, leišiem atsitoties un ik pa reizei uzbrūkot arī mūsu vārtiem. Vēl viena strīdīga epizode bija tad, ka leitis savā soda laukumā nospēlēja ar roku, bet spēlētājs pret tiesni atradās ar muguru un no sava skatu punkta tiesnesis to nepamanīja. Pašās spēles beigās nopelnījām soda sitienu, tika adresēta ļoti asa piespēle Atim, kurš sita apmēram no 1m attāluma, bet nereālo izdarīja viesu vārtsargs, bumba jau par 30% bija šķērsojusi vārtu līniju, kad viņš pamanījās to atsist..Sāpīgs zaudējums 1/4finālā, pēc tam jau vairs nebija ne motivācijas, ne cīņas gribas un spēlē par 6.vietu pret OKZK komandu piedzīvojām vēl vienu zaudējumu, jo izvirzoties vadībā ar 1:0 vārdu tiešajā nozīmē sākām dzīt muļķi, par ko OKZK spēlētāji lika mums samaksāt un uzvarēja ar 3:1. Debijas gadā ieņēmām 7.vietu (dalītu) 11 komandu konkurencē. Visi rezultāti pieejami šeit. /Paldies par bildēm Ingai Grendei/
Katrā ziņā liels paldies turnīra organizatoriem, jo zāle bija ļoti piemērota futbolam, bija gan fani par mums, gan pret mums, bija emocijas un zaudējuma rugtūms. Prieks, ka finālā leišiem vienīgo zaudējumu turnīrā sagādāja Ozons I, tātad ceļojošo kausu paturot savā īpašumā un atzīmējoties ar lielisku debiju orientešanās pasaulē. Nepatīkamu dara fakts, ka 1/4 fināla spēle kājās iebrauca leišu spēlētājs un šodien labās kājas ikru muskulis joprojām ir ciets un pārvietoties varu tikai ar lielām sāpēm, bet tāds ir sports. Nākošgad, iespējams, tiekamies Jelgavā ;)

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Ozolnieku ziemas skrējiens 2010

Pagājis kāds laiciņš, kad neko neesmu ierakstīji savā blogā. Pa vecam nekas nav mainījies. Nu jau kādas 3 nedēļas ļoti cītīgi mācos daudz kas ir izdarīts, bet daudz kas vēl darāms, lai sesiju nokārtotu sekmīgi un vajadzīgajā termiņā. Neskatoties uz mācībām treniņi nekur nav pazuduši. Pēc Ventspils-Jūrkalnes nometnes nākošās 2 nedēļas ļoti cītīgi notrenējos un ar paveikto esmu apmierināts par 95%, tad iepriekšējā nedēļa bija atpūtas nedēļa, kurā 1dien pēc VFS sāku nelāgi justies un 3dienas nomocījos ar vēdera vīrusu.
Sacensību aktivitātēs iestājies diezgan liels tukšums, tāpēc nolēmu, ka 7dien - 12.decembrī - jāņem dalība Ozolnieku ziemas skrējienā 2010. Uzreiz jau bija skaidrs, ka izvēlēšos garāko distanci 15km (3 apļi pa 5km). Iečekojot iepriekšējā gada rezultātus, biju ļoti pārsteigts par Māra Pakārkļa uzrādīto laiku 52'16'', kas lika gana ātri un man īsti ne pa spēkam šajā gadā. Pirms starta īsti nevienu cilvēku nepazinu, izņemot Rižiku, bet pirms starta noskatījos, ka ir kādi 3-4 skrējēji, kas tiešām izskatās pēc skrējējiem, nerunājot par Seļivanovu, kurš atkal startēja šortos un tādā vieglā krekliņā - viņam laika nesalst... Startu paņēmu bez problēmām un aizskrēju visiem diezgan pa priekšu pirmos 500m, likās vai tad tiešām nebūs neviena, kas tur līdzi. Te tev nu bija. Drīz tas pats Seļivanovs parādās tuvumā un dzirdu, ka tuvojas viens džeks, kuram kabatā skan mūzika, izrādās Kaspars Tūbelis, kurš nu pat Florencē maratonu noskrēja 2h:42min.. Skatos, ka konkurentiem diezgan slīdz kājas, bet es ar Ice bugiem esmu normāls kings.. ja uz trotuāra viņi pieklājīgi skrēja un skrēja man garām, tad uz grantētā ceļa, kas bija aptuveni 2.5km katrā aplī, es jutos daudz drošāk, bet tik un tā nācās ļoti skatīties uz kājām, jo ceļš bija nenormāli bedrains, lieki piebilst, ka visa trase bija sniegā - sniega putrā. Pirmo apli veicu kopā ar Tūbeli, 3.v. džeks bija nedaudz iepalicis. Otrā apļa sākumā jūtu, ka pieskrien viens klāt un aizskrien pat man garām, uzreiz iesēžos viņam astē, jo netaisos tā vnk palaist prom. Izrādās, ka tas ir pagājušā gada absolūtais čempions - Pakārklis. Temps nedaudz pieaug uz trotuāra, bet grantētais posms palicis daudz sliktāks. Otro apli tā arī skrienam trijatā, 4.v. skrienošais Seļivanovs atpaliek aizvien vairāk. Pēc 2.apļa Pakārklis nedaudz pieber ogles, es turu līdzi, bet Tūbelis strauji iepaliek, pie Ozolnieku skolas arī es sāku iepalikt, bet līdz beigām kādi 3km..uz grantētā ceļa mēģinu nedaudz uzskriet ātrāk, lai atkal noķertu viņu, bet īsti klāt netieku, jo jāapdzen ļoti daudz atpalicēji, kas nozīmē, ka jāiekāpj sniegā vismaz līdz puscelim..Nonākot uz trotuāra zinu, ka līdz finišam mazāk par 1km..atstarpe aptuveni 50m, pagriežoties uz finišu sāku finiša spurtu, strauji sāku tuvoties Pakārklim, bet atkal atpalicēji un vēl nesaprotams auto, kurš nezin kur braukt un nākas no domas par noķeršanu atteikties, jau īsti nav variantu.. tā nu finišēju ar laiku 58'48'' (1.aplis 19'33''; 2.aplis 19'41''; 3.aplis 19'34''), tāpēc esmu apmierināts, jo pirms starta biju domājis ka pa 1h jānoskrien, k-gan organizatori teica, ka zem stundas nevarēšot šodien noskriet. Pakārklim zaudēju 13'', jo pēdējos 50m atmetu tā pa īstam..Gandarījums pa skrējienu ir un galu galā sanāca labs tempa treniņš, jo sen neko ātrāku par 4min/km nebiju skrējis. Galu galā 2.v.absolūti un 1.v. V-18 grupā :) Rezultāti šeit un video no sacensībām šeit.
Šonedēļ sākšu skriet 2x dienā, jo apjoms ir jāvāc un 7dien plānota dalība O-klubu futbola turnīrā, šoreiz ar savu komandu OK"Alūksne", kurā apvienojušies amatieri un profesionāļi orientieristi, kas spēlē arī futbolu, cits vairāk cits mazāk. Pagaidām viss!

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

The course of the year 2010: Jukola

Jau uzreiz pēc Jukolas apzinājos, ka šī bija viena no vissarežģitākajām un fiziski prasīgākajām Jukolas stafetēm, kurās biju startējis, bet tad man nemaz ne prātā nenāca, ka tieši Jukola varētu izpelnīties 2010.gada distances titulu un izdarīt to ļoti pārliecinoši. Ļoti interesanti un aizraujoši ir papētīt citu cilvēku veikumus, kuri ir salikuši savus ceļus no GPS, brīžiem kļūdas ir vnk ārprātīgas. Protams, man Jukola atsaucas ar dalītām jūtām, jo stafetes sākumu iesāku vnk izcili, bet tad uz 7KP uztaisīju MEGA kļūdu, kas maksāja 8min.. ja skatās pirmo etapus iekš GPS, tad ļoti viegli saprast, kāpēc es tur kļūdījos, jo skrēju kopā ar Kalevan Rasti un Halden SK, bet viņi kļūdu saprata... viennozīmīgi arī es balsoju par Jukolu, kā gada distanci.
Interesants ir fakts, ka TOP5niekā vēl ir 2 distances, kuras esmu veicis, tā ir 4.vietā esošā POM2010 3.diena. Tieši šo dienu es veicu ļoti mierīgi un man īpaši sarežģīts nekas tur nelikās, bet nu jā, ja veiktu distanci kārtīgā sacensību tempā, tad domāju, ka kļūdas būtu un daudz, jo apvidus ir ar pietiekošu micro reljefu.. tā pat arī tiku skrējis SM vidējo distanci (5.vieta), kur gan skrēju B finālu, bet daļa KP sakrīt un apvidus tas pats. Tad biju diezgan labā formā un arī daudz kļūdu nebija, bet apvidus bija pietiekoši sarežģīts un fiziski prasīgs. Bet visā visumā man patika.
Nevar nepieminēt 2.vietā esošo Norvēģijas čempi garajā distancē. Man personīgi tādā apvidū būtu ļoti grūti orientēties un vēl tie lielie kalni. Tur vajag specifiski gatavoties, lai uzreiz redzētu labākos ceļa variantus uz KP. Interesanti ir skatīties GPS ceļus.. un jā visbeidzot 3.vietā ir PK posms Francijā, šoreiz W21 grupas distance.. par Franciju ir daudz dzirdēts un kartes pētītas, bet tādā apvidū skrējis neesmu un īpaši komentāros izplūst neesmu kompetents, bet nekas viegls tur nav un nebūs.. Tā kā ir kur augt un tiekties. ;)
Tiekamies mežā!

