svētdiena, 2010. gada 26. septembris

Maratonam būt?!?

Jau kopš Latvijas čempionāta Irbenē, plānoju, ka jāskrien arī orientēšanās maratona distance. Bet visu laiku ir tāda sajūta, ka nu jau pēc jaunākās informācijas 26km garajai distancei es varētu nebūt gatavs. Jo mērķis ir viens--> iekļūt labāko 3niekā, lai iegūtu kāda kaluma medaļu, bet zinot, ka Renčiks un Krūms plāno skriet, reāli paliek tikai bronza. Vietu 3niekā noteikti kāros vēl vairāki sportisti, viens jau ir pieteicies - Andris. Fiziski jūtos okey kādiem 20km, jo kopš 15.augusta esmu izlaidis tikai vienu dienu bez skriešanas un kopš septembra sākuma ir saskrieti 320km (ieskaitot sacensības). Arī ar vīrusies esmu +/- ticis galā, izņemot nedaudz vēl moka kakla sāpes. Protams, joprojām ir problēmas ar kreiso roku, kas pie garām un ilgstošām slodzēm sāk gurt un rodas tirpstošas sajūta, bet ne jau ar roku jāskrien. Pēc Nike Riga run parādījās arī problēmas ar kreisās kājas augšstilbu, bet domāju, ka atpūtas nedēļā, kas tagad sekos pirms plānotā maratona ar kāju visam vajadzētu būt kārtībā. Vēl viens faktors, kas mani neiepriecina ir laikapstākļi, ja pēdējās 3 dienas bija vnk ideālas, tad nākošā nedēļā tāda nesolās, pēc pašreizējās prognozes apmēram +10grādi, ar nelielu lietutiņu un ZA vēju, bet laikapstākļi nav noteicošais faktors, jo ir skriets arī krietni sliktākos apstākļos un pie +10grādiem varētu justies tīri komfortabli, ja tikai nekas nenāktu no gaisa, bet atkal - neesmu jau no cukura. Rītdienas laikā izlemšu skriet vai neskriet, jo jautājums vēl ir atklāts. Katrā ziņā magniju pēdējās nedēļas laikā esmu uzņēmis pietiekoši daudz, lai distancē nemestos krampji, bet visādi jau var gadīties.
P.S. žēl, ka Pauliņš šodien zaudēja Heinmannam iekš Suunto games iedzīšanas. Respect Arvīdam par uzvaru vakardienas 14km distancē, varbūt arī Tev jāskrien maratons Tērvetē?!?

