piektdiena, 2012. gada 13. jūlijs

World University Orienteering Championship 2012

Pēc pavasara startiem ātri tika saprast, ka šogad maksimālo koncentrēšanos veltīšu Pasaules Studentu čempionātam, jo Alikantes apvidus tika aptaustīts jau martā. Mērķus biju nospraudis augstus, liekot all in uz garo distanci un stafeti, bet vidējo distanci izmantot, lai iepazītos ar stafetes apvidu un ieskrietu TOP30. Čempionātam biju gatavojies normāli, daudz plānus gan nācās koriģēt universitātes beigšanas dēļ, bet visas korekcijas notika balstoties uz trenera ieteikumiem. Jau Latvijā tika nolemts, ka garajā distancē ņemšu pēdējo starta grupu, jo pirmie divi numuri pēc atlasēm garajā distancē nestartēs. Skrienot modeli dienu pirms sacensībām plkst.10:00 no rīta jau sapratu, ka esmu kļūdījies ar starta grupas izvēli (pirmā starta grupa sāka startēt 8:30 no rīta), bet mainīt vairs īsti neko nevarēja, jo Valters bija sacensību centrā, kur nodeva pieteikumu. Neskatoties uz to biju nolēmis cīnīties par TOP15. Man starts garajā distancē 11:32... Sacensību starta zonā nonācu nedaudz pēc 9:00, kur valdīja patīkams dzestrums un solītais straujais temperatūras kāpums pēc plkst.9:00 vēl nebija jūtams. Lēnām tusēju kopā ar pārējiem dalībniekiem un pamazām temp. arī sāka kāpt. Sinoptiķu prognozes sāka piepildīties pēc plkst.10:00. Visu laiku kārtīgu tika lietots H20. Dodoties iesildoties jau katrs solis nāca pietiekoši smagi un saule burtiski dedzināja galvu. Stājoties uz starta līnijas apņēmība noskriet labi bija liela. Apvidus ļoti kalnais un praktiski pusatklāts. Sāku ātri un agresīvi, garo etapu uz 2KP atstrādāju visu kalnu (15 horizontāles = 75m), bet nolaidos nepareizajā ielokā, kur zaudēju kādu 1'. Izdarīju kļūdu, ka piedāvātajā dzirdinātavā pa(-ne)dzēros nosacīti (skrietas bija tikai 13'). Arī otro garo etapu uz 4KP atstrādāju izvēloties garāku apkārt ceļu. Nu jau tiešām bija grūti, jo spēki +30 (un vairāk) grādos izsīka ātrāk kā biju gaidījis. Pēc 4KP priekšā ieraudzīju dāni, kurš bija startējis 2' aiz manis, tātad labāk veicis garo etapu. Daudz nedomājot mēģināju viņu pieķert, nesekojot kartē, kas noveda pie katastrofas (kļūdas) un pilnīgu spēku zaudēšanas, mēģinot paņemt KP vienu kanjonu par tālu. Spēka skriet vairs nebija un motivācijas ne tik. Tā kā pēc nākamā garā etapa bija dzeršanas punkts, tad nolēmu to sasniegt, lai kārtīgi padzertos un tad izdomātu vai iet distanci līdz galam. Praktiski visu etapu nosoļoju, mute bija pilnīgi izkaltusi un sajūtas kā Sahāras tuksnesī. Kārtīgi sadzeroties un aplejoties ar ūdeni palika stipri vieglāk un nolēmu, ka distanci veikšu līdz galam, jo kāds par to bija samaksājis, lai es varētu startēt. Taureni veikt nebija nekādas problēmas, jo visu laiku bija ūdens ko padzerties. Uzsākot pēdējo garo etapu sāka palikt auksti un parādījās arī auksti sviedri. Organisms galīgi nebija gatavs slodzei tādā karstumā. Atkal nācās visu etapu nosoļot. Sasniedzu pēdējo dzeršanas punktu un godam veicu atlikušo distanci praktiski soļojot. Lieki teikt, ka pēc finiša trīcēju aiz aukstuma +30grādos dienas vidū (tik iztukšots laikam nebiju bijis vēl nekad). Labi, ka finišā bija iespēja ātri un kvalitatīvi atgūt zaudēto šķidrumu! Kādu brīdi vsp nesapratu cik ilgi esmu bijis un ko darījis distancē. Katrā ziņā zaudēju emocionālo pacēlumu un ļoti daudz spēka. Garās distances rezultāti, spliti.