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

Tas ir noticis

Pēc Siguldas kalnu maratona sākās man atpūtas periods, kas nozīmēja to, ka skrienu cik gribu un kad gribu, paralēli paspēlējot bumbu spēles, ejot uz svaru zālīti un pāris reizes kārtīgi atlaižot. Pa vidu visam pabiju arī Horizonta noslēguma pasākumā, izrunāju aktuālos jautājumus ar Vilni un tā...
Ar šonedēļu biju nolēmis sākt sevi mocīt un skriet pēc izstrādātā treniņplāna. Plānus nedaudz izmaisīja lāpu skrējiens, iekš Sutdentu dienām, kur LIF (Lauku inženieru fakultāte) izcīnīja 3.vietu, komandā 5 cilvēki, katrs veic 450m garu etapu, īstenībā nedaudz garāku.. Skrēju visnotaļ orientieriskā komandā, kopā ar Ati D., Ilzi un Ievu, piebiedrojās viens izbijis slēpotājs.. Jāsaka, ka par skrējienu uzzināju 3h pirms tā un biju jau paspējis iziet 15km treniņā 4:40 min/km..žēl, ka pašā finišā zaudējām 2.vietu, uz kuru pacēlāmies pēc manis veiktā etapa, kuru uzsāku 4.vietā..1.vieta nebija aizsniedzama.
Pēc tam 3dien devos uz Saldu, lai ar OK Saldus klubu 4dien uzsāktu 1.treniņnometni jaunajai sezonai. Dzīvojām Jurkalnē pie Ivara Valtasa. 18.novembrī aizvadījām 3treniņus. Pirmo OS poligona kartē Ventspilī Piejūras kempinga apkaimē, pēc tam intensīvu vingrošanas/aerobikas nodarbību LSPA absolvējušas trenerītes vadībā, teikšu kā bija - bija ļoti smagi vairāk kā1h no vietas lēkāt un izpildīt visus vingrojumus. Pēc tam vakarā devāmies vnk paskriet gar jūru un kārtīgi relaksējāmies pirtī, lai no vingrošanas nesāpētu muskuļi-citam palīdzēja, citam nē.
Nākošais rīts sākās ar rīta rosmi gar jūru, kuras krastos jau bija ļoti daudz bušu kārojoši makšķernieki. Pēc tam skrējām taurenīšus Pumpaskalna kartē, kur mums pievienojās Kristaps ar Žeņu. Mans mērķis bija visus taurenīšus veikt nemainīgā ātrumā, vienu taurenīti gan pamatīgi saraku...Bet treniņš visnotaļ ļoti patīkams. Vakaru nobeidzām ar ļoti intensīvu treniņu pa tumsu vnk skrienot pa meža takām un ceļiem Jūrkalnes apkārtnē. Jāsaka gan, ka tas nebija vakara noslēgums, jo bija ar nakts treniņš..
Pēdējo nometnīnes dienu es kopā ar Žeņu iesāku ar aizskriešanu līdz jūrai, kur atkal priekšā jau makšķernieki, daži devās mājās, jo jūras krastā bija pabijuši visu nakti, tad butes labāk ķeroties.. Nobeidzot nometni skrējām līniju Īvandē, šis apvidus man ir visnotaļ nepatīkams, jo tur nav izdevies noskriet labi.. Treniņu iztraucēja medienki, kuriem viens masts bija tieši tur, kur mums gāja viena līnijas cilpa, to nācās neskriet, bet krietnu stundu noskrējām pa apvidu, kurš ir kļuvis vēl neskrienamāks, jo apakša ir pilna ar zariem un retinātiem kokiem..
Par nometni paldies OK Saldus un visiem dalībniekiem, kuri tajā piedalījās. Forši pabūt kompānijā un aprunāties, tā teikt neiziet no aprites. Motivācija nekur nav zudusi, tikai pieaugusi. Šonedēļ izvirzīto treniņapjomu izpildīju ar nelielu uzviziju + biju 2vos VFS treniņos, kas sastāda vēl 2.5h klāt. Eju pareizajā virzienā, lai varētu izvirzīt augstākus mērķus. Turpmāk nekas interesants neplānojas, drīz vajadzētu sekot analīzei par pagājušo gadu, galvā tas jau ir noticis un varbūt tāpēc arī man nemaz to negribas uzrakstīt..Pagaidām viss!

sestdiena, 2010. gada 6. novembris

Sikspārņu nakts nolidota

Šogad jau 3x pēc kārtas ņēmu dalību orientēšanās-piedzīvojumu sacensībās Sikspārņu nakts Kuldīgā, ko rīko TOK TAKA. Ilgi nevarēju nokomplektēt komandu, jo Atis D. iedzīvojies traumā, Laura arī vēl nav atguvusies pēc traumas, Kristai citi plāni.. tad nu beigās novienojāmies, ka startēšu kopā ar Andi Rešķi un vienu jauno OK"Saldus" talantu (kura vēl gan par talantu jāizaudzina)-Sabīni. Tā kā šogad komanda nelikās tik stipra kā iepriekšējos gados, tad nolēmām vnk jautri pavadīt laiku. Startējām sportisko sikspārņu grupā ar starta laiku 19:00.
Šogad tika mainīts sacensību formāts un dalībnieki pēc iesildīšanās uzdevuma veikšanas, saņēma pamatkarti ar 12KP, kurus varēja apmeklēt brīvā secībā + bija vēl 8 papildus KP, kuru atrašanās vietu varēja uzzināt tikai nonākot pamatKP. Rezultātā uzvar tā komanda, kura savākusi visvairāk KP un pie vienāda gadījuma, kura izdarījusi to visatŗāk. Vēl bija viens bonusa punkts par to, ja secībā tika apmeklēti papildus KP ar numuriem 58-59 vai 59-58.
Iesildīšanās uzdevumā kooperējāmies ar otru OK "Saldus" komandu sportisko sikspārņu klasē, lai viss ietu raitāk. Tā arī notika un pamatdistancē devāmies jau ar 1.5' pārsvaru pār nākošo komandu. Izvēlējāmies atšķirīgu taktiku - mēs apmeklējām KP pretējā secībā nekā Ata Rešķa komanda - to darījām ar nolūku, lai nevienā KP nebūtu jāgaida uz uzdevumu izpildi. Izrādījās, ka mēs izvilkām laimīgo lozi, jo devāmies tādā virzienā, kurā citas komandas nedevās, tāpēc nevienā uzdevumā nebija jāgaida, toties citām komandām nācās gaidīt rindās, šogad bija arī jauninājums, ka ārā neņēma gaidīšanas laiku, jo atzīmi SI stacijā varēja dabūt tikai pēc uzdevuma izpildes.
Distanci veicām pieklājīgā ātrumā, vadoties pēc Sabīnes pašsajūtām. Lielu aizķeršanos uzdevumu izpildē nebija, ja nu vienīgi tas, ka Sudoku mīkla īsti nepadevās un dz/b kopnē nevarējām sākumā atrast papildus KP, kā arī bijām nepareizi saskaitījuši tiltiņus pār Alekšupīti un ilgi meklējām vienu papildus KP ne tur...Tiku pie iespējas līst 5m augstā kokā, lai atzīmētos SI stacijā, atcerēties bērnību un pastaigāt ar koka kājām, laisties no Kuldīgas skatu torņa alpīnistu uzkabē un vēl šo to interesantu..Arī bonusa punktu izpildījām, jo apmeklējām papildus KP vajadzīgajā secībā, tas gan laika ziņā iecirta lielu robu, jo skatoties pēc splitiem pārējām komandām iezaudējam padaudz laika šajā etapā.. bet nonākot finišā uzzinājām, ka esam 1.komanda vispār, kas sasniegusi finišu un vēl ar max punktu skaitu.. Apsteidzot tiesnešu prognozes par veselu 1/2h, jo finišā rezultāts bija 1h:59min:43sek. Ilgi gan nebija jāgaida, jo pēc 22sekundēm finišējā arī OKZK komanda. Beidzot ar trešo piegājienu izdevās uzvarēt, tieši tad, kad to neplāno, jāsaka gan, ka komandu skaits šogad tāds pamazs, bet viennozīmīgi distance bija izveidota pietiekoši ātra, jo nebija jāgaida uz uzdevumu izpildi un nevarēja paspēt nosalt. Paldies TOK TAKAI par interesantajām sacensībām! Paldies Sabīnei, ka piekrita skriet ar mums un ķert piedzīvojumus.
P.S. vakara gaitā relax pasākums Saldū iekš ceha, ar grupu Pašizgāzējs, spēlējot pokeru :)
Tagad neliela atpūta no domām par skiešanu, pastaigāšu uz zālīti, vingrošanu un varbūt uzspēlēšu bumbu. Sezonas rezumējums arī k-kad sekos.

svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Siguldas kalnu maratons

Gandarījums. Pozitīvas emocijas distancē un pēc distances. Prieks. Ideāls laiks utt... Jā to visu es piedzīvoju skrienot Siguldas kalnu maratona 33km distanci. Tagad visu pēc kārtas. Īpaši šim pasākumam negatavojos fiziski, jo pa vidu vēl pēc LČ maratona Tērvetē bija 2 stafetes, kurās skrēju 1.etapu un darīju to ļoti ātri :) Bet gatavojos morāli, protams dzēru daudz magniju pēdējās 2 nedēļas. Aizvadīju četrus speciāli šim pasākumam veltītus treniņus - 2garākus un pa kalniem + 2 vnk garākus treniņus. Sajūtas pēdējā nedēļā bija ideālas, tās gan nedaudz sabojāja 3dienas disciplīnas neievērošana.
6dien solīja labu laiku par ko gan neliecināja skats pa logu no rīta. No saulītes ne miņas. No Rīgas uz Siguldu devos ar autobusu, kur par jautrību rūpējās Mārcis Priedītis ar saviem draugiem. Siguldā mani savāca Atis Rešķis un varējām gatavoties startam. Sadzēries sporta drinkus un sagatavojis visu nepieciešamo distancei devāmies uz starta vietu. Skriešanai izvēlējos La Sportiva Crosslite apavus, neiedzenot radzes, varu teikt tikai to, ka tā bija pareizā izvēle, jo salīdzinot ar Ice bugiem zole ir sitpri biezāka. Pietrūka kādas radzes..
Plāns priekš distances pavisam vnk - visu distanci noskriet vienā tempā, lai neuznāktu lūziens. Tāpēc pirmo starta kalnu praktiski uzkāpām un pēc tam jau sākām ripināt tā starp 4:10-5:00 min/km.. pirmajā garajā noskrējiena lejā no kalna nopsihojām lejā apdzenot ļoti daudz skrējējus un pēc tam jau bija stipri vieglāk. Pa priekšu neredzējām ne Jubi, ne Kāsi, ne Toļu un pat ne Krūmu, kurš skrēja 55km. Nelielu gabalu pa priekšu skrēja Nauris Spalviņš, aiz muguras kāds nepazīstams skrējējs. Tā divatā arī skrējām līdz distance dalījās. Atis visu laiku kontrolēja ātrumu, jo man jau gribējās izmantot savas 1.etapa iemaņas un noķert visus, kas ir priekšā., jo baidījos, ka varam atlaist viņus par tālu. Ieskrienot karjerā pēc pēdām varēja redzēt, ka priekšā ir kādi 3-4sportisti. Pie smilšu sienas ieraudzījām vienu sportistu sarkanā augšā ar plaušu uz muguras, nevarējām saprast, kas tas ir... Pēc dzirdinātavas aizskrējām garām Spalviņam un atkal ieraudzījām sarkanā tērpā skrienošo cilvēku. Jāmin, ka pie Kājinieku tilta distances atkal sagāja kopā un nācās apdzīt ļoti daudz priekšā skrienošos 11km veicējus, kas nedaudz paaugstināja tempu, bet traucēja skrējienos lejā no kalniņiem. Kāpumā uz Krimuldu strauji pietuvojāmies nezinājam skrējējam un nogriežoties no serpentīna, ceļā uz otru papildapli sapratām, ka tas ir Krūms. Nedaudz sabļaustīšanās un informācijas ievākšana par priekšā skrienošajiem. Uz pļavas pirms Vikmestes takas ieraudzījām ar Jubi, kurš likās diezgan lēns. Krūmam bija ieplānotais pit-stops ar drēbju maiņu un papildus uzpildīšanos, kā rezultātā aizskrējām viņam garām. Aptuveni pie pusdistances sacensības man varēja arī beigties, jo piedzīvoju pamatīgu kritienu, bet par laimi bez lielām sekām. Lēnām un mērķtiecīgi tuvojāmies Jubim. Līdz arī viņu noķērām. Nedaudz paskrējām kopā, atkal uzzinājām kas un cik daudz aptuveni priekšā - Toļa ar Kāsi, esot ļoti tālu priekšā...Tālāk sekoja neprātīgs downhils pirms Gaujas tilta. Tilta pārskriešana un pēdējās trepītes pirms pirmā apļa beigām...Starpfinišā uzpildamies kā nākas un atkal uzzinam info - Toļiks kādas 2min priekšā, Kāsis vairāk (izrādās gan, ka Toļiks gandrīz 3.5min un Kāsis 4.5min..) Pirmais aplis pagāja vienā elpā! Pēc padzeršanās atkal klāt pieskrien Krūms un saka, ka negrib palikt viens un labāk skrien kopā ar mums līdz distances dalīsies. Viss turpinās pēc plāna, tempu turam nemainīgu, downhilus psihojam, kāpumus mierīgi, lai nesadzen kājas. Lielajā kāpienā uz Ķeizerskatu izvirzos grupiņas priekšgalā, kad pagriežu galvu uz leju redzu, ka arī Jubis joprojām netālu.. augšā uzprasu tiesnešiem cik cilvēki priekšā - viņš atbils, ka 4..JOPCIK?!?! WTF? Kā no kurienes.. 2 zinam - a kas tie otri 2?Viens esot ārzemnieks un vēl viens letiņš.. Iestājas šoks, jo esam ārpus 3nieka...tā kā esmu priekšā tad saku Atim, ka jākāpina temps, Krūms saka, ka ja līdz Kājinieku tiltam neieraugam nevienu, tad noķert būs grūti.. tā kā skrienu pa priekšu tad nedaudz palielinu tempu, bet joprojām tā ap 4.5min/km.. lielajā taisnē pirms tilta nevienu neredzem..pienāk tilts uz tilta neviena nav.. bet tad aiz tilta ieraugam, ka viens tomēr skrien gar kalnu dzeltenmelns..Toļiks :) hū..!Tempu nepalielinam, lai taupītu spēkus. Plāns jānoķer līdz dzirdinātavai, plānu veiksmīgi realizējam. Kārtīgi visi iestiprinamies un no tiesnešiem uzzinām, ka priekšā tiešām ir vēl 3 sportisti un mēs esam 4.,5. un 6tais.. Es saku Toļikam, ka cīņa sākās, Toļiks atsaka, ka esot besī un nevarot paskriet... Pļavas tālākā galā ieraugam vēl vienu sportistu, kuru ir pārņēmis bezspēks, kāpumā uz Krimuldu ļoti ātri viņu apdzenam - numurs īstais - bet kā šāds sportists, kurš skrien ar džemperi un botēs var būt mums priekšā?! Okey, esam palikuši 3 orientieristi uz 3.vietu. Toļiks saka, ka viņam kājās nedaudz krampji, Atim sāk reibt galva kāpjot augšā kalnā. Es pārsteidzoši jūtos ļoti labi. Ļoti ātri attālinamies no apdzītā skrējēja. Nu jau līdz finišam nav tālu - lejā pa serpentīnu, kur sākumā atraujos no abiem, bet tad nolemju nedaudz tempu nomest, jo ar Ati bija sarunāts, ka finišēsim reizē, bet tgd ir cīņa par pēdējo vietu uz goda pjedestāla. Ko darīt?! Toļiks kopā ar mums un izskatās labāk par Ati, nelielajā kāpumā uz Gaujas tiltu Atis vnk atslēdzas es droši skrienu pretī 3.vietai. uz pēdējām trepītēm atskatos un redzu, ka Ata nav, bet Toļiks tepat. Okey, ja jau esam tik tālu tikuši, kāpēc lieki mocīties un cīnīties ar vienu no cīņu biedriem meža stadionā?! Piedāvāju Toļikam finišēt reizē, jo gribas ar nākošo nedēļu sākt gatavoties jaunajai sezonai, bet pēdējajās trepītēs varēja noraut ne tikai uz mutes, bet arī piedzīt kājas, ka tik turies vai vēl labāk, kāds no mums varētu nraut bezfilmu. Mierīgi uzkāpjam augšā, bet Ati joprojām neredzam..lēnā garā dodamies pretī finišam ar domu, ka esam 3.vietā. Finišējam ar sadotām rokām, lai neviens no mums nepaliktu bez balvas.. prieks, prieks un vēlreiz prieks :) Pienāk Kāsis un saka, ka mēs esam 2.vietā, jo tie 2 džeki, kas vislaik bija priekšā (1nu gan mēs apdzinām) esot noīsinājuši distanci 1.aplī... vēl jo lielāks prieks un gandarījums. 33km distanci pieveicu 2h:37:min:30.1sek. ātrāk nekā bija plānots iepriekš.
Atis finišē tikai pēc 4min... spēks esot galīgi beidzies un motivācija cīnīties par 4.v. vai 5.v. neesot bijusi, pēc tam, kad uzzināja, ka tie 2 nošmaukušies, protams, nedaudz sarūgtinājums pārņem arī viņu, jo gribējās jau tajā 3niekā ieskriet..Kāsim zaudēju gandrīz 5min.. uz ko to norakstīt īsti nezinu. Okey sākums bija par lēnu, jo fiziski jutos daudz labāk, bet te atkal jautājums vai tad distanci būtu izturējis līdz galam. Protams, ļoti liels aspekts ir tajā, ka Kāsis visu mūžu dzīvo Siguldā un viņš zin kā uzskriet kalnā un noskriet no tā :) Kas zin kā būtu distance beigusies, ja būtu nolēmis cīnīties kā nākas ar Toļiku, vieta 3niekā tik un tā būtu bijusi, bet tas no sērijas kā būtu ja būtu.
Patiesi liels gandarījums, ka visās vīriešu distancēs vērojama orientieristu dominance (11km pirmie 2 absolūti ātrākie orientieristi, 33km pirmie 6 un 55km uzvarēja Krūms ar gandrīz 25min pārrākumu - viņš ir monstrs - izdarīja to mazāk kā 5h). Nākošgad noteikti skriešu atkal un uzņemšu jaunas pozitīvas emocijas. Tgd neliela attelpa, 5dien Sikspārņu nakts un tad jau hard work jaunajai sezonai. Rudenī esmu sasniedzis fantastisku formu, kas liecina par to, ka esmu uz pareizā ceļa, treniņbiedri ir, savā treniņplānā ieviesiešu arī Siguldas apmeklējumu reizi 2nedēļās!
P.S.Motivācija ir, gribasspēks ir ko vairāk vajag - ā jā no ūdens un gaisa nepārtiksi.. Finansējums noderētu (inventāra iegādei, sporta drinku, nometnēm...), ja kādam ir lieka nauda-Tavu vārdu uz skrienamā krekla uzdrukāšu! Paldies Dacei par bildītēm:)

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

Halikko viesti

5dien tajā pašā kompānijā, kas devāmies uz 25mannu, tgd braucām iekarot arī Somijas mežus. No Rīgas izbraucām visai pavēlu ap 16:00, bet uz prāmi paspējām bez aizķeršanās ~15min pirms attiešanas. Tad jau 23:00 Helsinkos, savācām hoteļa atslēgas no kluba trenera un devāmies atpūsties, gulēt tikām pēc pusnakts. Jāsaka, ka no solītās vētras ne smakas, vējelis tikai tāds lielāks pa ceļam bija.
6diena jau mūs sagaidīja ar ļoti saulainu laiku un nelieliem mīnusiņiem. Doma bija izbraukt no hoteļa 8:30, protams, sakavējāmies un izbraucām 9:00. Līdz Halikko pilsētiņai sava 1h30min jābrauc, bet ceļš bija apledojis un nekādu ātrumu nevarējām attīstīt. Sacensību centrā ieradāmies 13min pirms mana starta :D labi, ka es biju jau saģērbies viesnīcā un atlika tikai uzvilkt savus Ice bugus un piespraust numuru. Nedaudz uztraucos par to, ka nav noteipotas kājas, jo ārā vēl viss bija sasalis, kas nozīmēja to, ka būs slidens. Neko darīt. 6min pirms starta sāku nedaudz sildīties, pastaipīju muskuļus, lai nepiedzen, paskriet gan īpaši nesanāca. Un nu jau starta šāviens. Galvenais bija nepieļaut kļūdu uz 1KP, kā to izdarīju pagājušajā gadā. Man par laimi uz 1KP varēja skriet ļoti lielu gabalu pa ceļu, kas noderēja kā iesildīšanās distancei un pāris nākamo KP ceļu variantu izpētīšana. Galvenais izpētīju, kādas būs pēdējās piesaistes. Uz 1KP jau izvirzījos līderu grupiņā. Visiem pa priekšu aizskrēja džeks no TuMes un Rajamäen Rykmentti. 1Kp paņēmu bez problēmām un ceļā uz 2KP jau atkal ieraudzīju tos pašus džekus. Pievilku klāt un tā +/- arī skrējām, tad TuMes džekam bija cits farsts un pie 3KP viņu nemanīju. 4KP īzī pīzī, uz 5KP uzmanīgi nolasīju leģendu un atlika tik noskatīties kā RR džeks aiziet kļūdā, KP paņemu kā pirmais un ātri ātri lejā no kalna, kur atkal pamanu TuMes neilonu. Mēģinu viņam pievilkt klāt, no aizmugures klāt man pienāk Anttolan Urheilijat komandas skrējējs. 6KP veiksmīgi un nu ceļš uz 7KP, kur neveiksmīgi izlemju iet klintij pa labo pusi, bet Tumes džeks aiziet pa kreisi, iezaudēju kādas 20". Tad skatītāju etaps, kur lielā ātrumā pietuvojas RR. Pēc skatītāju etapa 10KP ļoti vienkāršs, bet viltīgs izskatās 11KP, kur nolemju iet diezgan drošu variantu vairāk pa nogāzes lejasdaļu un pārējie divi džeki dara to pašu. Pirms paša KP saminstinos, jo nepareizi nolasu vienu kalniņu iepriekš. KP paņemu aiz abiem pārējiem džekiem. Par brīnumu ceļā uz 12KP pretī nenormālā ātrumā skrien TuMes džeks, uztaisījis lielu kļūdu. Tātad priekšā ir tikai abi jau ierpiekš pieminētie klubi. Cenšos neatpalikt un nākamos 2KP paņemam raiti viens aiz otra, tad ceļš uz pēdējo KP. Es gribēju skriet uz pļavu, bet šie lido ārā uz ceļu, nolemju neriskēt un dodos pakaļ, bet līdz pēdējam KP neizdodas tik tuvāk. Finišā gan kapāju, bet nesanāk nevienu apdzīt un finišēju 3.vietā 7" aiz RR un 2" aiz Anttolan Urheilijat kluba. Protams esmu nenormāli priecīgs un apmierināts, jo distancē praktiski nepieļāvu nevienu kļūdu, izņemot ceļā uz 7KP un nesaprašānās ar karti bija pie 11KP. Almost perfect race. Mans ceļš distancē atrodams šeit. Domājams, ka nominācijai gada race kandidāts ir atrasts. Visai Pihkaniskat komandai gāja ļoti labi, izņemot 14.etapa veicēju - meiteni, kurai ir 17gadi, bet viņa ir somu junioru izlases kandidāte - sanāca uzrakt ap 10min, kas liedza cīņu par vietu 20niekā. Pēdējā etapā gāja komandas nopietnākais spēks un uzrādīja pietiekoši augstvērtīgu rezultātu un ierindoja mūs 26.vietā, kas ir Pihkaniskat labākais panākums šajā gadsimtā ;) arī Jurģis un Krista noskrēja ļoti labi, jāpiemin, ka Krista tika skriet arī 2.komandas sastāvā 14.etapu un izdarīja to 7' ātrāk kā jau pieminētā meitene 1.komandā - nekas, lai meitene rūdās.
7dien noskrējām arī garo treniņu pa šogada Suunto games otrās dienas sacensību apvidu un kājas sajuta nelielu nogurumu, tieši tas, kas vajadzīgs. Mājupceļš gan izvērtās garš, jo nokavējām prāmi 14:30 un nācās gaidīt līdz 17:30, nākošreiz limitēsim laiku saunā iešanai un pusdienu ieturēšanai kluba trenera mājās, un Krista dzers tikai vienu krūzīti tējas :p
Laikam tgd par 100% ir skaidrs, ka nebraukšu uz Dāniju mācīties, bet nopietni gatavošos nākamajai sezonai, jo potenciāls acīmredzot manī mīt. Un jā 6dien būšu satiekams Siguldā - Nike Siguldas kalnu maratonā, kur skriešu 33km, lasot komentārus liekas, ka jāskrien ar Ice bugiem, bet notestēšu arī La Sportiva Crosslite un tad izlemšu.

