Diezgan daudz ir saskriets kopš augusta, tāpēc garās runās neizpludīšu, bet īsumā atskatīšos uz aivadīto periodu. Kopš nepatīkamās traumas pavasarī praktiski neesmu skrējis uz asfalta un to arī neplānoju darīt, tāpēc diezgan bieži esmu manāms Latvijas taku skriešanas pasākumos. Orientēšanās arī nekur nav pazudusi, bet šobrīd startēt Latvijā orientēšanās mačos īsti prioritāte nav.
Augusta sākumā diezgan pārliecinoši uzvarēju Cēsu Eco Trail 42km distanci un tagad varu droši teikt, ka šajā skrējienā bija arī vienas no vislabākajām skriešanas sajūtām šajā gadā.
Uzvara CET maratona distancē.
Cēsu Eco Trail nebija par šķērsli, lai pēc nedēļas startētu Valmieras čempionātā un atlasītos uz PK posmu orientēšanās sportā. Starts PK posma stafetē gan izvērtās par īstu murgu, bet gadās arī šādas dienas. Tā arī vēl šodien neesmu aizbraucis un mēģinājis atrast pazaudēto kompasu un lupu.
Ar izlases kreklu mugurā.
Septembra sākumā LČ orientēšanās sporta vidējā distancē un stafetē manuprāt nostartēju savu spēju robežās. Iekodu kādam no lielās izlases džekiem un 10.v. vidējā distancē, kā arī 3.v. stafetes 1.etapā vērtējama pozitīvi. Žēl, ka joprojām OK Ape/Alūksne klubam nav konkurētspējīga trešā elites vai A grupas skrējēja. Nākotne izskatās spoža ar jaunajiem Gaujienas supervaroņiem, bet viņiem vēl jāizaug...Pēc tam Klubu stafešu pēdējā e-tapā vēlreiz pārliecinājos, ka pie pareizas attieksmes un koncentrācijas līmeņa esmu spējīgs aizvadīt ļoti labu skrējienu. Izdevās savai komandai izraut goda pjedestāla 5. pakāpienu.
LČ Līgatnē orientēšanās sportā.
Protams, nevar nepieminēt StirnuBuks sezonu, kur pēc vājā sezonas starta mērķis bija cīnīties par TOP6 sezonas kopvērtējumā Lūša distancē. Savu cīņu atsāku ar augusta posmu Šlokenbekā, bet vienīgo reizi uz goda pjedestāla individuāli posmā izdevās kāpt Līgatnē. Pieļauju, ka Līgatnē tas man izdevās dēļ tehniski sarežģītās un smagās trases, kas priekš Latvijas apstākļiem bija viens no sarežģītākajiem StirnuBuks posmiem. Šis posms man personīgi kopā ar Veclaicenes posmu patika vislabāk. Liepājas posmā bija jāizdara diezgan neiespējamas lietas, bet es centos un beigu beigās līdz kārotajam TOP6 pietrūka ļoti maz - 35 punktu. Prieks, ka ar komandu Kocēnu novads gan spējām nosargāt vietu starp TOP6 komandām.
StirnuBuks Līgatnē.
StirnuBuks Liepājā.
Pēdējie nopietnie starti bija Siguldas kalnu maratona 40km distancē un LČ orientēšanās sporta maratona distancē. Siguldā man nebija ko likt pretī Uldi Kļaviņam, tāpēc pēc 1. apļa biju jau ar domām par LČ orientēšanās maratonā. SKM 40km distancē finišēju stabilā 2.vietā, bet LČ orientēšanās maratona distancē neizdevās iepriekšējo 2 gadu sasniegums - zelts. Īstenībā fiziski biju švaks un tāpēc no cīņas par medaļām izstājos 2KP pirms distances beigām, jo nebija sausa pulvera, kuru pašaut vaļā, lai vēl cīnītos finiša spurtā. Skaidrs, ka SKM 40km distance iepriekšējā nedēļā bija prasījusi pārāk daudz spēkā, tāpēc arī LČ o-maratonā nebiju konkurētspējīgs. Pieļauju, ka bez SKM starta būtu cīnījies par uzvaru un nebūtu jāsamierinās ar 6.vietu, zaudējot uzvarētājām 1:42.
Sigulas kalnu maratons.
Šobrīd esmu uzsācis gatavošanos nākošā gada sezonai, kur pašreizējie mērķi ir vēl vairāk saistīti ar taku skriešanu un taku skriešanas starptautisko arēnu. Dalība šobrīd pieteikta divās maratona distancēs - Trans GranCanaria un Monblāna Maratonā. Orientēšanās sakarā šobrīd plānā no lielajiem mačiem ir tikai 10mila un Jukola ar TuMi. Esmu paspējis aizvadīt produktīvu Jukolas nometni Lahti, kas deva ļoti labu ieskatu, kas mūs tur sagaidīs jūnijā.
Cheers visiem mani atbalstītājiem - Isostar Latvija, OSveikals un Inov-8 Latvija, Suunto Latvia, Turun Metsänkävijät un Raivja Aršauska veselības centram.
Cheers visiem mani atbalstītājiem - Isostar Latvija, OSveikals un Inov-8 Latvija, Suunto Latvia, Turun Metsänkävijät un Raivja Aršauska veselības centram.