otrdiena, 2012. gada 25. decembris

Kas notiek?!

Sezona jau krietnu laiku beigusies, nobeidzu to ar SKM, pēc kura ņēmu nelielu atpūtu (nedēļu) un uzsāku organisma gatavošanu lielam apjomam ar regulāriem rīta skrējiem pirms darba un otru treniņu pēc darba (pārsvarā diena sākās 6:00 un beidzās 22:00). Šādā režīmā dzīvojot pieradināju organismu un savācu arī zolīdu apjomu priekš novembra mēneša. Biju aizbraucis īsā nometnītē uz Zviedriju, kur noskrēju kopā ar IKHP izturīgākajiem džekiem John Bauerleden 50km garo hiking taku (51,5km uz GPS). Pēc kuras pieveikšanas sekoja IKHP noslēguma pasākums (elite meeting un hOligalan). Tika nosprausti mērķi klubam un risinātas dažādas spraigas diskusijas, lai celtu kopēju kluba skrējēju līmeni.
Šajā laika posmā iespēju robežās esmu piedalījos orientēšanās pasākumos Latvijā, ieskaitot LOF balli. Neprasmīgi orientējos Telpu-o pasākumā, kur nepārvarēju kvalifikācijas kārtu. Regulāri ņemu dalību OK Ozons rīkotajos nakts orientēšanās treniņos, kur sekmes ir dažādas, pāris reizes ir sanācis finišēt bez rezultāta.. Izbaudīju orientēšanās ātrumu un guvu kaifu skriet ātri mežā Ziemas Magnētā Bukultos. Protams, neiztrūkstoša ziemas treniņprocesa daļa un gaidīts pasākums bija O-klubu futbola turnīrs, kur startēju zem Mežmalas MTB komandas. Škrobe paliek, ka neizkļuvām no grupas, piedzīvojot tikai vienu zaudējumu. Pēc turnīra pacēlās diskusijas par turnīra reglamentu, cerams, ka nākotnē tiks izstrādāts vienots reglaments, lai šis pasākums tik tiešām atstātu vajadzīgo pēcgaršu.

Šobrīd jau ir izplānotas visas sezonas sacensības, tāpēc treniņdarbam varu veltīt 100% uzmanību.. Sezonas atklāšana būs ar nometni Portugālē EOC2014 līdzīgos apvidos. Piedalīšos  arī divu dienu sacensībās Norte Alentejano o`meeting, kur skriešu 2 vidējās distances un nakts sprintu. Pārējais laiks tiks veltīts orientēšanās treniņiem. Pēc tam varēšu izdarīt pirmos secinājumus. 
Joprojām atklāts jautājums ir par to, kuras valsts nacionālajā čempionātā startēšu, jo Zviedrijā ir pieņemts likums, ka ja startē kaut vienu distanci citas valsts nacionālajā čempionātā, tad Zviedrijas SM skriet nevari. Šobrīd vairāk sliecos uz SM, jo IKHP krietni vairāk vēlas mani redzēt izejot uz starta līnijas...
Katrā ziņā fiziski jūtos labi, esmu ļoti apmierināts ar izdarīto treniņdarbu, kurš šobrīd ir krietni lielāks (2x lielāks km apjoms un 1.7x lielāks h apjoms) par pagājušā gada (novembris-decembris), arī mana attieksme pret treniņdarbu ir krietni mainījusies. Esmu pats sev devis iespēju, kuru šoreiz vieglprātīgi neizniekošu! Kā nekā ir Ziemassvētku laiks, apkārt valda mierīgāka gaisotne, cilvēki ir kaut nedaudz, bet priecīgāki, tāpēc second chance iespēja ir pārdomu vērta! Priecīgus svētkus visiem!

trešdiena, 2012. gada 31. oktobris

Sigulda aizrauj!

Sigulda aizrauj! Tā arī ir, ne ko pielikt, ne atņemt. Šīs sezonas pēdējie mači ir aizvadīti - Siguldas Kalnu maratona (SKM) 33km distance. Mērķis bija tikai un vienīgi uzvara! Fiziskā forma laba, varētu teikt labākā pēdējos gados. Mēnesis Zviedrijā nebija pavadīts ēdot kūkas un skatoties filmas.
Tuvojies starta dienai skaidrs bija tas, ka laikapstākļi būs sarežģīti un to, ka 5dienas vakarā netiks ievērots sportiskais režīms (gulētiešana 22:00), bet ar to mērķis nemainījās. Visa 5diena pagāja pamatīgi sniegot/putinot, kas uz brīdi sašķobīja manas domas par startu SKM, bet vai tad es no cukura?! Un apstākļi visiem vienādi. Paldies Kalvim Brūnam, kurš gādīgi mani nogādāja starta vietā ar pietiekošu laika rezervi, lai varētu reģistrēties, uzēst un iesildīties. Galvenais, ka no gaisa nekas nenāca un spīdēja saulīte, kas Siguldas kalnus un ielejas padarīja ziemīgi burvīgas.
Plāns distancei bija izstrādāt - sākumā turēties kopā ar 14km ātrākajiem džekiem, lai 33km distances skrējēji īsti nenojaustu vai vēl kāds ir priekšā. Tā arī darīju un pirmo kalnu iekaroju uzreiz aiz Artūra, Daniela un Dāvja. Jāatzīst, ka tādu vafeli kājās nebiju jutis sen, likās, ka kalna augšā kājas ir no vates, bet nojauta teica, ka ne jau man vienam. Distances turpinājumā atkopos līdz pirmajam noskrējienam lejā, bet garām palaidu Artju un Kristapu Bērziņu. Jau no iepriekšējā maratona zināju, ka lejā skriešanā esmu gana labs, lai varētu atpūsties un skriet ātrāk kā konkurenti. Iesēdos astē Artjam un tā arī turējos līdz Gaujas tiltam, kad par pārsteigumu sev manīju aiz muguras vēl vienu 33km distances skrējēju. Tā kā 14km skrējēju temps bija nedaudz par augstu, tad atlaidu un lēnām ļāvu tuvoties konkurentam. Pēc sejas nebija ne mazākās nojausmas, kas tas par putnu. Nonākot līdzenajā daļā uz pļavas, nedaudz atrāvos no šī un lēnām atkal tuvojos Artjam, kuru (arī Dāvi un Danielu) praktiski noķēru kāpienā uz Krimuldu. 
Tad atkal relatīvi līdzenajā daļā atlaidu un ļāvu sevi noķert, lai vieglāk būtu turēt tempu un sākt novērtēt konkurentu. Jāatzīst, ka konkurents bija gana labs, jo pēc serpentīna pa līdzēno attīstījām pietiekoši labu ātrumu un atkal tuvojāmies priekšā esošajiem 14km veicējiem. Šoreiz pirmais papildaplītis bija ļoti viegls, kur vairāk bija jāskrien lejā nekā uz augšu, tāpēc skrienot lejā pa serpentīnu sanāca laba atpūta. Pie Gaujas tilta kā pirmie devāmies otrajā papildaplī (6km), kas izrādījās gana smags un slikti nomarķēts (marķējumu nevarēja sniegā redzēt + bijām tie, kas svaigajā sniegā dzina taku), daļa tiesnešu mūs vēl negaidīja un sauļojās automašīnās, tāpēc kādas reizes 6 aizskrējām nepareizi, kopā zaudējot aptuveni 1'. Jāsaka godīgi, ka pirmais aplis pagāja vēja spārniem un nogurumu varēja sākt just otreiz pevarot starta kalnu. Pirmā apļa laiks apmierinošs 1h:42min:10sek. Starpfinišā ilgi neuzkavējos, bet paķēru savu pudeli ar sagatavoto Isostar long energy drink un devos tālāk, lai neļautu arī konkurentam papildus uzēst, jo pamanīju, ka viņš līdzi nenes nevienu enerģijas želeju. Pudeli nomeru pie Siguldas slimnīcas, lai pēc distances atkal paņemtu. Pirmā apļa laikā biju novērojis konkurentu un izstrādājis divas taktikas kā uzvarēt šo skrējienu. Pirmā bija agresīvā - maksimāli ātri skriet lejā no kalna, jo es to darīju ar IceBug apaviem, bet viņam naglu nebija un otrais - raiti atstrādāt Kaķīškalnu un Ķeizerskata kalnu, jo pēc tam ir pietiekoši gari noskrējieni, kur atkal atpūsties. Izrādījās, ka ar šo taktiku arī pietieka un pie otrā plāna nemaz nebija jāķeras klāt. Otrajā noskrējiena no Ķeizerskata konkurents manāmi iepalika, kas man ļāva dzerampunktā uzkavēties ilgāk, lai kārtīgi uzbarotos un tiklīdz viņš pietuvojās (~ pēc 10'') tā devos prom, lai viņam būtu mazāk laika padzerties. Atkal nostrādājā un viņš tikai nedaudz padzēries uzreiz metās man pakaļ, atkal atļāvos noķerties, lai piebeigtu viņu pēc Kājinieku tilta. Perfekta taktika, kas ļāva man krietni no viņa atrauties un pēdējo reizi manīt kāpienā uz Krimuldu, kur paskatoties uz viņu viss bija skaidrs, ja pats nenobeigšos tad uzvara ir mana! Ļoti patika, ka īsajā papildaplī viens no trases tiesnešiem jautāja - Tu jau skrien otro apli, uz ko saņēmis atbildi "jā", atbildēja: "Tu esi galīgi traks!" Nice, neko jaunu nepateici :). Skrienot lejā pa serpentīnu bija skaidrs, ka uzvara ir mana, tāpēc dzerampunktā atļāvos arī nedaudz panašķoties ar gardumiem. 
Trases tiesnesis pie Gaujas tilta ziņoja, ja viņš ir noskrējis visu pareizi, tad tulīt jums finišā būs pirmais 33nieks. Priekšā vēl bija palicis pēdējo reizi uzrāpties Ziediņkalnā, kur augšā gaidīja aurojošs fanu pūlis ar saucieniem uzkapā finišu! Jāatzīst, ka spēka ļoti daudz nebija, lai uzkapātu finišu, bet pasmaidīt atļāvos. Biju pieveicis 33km (pēc Polar RC3 GPS 32,70km) Siguldas kalnos un izcīnījis drošu uzvaru. Laiks gan drusku ilgāks kā biju plānojis vadoties pēc iepriekšējās reizes(tieši 30' ilgāks) un knapi palīdu zem 3h - 2h59min42,8sek, kas sanāk 5:33min/km. Pēc 2' finišējā arī mans konkurents, kuram izrādās ir arī vārds - Uģis Karasevs - un ir gana nasks skrējējs (skriesim.lv statistika). Nevar noliegt, ka trase šogad bija grūtāka un uzsnigušais sniegs to nedarīja vieglāku. Man patika. es izbaudīju (bet varēju izbaudīt arī vairāk) un līdz ar to nākošo reizi būs atkal, bet būs tikai un vienīgi garākā distance, jo mani aizrauj ultra garie skrējieni ar visu sevī ietverošo (cīņu ar sevi, balansēšanu uz krampju robežas distances beigās, konkurentiem, uzmundrinošiem faniem utt..). 
Jāsaka paldies organizatoriem, jo šādu pasākumu nav viegli noorganizēt, ņemot vērā to, ka sniegs uzsniga dienu pirms starta. Paldies visiem smaidīgajiem tiesnešiem trasē un visiem tiem, kas neskopojoās uzmundrināt. Liels paldies Isostar par dāvāto iespēju skriet Isostar team sastāvā, paldies pulsometrs.lv par iespēju kārtīgi iemēģināt jauno Polar RC3 GPS. Sezona ir noslēgusies un laiks nedaudz atvilkt elpu. See ya!