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Hard week

Tā arī patiesībā bija. Šonakt bija pirmā nakts, kad varēju izgulēties pēc sirds patikas un uzreiz jūtos kā cilvēks. Visu nedēļu normāli atmācījos un ja jāsaka godīgi, tā lieta interesē. Patīk fīčot, kas tur un kā tur un gandarījuma sajūta, kad iznāk pareizi... Laikam tomēr tā būvniecības joma ir tā vieta, kur jābūt. Vienīgi tgd ir tā, ka jāsaņemas un jāiztur, lai mācītos kā šonedēļ patiešām vajag daudz laika un galvenais fiziski ir grūti, jo pēc treniņa nu nekādi negribas mācīties, bet es arī paralēli gribu nopietni trenēties, kā darīju to šonedēļ. Varētu jau mācībām tā pa virsu, bet to darot izkritu no budžeta, tā kā nekas cits neatliek - work hard, run harder! Labi, ka šis ir pēdējais semestris, kad jācīnās par budžeta vietu, jo 5.kursā budžeta, vietas ir visiem, kuriem nav parādu. To es varu!
Šobrīd arī nevaru izšķirties par iespēju studēt no februāra līdz jūnija beigām Dānijā - Copenhagen University College of Engineering (IHK). Papīrus esmu sarakstījis, atliek tikai nosūtīt, termiņš 1.novembris. Bet viens ir skaidrs, ka tad skriet Latvijā nebūs iespējas, nebūs iespējas cīnīties par vietu Latvijas izlasē. Protams, ar treniņiem Dānijā nebūtu problēmu, bet nu visādi jau var gadīties. Pagaidām iekšā ir tā sajūta, ka vajadzētu no sevis izspiest maksimumu orientēšanās sportā vismaz līdz gadiem 30 un tad varētu turpināt sevis pilnveidošanu būvniecības jomā. Jo mācītes jau nekad nav par vēlu :) Laika nav daudz, lai izlemtu ko darīt tālāk, bet it kā jau iekšēji tomēr esmu izvēlējies palikt LV vismaz pagaidām..
Viens gan ir skaidrs, šodien braucu uz Somiju, lai skrietu Halikko viesti. Laiciņš solās jauks, vienīgi pa ceļam varētu būt tā nelielā vētra ko sola te. Un jā vakar tiku pie jauniem treniņapaviem pa meža ceļiem un takām - La Sportiva Crosslite. Vairāk ar domu par Siguldu. Šonedēļ bez mācībām arī turpinājām ar Ati R. gatavoties Siguldas maratonam, jābūt labi.
P.S. Lai Jums tur veicas iekš BJC ;)

sestdiena, 2010. gada 16. oktobris

Sezona vēl nav galā

Iepriekš rakstīju, ka orientēšanās mači tā kā būtu galā, bet vēl tomēr nē. 22.oktobrī došos uz Somiju, lai aizvadītu gadskārtējās Halikko stafetes. Pagaidām vēl nezinu, kuru etapu skriešu, bet sliecos domāt, ka tas būs man ierastais 1.etaps. Drīzumā tam jābūt skaidram. Pie reizes domājam aizvadīt kādu orient treniņu gan 5dien, gan arī pēc tam 7dienā, ceru, ka izdosies sezonu pabeigt ar labu noskaņu. Ja nebūtu piekritis braukt uz Somiju, tad vissdrīzāk skrietu Ozolnieku pusmaratonu, bet līdz debija pusmaratonā būs jāpagaida ;)
Pēc tam 30.oktobrī skriešu arī Siguldas kalnu maratonu. Pašlaik sliecos uz 33km distanci, ja būtu 22km tad skrietu to, bet šoreiz organizatori tādu iespēju nepiedāvā. Šodien esot Gaujienā aizvadīju ļoti kvalitatīvu kalnu treniņu un vispār izdomāju ļoti foršu skriešanas aplīti, kuru noteikti izmantošu arī turpmākajos treniņos, jo ir fiziski smagāks par to ko skrēju iepriekš. Apļa garums 5km un tas vijas gar Gaujmalu ar nobeigumu pa priežu meža takām. Žēl ka man nav altimetra savā Polarā RS400, nevaru pateikt kāda bija treniņa kāpuma summa, bet noskrēju 15,5km.. rīt plāns skriet nedaudz vairāk.
Un tad pēdējais sportiskais pasākums, ar kuru tā kā nobeigšu savu šī gada sezonu un praktiski sākšu gatavoties nākošā gada sezonai būs 5.novembrī Kuldīgā - Sikspārņu naktī, ko organizē TOK TAKA. Jāuzveido komanda, kas spēs cīnīties par uzvaru, jo tur ne tikai jāskrien un nedaudz jāorientējas, bet ir visādi interesanti un arī fiziski smagi pārbaudījumi, ne velti saucas orientēšanās piedzīvojuma sacensības. Pagājušajā gadā distancē pavadājm nedaudz virs 3h..
P.S. un jā nedaudz uzķūnēju savu blogu dažas idejas šur tur nošpikoju, bet īsti nav tas ko gribas, ja nepatīk sakiet :) esmu gatavs uzklausīt kritiku!

svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

25manna

5dien kopā ar Jurģi un Kristu devos uz Zviedriju, lai nākošajā dienā ņemtu dalību 25 cilvēku stafetē 25manna, mūsu somu kluba Pihkaniskat ierindā. Nekāds pārsteigums man nebija, ka atkal būs jāskrien 1.etaps. Nakti uz 6dienu pārlaidām Vallentunas skolā uz hard floor. Jurģis bija pieteicis bez gulēšanas arī brokastis, uz kurām cēlāmies 6:00, jo man starts 9:00. Bez lieka stresa savācāmies un nostopējuši vienu zviedru kluba autobusu devāmies uz sacensību arēnu. Man par pārsteigumu, sacensību vieta bija izvēlēta blakus lielam atkritumu poligonam, kur valdīja attiecīgs smārds. Par laimi pašā sacensību centrā nepatīkamā aromāta nebija. Tā kā šoreiz bijām iztikuši bez nepatīkamiem starpgadījumiem ceļojuma laikā, tad man bija pietiekoši daudz laika, lai normāli sagatavotos startam. Vienīgi mani baidīja tas vai būšu pietiekami atpūties no maratona un vai kājas būs svaigas, jo 5dienas treniņā joprojām jutu nepatīkamas velkošas sajūtas kājās.
Tā kā pagājušogad Pihkas palika bez rezultāta, tad šogad bijām tikuši pie 289 starta numura no kopējām 364 komandām, kas nozīmēja tikai vienu - startā ļoti tālu aiz vadošajām komandām. Šoreiz startā lieki neriskēju, lai nepiedzīvotu kādu kritienu, jo tieši pirms 2gadiem startā man 2x pamanījās uzkāpt uz ahileja. šogad startā arī bija pāris kritieni, bet es no tiem veiksmīgi izvairījos, starta KP šķērsoju 30'' aiz līderiem, bet biju jau pietiekami kartē izpētijis kā skriet uz 1KP, jo bija pagarš etaps un tikko tiku mežā tā sāku apdzīšanas manevrus, turot virzienu. Lielākā daļa sportistu skrēja vienā garā vilcienā un grūti bija tikt viņiem garām, jo apkārt bija daudz kritušu koku un arī pamats nebija bez akmeņiem. Centos cik spēka, bet tas bija grūti, virzoties tuvāk 1KP apdzinu Reini Putniņu, kurš startēja ar 85 starta numuru! Pirmie 3KP nesagādāja nekādas problēmas un ceļā uz 4KP pamanīju jau vairākus spēcīgus skrējējus no tādām komandām kā Kalevan Rasti (Miika Hernelahti uzvara šī gada 10milā), Haldens SK un Rehns BK. uz 4KP bija atkal tāds garāks etaps un tieši iekšā tajā kartes sarežģītākajā daļā, no kuras bija īpaši jāuzmanās. es biju par maz uzmanīgs un neilgi pirms KP pagriezos pa kreisi, jo pārpratu savu atrāšanās vietu, ieraudzīju KP pieskrēju, bet nav mans numurs, pegriezos iepriekšējā virzienā un ieraudzīju, ka tālāk ir vēl viens KP, ko ņem virkne sprotistu, pieskrēju un jā ir mans. Kļūda aptuveni uz 1'. Tālāk atkal skrēju cik spēka un tiešām centos, atkal priekšā pamanīju KR pārstāvi, kuru uz 7KP apdzinu. Pēc tam uz 8KP uztaisīju tizlu kļūdu nu tiešām tizlu, zaudēju aptuveni 30". Jau iepriekš biju izpētījis, ka sākot no 8KP ir jātaisa finiša cienīgs skrējiens, jo palikuši pāris KP un diezgan viegli. Atkal centos, bet kājas no mīkstā pamata (protams arī maratona sekas) bija palikušas pietiekoši smagas un ikri sadzīti. Par spīti visam pie pirmspēdējā KP atkal pamanīju KR neilonu, bet priekšā bija vēl pāris sportisi, kuriem garām netiku kritušo koku dēļ un treilējamais celiņš bija pilns ar egļu zariem. Skrienot lejā no kalna noriskēju un vienam izdevās tikt garām, finišā jutos diezgan saguris un nevarēju parādīt cienīgu finiša spurtu, nav man tādas šķiedras kā Arvīdelim. Uzmetu aci pulkstenim kurš rādījā skrietas 36min.. prognozētais uzvarētāju laiks, bet 3KP pirms beigām jau dzirdēju, ka finišē pirmie skrējēji. Galu galā 6,4km pievicu, finišējot 79.vietā, mežā pavadot 36'42'', zaudējot 2'47'' līderim no OK Orion Roman Ryapolova. Somi bija ļoti priecīgi. Jurģis arī mežā parādīja, ka nav aizmirsis, kas ir ātri skriet un izjuta kā ir sēdēt tankā, man zaudēja nieka 1'30'' un saglabāja vietu 100niekā. Šogad visa komanda izdarīja ļoti labu darbu un finišējām 66.vietā, jāsaka arī tas, ka komanda šogad bija stiprākā pēdējo gadu, laikā, bet varēja būt vēl stiprāka, nekas nākošgad! Atpakaļceļš protams neizpalika bez ballītes uz kuģa un karaokes dziedāšanas, par jautro kompāniju rūpējās OK Kāpa, kas finišēja 68.vietā pāris sekundes aiz mums :p
P.S. šogad vēl ir plāns k-ko skriet, bet iespējams, ka ne vairs orientēšanos. Will see! ā un jā - jāsāk mācīties arī laikam...

pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

O-maratons Tērvetē

2.oktobrī metu izaicinājumu savam pirmajam orientēšanās maratonam elites grupā, iepriekš biju startējis pirms 2gadiem Kalnciemā (18km), kad piekāpos finišā JWOC bronzai - Mikausim. Šogad distance jau stipri nopietna 26km ar 35KP. Kopš LČ Irbenē principā gatavojos tikai un vienīgi maratonam, bet tā kā pa vidu bija arī SM vidējā distance, tad īsti garos treniņus sāku skriet pēc tā. Viss principā izdevās kā plānots, arī Arvīda bieži pieminēto 4BK nebiju apmeklējis.
Tērvetē ierados tikai 30min pirms starta, bet atlika tikai izņemt aproci dabas parkam, nopirkt enerģijas želejas un uzvilkt bučus. Sāku sildīties 10min pirms starta, bet par laimi man, startu pārcēla par vēl kādām 7min un sanāca iesildīties kā gribējās. Jau iepriekš zināju, ka viegli nebūs, jo bija savākusies spēcīga konkurence. Sākumā gribēju skriet grupas aizmugurē, bet drošāk jutos skrienot aiz Krūma un Kalvja. Jāsaka gan, ka uz 1KP es gribēju iet taisnāku variantu, bet tā kā viņi aizskrēja galīgi apkārt, tad skrēju līdzi. Kā izrādās taisno variantu bija aizgājis Kristaps Jaudzems. Tā kā distancē varēja izmantot ļoti daudz ceļa variantus, tad visi to arī darīja. Pēc 3KP grupiņa sadalījās es ar Krūmu aizskrēju vairāk pa taisno, pārējie apkārt pa taciņu. Domājām, ka pie tilta tiksimies, bet nē bijām 2vatā. Skrējām tālāk, drusku gan nesaprotot, pa kuru taciņu īsti skrienam, bet viss bija pareizi. Salīdzinājām distances variantu ar Krūmu - man 1a viņam 1b - nav pa ceļam taurenī.. pirms 4KP uz ceļa pieskrēja arī Renčiks klāt. Tas bija arī pirmais dzerampunkts, nedaudz arī padzēros (2glāzes) un devos savā taureņa variantā. Renāram sakrīt ar Krūmu. Shit happens jau kuros mačos (parasti gan stafetē) palieku viens. Nu neko! Zināju, ka taurenis jāveic maksimāli ātri un bez kļūdām. Pirmajā taureņa zarā nedaudz saminstinājos uz 2KP, pārējais tīri. Atgriežos vidusKP un atkal padzeros, tā kā man pirmais taureņa zars bija garāks, tad skaidrs, ka Krūms ar Renāru jau otrajā zarā. Tgd cenšos skriet maksimāli ātri, izmantojot drošus variantus. Nedaudz saminstinājos uz 1KP taureņa otrajā zarā un pārējais tīri. Nonākot vidusKP nav ne jausmas, kas noticis, padzeros un uzjautāju tiem, kas dzerampunktā dežurē, nemāk man pateikt, izņemot viens mazais saka, ka it kā Krūms ar Renčiku neesot bijuši. Stulbi paņemu izeju no KP, nonākot uz ceļa domāju, ka mož ieraudzīšu abus sev priekšā, bļin nav..domāju, ka viņi sen jau tad gabalā, jo nepieļāvu domu, ka es viens abus taureņa zarus veicu ātrāk, kā viņi divatā..Nesaprotos nedauz ar karti, bet beigās piefiksēju, kur esmu un veiksmīgi ieeju KP. Ha! No kalna lejā ripo Krūms ar Renčiku. Hū... maratons vēl nav beidzies :) pēc tam iesēžos astē, jo gribas nedaudz atpūsties. Kur bijis, kur ne uzrodas arī Jubis.
Izrādās, ka Krūms ar Renāru nedaudz taureni sabakstījuši un Jubis viņus pieķēris. Uz 16KP Renārs aiziet pa labo pusi, mēs 3jatā pa kreiso pusi uz šoseju. Uz ceļa Jubis sāk plīst nost...Paņemam 16KP, Renāru neredzam. Gandrīz uzkļūdamies uz 17KP, bet pamanu KP un atzīmējamies kā pirmie, jo KP paspējis jau aizmigt. Tālāk jau tikai skrienam. 19KP skatītāju KP un karšu maiņa, 14km aiz muguras (tikai). Iekapāju pirmo enerģijas želeju, iedzeru sagatavotos minerāļus un aidā otrajā aplī. Krūms saka, ka nu maratons tikai sākas un es to sāku just. Skrienam tādu pašu variantu kā iepriekš, jo KP ir pa ceļam kā garajā etapā uz 4KP. Krūms visu laiku saka, ka galvenais nevar pielaist Renāru klāt un tad jau būs labi! Viņš mani ik pa laikam uzmundrina, labākais teksts bija: aiziet LLU :D! Ilgi vēl spēju pieklājīgi turēt līdzi un ik pa reizei palīdzēt Jānim paņemt KP. Jau pie 25KP kājas paliek jocīgas-->sāk iezagties krampji ikru muskuļos. Bet pārāk nestiepju soli un uzmanīgi lecu pāri kokiem. Pie 28KP jūtu, ka spēku izsīkums arī vairs nav tālu. Bet tik maz vairs palicis līdz finišam. Līdz 30KP vēk turos, bet Jānis jau izrāvies priekšā...un te viss arī beidzās.. 3km pirms beigām, kad palicis paņemt 5KP.. sākās krampji arī augšstilbos un sāk filma raustīties! Plāns bija tikt ar Krūmu līdz 31KP, bet.. jau etapa beigās uz 31KP sāku peldēt..beigās kļūda apmēram uz 1min..KP paņemu un nedaudz saņemos uz nākošo KP skriet, bet dzirdu, ka no aizmugures viens strauji tuvojas - Renārs... viņš gan bļauj nelabā balsī k-ko par ausi, jo izrādās, ka pārdūris tikko bungādiņu. Turu Renāram līdzi, bet skrienot lejā no kalna uz 33KP VISS. Abas kājas gan ikrus, gan augšstilbus sarauj krampji, mēģinu klumpurēt lejā, Renārs jau skrien atpakaļ kalnā, nokrītu zemē un netieku augšā, jūtos paralizēts..tā nu nedaudz paguļu, līdz krampji nedaudz atlaiž, pieceļos un atzīmējos KP..mani vēl uzmundrina skrējējs no OKZK: Aiziet, Lapsa! tas atkal lika nedaudz saņemties, bet joprojām peldu.. vēl 2min atstāju uz pirmspēdējo KP, jo vnk neko nerubiju :D KP paņemts un nu finišs..pašam jau liekas, ka arī bronzu esmu pazaudējis, jo nav ne jausmas cik tālu aiz Renāra bija nākošais dalībnieks. Finišēju knapi turoties kājās ar rezultātu 2h:42min:15sek.. Pārjautāju k-kam vai esmu 3.vietā?!? k-kas atbild, ka jā, bet informators grib, lai nolasu SI karti, jo nezinu vai esmu pievarējis visu distanci, es zinu ka esmu! Uzvarēju pēdējos 3km 2x cīņu ar sevi un neļāvu pieradināties domai palikt gulēt, kad sarāva krampji. Esmu gandarīts! Esmu izcīnījis otro individuālo medaļu elites grupā, pagājušā gada sudrabam garjā distancē klāt nāk arī bronza! Esmu arī apmierināts, ka tik ilgi biju konkurētspējīgs ar abiem Latvijas pieaugušo izlases skrējējiem. Pēc finiša spēkus atgūstu ar sporta dzērienu, OK "Saldus" sarūpētajiem auzu cepumiem un banāniem. Pirmās 30min paiet, kamēr atjēdzos, neizdarot straujas kustības, lai nesarauj krampji.
Šis nozīmē - Victory - 3.vieta man ir uzvaras vērta.
Secinājumi:
1)Lai būtu konkurētspējīgs līdz finišam ir jātrenē garās "šķiedra" vēl vairāk;
2)Ir svarīgi kādu magniju tu dzer, es domāju kāda starpība, bet starpība ir;
3)Jānodrošinās ar nelielu ūdens rezervi, it īpaši zinot, ka pēdējos 6km dzirdinātavas nav;
4)Maratonu ir grūti noskriet, ja paliec viens, tāpēc nekad nepeldi viens!
Rezultāti
Spliti
Man ceļš iekš RouteGadget
P.S. Tie, kuri mani norakstīja pirms maratona starta, domāju, ka dabūjāt iekšā!

svētdiena, 2010. gada 26. septembris

Maratonam būt?!?

Jau kopš Latvijas čempionāta Irbenē, plānoju, ka jāskrien arī orientēšanās maratona distance. Bet visu laiku ir tāda sajūta, ka nu jau pēc jaunākās informācijas 26km garajai distancei es varētu nebūt gatavs. Jo mērķis ir viens--> iekļūt labāko 3niekā, lai iegūtu kāda kaluma medaļu, bet zinot, ka Renčiks un Krūms plāno skriet, reāli paliek tikai bronza. Vietu 3niekā noteikti kāros vēl vairāki sportisti, viens jau ir pieteicies - Andris. Fiziski jūtos okey kādiem 20km, jo kopš 15.augusta esmu izlaidis tikai vienu dienu bez skriešanas un kopš septembra sākuma ir saskrieti 320km (ieskaitot sacensības). Arī ar vīrusies esmu +/- ticis galā, izņemot nedaudz vēl moka kakla sāpes. Protams, joprojām ir problēmas ar kreiso roku, kas pie garām un ilgstošām slodzēm sāk gurt un rodas tirpstošas sajūta, bet ne jau ar roku jāskrien. Pēc Nike Riga run parādījās arī problēmas ar kreisās kājas augšstilbu, bet domāju, ka atpūtas nedēļā, kas tagad sekos pirms plānotā maratona ar kāju visam vajadzētu būt kārtībā. Vēl viens faktors, kas mani neiepriecina ir laikapstākļi, ja pēdējās 3 dienas bija vnk ideālas, tad nākošā nedēļā tāda nesolās, pēc pašreizējās prognozes apmēram +10grādi, ar nelielu lietutiņu un ZA vēju, bet laikapstākļi nav noteicošais faktors, jo ir skriets arī krietni sliktākos apstākļos un pie +10grādiem varētu justies tīri komfortabli, ja tikai nekas nenāktu no gaisa, bet atkal - neesmu jau no cukura. Rītdienas laikā izlemšu skriet vai neskriet, jo jautājums vēl ir atklāts. Katrā ziņā magniju pēdējās nedēļas laikā esmu uzņēmis pietiekoši daudz, lai distancē nemestos krampji, bet visādi jau var gadīties.
P.S. žēl, ka Pauliņš šodien zaudēja Heinmannam iekš Suunto games iedzīšanas. Respect Arvīdam par uzvaru vakardienas 14km distancē, varbūt arī Tev jāskrien maratons Tērvetē?!?