pirmdiena, 2010. gada 20. septembris

Suomi master

Es pat īsti nezinu ar ko lai iesāk. Okey ar to, ka visu nedēļu sāpēja kājās pēc Nike Riga run, līdz 4dienai īsti vēl nebija atgājušas, bet tas netraucēja trenēties, kaut gan treniņi nebija tādi, kādus vajadzēja. 3dien uzskrēju Magnētā, kājas distances 2.daļā piedzinās, jo plānojumā bija vairāki etapi pa asfalta ceļiem Baldonē. 4dien atkal devos uz mežu, šoreiz uz Alni, kur bija neliels uzdevums uzvarēt ar pietiekošu atrāvienu pār Arti Dudi, jo gribējās beidzot uz varēt Aļņa kopvērtējumā, man tā bija vien 8kārta. Uzvarēt uzvarēju, bet ne ar pietiekošo pārsvaru un kopvērtējumā 2.vieta. Bet patīkamākais bija tas, ka distancē skrēju patīkamā tempā un jutos ideāli, kas viesa cerības uz SM middle.
5dien vakarā aizlidoju uz Helsinkiem, tad ar taksi nokļuvu vajadzīgajā vietā, vakariņas, neliela info saņemšana par to, kas sagadīs 6dien un tad jau miegs. 6dien 6:00 celšanās, brokastis un dodamies ceļā. M21 7 kvalifikācijas grupas un tikai 7 labākie no katra hīta iziet uz finālu. Katrā grupā pa 56-57 skrējēji.. DAUDZ. Priekš manis mission imposible. Labi, ka šogad biju ievācis nedaudz punktus Somijas rangā, kas ļāva kvalifikācijā startēt kā 20 sportistam 3.kvalifikācijas grupā, kopā arī ar Ati Dandenu. Pirms starta izdevās saskrieties ar Mārtiņu, kurš deva nelielus padomus, galvenais ko viņš teica, izdariet tik daudz, lai būtu tā kā Latvijā, ka es uzvaru, bet jūs esiet 2.vietā :) Pirms starta plānoju savu taktiku, ka jāskrien maksimāli ātri virzienā, cerot, ka KP izcels citi, bet no tās domas atteicos, jo 5dien sāka sāpēt kakls un 6dien sāpes pieņēmās. Jāpiemin tas, ka Somijā pēdējo mēnesi praktiski līst un arī 6diena pagāja lietū, dubļos un bez telts, jo Pihkaniskat vadība bija veterānu čempī.. Kvalifikāciju uzsāku mierīgi, lasot atrašanās vietu, nedaudz gan kļūdījos uz 1KP, kādas 10'', uz 2KP bija iespēja nedaudz skriet pa ceļu un tur attīstīju maksimālo ātrumu, etapā 3. laiks. Pie 3KP overall biju tik kārojamajā 7.vietā. Līdz 7KP kļūdu praktiski nebija (kopv.13.vieta) un nu jau jāsāk finišēt, jo uz 8KP jāuzskrien palielā kalnā un pelēkajā asfaltā jāpaņem KP..viss gāja ideāli, zināju, kur esmu bet nevarēju paņemt KP, pats sev teicu, ka ir jāiet pa labi, bet negāju. Tad nāca Atis, zināju, ka viņam šis KP nav, viņš uzmeta aptuveno vietu, kur esmu, tieši tā, pa labi bija jāiet, uzreiz paņēmu KP, bet biju atstājis 50'', nākamais KP bija tas pats kas Atim, tāpēc sekoju viņam un uz pēdējo KP. Finišēju ar rezultātu 24'37'', distance 3,93km, kļūdās 1'20'', savā hītā 19.vieta, atpalicība no 7.vietas 2'09''. Tomēr tā bija mission imposible. Vēl pie tams pie tā paša 8KP kārtīgi nožāvos un atkal sasitu savu traumēto roku, kura uzreiz piepampa..k-kas nav ar viņu kārtībā. No mana hīta finālā tika visi kam jātiek Johan Backman, Sergei Detkov, Oskari Liukkonen, Dmitry Tsvetkov, vienīgi Jani Lakanen bija k-ko savārījis.. Vsp runājot par Somijas čempi, tad pat Tjerī ir pateicis, ka uzvarēt Somijā ir grūtāk kā Pasaules čempī. Patīkami, ka vismaz Mārtiņam izdevās tikt A finālā, 6 sekundes lēnāk un varēja arī nebūt. Aija arī bez problēmām kvalificējās A finālam.
Līdz B finālām izdevās atpūsties Espoon Suuntas kluba teltī uz sava matracīša :) pa vidam uzspīdēja saulīte un likās ka laiks uzlabosies. Pienāca laiks doties uz startu un mākoņi sadrūma. Fināli solijās būt gana sarežģītā apvīdū un ne tik skrienamā kā kvalifikācijā. Kopā ar Ati iesildījāmies un sarunājām, ka ja līdz pēdējam KP būsim kopā tad reizē atzīmēsimies finišā. Distancē attīstījām pietiekošu ātrumu, pieķerot ļoti daudz sportistu, kas startējam pirms mums, no radio punktiem esot ziņots, ka esam līderi B finālā :D k-gan kļūdās atstājām aptuveni 2'30''. Finišējām reizē, k-gan man nācās Ati nedaudz pieķert, jo finiša sākuma daļā blakus skriet nevarēja. Dotajā brīdī finišējām ar 3.labāko rezultātu 4.6km 33'11'', zaudējot Jubim 27'', kurš distancē sadarbojās ar Kerschbaumeru un finišēja aiz viņa. Protams, beigās jau tikām stipri nobīdīti uz leju rezultātu tabulā. Mārtiņš finālā pieļāva dažas ķļūdas un A finālā ieņēma 18.vietu, vērts pieminēt faktu, ka pats vidējās distances karalis Tjerī, ieņēma tikai 4.vietu! K-gan šajā apvidū lielu lomu spēlēja tas, cikos startē, jo uz mīkstās sūnas takas dzina pirmie, kas startēja. Rezultāti šeit. Karti ar manu ceļu no B fināla skatīt šeit.
Tgd īsti nezinu vai gribas k-ko skriet, jo vakar uzskrēju Tukuma kausā, darīju to mierīgi, bet kakla sāpes, iesnas un nogurums no Somijas, lika par sevi manīt un pēc 1/3 distances sapratu, ka orientēties vairs īsti negribu..pieļāvu 3 lielas kļūdas, kad vnk meklēju KP nevis orientējos..beigās nolēmu taisīt garo treniņu, kas arī izdevās un pēc tā vakarā jutos patīkami saguris un bez iesnām :) Varbūt skriešu LČ maratonu, būs grūti izvilkt distanci, jo nogurums un traumas ir uzkrājušās, kas liek manīt, ka sezonai ir jābeidzas. Protams būs 25manna un iespējams Halikko.