ceturtdiena, 2012. gada 25. oktobris

This is it!

Pagājis mēnesis kopš mana pēdējā ieraksta un nav jau tā, ka nebūtu nekas noticis. Ir noticis un krietni daudz. 
Pēc SM vidējās distances, palika tieši nedēļa līdz sezonas otrās puses galvenajam startam - SM ultra long. Ar domu par šo startu dzīvoju kopš Augusta sākuma un tieši tāpēc lielākoties viss, kas tika darīts tika darīts skatoties uz šo startu, samazinot apjomu tikai pirms LČ Daugavpilī.
Visu nedēļu pirms SM ultra long pagāja vienā lietū, kas radīja pamatotas bažas par to, ka apvidus būs krietni smagāks nekā sausā laikā. Tas arī piepildījās. Pāris minūtes pirms starta lietus beidzot beidzās, bet apvidū ūdens netrūka. Jau pirms starta bija skaidrs, ka sākumā būs 2 maziņi apļi un pēc tam viens liels aplis. Izvēlējos taktiku startā netrakot, lai neuztaisītu muļķīgu kļūdu kā pagājušajā gadā. Ceļš uz 1KP bija diezgan interesants, jo apkārt ļoti daudz spēcīgu džeku, kas noskaņojušies cīnīties uz dzīvību un nāvi. Jūtu, ka viena daļa skrējēju sāk stipri virzīties pa kreisi, bet man KP vairāk pa labi, sekoju kompasam un veiksmīgi ieaugu 1KP atrašanās vietu, atliek tikai aizskriet. Pa kreisi no manis Gernot Kerschbaumer un pa labi Wiliam Lind. Nolemju turēties kopā ar W.Lind, jo iepriekšējos SM demonstrēja anormālu sniegumu. Sabiedrotie bija atrasti nu atlika neatlaist. Diemžēl uz 3KP kolēģis izdomāju uztaisīt kļūdu, kas maksāja 1' un iespējams pazaudētu labāko grupu pēc abiem veiktajiem aplīšiem. Tālāk jau viss vedās OK, nomainīta karte, otrais mazais aplītis es un W.Lind + vēl pāris džekiņi. Ejot uz otro karšu maiņu parādās aizvien vairāk censoņu, bet skaidrs ir viens - esam kādu 1.5min aiz labākajiem. Pēc kartes nomaiņas sekoja šoks - garākais etaps distancē - kopā esam kādi 9 džeki, tempu kurina Lind un Liljequist. Nezinu, kas ir ar mani, bet etapa pusē saprotu, ka vnk nespēju turēt šo tempu un palieku kopā ar krievu censoni Roman Ryapalov, kuram arī izskatās, ka temps ir par augstu. Pirms taureņa par pārsteigumu ieraugu sev priekšā kluba biedru Alekseju, ko darīt jānoķer, no aizmugures klāt pieskrien arī Gernots, tātad varbūt, ka nemaz nav tik slikti. Taureņa zars sakrīt ar abiem un attīstam pieklājīgu ātrumu, otrā zara beigās ieraugam priekšā veselu bariņu ar SNO džekiem. Vienu ātri vien noķeram un nokožam, uz 23KP atkal garš etaps, bet ar interesantu ceļa izvēli. Aleksejs grib iet pa labi, es izvēlos iet pa kreisi kopā ar Gernotu, tādejādi arī Aleksejs mums piebiedrojas. Uz ceļa tiek attīstīts prātam neaptverams ātrums (3:20min/km), jo skriets jau ir 1h45min un tālumā priekšā ir neviens cits kā Liljequist. Pēc ceļa paliek grūti un apvidū ātrums krītas, Gernots attālinās, pieskrien klāt Aleksejs un saka, ka nu līdz finišam tiksim, kaut vai viens otru aiznesīsim! A kas Tev ļaus atpūsties?! No muguras ir klāt Aleksandr Kratov, tātad nemaz galīgi nevajadzētu būt slikti.. Parādās papildus motivācija un spēks, kas ļauj sadzīt rokā Gernotu un atkal pamanīt pāris džekus priekšā. Pēdējais garais etaps uz 27KP, es gribu iet apkārt pa ceļu, jo neredzu ne Kratovu, ne Gernotu, bet Aleksejs uzsauc, ka jāiet taisni, viņš esot izvēlējies ceļa variantu. OK, ko darīt, viens vairs nu galīgi negribu palikt. Mežā sazīmēju gan Gernotu, gan Kratovu un Kratovs izvēlējies Alekseja ceļa izvēli. Pārsteidzošā kārtā šajā etapā uzrādam labāko laiku (zaudēju 2sek Aleksejam), kas viennozīmīgi parāda, kura ceļa izvēle bija izdevīgākā. Pirms KP saskrien vēl kādi 3-4džeki, kas beigas padarīja nāvējošas, bet lai turētos kopā ar Kratovu spēka nebija, beigās vēl sliktāka ceļa izvēle uz pēdējo KP un zaudēju arī Aleksejam, bet kura vieta nav skaidrs. Jāpiezīmē, ka pēdējā KP nedzirdēju signālu un nācās pāris sekundes zaudēt, jo pēc veiktiem 3 soļiem izdomāju, ka būtu stulbi dabūt DSQ finiša KP, tāpēc nācās iespringt finišā, lai nepalaistu garām Panchenko. Pēc finiša uzzinu, ka Kratovs finišējis 7.vietā, tātad pastāv cerība uz TOP10, bet nav skaidrs cik džeku finišēja pa viduci. Galu galā 12.vieta, kas nebūt nav slikti, jo zaudēju uzvarētājam 6:38min, kas ir tieši 1km pēc mana skriešanas vidējā ātruma jebšu 18sek uz km. Ja distances laikā būtu kāda info par to, kādā pozīcijā atrodamies, tad varbūt būtu beigās arī paņēmis slepeno ieroci (Isostar EnergyShot), ko biju nolēmis ņemt ~15min pirms beigām, bet distances laikā no šīs domas atteicos, jo baidījos, ka tas varētu izsaukt krampjus, kuri jau tā bija tuvu. Klusais sapnis bija TOP10, bet galvenais mērķis uzlabot pagājušā gada rezultātu (vietu un zaudēto laiku uzvarētājam) Rezultāti, spliti, karte.
P.S. Pēc labā starta SM, tiku pie piedāvājuma skrietarī Blodslitet, bet nācās atteikties, jo esmu uzsācis pilnas slodzes darbu.