Atpūtas dienu veltīju spēku atgūšanai, lietojot ļoti daudz šķidruma un veldzējoties baseinā. Uz vidējo distanci galīgi atjaunojies gan nejutos. Kā zināms sajūtas ir mānīgas un pēc mierīgi paņemtajiem pirmajiem 3 KP jutos OK, lai varētu skriet nedaudz ātrāk. Kļūda!!! Sajaucu taciņas un pārcelu nepareizo gravu, aiz kuras bija jābūt KP, bet, protams, viņa tur nebija. Kļūda maksāja ļoti daudz laika, tāpēc atlikušo distanci veicu treniņtempā, domājot par gaidāmo stafeti, eksperimentēju ar variantiem un skatījos kā daudzi sportisti izdara lielākas vai mazākas kļūdas. Godīgi sakot pēc tik bēdīga snieguma, biju gatavs skriet stafeti arī 2.komandā, ja vien traumu sprintā nebūtu dabūjis Artja un Artūra pārliecinošie argumenti, ka tieši man jāskrien 1.etaps un 1.komandā. Sajutu uzticēšanos no komandas biedriem un ieguvu tik patīkamu apziņas sajūtu, ka es to varu un varu izdarīt labi. Nedrīkstu pievilt komandas biedrus! Biju gatavs pabeigt čempionātu uz patīkamas nots! Vidējās distances rezultāti, spliti.
Stafetes rītā jau jutos daudz labāk kā visas iepriekšējās dienas. Spēks bija atgriezies, bet pats labākais, ka apziņa par to, ka es to varu bija kopā ar mani. Plāns stafetei bija tāds kādu sen nebiju pielietojis - skriet mierīgi grupā, lai grupa kurina tempu un orientēājas priekšā esošie, es savākšu farstus. Sākums easy game, paskatos leģendā 2KP būs visiem vienāds (pirmie 3KP farsti un numuri pēc kārtas) un sāku ķert priekšā esošos, jo man 1KP neizdevīgākais farsts. Pie 2KP esmu ļoti izdevīgā pozīcijā (6.v.) un kopā ar visiem. Nākamais farsts, skrienu pārliecinoši, bet pieskrienu pie farsta KP, kuru izceļu pārējiem, atstāju 40'' līdz paņemu savējo, bet esmu kopā ar dažiem labiem skrējējiem, tāpēc lieki nepārdzīvoju. Līdz skatītāju KP nekādu problēmu, izņemot to, ka ir karsti un gribas padzerties, esmu 1' aiz līderiem. Beigās iezaudēju 40'' uz garāko farstu un 25'' uz nelielu kļūdiņu ceļa varianta izvēlē. Finišēju 9.v. 2'10'' aiz līdera. Kopumā neslikti, bet varēja arī nedaudz labāk, tad būtu bijis izcili. Jānis T. otrajā etapā atdeva sevi visu, nedaudz galvu viņam sajaucu uz pēdējo KP, jo viņš burtiski peldēja ārā no meža. Artūrs pēdējā etapā  devās ļoti motivēts un pārliecināts, tāds viņš arī izskatījās skatītāju KP un finišu sasniedza 10.vietā, bet starp valstu pirmajām komandām oficiāli mums 7.vieta. Varētu teikt augstākais sasniegums manā o-sporta vēsturē. Rezultāti, spliti.
Lielisks sniegums Artūram visa čempionāta gaitā, pat to man tiešām liels prieksm jo kā nekā ziemā kopā tika noskrieti pietiekoši daudzi km. Žēl, ka viņam netika dota iespēja šogad startēt WOCā(sprintā) k-vai par saviem finanšu līdzekļiem, bet tāda nu reiz ir mūsu LOF stratēģija/politika.
Čempionāta pēcgarša ir ar rūgutumu garšu, jo individuāli piedzīvoju totālu izgāšanos, bet no organizatoriskās puses un komandas biedriem lielisks čempionāts. Paldies jāsaka Valteram, kurš uzņēmās rūpes par studentiem un nevienu brīdi nebija jālauza galva par lietām, kas sportistam nebūtu jādara. Paldies komandas biedriem par lielisko mikroklimatu! 
Šobrīd nedaudz atpūtas un drīz uzsākšu gatavošanos sezonas otrajai pusei! Vēl tikai līdz galam jāsaliek punkti uz i par galvenajiem startiem! Enjoy your summer time!
P.S. Paldies visiem atbalstītājiem un sponsoriem - Apes novada domei un LLU Lauku inženieru fakultātei par finansiālu atbalstu, ISOSTAR par nodrošinājumu ar sporta uzturu.