pirmdiena, 2010. gada 13. septembris

Bauda skriet Mežaparkā

Tā kā šajā wīkendā Latvijā nebija nekādu dižo orient maču un skriet priežu mežā es varu arī citviet Latvijā, jau kādu laiku atpakaļ dzima doma piedalīties NIKE RIGA RUN pasākumā. Sākumā vienojāmies, ka skriesim tikai stafeti, bet tad Toļiks sakūdija, lai skrienam arī 10km skrējienu. Visu nedēļu turpināju gatavoties LČ maratonam, pa vidu gan saslimu ar kakla sāpēm un iesnām (tāpat arī Bērcis, Toļiks, Aija...), laikam k-kas bija atrasts Irbenes purvos. Treniņus izlaidu tikai 5dien, lai tiktu no vīrusa vaļā, kas arī veiksmīgi izdevās. 6dien gan nekāda atpūta nesanāca, jo visu dienu strādāju pa māju + 3.5h pavadīju Gaujienas Mežciema mežā iemarķējot KP vietas 2dienas Horizontam, jo KP licējs nav augstākās klases meistars, bet V21B grupas skrējējs.
7dien jau pirms 6:00 cēlos, lai dotos uz Rīgu ar sabiedrisko transportu. Pirms 10:00 uzzināju, ka Toļiks 10km neskries, jo nav gatavs slimības dēļ, tad nu paciemojos Hesburgerā izdzēru kafiju un apēdu vienu čīzīti (kas bija liela kļūda :D). Mežaparkā satiku pārējos orientieristus, kuri gatavojās cīnīties ar 10km. Liels mīnuss bija tas, ka startu pārcēla par veselām 30min, jo biju iesildījies un 2x īpaši vairs nesildījos. Jāatzīst, ka nebija nekāda priekšstata kā skriet šo distanci, jo tas bija mans pirmais šāda veida skrējiens. Mājās biju izdomājis, ka vajadzētu katru km skriet 3:30, lai beigās rezultāts būtu 35min robežās. Startā tiku samērā tuvu priekšējai līnijai un jau līdz pirmajam līkumam biju izvirzījies aiz Ivara Valtasa muguras, tad arī radās plāns skriet aiz viņa, jo viņš ir diezgan liels profesionālis šāda veida skrējienos. Uzreiz iezīmējās līderu 6nieks, kurā skrēja arī Bērcis, viņi skrēja par ātru un neviens nemēģināja viņiem turēt līdzi, tad nu es, Ivars un Gvido Beļinskis izvirzījāmies tādā kā otrajā līderu pulciņā. Pirmajos km aizmugurē vēl daži skrējēji turējās, bet ap 4km palikām trīs. Sākums bija neticami viegls un jutos perfekti, nebija nekādu problēmu ar tempu. Pirmais aplis jeb 5km pagāja nemanot, tad sākās problēmas, izskrienot cauri finiša zonai bija 2 nelieli kāpumi, kur gribēju maksimāli turēties līdzi abiem pārējiem, bet sāka durt labajā sānā.. uzskrienot 2 kāpumu jau gribēju apstāties, bet turpināju skriet..pie 6km sapratu, ka nevaru, aizlaidu abus prom un apstājos, sāku iet un dziļi pieliekties ik pa laikam stipri piespiežot sānu, viens no skrējiem pateica, lai uzspiežu ļoti stipri ar abām rokām un opā sāpec pārgāja, bet garām jau bija paskrējuši kādi 10skrējēji. Līdz finišam izdevās 5 apsteigt, pēdējos 2 pašā finišā, jo pateicoties abu Mārtiņu uzmundrinājumam ieguvu paātrinājumu :D Fanu atbalsts tiešām bija superīgs :) finišēju ar rezultātu 34:35,25 min un 14.vietu, uzdevums izpildīts, žēl ka nebija tie 10km īsti uzmērīti...ieguvu labu priekšstatu kā skriet gludos skrējienus un turpmāk to darīšu biežāk, jo tas bija superīgi + nevar norakt :D
Pēc tam jau stafetes skrējiens 4x2.5km, kur Toļiks gāja pirmo etapu, Laura, Krista un es. Jāsaka ka mums bija mix team, bet lielākā daļa pārējo komandu bija tikai džeki, tāpēc bijām ļoti gandarīti par izcīnīto 5.vietu 120komandu konkurencē, piekāpjoties tikai un vienīgi puišu komandām, balvās dabūjām normāla izpletņlēcēja cienīgus kreklus, cerams, ka noderēs ;) Kopumā ļoti pozitīvs skrējiens. next week - SM middle!

pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

LČ Irbenē - viela pārdomām

Būs garāks raksts, pat ļoti garāks. Tātad jāsāk ar to, ka pēdējās 3 nedēļas gatavojos tieši šiem mačiem, liekot uzsvaru uz vidējiem treniņiem ar lielu intensitāti un 2x nedēļā arī ātrumus. Viss likās ideāli, lai neteiktu vairāk..
Vidējā distance. Biju aizmirsis mājās iepriekšējās kartes un nevarēju atsvaidzināt, kas tur īsti ir. zināju ka sagaida tuksnesis, purvi un labs priežu mežs, bet kur kas bija piemirsies. No rīta izskrēju rīta rosmi un jutos perfekti, varēs kapāt. Nonākot Irbenē sarunas ar džekiem un tad jau jāsāk gatavoties startam, tad notika pirmais nevisai pozitīvs notikums, kluba šefs Vilnis pasaka, ka ir atlase uz 1.komandu jāiziet arī man (es pret Ati; brāļi Sildi savā starpā), kaut gan pēc Klubu stafetēm teica, ka 1.etaps 1.komandā ir mans un pat biju pieteikts jau..nu neko, sāku apsvērt kā labāk rīkoties distancē - lēnāk, bet 100% droši par katru kustību vai tomēr skriet nedaudz ar risku. Par to domāju vēl iesildoties tieši pirms starta, katrā ziņā sāku lēnāk kā gribētos un jau uz pirmajiem 2KP atstāju kādas 30", pēc tam iejutos kartē un sāku skriet nopietni. Neliela kļūdiņa uz 10KP, kad izgāju nevirzienā ~20". Līdz 15KP kopumā viss gāja gludi un skatoties pēc grafikiem biju reāls pretendents uz sudrabu vai bronzu, jo zelts bija neaizsniedzams. Vidējais ātrums līdz 15KP uz km bija 5'29'' min/km.Tad sākās fatal error, bet kā izrādās ne man vien bija problēmas ar 16KP (Krūms, Sirmais, T.Sild), pēc šīs kļūdas iedomājos, bļin 1.komanda atā atā stafetei - tā bija jau otrā kļūda, uz nākošo KP vnk maucu, protams nevirzienā un atkal kļūda, pēc tam viens KP ideāli, un likās ka cerība tomēr uz 1.komandu paliek, uz 19KP it kā vnk etaps, bet tāds pagarš ar peldošām beigām. Izvēlos skriet gar kalnu un tur iet laba taka, nometos lejā purviņā un aiz tā jābūt KP aizskrienu uz it kā vajadzīgo vietu KP neredzu, ieraugu ka esmu par tuvu, jo tur tikai tas mazais kalniņš (izrādās pārpratums, biju jau īstajā vietā vnk KP no mana skatu punkta bija papardēs) noriņķoju 2min atgriežoties jau zināmajā vietā un še ku reku KP arī ir.. sapratu jau ka viss mačs ir beidzies un it kā jau skrienu vēl ļoti ātri, bet pamanos atstāt vēl gandrīz 1min uz 20KP.. tad jau beigas un finišēju ar nokārtu galvu... pēc 15KP līdz 20KP atstāju teju pilnas 6', pieņemot ka 16KP būtu paņēmis labi, bez kļūdas..vidējais ātrums līdz pēdējam KP 7'17'' min/km.. pensionāru temps.. medaļai zaudēju 3'46'' 5.vietai (A.Dandenam) 2'35''. Tā kā atlasi neizturēju tad bez jeb kādas runāšanas 2.komanda. Tu esi vajadzīgs tad, kad uzvari, jo sākumā brāļu Sildu piesaistīšana bija ar domu, ka Atis nevarēs pēc slimības augusta beigās paskriet un būs jāaizvieto, viņš pierādīja, ka var paskriet, es biju pierādījis, ka arī varu paskriet, KUR BIJA PROBLĒMA?!? Problēma obligāti jāizcīna zelts, vai ar parasto komandu tas būtu izdevies atliek vienīgi minēt..bet pēc 6 gadiem biju lieks (atlasi neizturēju) [es debitēju E grupā stafetēs tālajā 2004.gadā Latvijas olimpiādē kopā ar Bērci un A.Rešķi, man bija tikai 15 gadi tajā brīdī!!!, izcīnījām 6.vietu], pēc tam kopš 2005.gada startējām LČ V21E grupā nemainīgā sastāvā 1.etaps-es, 2.etaps-Atis, 3.etaps-Bērcis. Protams reāli apzinājos, ka arī šogad esam pretendenti uz zeltu un gribējās jau arī man to izcīnīt, bet ne jau tituls ir galvenais, galvenais bija attieksme kā tas viss tika nostādīts 6dienas rītā un pēc mana finiša. Neko biju gatavs 7dien cīnīties lai pierādītu, ka arī ar mani komandā varējām izcīnīt Vinim tik ļoti kārojošo 3 zelta medaļu pēc kārtas.