Pēc šī starta bija atlicis vēl tikai viens starts Zviedrijā - 25manna. Gatavojos kopā ar Kalvi un jutos fiziski spēcīgs un gana ātrs, lai tiktu iekļauts pirmajā komandā un skrietu 5.etapu. Visu sarežģīja tas, ka 4dien sāku justies slims, kas noveda pie tā, ka 5dien jutos vēl beigtās. Tika paņemta 2x pa 5kārtīgajai C vitamīna devai, kas lika organismam sasparoties un 6dien atļāva startēt. No sava kluba devos kā pirmais 5.etapā un finišēju ar labāko laiku no kluba, kas atkal apliecināja, ka 25mannā šāda veida etapā esmu gana labs. Nebūtu divas muļķīgas kļūdas, tad kādas 2min noteikti ātrāk varēju, kas būtu izskatījies pavisam labi. Gala rezultātā IKHP ieņēma 14.vietu, kas nepavisam nebija tas, uz ko cerējām pirms starta. Pēc finiša organisms bija nokauts un pavadīju vairākas dienas cīnoties ar vīrusiem. Rezultāti, karte.

Pēc lieliski pavadītā mēneša Zviedrijā, atgriežoties Latvijā biju nolēmis startēt vēl kādās orient sacensībās, jo jutos ļoti stiprs  gan fiziski, gan orient tehnikas ziņā. Neskatoties uz izlaistajām 4dienām bez skriešanas un to, ka nākas pavadīt 8h darbā, skrienot Azimuta Rudens Maratonu sajūtas bija tuvu ideālām un nekādas problēmas ar orientēšanos. Žēl, ka nebija nopietnas konkurences, lai pārbaudītu īsto varēšanu/nevarēšanu. 16,3km pa 1h:38min:07sek un pārliecinoša uzvara. Rezultāti.
Lai pārliecinātos vai ARM nebija gadījuma sacensību veiksme, nolēmu startēt arī Madonas nov. atklātajā čempionātā, kur solījās spraigāka konkurence kā lielākajā daļā LK posmu (Sirmais, Jubis, Lielais Kristaps, Roltonkings un Artja, kurš gan slimības dēļ nestartēja). Šīm sacensībām piegāju easy, jo pēdējās sacensības, kurām šajā gadā gatavojos ir Siguldas Kalnu Maratons (33,9km), un Madona iekļāvās gluži labi treniņprocesā. Pārliecinājos, ka ātrums un precezitāte priekš rudens ir ļoti laba un distanci veicu pietiekami tīri, neapmierina ceļa izvēle uz 12KP, kur zaudēju parāk daudz laika. Gala rezultātā neaizsniedzams bija Sirmais, kurš atdzimst jaunā kvalitātē gluži kā Fēniks, bet zaudētās 14sek Jubim drusku škrobē, jo tik daudz laika toč varēju nomest. Rezultāti, spliti, karte.
Nu ir palicis pēdējais šīs sezonas pārbaudījums SKM un tad neliela atpūta, lai sāktu gatavoties jaunajai sezonai. Sezonas rezumē sekos vēlāk, tāpēc anonīmie komentētāji variet paciesties un visas savas +/- domas varēsiet izpaust tur! This is it!
P.S. Paldies pulsometrs.lv, kurš ir iedevis testēt jauno Polar RC3GPS, lai spētu saprast vai tas man derēs analizējot treniņprocesu un sacensības. Šobrīd liekas, ka būs OK, bet par to visu sīkāk vēlāk.

ceturtdiena, 2012. gada 27. septembris

Mazo čempionātu laiks

Ražas ievākšanu biju plānojis turpināt Klubu stafešu 1.etapā, bet divu dienu kartupeļu talka iznīcināja cerības kļūt par 1.etapa līderi un nācās finišēt 3.vietā, piekāpjoties Artjam un Belijam.

Nākamā pietura bija LČ Daugavpilī, no kurienes noteikti viens cēlmetāls bija jāatved. Apbrīnojami labi jutos fiziskajā ziņā, kas galīgi negāja kopā ar orientēšanās (-ne)prasmēm. Galīgi netiku galā ar izpratni pēc kā tad īsti kartē orientēties, jo apvidus bija detaļu pārbagāts. Izdarīju pareizos secinājumus pēc vidējās dstances un uz stafeti jau skatījos krietni cerīgāk. Žēl, protams, ka komandas sastāvā nevarēja iekļauties Bērcis, bet komanda ar Ati D. un Timo Sildu bija gatava cīnīties par augstākā kaluma bleķi. Šoreiz pamainījām stafetes taktiku un pirmajā etapā devās Atis, iznākot drusku par daudz aiz līderiem (5')un nododot stafeti man 12.pozīcijā. Ātrums joprojām bija labos draugos ar mani un jau distances sākuma daļā saķēru rokā praktiski visus, kurus bija reāli saķert, ierodoties skatītāju KP trešajā pozīcijā. Orientēšanās stilam biju izvēlējies pareizo taktiku, no kuras vienīgo reizi atkāpos aiz skatītāju KP, kur atstāju pārāk daudz laika (2'40'') un finišēt tomēr nevarēju ar platu smaidu uz lūpām, jo apzinājos, ka šī kļūda beigās visticamāk maksās zeltu. Timo mežā devās 4.pozīcijā. Atkal nodemonstrējā fantastisku sniegumu un atnesa OK Ape-Alūksne bronzu šajās stafetēs, pavisam nedaudz aiz sudraba.. Paldies viņam par to!

Uzreiz pēc LČ devos pāri Baltijas dīķītim, lai startētu atlikušajos SM un paciemotos pie viesmīlīgā Kalvja Jutaholmsringen 11. Uzsvars uz SM ultra long un 25manna stafeti. Pirmais SM, kurā atrādījos bija garā distance, bet lai pilnvērtīgi atrādītos pa priekšu bija jāizpilda kvalifikācija, lai tiktu skrieties ar lielajiem puikām. Kvalifikācijai izvēlējos mierīgu un precīzu orientēšanās taktiku, jo distance bija pārbagāta ar garajiem etapiem, kuros nedrīkstēja pieļaut kļūdas, pareizā ceļa izvēle - maksimāli turoties pie sarkanās līnijas. Plānu ievēroju perfekti līdz (atkal) distances beigām, kur pēdējā km bija jāpaņem 6KP no 14KP kartes detalizētākajā daļā.. uz vienu no viņiem atstāju 5', kur arī palika vieta A finālā un atzinība no Kalvja. Savā kvalifikācijas grupā ieņēmu 17.vietu (kvalificējās labākie 10). B finālā (bija arī C fināls) jau skrēju bez īpašas motivācijas un arī uz orientēšanos nebiju noskaņojies (25.vietā). 

Pēc nedēļas mērojām tieši to pašu ceļu un palikām tieši tajā pašā viesnīcā, lai startētu SM vidējā distancē. Apvidus ļoti akmeņains (līdzīgs EOCa), sākumā grūti pierast pie tā, ka nevar paskriet.. Kartē jau viss izskatās vnk, jo mežs "balts". Kvalifikācijā skrēju uz riska robežas, jo apzinājos, ka īsti kvalificēties no 40 džekiem starp 7 labākajiem būs praktiski neiespējami. Distances sākums bija relatīvi ļoti viegls un sev kārotu 7tiņnieku tomēr bija izdevies iekarot, bet distances otrajā daļā, kas bija ļoti tehniska un ar detaļām pārbagāta nenobalansēju un totāli izgāzos. Zaudēju 10' un ieguvu iespēju skriet E finālu (bija vēl arī F fināls). Neliela doma bija, ka varētu iet uz uzvaru savā fināliņā, bet tā kā startējām agri no rīta un bija jāuzbūvē telts priekš tiem, kas tika A finālos, tad praktiski nokavēju startu un nesanāca nekāda iesildīšanās, lieki piebilst, ka visu dienu lija lietus un bija nenormāli sliedens kā arī auksts. Šoreiz skrējiens izdevās jau labāks un nesaprašanās ar karti sanāca tikai vienā vietā, kur atstaigāju 3' un rezultātos ierindojos 13.vietā E finālā. 
Rezultāti, spliti no SM atrodami šeit.
Secinājumi pēc šiem SM ir izdarīti, bet kas ir pats galvenais - pietrūkst regulāras skriešanas attiecīgā mēroga kartēs ar attiecīgām augstumlīknēm, lai spētu ar pirmo piegājienu uztvert kartes autora domu gājienu. 
Tgd alikuši pēdējie divi starti Zviedrijā, jāuzlabo pagājušā gadā iespētie rezultāti! Esmu gatavs to izdarīt! Keep going!