pirmdiena, 2010. gada 20. septembris

Suomi master

Es pat īsti nezinu ar ko lai iesāk. Okey ar to, ka visu nedēļu sāpēja kājās pēc Nike Riga run, līdz 4dienai īsti vēl nebija atgājušas, bet tas netraucēja trenēties, kaut gan treniņi nebija tādi, kādus vajadzēja. 3dien uzskrēju Magnētā, kājas distances 2.daļā piedzinās, jo plānojumā bija vairāki etapi pa asfalta ceļiem Baldonē. 4dien atkal devos uz mežu, šoreiz uz Alni, kur bija neliels uzdevums uzvarēt ar pietiekošu atrāvienu pār Arti Dudi, jo gribējās beidzot uz varēt Aļņa kopvērtējumā, man tā bija vien 8kārta. Uzvarēt uzvarēju, bet ne ar pietiekošo pārsvaru un kopvērtējumā 2.vieta. Bet patīkamākais bija tas, ka distancē skrēju patīkamā tempā un jutos ideāli, kas viesa cerības uz SM middle.
5dien vakarā aizlidoju uz Helsinkiem, tad ar taksi nokļuvu vajadzīgajā vietā, vakariņas, neliela info saņemšana par to, kas sagadīs 6dien un tad jau miegs. 6dien 6:00 celšanās, brokastis un dodamies ceļā. M21 7 kvalifikācijas grupas un tikai 7 labākie no katra hīta iziet uz finālu. Katrā grupā pa 56-57 skrējēji.. DAUDZ. Priekš manis mission imposible. Labi, ka šogad biju ievācis nedaudz punktus Somijas rangā, kas ļāva kvalifikācijā startēt kā 20 sportistam 3.kvalifikācijas grupā, kopā arī ar Ati Dandenu. Pirms starta izdevās saskrieties ar Mārtiņu, kurš deva nelielus padomus, galvenais ko viņš teica, izdariet tik daudz, lai būtu tā kā Latvijā, ka es uzvaru, bet jūs esiet 2.vietā :) Pirms starta plānoju savu taktiku, ka jāskrien maksimāli ātri virzienā, cerot, ka KP izcels citi, bet no tās domas atteicos, jo 5dien sāka sāpēt kakls un 6dien sāpes pieņēmās. Jāpiemin tas, ka Somijā pēdējo mēnesi praktiski līst un arī 6diena pagāja lietū, dubļos un bez telts, jo Pihkaniskat vadība bija veterānu čempī.. Kvalifikāciju uzsāku mierīgi, lasot atrašanās vietu, nedaudz gan kļūdījos uz 1KP, kādas 10'', uz 2KP bija iespēja nedaudz skriet pa ceļu un tur attīstīju maksimālo ātrumu, etapā 3. laiks. Pie 3KP overall biju tik kārojamajā 7.vietā. Līdz 7KP kļūdu praktiski nebija (kopv.13.vieta) un nu jau jāsāk finišēt, jo uz 8KP jāuzskrien palielā kalnā un pelēkajā asfaltā jāpaņem KP..viss gāja ideāli, zināju, kur esmu bet nevarēju paņemt KP, pats sev teicu, ka ir jāiet pa labi, bet negāju. Tad nāca Atis, zināju, ka viņam šis KP nav, viņš uzmeta aptuveno vietu, kur esmu, tieši tā, pa labi bija jāiet, uzreiz paņēmu KP, bet biju atstājis 50'', nākamais KP bija tas pats kas Atim, tāpēc sekoju viņam un uz pēdējo KP. Finišēju ar rezultātu 24'37'', distance 3,93km, kļūdās 1'20'', savā hītā 19.vieta, atpalicība no 7.vietas 2'09''. Tomēr tā bija mission imposible. Vēl pie tams pie tā paša 8KP kārtīgi nožāvos un atkal sasitu savu traumēto roku, kura uzreiz piepampa..k-kas nav ar viņu kārtībā. No mana hīta finālā tika visi kam jātiek Johan Backman, Sergei Detkov, Oskari Liukkonen, Dmitry Tsvetkov, vienīgi Jani Lakanen bija k-ko savārījis.. Vsp runājot par Somijas čempi, tad pat Tjerī ir pateicis, ka uzvarēt Somijā ir grūtāk kā Pasaules čempī. Patīkami, ka vismaz Mārtiņam izdevās tikt A finālā, 6 sekundes lēnāk un varēja arī nebūt. Aija arī bez problēmām kvalificējās A finālam.
Līdz B finālām izdevās atpūsties Espoon Suuntas kluba teltī uz sava matracīša :) pa vidam uzspīdēja saulīte un likās ka laiks uzlabosies. Pienāca laiks doties uz startu un mākoņi sadrūma. Fināli solijās būt gana sarežģītā apvīdū un ne tik skrienamā kā kvalifikācijā. Kopā ar Ati iesildījāmies un sarunājām, ka ja līdz pēdējam KP būsim kopā tad reizē atzīmēsimies finišā. Distancē attīstījām pietiekošu ātrumu, pieķerot ļoti daudz sportistu, kas startējam pirms mums, no radio punktiem esot ziņots, ka esam līderi B finālā :D k-gan kļūdās atstājām aptuveni 2'30''. Finišējām reizē, k-gan man nācās Ati nedaudz pieķert, jo finiša sākuma daļā blakus skriet nevarēja. Dotajā brīdī finišējām ar 3.labāko rezultātu 4.6km 33'11'', zaudējot Jubim 27'', kurš distancē sadarbojās ar Kerschbaumeru un finišēja aiz viņa. Protams, beigās jau tikām stipri nobīdīti uz leju rezultātu tabulā. Mārtiņš finālā pieļāva dažas ķļūdas un A finālā ieņēma 18.vietu, vērts pieminēt faktu, ka pats vidējās distances karalis Tjerī, ieņēma tikai 4.vietu! K-gan šajā apvidū lielu lomu spēlēja tas, cikos startē, jo uz mīkstās sūnas takas dzina pirmie, kas startēja. Rezultāti šeit. Karti ar manu ceļu no B fināla skatīt šeit.
Tgd īsti nezinu vai gribas k-ko skriet, jo vakar uzskrēju Tukuma kausā, darīju to mierīgi, bet kakla sāpes, iesnas un nogurums no Somijas, lika par sevi manīt un pēc 1/3 distances sapratu, ka orientēties vairs īsti negribu..pieļāvu 3 lielas kļūdas, kad vnk meklēju KP nevis orientējos..beigās nolēmu taisīt garo treniņu, kas arī izdevās un pēc tā vakarā jutos patīkami saguris un bez iesnām :) Varbūt skriešu LČ maratonu, būs grūti izvilkt distanci, jo nogurums un traumas ir uzkrājušās, kas liek manīt, ka sezonai ir jābeidzas. Protams būs 25manna un iespējams Halikko.

pirmdiena, 2010. gada 13. septembris

Bauda skriet Mežaparkā

Tā kā šajā wīkendā Latvijā nebija nekādu dižo orient maču un skriet priežu mežā es varu arī citviet Latvijā, jau kādu laiku atpakaļ dzima doma piedalīties NIKE RIGA RUN pasākumā. Sākumā vienojāmies, ka skriesim tikai stafeti, bet tad Toļiks sakūdija, lai skrienam arī 10km skrējienu. Visu nedēļu turpināju gatavoties LČ maratonam, pa vidu gan saslimu ar kakla sāpēm un iesnām (tāpat arī Bērcis, Toļiks, Aija...), laikam k-kas bija atrasts Irbenes purvos. Treniņus izlaidu tikai 5dien, lai tiktu no vīrusa vaļā, kas arī veiksmīgi izdevās. 6dien gan nekāda atpūta nesanāca, jo visu dienu strādāju pa māju + 3.5h pavadīju Gaujienas Mežciema mežā iemarķējot KP vietas 2dienas Horizontam, jo KP licējs nav augstākās klases meistars, bet V21B grupas skrējējs.
7dien jau pirms 6:00 cēlos, lai dotos uz Rīgu ar sabiedrisko transportu. Pirms 10:00 uzzināju, ka Toļiks 10km neskries, jo nav gatavs slimības dēļ, tad nu paciemojos Hesburgerā izdzēru kafiju un apēdu vienu čīzīti (kas bija liela kļūda :D). Mežaparkā satiku pārējos orientieristus, kuri gatavojās cīnīties ar 10km. Liels mīnuss bija tas, ka startu pārcēla par veselām 30min, jo biju iesildījies un 2x īpaši vairs nesildījos. Jāatzīst, ka nebija nekāda priekšstata kā skriet šo distanci, jo tas bija mans pirmais šāda veida skrējiens. Mājās biju izdomājis, ka vajadzētu katru km skriet 3:30, lai beigās rezultāts būtu 35min robežās. Startā tiku samērā tuvu priekšējai līnijai un jau līdz pirmajam līkumam biju izvirzījies aiz Ivara Valtasa muguras, tad arī radās plāns skriet aiz viņa, jo viņš ir diezgan liels profesionālis šāda veida skrējienos. Uzreiz iezīmējās līderu 6nieks, kurā skrēja arī Bērcis, viņi skrēja par ātru un neviens nemēģināja viņiem turēt līdzi, tad nu es, Ivars un Gvido Beļinskis izvirzījāmies tādā kā otrajā līderu pulciņā. Pirmajos km aizmugurē vēl daži skrējēji turējās, bet ap 4km palikām trīs. Sākums bija neticami viegls un jutos perfekti, nebija nekādu problēmu ar tempu. Pirmais aplis jeb 5km pagāja nemanot, tad sākās problēmas, izskrienot cauri finiša zonai bija 2 nelieli kāpumi, kur gribēju maksimāli turēties līdzi abiem pārējiem, bet sāka durt labajā sānā.. uzskrienot 2 kāpumu jau gribēju apstāties, bet turpināju skriet..pie 6km sapratu, ka nevaru, aizlaidu abus prom un apstājos, sāku iet un dziļi pieliekties ik pa laikam stipri piespiežot sānu, viens no skrējiem pateica, lai uzspiežu ļoti stipri ar abām rokām un opā sāpec pārgāja, bet garām jau bija paskrējuši kādi 10skrējēji. Līdz finišam izdevās 5 apsteigt, pēdējos 2 pašā finišā, jo pateicoties abu Mārtiņu uzmundrinājumam ieguvu paātrinājumu :D Fanu atbalsts tiešām bija superīgs :) finišēju ar rezultātu 34:35,25 min un 14.vietu, uzdevums izpildīts, žēl ka nebija tie 10km īsti uzmērīti...ieguvu labu priekšstatu kā skriet gludos skrējienus un turpmāk to darīšu biežāk, jo tas bija superīgi + nevar norakt :D
Pēc tam jau stafetes skrējiens 4x2.5km, kur Toļiks gāja pirmo etapu, Laura, Krista un es. Jāsaka ka mums bija mix team, bet lielākā daļa pārējo komandu bija tikai džeki, tāpēc bijām ļoti gandarīti par izcīnīto 5.vietu 120komandu konkurencē, piekāpjoties tikai un vienīgi puišu komandām, balvās dabūjām normāla izpletņlēcēja cienīgus kreklus, cerams, ka noderēs ;) Kopumā ļoti pozitīvs skrējiens. next week - SM middle!

pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

LČ Irbenē - viela pārdomām

Būs garāks raksts, pat ļoti garāks. Tātad jāsāk ar to, ka pēdējās 3 nedēļas gatavojos tieši šiem mačiem, liekot uzsvaru uz vidējiem treniņiem ar lielu intensitāti un 2x nedēļā arī ātrumus. Viss likās ideāli, lai neteiktu vairāk..
Vidējā distance. Biju aizmirsis mājās iepriekšējās kartes un nevarēju atsvaidzināt, kas tur īsti ir. zināju ka sagaida tuksnesis, purvi un labs priežu mežs, bet kur kas bija piemirsies. No rīta izskrēju rīta rosmi un jutos perfekti, varēs kapāt. Nonākot Irbenē sarunas ar džekiem un tad jau jāsāk gatavoties startam, tad notika pirmais nevisai pozitīvs notikums, kluba šefs Vilnis pasaka, ka ir atlase uz 1.komandu jāiziet arī man (es pret Ati; brāļi Sildi savā starpā), kaut gan pēc Klubu stafetēm teica, ka 1.etaps 1.komandā ir mans un pat biju pieteikts jau..nu neko, sāku apsvērt kā labāk rīkoties distancē - lēnāk, bet 100% droši par katru kustību vai tomēr skriet nedaudz ar risku. Par to domāju vēl iesildoties tieši pirms starta, katrā ziņā sāku lēnāk kā gribētos un jau uz pirmajiem 2KP atstāju kādas 30", pēc tam iejutos kartē un sāku skriet nopietni. Neliela kļūdiņa uz 10KP, kad izgāju nevirzienā ~20". Līdz 15KP kopumā viss gāja gludi un skatoties pēc grafikiem biju reāls pretendents uz sudrabu vai bronzu, jo zelts bija neaizsniedzams. Vidējais ātrums līdz 15KP uz km bija 5'29'' min/km.Tad sākās fatal error, bet kā izrādās ne man vien bija problēmas ar 16KP (Krūms, Sirmais, T.Sild), pēc šīs kļūdas iedomājos, bļin 1.komanda atā atā stafetei - tā bija jau otrā kļūda, uz nākošo KP vnk maucu, protams nevirzienā un atkal kļūda, pēc tam viens KP ideāli, un likās ka cerība tomēr uz 1.komandu paliek, uz 19KP it kā vnk etaps, bet tāds pagarš ar peldošām beigām. Izvēlos skriet gar kalnu un tur iet laba taka, nometos lejā purviņā un aiz tā jābūt KP aizskrienu uz it kā vajadzīgo vietu KP neredzu, ieraugu ka esmu par tuvu, jo tur tikai tas mazais kalniņš (izrādās pārpratums, biju jau īstajā vietā vnk KP no mana skatu punkta bija papardēs) noriņķoju 2min atgriežoties jau zināmajā vietā un še ku reku KP arī ir.. sapratu jau ka viss mačs ir beidzies un it kā jau skrienu vēl ļoti ātri, bet pamanos atstāt vēl gandrīz 1min uz 20KP.. tad jau beigas un finišēju ar nokārtu galvu... pēc 15KP līdz 20KP atstāju teju pilnas 6', pieņemot ka 16KP būtu paņēmis labi, bez kļūdas..vidējais ātrums līdz pēdējam KP 7'17'' min/km.. pensionāru temps.. medaļai zaudēju 3'46'' 5.vietai (A.Dandenam) 2'35''. Tā kā atlasi neizturēju tad bez jeb kādas runāšanas 2.komanda. Tu esi vajadzīgs tad, kad uzvari, jo sākumā brāļu Sildu piesaistīšana bija ar domu, ka Atis nevarēs pēc slimības augusta beigās paskriet un būs jāaizvieto, viņš pierādīja, ka var paskriet, es biju pierādījis, ka arī varu paskriet, KUR BIJA PROBLĒMA?!? Problēma obligāti jāizcīna zelts, vai ar parasto komandu tas būtu izdevies atliek vienīgi minēt..bet pēc 6 gadiem biju lieks (atlasi neizturēju) [es debitēju E grupā stafetēs tālajā 2004.gadā Latvijas olimpiādē kopā ar Bērci un A.Rešķi, man bija tikai 15 gadi tajā brīdī!!!, izcīnījām 6.vietu], pēc tam kopš 2005.gada startējām LČ V21E grupā nemainīgā sastāvā 1.etaps-es, 2.etaps-Atis, 3.etaps-Bērcis. Protams reāli apzinājos, ka arī šogad esam pretendenti uz zeltu un gribējās jau arī man to izcīnīt, bet ne jau tituls ir galvenais, galvenais bija attieksme kā tas viss tika nostādīts 6dienas rītā un pēc mana finiša. Neko biju gatavs 7dien cīnīties lai pierādītu, ka arī ar mani komandā varējām izcīnīt Vinim tik ļoti kārojošo 3 zelta medaļu pēc kārtas.
Stafete. Naktī ilgi nevarēju aizmigt, jo lauzīju galvu par visādām blakus lietām [6dien vakarā uzzināju, ka šajā mācību semestrī par 90% nebūšu budžetā, jo nebija tik laba vidējā atzīme, pavasarī vairāk laika veltīju treniņiem ne tik ļoti mācībām, bet likās ka vajadzētu pietikt] un vēl diezgan nopietni Ventspils olimpiskajā centrā naktī sala, dabūju pat apģērbties. no rīta piecēlos jau 6:30 jo vairāk nevarēju aizmigts, jutos neizgulējies un kaut kā ļoti ļoti noguris. Tātad viss ir galvā! Pirms starta gan jutos nedaudz labāk un bez cīņas garām nelaidīšu nevienu. Gribējās izcelt startu, bet neizdevās, jo startēju no otrās rindas, uz tilta pār Irbes upi biju 3šais aiz Kalvja un Laķa, kurš pārskrienot upi apstājās, jo nebija ne jausmas kur jāskrien :D
Starts
uz 1KP sākumā gāju ar visiem, bet tad izvēlējos savu variantu un pie KP biju uzreiz aiz Kalvja. Uz 2KP gribēju iet apkārt pa ceļu bet nebija, kas mani atbalsta, tāpēc nepametu grupu un lauzāmies cauri nātrēm, kas bija kļūda. Priekšā mums jau krietnu gabalu bija Krūms ar savu brigādi. mēģinājām ķert, bet pie 4KP kas bija farsts, visi izklīdām, es KP paņēmu ok, uz priekšā pamanīju Lauri Sildu no 1.komandas un Ati Rešķi. Neko nedomājot vilku viņiem klāt, bet šie iegāja kļūdā es automātiski arī, kā rezultātā dabūjām šķērsot purvu, kur ūdens bija brīžiem līdz viduklim. Zaudējā vismaz 1min tur un Krūms ar brigādi jau bija gabalā. Pēc KP salīdzinājām farstus nekas nekrīt, izvēlos skriet paļaujoties tikai uz sevi un līdz tuksnesim viss ok, tuksnesī priekšā pamanu atkal Sildu un Raivo Kivlenieku, tuksneša KP paņemu ideāli, bet uztaisu kļūdu uz nākošo, garām paskrien Atis R. ar Didzi Vīksni. Pēc kļūdas centos skriet ātri, bet kājas palika aizvien smagākas un smagākas.. līdz skatītāju KP daudz maz OK, redzu priekšā Bričku un aiz manis ir Kristaps Ozoliņš, pie skatītāju KP esmu priekšā Bričkam un Kristapam.
Skatītāju KP
Pēc tam it kā sākās distances vieglākā daļa, kurā pamanījos atstāt 3' un man garām pagāja Kristaps, kā arī noķēra Atis Rešķis un Sārs, kā arī pie 3KP no beigām Kalvis parādījās, tātad nemaz tik sūdīgi man nebija gājis. žēl ka skatītāju KP man nebija nekādas nojausmas kurš esmu un cik zaudēju, vienīgi dzirdēju ka Lauri esot netālu priekšā, kā izrādījās gandrīz 2min.. atkal tāds negatīvs fakts, jo tajā brīdī 2.komanda vairs neinteresēja.. beigās iznācu 7.vietā 7' aiz Krūma, nomest varēju kā minimums 5'30''. Likumsakarīgs 1.komandas triumfs ar 6' pārsvaru, mums izdevās izcīnīt 8.vietu, jo arī Timo nepadevās tīrs skrējiens unToms kā jau Toms šogad nav aizvadījis nevienu skriešanas treniņu, tikai cik orientējies un ļoti daudz spēlējis bīču. Rezultāti šeit.
Nobeigumā zinu, ka pēc šīs sezonas kaut kas mainīsies, kas tieši tas paliek pie manis, kādam tas nepatiks, bet man patīk dzīvot ar cilvēcīgu attieksmi ;) Nākošais mērķis LČ maratonā, šogad viena medaļa ir jāņem! Vēl priekšā NIKE RIGA RUN 10km, SM vidējā distancē, 25manna, Halikko. Will see.

svētdiena, 2010. gada 29. augusts

Mauciens jeb kā teica Pauliņš: Lapsas gada race...

Tā nu pēdējo nedēļu pavadīju pa Gaujienu, lai izbaudītu atlikušo vasaru, jo jau ar 30.augustu Jelgavā atsākas mācību gads.. Vasara paskrējusi kā nebūtu bijusi, pilnīgi žēl paliek un iedomājoties, ka atkal jādodas uz skolu..fui..labi ka jāmācas tikai no 2dienas-4dienai, bet vienalga viss laiks jāpavada uz vietas, kaut kā šogad it nemaz negribas piesātināt galvu ar domām par būvniecību.. mājās varēja izbaudīt bezrūpīgu dzīves veidu - skriet treniņus, kad gribas, strādāt kad gribas utt.. lai nu kā pēc Malienas Kausiem cītīgi turpināju gatavoties LČ, kurš no 4.-5.septembrī norisināsies Irbenē, neizlaidu nevienu treniņu dienu, kā parasti no rīta rīta rosme un pēcpusdienā treniņš, vairāk vai mazāk intensīvs. 2dien uzskrēju Horizontā, kur uztaisīju vienu pamatīgu kļūdu un Pauliņam zaudēju 5', bet sajūtas skrienot bija diezgan labas. Vienīgie sūdi notika 3dien, kad pļaujot zāli ar pļāvēju, veicot tā tīrīšanu viņš man uzkrita uz traumētās rokas, kā rezultātā atkal ir palielas sāpes un piepampums.. un tgd iemetusies dīvaini velkoša sajūta kreisajā bicepsā. cerams ka atties tas viss.
6dien uzskrēju Gulbenes kausā, kurš norisinājās tajā pašā apvidū, kur 2007.gada LČ, apvidus ļoti ātrs, pietiekoši kalnains, distanci veicu ātri, sevi līdz galam neizdzenot, kļūdās 1'30", vidējais laiks uz km 4:59, bet šeit nevienam variantus neatstāja pusmaratona dievs jeb Renčiks 6.8km 29'40''. es ierindojos 4.vietā priekšā vēl Jubelis un Pauliņš. Labs treniņš visādā ziņā. Vakarā jau sāku krāmēt somas, jo 7dien pēc Klubu stafetēm brauciens uz Jelgavu.
7diena - Klubu stafetes Trīsciemā. 1.etaps OK"Alūksne" komandā. Biju gaidījis, ka apvidus būs tehniskās, bet izrādījās, ka nav. Baigais mauciens + vēl sakrita viens farsts ar Jāni Krūmiņu. Distanci sāku prātīgi uz 1KP turot tikai virzienu, jo apzinājos ka šādā apvidū KP garām paskriet grūti. Paņemu KP uzreiz aiz Krūma un Toma Veita. Uz 2KP atkal tikai virziens, kas sakrīt ar pārējiem sportistiem. Pie 2KP nedaudz priekšā Toļa un Atis Rešķis, jo 1KP tuvāk. Dzirdu kā Krūms salīdzina ar Rešķi KP numurus, Rešķim nekrīt man krīt nākamie 2. 3KP veiksmīgi un uz 4KP izvēlos iet cauri purvam ar domu, ka pie Rīgas jau nu nevar tas purvs būt tik neskrienams. Krūms arī iet cauru - izrādās uzvarošais variants. pie 4KP esam kādas 15'' priekšā Toļam, salīdzinam nākamos KP ar Krūmu viss sakrīt, Janka saka lai pieberam ogles, nedaudz cenšos saņemties un paskrienu blakus Jānim, lai palielinātu ātrumu, bet tomēr nedaudz par ātru un pēc 5KP iepalieku pāris metrus, tā arī visu laiku turos. pēc pirmā skatītāju KP garais etaps, domāju ka nolūzīšu jo palika ļoti grūti, Jānis jau uzskrien kalnā es vēl tikai sāku, piespiežu uzskriet un maksimāli ātri līdz KP, nākamo KP zaļajā paņemu labi un Jānis turpat vien ir. Hū lūziens pārvarēts un nu atkal varu skriet. Pašās beigās nedaudz Krūmam pietuvojos, bet finišēju 8" aiz 2.vietā. Rezultāts diezgan fantastisks 8.42km 36'51".. 4'23" uz km. Nākošais Toms Veits finišē 1'30'' aiz mums. Lieliski ievilkta stafete, beidzot jutu ka varu arī paskriet, ja neņem vērā to vienu lūzienu.. bet apvidus jau bija ļoti skrienams. Beigās komanda izpildīja uzstādīto mērķi un iekļuvām labāko 10komandu skaitā - 8.vieta. Augstāk ar mūsu resursiem grūti tikt, tāpēc esam gandarīti. Nu ko ar pozitīvām emocijām gatavošos LČ, cerot, ka tikšu Alūksnes 1.komandā, jo ierindā būs arī abi brāļi Sildi no Igaunijas un viens noteikti skriešot 1.komandā, jo uzdevums ir nosargāt čempionu titulu. Turi buru!