Stafete. Naktī ilgi nevarēju aizmigt, jo lauzīju galvu par visādām blakus lietām [6dien vakarā uzzināju, ka šajā mācību semestrī par 90% nebūšu budžetā, jo nebija tik laba vidējā atzīme, pavasarī vairāk laika veltīju treniņiem ne tik ļoti mācībām, bet likās ka vajadzētu pietikt] un vēl diezgan nopietni Ventspils olimpiskajā centrā naktī sala, dabūju pat apģērbties. no rīta piecēlos jau 6:30 jo vairāk nevarēju aizmigts, jutos neizgulējies un kaut kā ļoti ļoti noguris. Tātad viss ir galvā! Pirms starta gan jutos nedaudz labāk un bez cīņas garām nelaidīšu nevienu. Gribējās izcelt startu, bet neizdevās, jo startēju no otrās rindas, uz tilta pār Irbes upi biju 3šais aiz Kalvja un Laķa, kurš pārskrienot upi apstājās, jo nebija ne jausmas kur jāskrien :D
Starts
uz 1KP sākumā gāju ar visiem, bet tad izvēlējos savu variantu un pie KP biju uzreiz aiz Kalvja. Uz 2KP gribēju iet apkārt pa ceļu bet nebija, kas mani atbalsta, tāpēc nepametu grupu un lauzāmies cauri nātrēm, kas bija kļūda. Priekšā mums jau krietnu gabalu bija Krūms ar savu brigādi. mēģinājām ķert, bet pie 4KP kas bija farsts, visi izklīdām, es KP paņēmu ok, uz priekšā pamanīju Lauri Sildu no 1.komandas un Ati Rešķi. Neko nedomājot vilku viņiem klāt, bet šie iegāja kļūdā es automātiski arī, kā rezultātā dabūjām šķērsot purvu, kur ūdens bija brīžiem līdz viduklim. Zaudējā vismaz 1min tur un Krūms ar brigādi jau bija gabalā. Pēc KP salīdzinājām farstus nekas nekrīt, izvēlos skriet paļaujoties tikai uz sevi un līdz tuksnesim viss ok, tuksnesī priekšā pamanu atkal Sildu un Raivo Kivlenieku, tuksneša KP paņemu ideāli, bet uztaisu kļūdu uz nākošo, garām paskrien Atis R. ar Didzi Vīksni. Pēc kļūdas centos skriet ātri, bet kājas palika aizvien smagākas un smagākas.. līdz skatītāju KP daudz maz OK, redzu priekšā Bričku un aiz manis ir Kristaps Ozoliņš, pie skatītāju KP esmu priekšā Bričkam un Kristapam.
Skatītāju KP
Pēc tam it kā sākās distances vieglākā daļa, kurā pamanījos atstāt 3' un man garām pagāja Kristaps, kā arī noķēra Atis Rešķis un Sārs, kā arī pie 3KP no beigām Kalvis parādījās, tātad nemaz tik sūdīgi man nebija gājis. žēl ka skatītāju KP man nebija nekādas nojausmas kurš esmu un cik zaudēju, vienīgi dzirdēju ka Lauri esot netālu priekšā, kā izrādījās gandrīz 2min.. atkal tāds negatīvs fakts, jo tajā brīdī 2.komanda vairs neinteresēja.. beigās iznācu 7.vietā 7' aiz Krūma, nomest varēju kā minimums 5'30''. Likumsakarīgs 1.komandas triumfs ar 6' pārsvaru, mums izdevās izcīnīt 8.vietu, jo arī Timo nepadevās tīrs skrējiens unToms kā jau Toms šogad nav aizvadījis nevienu skriešanas treniņu, tikai cik orientējies un ļoti daudz spēlējis bīču. Rezultāti šeit.
Nobeigumā zinu, ka pēc šīs sezonas kaut kas mainīsies, kas tieši tas paliek pie manis, kādam tas nepatiks, bet man patīk dzīvot ar cilvēcīgu attieksmi ;) Nākošais mērķis LČ maratonā, šogad viena medaļa ir jāņem! Vēl priekšā NIKE RIGA RUN 10km, SM vidējā distancē, 25manna, Halikko. Will see.