ceturtdiena, 2012. gada 30. augusts

Ir sākusies ražas novākšana

Pēc WUOCa paņēmu 2 nedēļas brīvākas, jo forma nebija tā labākā un karstums bija mani izsmēlis. Pēc tam vienu nedēļu iekustējos, lai ar 30.jūliju sāktu gatavoties rudens sezonai. Šodien ir pirmā diena, kad ir pilnīga brīvdiena treniņplānā. Augustā katru nedēļu esmu startējis kādās sacensībās un jāatzīst, ka esmu to darījis itin veiksmīgi.
Šogad pirmo reizi startēju EFOLā (European Forester`s Orienteering Championship), kas kalpoja par orientēšanās prieka atgūšanu, lai apjaustu kādā stāvoklī atrodas mans ķermenis. Kopumā ļoti pozitīvs pasākums, kur vidējā distancē izdevās izcīnīt sudrabu, zaudējot Dzīvajai leģendai tikai 1sekundi, bet stafetā tiku pie bronzas, jo šoreiz Artjam nesanāca tas labākais skrējiens pirmajā etapā. Uz Druskininkiem noteikti aizbraukšu vēl, jo ļoti jauka pilsēta, kur var labi atpūsties. Paldies biedrībai Meža Sports par iespēju startēt. Rezultāti pieejami šeit. 
Nākošanā vīkendā startēju Igaunijā Koprakarikas 3dienu sacensībās. Šoreiz jau apvidus bija krietni skarbāks un prasīja lielāku fizisko piepūli. Mērķis bija kopvērtējumā izcīnīt vietu 3niekā, bet pa lielam laba diena orientēšanās tehnikas izpildījumā sanāca tikai pirmā, jo abās nākošajās atstāju par daudz laika kļūdās. Galu galā paliku 2.vietā, piekāpjoties kaimiņzemes vienam no labākajiem orientieristiem Timo Sildam. Jāpiezīmē, ka visas dienas nestartēja Olle Karner un Andreas Krass. Rezultāti pieejami šeit.
Pēc Igaunijas nevarēju izlaist pašmāju orientēšanās svētkus Malienas Kausus, jo tā bija pirmā iespēju paspēkoties ar jauno Pasaules čempionu vidējā distancē Bērci. Pirmā dienā vidējā distancē jutos diezgan pāriecinoši, ja vien pašās beigās nebūtu uztaisījis muļķīgu kļūdu īsajā etapā. Otrajā dienā iedzīšanas distancē devos kā trešais un distanci sāku ļoti pārliecinoši. Viss gāja kā pa diedziņu, bet slikts ceļa variants pirmajā garajā etapā mani izsita no ritma, jo galvā ielauzās doma, ka šajā etapā esmu zaudējis vismaz 2' un ka kāds no aizmugurē esošajamie varētu būt jau man priekšā. Tā rezultātā sākas KP bakstīšana un nelielas kļūdiņas. Pēc kāda laika ieraudzīju Jubi, kurš tomēr nebija ticis man priekšā, jo arī slikti veica garo etapu. Tādēļ mērķis bija īpaši nelaist viņu ārā no redzes loka, jo kopvērtējumā bija jānoturas trijniekā. Tā kā viņš bija lēnāks par mani, tad bieži vien devos savos ceļa variantos, bet praktiski katru otro KP paņēmu ar kļūdu un nācās Jubi ķert rokā. Pēc skatītāju etapa pārņemu vadību, ko neatdevu līdz pat finišam un vietu trijniekā nosargāju. Galu galā Bērcis bija atzīmējies nepareizā KP un man izdevās izcīnīt otro vietu un puķes un buču no Ilzes :)! Par manu un Andra cīņu var lasīt Dzīvās leģendas blogā. Rezultāti no Malienas Kausiem šeit.
Augusta pēdējā pietura bija Nike Riga Run 4x2,5km stafetes skrējiens. Kopā ar Kārli Baltaci, Dāvi Dišleru un Dzīvo leģendu. Man tika uzticēts 3.etaps, ko veicu šī brīža ātruma augstākajā pakāpē 3:05min/km un finiša līniju redzot jau ar komas pazīmēm, izdevās pievilkt diviem priekšā esošajiem konkurentiem un palaist Dzīvo leģendu pēdējā etapā ar asinskāru sejas izteiksmi. Viņš uz sevis liktās cerības attaisnoja un veica etapu ar trešo ātrāko laiku visā skrējienā, atnesot mums (Isostar team) vietu uzreiz aiz goda pjedestāla un 25Ls dāvanu karti no Nike. Rezultāti šeit.
Augustā esmu krietni pastrādājis treniņos, vienu daļu treniņu veicot apvidū, kas liek par sevi manīt, jo šobrīd jūtos fiziski spēcīgāks, kā arī ātrums ceļa etapos ir krietni kāpis, salīdzinot ar maiju/jūniju.
Tiekamies Klubu stafetēs!