svētdiena, 2010. gada 22. augusts

Kad iestājas pilnīga rozīne

Beidzot tas notika arī ar mani, sajutu to, kas ir īsta rozīne un kā tā izpaužas, bet pa priekšu visu pēc kārtas. Pēc rokas traumas un 1dienas ārstu apmklējuma atsāku trenēties un jutos ļoti labi. Piedalījos 2dien Horizontā un vidējo distanci veicu labā ātrumā, pieļaujot 2 vērā ņemamas kļūdas, kas kopā sastādīja 1'30" pārējās mazākas kļūdiņas es nevērtēju. 3dien sajutu nelielu nogurumu, bet no rīta izskrēju plānoto rīta rosmi un pēc tam visu dienu pavadīju geocachojot kopā ar kursabiedru gan pa LV, gan EST teritoriju, kopā savācām 6 no ieplānotajiem 9 cachiem. Visa diena tika pavadīta aktīvi gan rāpjoties, gan peldot, tāpēc vakarā lūziens pienāca ļoti ātri.. pa vidam vēl pamatīgi izmirkām. un ar to arī viss sākās - 4dien no rīta domāju, ka nomiršu, lauž visas maliņas-->temperatūra, sāku dzert C vitamīnu, tējas un arī teraflu (tāds preteklis), kā rezultā izsvīdu visu un 5dien vairs temperatūras nebija. Izskrēju rīta rosmi un garāku vakara treniņu, bet jutos ļoti sūdīgi. 6dien no rīta pieteicās vēl viena problēma - zarnu traktas traucējumi, kas pataisīja manu vēderu škidru kā ūdeni. 6dien gan tas netraucēja distancē, jo iedzēru no rīta zāles un viss likās normāli. Ar uzrādīto rezultātu 1.Malienas Kausu dienā esmu apmierintās, ja vien nebūtu tā viena sasodītā kļūda uz 7KP, kas maksāja 1'20", bija arī vēl dažas mazākas kļūdiņas, bet kopā atstāju kļūdās ap 2'. Pirmā dienā 5.vieta līderim T.Sildam zaudēju 3'12''. Jāpiemin ka pie 2KP jau noķēru Ati Rešķi, kas palīdzēja uzturēt pieklājīgu manu skriešanas ātrumu, jo lielāko distances daļu es viņu izvilku. 7dien no rīta pieceļoties sliktā sajūta vēderā atgriezās un šoreiz tik viegli cauri netiku, līdz starta brīdim biju paspējis 5x izstaigāt WC līdz aizdambēju vēderu. Protams rezultātā zaudēju svarīgās barības vielas organismam + ļoti daudz ūdens. Iedzīšanu biju nolēmis sākt ātri, lai noķertu R.Rozi par 11" un mēģinātu pietuvieties Pauliņa lielskungam, kurš startēja 35'' pirms manis. Starts pret kalnu un jau kalna augšā biju Renāram aiz muguras, jo kartē paskatījies nebiju :D skrēju uz aklo. Tad jau uz ceļa ielasījos un likās ka arī jāiet apkārt, jo visas stigas līdz šim bija diezgan neskrienamas (izrādījās ka tā esot bijusi kā ceļš). Neliela kļūda uz 1KP ~30", tālāk jau tik vaktēju Renāra muguru un mēģināju īsināt ceļu, lai taupītu spēkus. Pie 4KP nemanīju kā Renārs paņem KP un paskrēju tam garām, kā rezultātā Renāru pazaudēju. Uz 6KP izvēlējos nepareizu variantu, ja būtu gājis ārā uz ceļa Renāru būtu redzējis, jo pie 5KP zaudēju 18". līdz skatītāju KP viss gāja daudz maz normāli un pēc aculiecinieku teiktā esmu bijis aptuveni 2min aiz Pauliņa, skatoties splitos gan sanāk drusku vairāk 2'23''. uz 14KP izvēlējos nepareizu variantu gāju taisni, iepēros džungļos un zaudēju 1'. Bet tad pēc 19KP iestājās tāda rozīne, ka gandrīz nomiru, ikra muskuļus nejutu, augštilba muskuļus vilka krampji (ūdens trūkums organismā), domāju par apstāšanos un melleņu ēšanu, bet nu novilkos līdz galam, pēdējos 3etapus praktiski nosoļoju, jo tādu rozīni un vafeli reizē nebiju savā mūžā piedzīvojis, bet tam ir objektīvi izskaidrojumi. Ceru ka būšu ticis galā ar visiem vīrusiem un varēšu normāli trenēties. Will see.
Malienas kausu rezultāti šeit.

otrdiena, 2010. gada 17. augusts

Jāskrien

Vakar pēc vairāku ārstu apmeklējuma tā arī īsti gudrs netiku, kas ir noticis ar manu roku. Rentgenā tika uzņemti 2 uzņēmumi ar kuriem tad devos pie ķirurga (ļoti veca tante, kura bez brilles neko neredz), pētīja rentgenuzņēmumus, grozīja manu roku, vienu brīdi teica, ka te varētu būt kaula plīsums, pēc tam atkal pēc otras bildes teica nē tur nekā nav.. karoč atzina, ka pataloģiskas izmaiņas neredz un ka esmu ieguvis k-ko latīniski man nesaprotamu. Šāda trauma kā man esot tipiska BMX braucējiem vai skeitbordistiem.. izrakstīja zāles ko palietot. šodien došos vizītē pie ģimenes ārsta.
Tā kā rokai pampums ir samazinājies tad vakat atsāku skriet un pieteicos arī uz Malienas Kausiem, jo izskatās ka pie organizēšanas palīdzību nevajadzēs. šodien jāmēģina būs skriet arī Horizonts, cerams dabūšu no māsīcas speciālu elkoņa ievalku, ko viņa lietoja, kad bija lauzusi roku. Vismaz jāmēģina maksimāli labi sagatavoties uz LČ, jo šobrīd no plāna atpalieku ļoti daudz...

piektdiena, 2010. gada 13. augusts

Piektdiena 13.

Sen neko neesmu rakstījis, jo nekas ievērības cienīgs nenotika. Trenējos, lai būtu pēc iespējas labākā formā uz LČ Irbenē. Aizvadīju intensīvus treniņus, dažas dienas trenējos pat 2x dienā. Jutos fiziski ritīgi okey. Neierasti sev skrēju treniņus robežās no 4:20-5:00 min/km (esmu no tiem, kas skrien 5:00 nedaudz virs 5:00 min/km).. Domu par kādu pusmaratonu atmetu, jo zinot laikapstākļus negribējās mocīties..tāpēc visu uzmanību veltīju kvalitatīvies treniņiem un labai atpūtai.
Jāsaka gan, ka ne šodien (piektienā un 13.datumā), bet vakar vakarā otrā treniņa laikā notika, kas nelāgs.. kritu un uzkritu uz savas kreisās rokas, dzirdēju divus krakšķus un jutu nenormālas sāpes.. piecēlos un nesapratu, kas noticis..sākumā domāju nu ir viss.. bet skatos roka it kā ir vietā, bet k-kas nav lāgā ir elkoni.. protams roka nenormāli piepampa. Mājās sāku dakterēšanos - ledus kompreses, lai mazinātu tūsku.. šodien no rīta sāpes bija mazākas, bet k-kas īsti locītavā nestrādā, tāpēc nolēmu doties pie ģimenes ārsta..apskatījās un uzreiz teica - jādodas uz retngenu un ķirurga konsultāciju - jāpārbauda vai elkonim nav kaula lūzums, plīsums. Jo tur ir tāds mazs kauliņš, kurš ļoti vnk var nolūzt.. neko darīt, 1dien jādodas uz tuvāko poliklīniku taisīt bildes, jo tgd vairs neviens nestrādā un arī pa brīvdienām nav iespējams nobildēt. Ceru, ka gan ir tikai stipri sasists tur viss un ķirurģiska iejaukšanās nebūs vajadzīga.. skriet treniņus tas netraucēs, bet orientēties gan laikam ar ieģipsētu kreiso roku nebūtu patīkami, pie tam ņemot vērā, ka skrienu ar kreisā īkšķa kompasu. Cerēšu uz to labāko. Lai visiem veiksmīgāka diena nekā man ;) Turu īkšķus par WOC`2010 team.

pirmdiena, 2010. gada 26. jūlijs

Looking in to the future

Šonakt normāli izgulējos, bet nogurums joprojām liek par sevi manīt.. karstums katrā ziņā ir nepanesams, Zviedrijā vismaz ar laikapstākļiem problēmu nebija. šodien iezīmēju savus ceļus no garās un sprinta distances, ja kādam interesē tos varat aplūkot spiežot šeit. Stafetei diemžēl nav iespēja iezīmēt Runoway pagaidām.
Šodien LOF preses dienests paņēma atkal interviju, ko noteikti drīzumā varēsiet lasīt iekš LOFa mājaslapas.
LATVIA TEAM (bez Pauliņa, gatavojās sprintam)
Mans citāts par sacensībām:
Kopumā čempionātu vērtēju ar plusa zīmi, jo ieguvu neatsveramu pieredzi augsta līmeņa sacensībās. Pozitīvu emociju netrūkst un motivācija turpināt trenēties tikai pieauga. Par savu startu gan esmu nedaudz vīlies, jo garajā distancē mērķis bija iekļūt TOP30, bet pietrūka...garo distanci fiziski izturēt nebija problēmas, bet problēma bija tur, ka distances pirmo pusi veicu samērā lēnā tempā, jo bija bailes kļūdīties, kad apradu ar apvidu tad jau viss bija kārtībā. Noteikti vajadzēja aizvadīt kādu treniņu līdzīgā apvidū. Sprintu uzskatu par izgāšanos, jo nu jau pēdējos gados nespecializējos uz sprintu skriešanu, šogad šis bija tikai 3.sprints man un neesmu gatavs skriet maksimāli ātri un lasīt karti vienlaikus, bieži izvēlējos ne tos labākos variantus vai iekritu uz strupceļiem, bet tā kā neviens cits negribēja sprintu skriet, tad to darīju es. Vidējo distanci neskrēju, jo man bija jāskrien pirmais etaps stafetē. Jāatzīst gan, ka visu dienu pavadot vidējās distances finišā un uzmundrinot pārējos dienas beigās jutos ļoti saguris. Stafetē izdarīju gandrīz maksimāli visu, bet pēdējiem 2km pietrūka spēka, jo apvidus bija ļoti skrienams, izņemot pēdējo kalnu... gribējās stafetē ieskriet 10niekā, bet nedaudz pietrūka. Ļoti patīkami pārsteidza Krista, kura vidējā distancē izcīnīja 11.vietu - augstāko vietu Latvijas izlasei šajā cēmpionātā.
Tgd štukoju nākotnes plānus. Nevaru izlemt, ko lai izvēlos par starp posmu sezonas otrajai pusei, jo nākošās sacensības, kurās startēšu izskatās, ka ir LČ vidējā un stafetēs Septembra sākumā Irbenē. Gribās k-ko uzksriet arī pa vidam, Malienas Kausos atkal piedalīšos organizatora darbos. Šodien internetā izlasīju interesantu lietu - 15.augustā Jūrmalā ir BalticMiles pusmaratons - varbūt vajadzētu mēģināt noskriet to. Pagaidām ļoti apsveru šo domu, ja būs vēl kāds gribētājs noteikti skriešu. Žēl ka šogad vēl neizdevās iekļūt LV izlasē uz CISMU (militāro čempionātu), kurš notiks uzreiz pēc Pasaules čempionāta turpat Norvēģijā. Paliku uzreiz aiz svītras, bet tikai tāpēc, ka daži spēcīgākie, kā Renčiks un Bērcis atteicās piedalīties. Protams, ka loģisks ir lēmums, ka 6.vietu nav vērts vest uz šiem mačiem, nav jēgas tērēt naudu tūrismā, jo tāpat Norvēģijā neko nevarētu saskriet. Tāpēc jāturpina būs kačāties, bet tgd gan vēl pabaudīšu pāris brīvas dienas un ķeršos klāt prakses atskaitei ;)