piektdiena, 2012. gada 13. jūlijs

World University Orienteering Championship 2012

Pēc pavasara startiem ātri tika saprast, ka šogad maksimālo koncentrēšanos veltīšu Pasaules Studentu čempionātam, jo Alikantes apvidus tika aptaustīts jau martā. Mērķus biju nospraudis augstus, liekot all in uz garo distanci un stafeti, bet vidējo distanci izmantot, lai iepazītos ar stafetes apvidu un ieskrietu TOP30. Čempionātam biju gatavojies normāli, daudz plānus gan nācās koriģēt universitātes beigšanas dēļ, bet visas korekcijas notika balstoties uz trenera ieteikumiem. Jau Latvijā tika nolemts, ka garajā distancē ņemšu pēdējo starta grupu, jo pirmie divi numuri pēc atlasēm garajā distancē nestartēs. Skrienot modeli dienu pirms sacensībām plkst.10:00 no rīta jau sapratu, ka esmu kļūdījies ar starta grupas izvēli (pirmā starta grupa sāka startēt 8:30 no rīta), bet mainīt vairs īsti neko nevarēja, jo Valters bija sacensību centrā, kur nodeva pieteikumu. Neskatoties uz to biju nolēmis cīnīties par TOP15. Man starts garajā distancē 11:32... Sacensību starta zonā nonācu nedaudz pēc 9:00, kur valdīja patīkams dzestrums un solītais straujais temperatūras kāpums pēc plkst.9:00 vēl nebija jūtams. Lēnām tusēju kopā ar pārējiem dalībniekiem un pamazām temp. arī sāka kāpt. Sinoptiķu prognozes sāka piepildīties pēc plkst.10:00. Visu laiku kārtīgu tika lietots H20. Dodoties iesildoties jau katrs solis nāca pietiekoši smagi un saule burtiski dedzināja galvu. Stājoties uz starta līnijas apņēmība noskriet labi bija liela. Apvidus ļoti kalnais un praktiski pusatklāts. Sāku ātri un agresīvi, garo etapu uz 2KP atstrādāju visu kalnu (15 horizontāles = 75m), bet nolaidos nepareizajā ielokā, kur zaudēju kādu 1'. Izdarīju kļūdu, ka piedāvātajā dzirdinātavā pa(-ne)dzēros nosacīti (skrietas bija tikai 13'). Arī otro garo etapu uz 4KP atstrādāju izvēloties garāku apkārt ceļu. Nu jau tiešām bija grūti, jo spēki +30 (un vairāk) grādos izsīka ātrāk kā biju gaidījis. Pēc 4KP priekšā ieraudzīju dāni, kurš bija startējis 2' aiz manis, tātad labāk veicis garo etapu. Daudz nedomājot mēģināju viņu pieķert, nesekojot kartē, kas noveda pie katastrofas (kļūdas) un pilnīgu spēku zaudēšanas, mēģinot paņemt KP vienu kanjonu par tālu. Spēka skriet vairs nebija un motivācijas ne tik. Tā kā pēc nākamā garā etapa bija dzeršanas punkts, tad nolēmu to sasniegt, lai kārtīgi padzertos un tad izdomātu vai iet distanci līdz galam. Praktiski visu etapu nosoļoju, mute bija pilnīgi izkaltusi un sajūtas kā Sahāras tuksnesī. Kārtīgi sadzeroties un aplejoties ar ūdeni palika stipri vieglāk un nolēmu, ka distanci veikšu līdz galam, jo kāds par to bija samaksājis, lai es varētu startēt. Taureni veikt nebija nekādas problēmas, jo visu laiku bija ūdens ko padzerties. Uzsākot pēdējo garo etapu sāka palikt auksti un parādījās arī auksti sviedri. Organisms galīgi nebija gatavs slodzei tādā karstumā. Atkal nācās visu etapu nosoļot. Sasniedzu pēdējo dzeršanas punktu un godam veicu atlikušo distanci praktiski soļojot. Lieki teikt, ka pēc finiša trīcēju aiz aukstuma +30grādos dienas vidū (tik iztukšots laikam nebiju bijis vēl nekad). Labi, ka finišā bija iespēja ātri un kvalitatīvi atgūt zaudēto šķidrumu! Kādu brīdi vsp nesapratu cik ilgi esmu bijis un ko darījis distancē. Katrā ziņā zaudēju emocionālo pacēlumu un ļoti daudz spēka. Garās distances rezultāti, spliti.
Atpūtas dienu veltīju spēku atgūšanai, lietojot ļoti daudz šķidruma un veldzējoties baseinā. Uz vidējo distanci galīgi atjaunojies gan nejutos. Kā zināms sajūtas ir mānīgas un pēc mierīgi paņemtajiem pirmajiem 3 KP jutos OK, lai varētu skriet nedaudz ātrāk. Kļūda!!! Sajaucu taciņas un pārcelu nepareizo gravu, aiz kuras bija jābūt KP, bet, protams, viņa tur nebija. Kļūda maksāja ļoti daudz laika, tāpēc atlikušo distanci veicu treniņtempā, domājot par gaidāmo stafeti, eksperimentēju ar variantiem un skatījos kā daudzi sportisti izdara lielākas vai mazākas kļūdas. Godīgi sakot pēc tik bēdīga snieguma, biju gatavs skriet stafeti arī 2.komandā, ja vien traumu sprintā nebūtu dabūjis Artja un Artūra pārliecinošie argumenti, ka tieši man jāskrien 1.etaps un 1.komandā. Sajutu uzticēšanos no komandas biedriem un ieguvu tik patīkamu apziņas sajūtu, ka es to varu un varu izdarīt labi. Nedrīkstu pievilt komandas biedrus! Biju gatavs pabeigt čempionātu uz patīkamas nots! Vidējās distances rezultāti, spliti.
Stafetes rītā jau jutos daudz labāk kā visas iepriekšējās dienas. Spēks bija atgriezies, bet pats labākais, ka apziņa par to, ka es to varu bija kopā ar mani. Plāns stafetei bija tāds kādu sen nebiju pielietojis - skriet mierīgi grupā, lai grupa kurina tempu un orientēājas priekšā esošie, es savākšu farstus. Sākums easy game, paskatos leģendā 2KP būs visiem vienāds (pirmie 3KP farsti un numuri pēc kārtas) un sāku ķert priekšā esošos, jo man 1KP neizdevīgākais farsts. Pie 2KP esmu ļoti izdevīgā pozīcijā (6.v.) un kopā ar visiem. Nākamais farsts, skrienu pārliecinoši, bet pieskrienu pie farsta KP, kuru izceļu pārējiem, atstāju 40'' līdz paņemu savējo, bet esmu kopā ar dažiem labiem skrējējiem, tāpēc lieki nepārdzīvoju. Līdz skatītāju KP nekādu problēmu, izņemot to, ka ir karsti un gribas padzerties, esmu 1' aiz līderiem. Beigās iezaudēju 40'' uz garāko farstu un 25'' uz nelielu kļūdiņu ceļa varianta izvēlē. Finišēju 9.v. 2'10'' aiz līdera. Kopumā neslikti, bet varēja arī nedaudz labāk, tad būtu bijis izcili. Jānis T. otrajā etapā atdeva sevi visu, nedaudz galvu viņam sajaucu uz pēdējo KP, jo viņš burtiski peldēja ārā no meža. Artūrs pēdējā etapā  devās ļoti motivēts un pārliecināts, tāds viņš arī izskatījās skatītāju KP un finišu sasniedza 10.vietā, bet starp valstu pirmajām komandām oficiāli mums 7.vieta. Varētu teikt augstākais sasniegums manā o-sporta vēsturē. Rezultāti, spliti.
Lielisks sniegums Artūram visa čempionāta gaitā, pat to man tiešām liels prieksm jo kā nekā ziemā kopā tika noskrieti pietiekoši daudzi km. Žēl, ka viņam netika dota iespēja šogad startēt WOCā(sprintā) k-vai par saviem finanšu līdzekļiem, bet tāda nu reiz ir mūsu LOF stratēģija/politika.
Čempionāta pēcgarša ir ar rūgutumu garšu, jo individuāli piedzīvoju totālu izgāšanos, bet no organizatoriskās puses un komandas biedriem lielisks čempionāts. Paldies jāsaka Valteram, kurš uzņēmās rūpes par studentiem un nevienu brīdi nebija jālauza galva par lietām, kas sportistam nebūtu jādara. Paldies komandas biedriem par lielisko mikroklimatu! 
Šobrīd nedaudz atpūtas un drīz uzsākšu gatavošanos sezonas otrajai pusei! Vēl tikai līdz galam jāsaliek punkti uz i par galvenajiem startiem! Enjoy your summer time!
P.S. Paldies visiem atbalstītājiem un sponsoriem - Apes novada domei un LLU Lauku inženieru fakultātei par finansiālu atbalstu, ISOSTAR par nodrošinājumu ar sporta uzturu.

otrdiena, 2012. gada 26. jūnijs

ALL IN

Palikusi ir nedēļa līdz šīs sezonas galvenajam startam - Pasaules Studentu čempionātam Spānijā. Darbs ir ieguldīts pietiekoši liels, lai būtu pienācis laiks plūkt augļus. Visi neveiksmīgie starti jānoliek malā - pietiek! Jāveic tāds skrējiens kā to izdarīju Alūksnes novada čempī, kur vnk izplūdu caur distanci. Pirmais starts garā distance, tad vidējā un nobeigumā saldais ēdiens - stafete. Jukolā atsvaidzināju iemaņas priekš 1.etapa, kur sākums izdevās vnk perfekts un pēc 1/3 distances biju visiem priekšā, bet tad sāku raustīties, jo pēkšņi bija tāda sajūta, ka neuzticos sev, nemāku orientēties... Iestādīju 5'30'' galīgās stulbības dēļ. Turpinājumā skrēju riskējot, kas atmaksājās tikai daļu atlikušās distances, jo pēc garā etapa farsti izdalīja un paliku viens, izvēlējos galīgi slimu variantu - taisni - kur iestādīju vēl 6'30''. Grūti atcerēties, kad veicu tik sliktu 1.etapu Jukolā un finišēju ārpus TOP200.
Pēdējās 2 nedēļas tiek pavadītas kvalitatīvi trenējoties, tāpēc piedodiet draugi, ka nebiju izlaiduma ballē un Jāņus no(-ne)svinēju klusi. Tā vietā izvēlējos pavadīt pāris dienas Cēsīs kopā ar jauniešiem un junioriem, kuri gatavojās EYOCam un JWOCam.

pirmdiena, 2012. gada 11. jūnijs

Things could be better

Blogojies neesmu kopš aprīļa vidus un iemesls tam ir pavisam vienkāršs, jo tam īsti nav bijis iemesla, kā arī brīvā laika. Pēc it kā cerīgā sezonas sākuma, sekoja katastrofāls sniegums praktiski visur, kur izgāju uz starta līnijas. Kronis visam laikam bija Ziemeļu divdienu pirmā diena, kur nespēju paņemt KP, kuram nebija luktura, bet apstākļi visiem bija vienādi un lielākajai daļai tas problēmas neradīja. Pēc šī starta jau sapratu, ka izlasē uz EČ netikšu iekļauts, vienīgā cerība bija tad, ja nebūs 6 džeku, kas varētu izskriet krosa normatīvu [8km 28:30]. Manā uztverē krosa normatīvu bija jāvar izskriet ikvienam, kurš nopietni pretendē uz pieaugušo izlasi, jo šobrīd pasaulē tendences ir pavisam vienkāršas - lielākoties visu nosaka ātrums. Neticu, ka WR Top100 ir kāds džeks, kas nespētu veikt šo normatīvu... Krosam negatavojos un vienkārši aizgāju noskriet. Man normatīvs padevās pietiekoši viegli, tāpat normatīvu izskrēja vēl 5 džeki + Kalvis Zviedrijā un Mārtiņš komentārus neprasa. Pelnītu tiku atstāts rezervē uz EČ, bet tomēr jau gribējās pārbaudīt spēkus, jo bija brīvas vietas gan garajā distancē, gan sprintā. Kā sacīt jāsaka, neko mūsdienas nevienam nedāvina!
Rīgas Kausos turpinājās tas pats, kas iepriekš - liels ātrums un kļūdas. Kaut cik pienācīgi izdevās noskriet 2.dienu, kad izdevās būt starp TOP6 latviešiem, bet tik un tā kļūdās tika atstāts pietiekoši daudz laika, bet parādījās neliels cerību startiņš, ka tomēr sāku izjust orientēšanās un skriešanas ritmu.
Pēc tam devos Zviedriju, lai uzlabotu tehnisko izpildījumu un būtu maksimāli gatavs 10milai, jo biju lielas izredzes tikt iekļautam IK Hakarpspojkarna 1.komandā. Treniņnometni sāku ar pāris treniņiem Silva līgas posmam līdzīgā apvidū, kur pēc tam startēju garajā un vidējā distancē. Biju ielikts M21E3 grupā, tātad mērķis TOP5 garajā distancē, lai pēc tam varētu startēt vidējā distancē jau stiprākā grupā. Garajā distancē bija ļoti daudz spēka un bija jābūt pat uzvarai savā grupā, nerunājot par TOP5, bet kļūdas ierādīja savu vietu. Vienīgais prieks bija par to kā realizēju garos etapus un vēlreiz pārliecinājos ka fiziski viss it kā ir kārtībā.[Rezultāti, spliti] Pēc šī starta varēju tikt atstāts ārpus 1.komandas, tāpēc bija jāparāda, ka tomēr esmu vērtīgs priekš 1.komandas. Par visiem 100% to parādīju vidējā distancē, kurā izdevās teicams starts un uzvarētājam zaudēju 30'' (kļūdās 55''). [rezultāti, spliti] Ar to pietika, lai 10milā startētu 1.komandā 7.etapā (bez farstiem).
Gatavošanos 10milai turpināju Huskvarnā pie Kalvja kopā ar Dāvi, Valteru un Alekseju. Ar katru dienu zvieru mežos jutos ar vien labāk un labāk. Nedaudz apslimis sajutos pirms nākamā Silva līgas posma sprinta Linkopingā. Šoreiz jau startēju M21E2 grupā un bija iespēja cīnīties arī par WR punktiem. Sprintu veicu pietiekoši labi, bet tomēr palika neapmierinātības sajūta, jo tika pieļautas 2 kļūdiņas, kurām nebija jābūt. Tik un tā uzvarētājam savā grupā zaudēju mazāk par 50''. [rezultāti, spliti
Sezonas pirmās puses nozīmīgās sacensības bija klāt - 10mila. Beidzot bija iespēja startēt komandā, kas cīnīsies par patiesi augstu vietu, tātad papildus atbildība arī man. Jau sākot ar 1.etapu viss praktiski ritēja pēc plāna un turējāmies pienācīgā attālumā no līderiem. Savu startu gaidīju ar nepacietību, vienīgi bažas radīja, kā būs skriet 4:00 no rīta. Vai organisms būs tam gatavs un spēs darboties ar 100% atdevi. Pateicoties komanas biedru lieliskajam sniegumam savā etapā devos 18.vietā kopā ar vairākiem spēcīgiem sportistiem, 10'' pirms manis startēja Graham Gristwood, kurš arī kļuva par manu upuri līdz 1KP un tālāk jau precīzi ievēroju komandas treneru norādījumus: nelīst grupas priekšā, kontrolēt virzienu un čekot KP numurus, maksimāli skriet līdz karšu maiņai. Ievērojot visus šos nosacījumus izcīnīju uzvaru 10milas 7.etapā, par 4'' uzrādot labāku laiku kā GG. Izdevās komandu pacelt par 6.vietām un saglabāt reālas iespējas cīnīties par TOP10. Beigu beigās līdz TOP10 nedaudz pietrūka, bet arī 13.vieta man ir kas nebijis un patīkams. Īsti nemācēšu pateikt vai kāds latvietis līdz šim 10milā bija uzrādījis labāko laiku etapā, bet tagad tiešām ir! [rezultāti, spliti]
No SWE atgriezos ar pozitīvām emocijām, jo tur parādītais sniegums man nelika vilties (izņemot garā distance Silva līgā). Turpinājumā sekoja nenormāls mācību process, jo 1.5nedēļā ko pavadīju SWE diplomprojektam klāt nebiju ķēries, bet nodošanas termiņš strauji tuvojās. Bija dienas, ka nomodā tika pavadītas 42h, jo neskatoties ne uz ko diplomprojekts bija jāuztaisa. Galīgi savārdzis nostartēju Latvijas universiādē, skrienot treniņa tempā galva vienalga nestrādāja un izcīnīju tikai 4.vietu... [rezultāti
Dienu pirms BČ izdevās nodot diplomprojektu, protams bija atvieglojuma sajūta, bet nogurums 3x lielāks. Vakarā devos jau uz Ratniekiem, lai pirms garās distances varētu pagulēt nedaudz ilgāk, jāatzīst, ka plāns neīstenojās, jo naktis bija slikti gulēta, galvā joprojām notika projektēšana. Garo distanci sāku ļoti uzmanīgi un salīdzinoši lēnu, jo domāju, ka apvidus būs smagāks un var nepietikt spēka visai distancei. Uztaisīju vienu lielu kļūdu uz 15KP, kur atstāju 4' un pēc tam pie 16KP ieraudzīju Dmitry Mihalkin (startēja 8' aiz manis), kuru noķēru pēc 17KP, kopā ar viņu bija arī otrs baltkrievs, tāpēc atlikušo distanci turējos +/- kopā ar viņiem. Gala rezultātā 14.vieta, kas ir atkārtots labākais sniegums BČ kopš startēju elites grupā. Apsriežoties ar izlases vadītāju, tika nolemts, ka stafetē startēšu 2.komandā, bet sev neierastajā 2.etapā, jo pēc garās distances bija sajūtas, ka ātrums nav mans labākais draugs. 
Kristaps izdarīja ļoti labu darbu 1.etapā un atnāca 3.vietā. Distanci sāku pārliecinoši un visu kontrolēju, ātrums arī bija ļoti labs. Atkal neizpratu vietu ap 4KP (garajā distancē 15KP apvidus), kur atstāju 2', bet pēc tam sekoja katastrofa vārdu tiešajā nozīmē. Uz nākamo KP atstāju 6' un visas cerības komandai cīnīties par medaļu.. Sākumā KP meklēju vsp citā gravu sistēmā, kad to sapratu, tad tik un tā KP nespēju paņemt un kopā ar igauni Andreas Kraas vēl atstaigājām līdz pieskrēja Jānis Tamužs, kuram KP arī uzreiz nebija devies rokās. Atlikušo distanci veicu pietiekoši normāli, atstājot vēl lieku 1' uzreiz aiz skatītāju KP. Pateicoties Anatolijam galu galā ieguvām 5.vietu, bet medaļa bija ļoti reāla pat sudrabs! Apvidus man ļoti patika, bet spēka, lai ar to cīnītos nebija pietiekoši daudz. [visi rezultāti
Gatavošanās LČ īsti nesanāca, jo nedēļu līdz diplomprojekta aizstāvēšani cīnījos ar kļūdu labošanu, lai komisijai būtu pēc iespējas mazāk vietu, kur piekasīties. Daudz laika pagāja līdz izdevās noķert recenzentu. 1.jūnijā devos uzskriet sprintu Valgā/Valkā un tas mani patīkami pārsteidza. No sarežģītības viedokļa tas nepavisam nebija sarežģīts, bet interesantu to padarīja 2 garie etapi, kur ieskrieties varēja nepajokam. Vieta trijniekā palika dēļ vārtiņiem, kuri ceļā uz 14KP manā skriešanas brīdī bija ciet, tādēļ nācās izvēlēties sliktāku ceļa variantu arī uz 15KP (sākumā vārtiņi bija vaļā, tad ciet un pēc tam atkal tika atvērti pēc organizatoru pieprasījuma). Pašās beigās nepatika tas, ka 1.5m augsts mūris dabā nebija iemarķēts ar sarkanbaltsarkano lentu, kaut kartē bija zīmēta pāreja galva man teica, ka šādu mūri šķērsot ir aizliegts. Pēc 20'' apdomāšanās tomēr mūri šķērsoju. [rezultāti, grafiki, ceļš]
Nedēļu pirms LČ bija pienācis laiks aizstāvēt arī diplomprojektu, ko veiksmīgi arī izdarīju un saņēmu optimālu novērtējumu 8 balles (saņemot recenziju likās, ka skolu varu arī nebeigt). Šobrīd droši varu teikt, ka piecgades plāns ir īstenots un esmu ieguvis būvinženiera kvalifikāciju. Kas tālāk, tas jāizlemj nākamajos pāris mēnešos. Jāpiezīmē, ka pēc Andra Kivlenieka notraumēšanās tika darīts viss, lai es varētu startēt CISMā Dānijā, bet SAS aviokompānijas striktā nostāja uz pasažieru vārda maiņu ātri vien lika man saprast, ka CISMa nebūs...
LČ ne sprintā, ne garajā distancē nezvērtās kā bija plānots. Sprintā jutos ļoti ātrs un pārliecināts par sevi, bet jau uz 1KP atstāju 15'', kam bija jākalpo par zīmi, ka nevaru būt tik pašpārliecināts. Nākamos 4KP paņēmu attīstot maksimālo ātrumu, atstrādājo katru etapu, bet tad ceļā uz 6KP sāku raustīties, jo vairs nekontrolēju ko daru. Neuzmanīgi apskatot KP novietojumu meklēju to uz nogāzes nevisu lejā. Uz šo KP atstāju zelta medaļu, jo kļūda maksāja 1'10''... Vēl vienu 15'' kļūdu uztaisīju uz 9KP, kad paskrēju īstajam kokam garām. Atlikušo distanci veicu ļoti labi, vairākos etapos uzrādot pārliecinoši labāko laiku, bet līdz distances beigās izevās atgūt tikai 40'', zaudējot 1.vietas ieguvējam Renāram 33'', bet sudrabam 30''. Esmu ļoti sarūgtināts, jo tik tuvu zeltam elites grupā (nestartējo visiem labākajiem Latvijas sportistiem) nebiju bijis individuālajā distancē. [rezultāti, grafiki] Neizprotams lietas spēj notikt nepilnas dienas ietvaros, jo pieceļoties no rīta pirms garās distances jutos ļoti noguris, neizguējies, neatjaunojies, sāpēja kāju muskuļi. Neskatoties uz visu morāli biju nobriedis cīnītie par medaļu. Sākumā it kā sajūtas bija normālas, bet jau ceļā uz 2KP viss mainījās, kājas pinās zaros un katru soli nācās veikt ar piepūli, visam pa virsu realizēju sliktu variantu. Turpināju cīnīties neskatoties uz kļūdu, kas sekoja uz 4KP, kur dabā manīju jaunu celiņu pa kuru arī sākumā aizskrēju, tas man maksāja 1'40''. Tālāk bija ļoti garš etaps pa ceļu uz kura mocījos, bet uz priekšu negāja. Ceļā uz 7KP bija piespiedu pit-stops. Atkal slikta ceļa izvēle uz 9KP, kuru veicu taisni. Pēc kārtējā dzerampunkta un pirmās želejas izdzeršanas sajutu nelielu spēka pieplūdumu un skriešana kļuva nedaudz vieglāka, kas turpinājās līdz 20KP. Varbūt kļūda bija tā, ka pirmo reizi ejot caur taureni nepadzēros, bet darīju to tikai otrajā reizē.. ņemot 21KP neizpratu kontūru, jo man izskatījās, ka tā ir tāda pati jaunaudze kā nakamā un sākumā negāju iekšā (kļūda 1'30''). Saņēmos uz nakamo KP un izdzēru otro želeju, jo beigas bija tuvu, bet spēka maz un krampji jau bija sākuši mocīt kopš 50' (galīgi netipiski man). Uz 22KP atstāju vēl 2', jo dabā redzēju it kā stigu, kuru šķērsoju un aiz tās devos gar kalnu neskatoties virzienu, realitātē stigu nemaz nebiju šķērsojis... Beigās centos cik varēju, lecot pāri grāvim uz pirmspēdējo KP iemerās tāds krampis, ka aiz sāpēm iebļāvos un kādu laiku nācās stāvēt, līdz krampis atlaida.. finišēju, bet nojautu, ka medaļai ir par īsu, kļūdās distancē bija, bet pieļāvu, ka kļūdīsies visi, toties pārvietošanās ātrums man bija krietni zemāks, ko parāda arī spliti... Fakts paliek fakts, esmu palicis bez medaļām čempionātā, kurā medaļa bija jāņem.. vilšanās gan pašam, gan mammai..[rezultāti, grafiki, ceļš]
Šonedēļ jau Jukola, plānojas 1.etaps IK Hakarpspojkarna 2.komandā. Starta numurs (158) līdzīgs kā startējot iepriekš Pihkaniskat komandā, bet šogad mēģināšu darīt visu, lai spēcīgu sniegumu parādītu visas distances garumā ne tikai līdz pirmajam TV punktam.. Pēc tam pēdējais mikro cikls, lai pēc iespējas labāk sagatavotos Pasaules studentu čempionātam, kur iešu uz ALL IN. Startēšu garajā un vidējā distancē, kā arī stafetē. Šobrīd jāatvainojas visiem fanien un sponsoriem par sliktajiem rezultātiem, ticiet man es cenšos un daru visu iespējamo katru reizi, kad izeju uz starta, bet šobrīd k-kā man pietrūkst, ir pazudusi ticība, čujs un ņuhs! Es mēģināšu to visu atgūt!

sestdiena, 2012. gada 14. aprīlis

[...]

I am under construction!
See you after some time...

pirmdiena, 2012. gada 9. aprīlis

Trīsdiennieks

Sacensību sezonu Latvijā atklāju ar Kurzemes Pavasari. Pirms braukšanas jau zināju, ka nekāda pastaiga tur nebūs, zinot tuvāko apkārtni gadīja cīņa zaļā apvidū, bet ka būs TIK zaļš nebiju nosapņojies nevienā sapnī.
1.diena WRE vidējā distance 6,6km ar 30KP. Laiciņš ļoti simpātisks un no solītā sniega ne miņas. Pēc IOF ranga esmu izlikts ar 9 spēcīgāko numuru. Pašsajūas pietiekoši labas ar nelielu sagurumu kājās. Distanci sāku pietiekoši lēnu, lai izprastu apvidus īpatnības, kad jau liekas, ka esmu ielasījies kartē un apvidū sāku likt klāt ātrumu, bet nepievērsu uzmanību virzienam, kas maksāja 1'40'' kļūdu uz 4KP, kad aizskrēju pa paralēlo ieplaku nemaz neuzceļot kalnu. Neliels izmests līkums uz 5KP, kad ieraugu tuvojamies Artūru. Šajā brīdī sadusmojos pats uz sevi par pieļauto kļūdu, kas nostrādāja kā maksimāla koncentrācija turpmāk. Kārtīgi sāku strādāt ar karti un kompasu, izmetot no galvas domu par Artūru. Līdz 13KP izdodas noturēt Artūru aiz muguras, bet pieļauju virziena izejas kļūdu uz 14KP un Artūrs pārņem vadību. Ceļā uz 16KP aizeju viņam atkal garām, kur mums piebiedrojas Valters. Uzkļūdos 19KP un Artūrs atkal garām. Mēģinu viņu ķert rokā, bet neliela kļūdiņa arī uz 22KP. Piespiežu sevi kārtīgi atstrādāt izcirtumu ceļā uz 23KP un atkal aizeju Artūram garām, drusku aizvērās uz 24KP, kad pieskrēju pie cita KP, šī ir distances otra lielākā kļūda uz 20''. Uz 26KP izvēlos doties gar izcirtumu un kārtīgi uzspiežu pa purvu un atkal esmu Artūram garām. Priekšā ieraugu 2' pirms manis startējošo baltkrievu, mērķis saķert viņu, tāpēc skrienu maksimāli, bet nepamanu labāko variantu pa taciņu uz 27KP, tāpēc apdzenu viņu tikai pie nākošā KP. Liekas, ka esmu nedaudz aizbēdzis no Artūra, bet ceļā uz pēdējo KP spēka vairs nav daudz un Artūrs nodemonstrē savas maniakālās spējas ceļā uz pēdējo KP un finiša dotības, kur mani vnk iznīcina par 8''. Ātrums distancē bija tieši tik liels, lai uzrādītu 7.rezultātu un finišētu kā otrais labākais no latviešiem. Par uzvarētāja laiku 37'27'' varu tikai nobrīnīties, jo kļūdās īsti vairāk par 2'15'' nevaru izkasīt.
1.dienas rezultāti, grafiki, spliti, ceļš iekš Route Gadget.
2.diena garā distance izvērtās par īstu murgu gaišā dienas laikā ar 20cm sniegu uz zemes un kokos. Trenējies un gatavojies visu ziemu esmu ar uzsvaru uz garajām distancēm, bet Pokaiņu meža 14.5km ar 36KP negribēja man doties rokā. Sāku distanci tīri labi, lieku reizi apstājoties, lai nolasītu precīzu atrašanās vietu un nesajuktu sniegā iemītajās takās, bieži vien izvēlējos savu variantu, brienot pa sniegu. Izvēlējos ne to labāko variantu garajā etapā, lai tiktu līdz lielajam ceļam un pieļāvu jau pirmo kļūdu KP rajonā, kad nekontrolēju virzienu uz KP, bet paļāvos uz sniegā iemītajām takām. Mistiska kļūda uz 6KP, kad tiekot uz pļavas turpināju skriet taisni nevis pagriezos pa labi. Pēc 8KP sekoja kļūdu sērija, kurā nespēju saskatīt reljefa formas dabā un pielīdzināt tās kartē attēlotajam, joprojām netieku gudrs, kas ar mani notika ceļā uz 9KP līdz 12KP, kur kopā atstāju 8'30'' (11KP bija pirmā distances bomba priekš manis 5'). Pie 12KP mani noķēra Artūrs par 10' un Artjoms, kurš startēja 4' pirms manis. Tas lika man atkal nedaudz saņemties un sakoncentrēties, centos no viņa aizbēgt, bet neizdevās. Taurenis mūs sadalīja, man sakrita ar Artjomu. Doties atpakaļ uz taureņa pirmo viduspunktu uztaisīju 2' kļūdu, kad ielīdu k-kādā zaļā purvā, kur tikt uz priekšu nebija iespējams, bet arī Artūrs bija kļūdījies, jo šo KP paņēma nedaudz pirms manis. Otrs taureņa zars veiksmīgi, bet arī Artūrs izticis bez kļūdām un ir 20'' priekšā. Izskrienot uz ceļa redzu Krūmu, kurš iet uz 7KP un dzirdēju, ka viņš Artūram k-ko ir uzsauca. Centos atkal pievilkt Artūram klāt, bet nemanu pie dzirdinātavas. Izejot no dzirdinātavas turpinu dzert savu želeju un vsp nekontrolēju virzienu, trāpu uz k-kādas sniegā iemītas takas un paļaujos uz to, protams šī taka aizved pie cita KP un šajā brīdī es nespēju sazīmēt kartē zīmēto ar dabā esošo. Loģika teica, ka esmu pie takas aiz vajadzīgā KP, kur akmeņi, bet skatos apkārt un man nekas nekrīt, virzienu vsp nespēju izprast..dodos atpakaļ uz stigu, eju vēlreiz pēc virziena un nonāku tieši tajā pašā vietā, kur iepriekšējo reizi, laikam atkal tomēr vairāk paļāvos uz sniegā iemīto taku.. beidzot izdodas KP paņemt, esmu atstājos nenormāli daudz laika (distances otrā bomba ar 8' kļūdu). Šajā brīdī īsti vairs negribējās distanci turpināt, negribējās neko, jo viss jau bija pieriebies kādu brīdi atpakaļ. Saņemties lika tas, ka pirms distances bija apsolījis trenerim cīnīties līdz galam, jo visiem bija jābūt grūti šādos apstākļos. Distances beigu daļa izdevās tīri laba, kad izdevās uzrādīt vairākus labākos laikus etapā (kopā 3 un divus otros laikus). Finišēju ar iespaidīgu laiku 2h:10min:49sek, krietnu laiku aiz labākajiem, kopvērtējumā gan izdevās saglabāt 7.vietu, patecoties tikai tam, ka labākie lietuvieši nestartēja un daļa sportistu izstājās.
2.dienas rezultāti, grafiki, spliti un ceļš iekš Route Gadget.
Trīsdienu sacensību ciklu noslēdzu ar Lieldienu Balvas sprintu Uzvaras parkā. Maigi teikt, ka kājas nejuta divu dienu mokas Pokaiņos un pirmajā dienā sasitas ribas joprojām liek par sevi manīt, kā arī pēc otrās dienas sāka sāpēt mugura, bet vismaz laiciņš šodien lutināja. Sprints kā jau sprints, man likās pietiekoši interesanta sākuma daļa, kur arī atstāju daļu kļūdu laika un nespēja pieņemt, ka garajā etapā ir jābūt citam ceļam uz KP un nav jāksrien apkārt visam kvartālam, protams, ka bija jāskrien apkārt. Beigas vnk aizskrēju līdz finišam, jo nebija nekādas vēlmes mocīt pa Uzvaras parku. Kļūdās kopā 1'25'', kas priekš sprinta ir vesela mūžībā, galu galā 9.vieta.
Lieldienu Balvas rezultāti, spliti, grafiki.
Godīgi jāsaka, ka sezonas sākums Latvijā nav izdevies un nekas nav mainījies kopš pagājušā gada. Treniņu apjomu esmu palielinājis visās jomās, bet acīmredzot, ja tomēr gribu k-ko vairāk, tad ir jāstrādā un vēlreiz jāstrādā pie orientēšanās tehnikas un pats galvenais pie psiholoģijas, bet varbūt ir jāmet miers, jo kā sacīt jāsaka, kas nav dots, tas nav un neviens iedot arī nevar. Šobrīd esmu k-kur aizklīdis... Tieši šī iemesla dēļ nestartēšu Ziemeļu divdienās un mēģināšu sakārtot domas līdz Rīgas Kausiem. Pa vidam jāuzskrien izlases kross 18.aprīlī Šmerlī.

svētdiena, 2012. gada 1. aprīlis

Let`s get this party started!

Smagais un viemuļais ziemas treniņdarbs ir beidzies. Ir pienācis laiks ieiet sacensību ritmā, jo jaunā sezona jau klauvē pie durvīm. Pēdējās divas nedēļas tika pavadītas intensīvākā ritmā, strādājot pie ātruma un veicot orientēšanas tehnikas treniņus. Latvijas sacensību sezonu atklāju vakardien ar startu VEF Pavasarī, kur visu distanci veicu vienmērīgā vidējo intervālu ātrumā, koncentrējoties uz orientēšanos. Viss gāja lieliski līdz 4KP (Nr.56) no beigām, kad fiziski nespēju ieraudzīt KP, noejot divas reizes garām aptuveni 10m un atstājot tur 2.5'. Apgrūtinoši un kaitinoši bija tas, ka KP kartē bija iedrukāti ar 1mm nobīdi uz DA un visu laiku nācās skatīties leģendās, kur tad īsti KP atrodas, jo vizuāli to noteikti nevarēja. Visā visumā izdevās lielisks treniņš /rezultāti/.
Pirmais nopietnais starts būs Kurzemes Pavasarī visai interesantā un savdabīgā apvidū, kur par konkurences trūkumu nevar žēloties (šobrīd jau vairāk kā 50dalībnieki vīru elites grupā). Tad arī objektīvi varēšu novērtēt ziemā izdarīto treniņdarbu, jo šogad tas ir bijis lielākais, ko jebkad esmu veicis. No 1.novembra līdz 1.aprīlim tie ir 2014km jeb 192h:15min:41sek. Šajā ziemā salīdzinoši daudz esmu strādājis arī pie orientēšanās tehnikas uzlabošanas. Apjoms varēja būt vēl lielāks, ja vien decembra beigās un janvāra sākumā nebūtu veselības problēmas, kas mani nomocīja teju 3 nedēļas.
Ziemas kilometrāža
Apjoms stundu izteiksmē
Lai Jums visiem veiksmīga jaunā sezona!

trešdiena, 2012. gada 7. marts

Nometne Spānijā

Ar nometni Spānijā noslēdzās kārtējais treniņcikls, kura laikā beidzot sajutu to, ko kādu laiku nebiju jutis - gribu kārtīgi izskrieties, jo ziemas kilometri tika cītīgi vākti atbilstoši iespējām. Uz Spāniju devos kopā ar Dzīvo leģendu Artūru Pauliņu, Eiropas jauniešu čempionu Rūdolfu Zērni un dižkareivi Artjomu Rekuņenko, bet Spānijā mums pievienojās BigBoy Andis Celinskis. Pa ceļam nolaižoties Milānā jau sajūtas bija OK, jo ārā valdīja Latvijai neraksturīgs siltums, bet Spānija mūs sagaidīja ar ļoti vasarīgu laiku, visā nometnes laikā kopējais lietus daudzums bija 1.5h, bet gaisa temperatūra turējās +17 līdz +25 grādu robežas.
Neiztrūkstoša dienas sastāvdaļa bija rīta rosmes, pēc kuras devāmies orientēšanas treniņos (praktiski katru dienu 2x skrējām kartēs). Tālākās kartes no apmešanās vietas bija ~1.5h braucienā. Vērts ir pieminēt lielisko dzīvošanas vietu - kempingu La Marina, kurš atrodas kādus 400m no Vidusjūras. Dzīvojām bungalow tipa mājiņā, kur vietas pietiek pat 6 cilvēkiem, tā kā nekādas neertības nesajutām.
Pēdējās 2 nometnes dienās startējām arī sacensībās XXIV Trofeo Internacional Murcia Costa Calida, kur pirmajā dienā bija garā distance, kurā varēja nopelnīt arī Pasaules ranga punktus. Vakarā bija sprints iekš Molina de Segura pilsētas ieliņām, bet pēdējā dienā vidējā distance ar iedzīšanu. Konkurence sacensībās bija pietiekoša, jo startēja visi labākie spāņi (Roger Casal Fernandez, JWOC 2011 sudraba medaļas ieguvējs sprinta distancē Andreu Blane Reig u.c.) kā arī 2 spēcīgi zviedru sportisi (visiem labi zināmais Mattias Millinger 2009.g. WOC 10.v. ieguvējs sprintā un ne tik labi zināmais Lukas Peterson 19.v. zviedru rangā). Nezināmu iemeslu dēļ uz starta neizgāja Ionut Zinca.
Pirms garās distances domāju, ka labi būtu, ja uzvarētājam nezaudētu vairāk par 8' un spētu ieskriet labāko 6niekā, bet kad izdosies tik labs starts, tas man pašam bija pārsteigums. Distances laikā pieļāvu pāris kļūdiņas un neveiksmīgi realizēju pirmo garo etapu, pēc kura sajutos demotivēts. Distancē divas reizes saķēros ar pirmās dienas uzvarētāju, izrādās, ka viņš startēja 3' aiz manis, godīgi sakot biju pārsteigts, ka viņš izcīnīja uzvaru, jo pēc distances domāju, ka labākais distanci veiks vismaz par 6' ātrāk nekā es, jo kopumā distanci varēju veikt par 5' ātrāk. Līdz sacensību beigām tiku nobīdīts līdz 3.vietai un izskrēju līdz šim labākos WRE punktus, tāpēc esmu ļoti apmierināts ar sezonas sākumu.
3.vieta - 10.2km, 25KP, 555m kāpums, laiks 1h:22min:24sek, 8:05min/km, spliti.
Vakarā piedālījāmies arī sprinta sacensībās Molina de Segura pilsētiņas ielās. Jāatzīst, ka tik neinteresantu un nebaudāmu sprintu nebiju sen skrējis. Ātrums nežēlīgs, tāpēc distanci veicu nedaudz rezervēti, bet esmu neapmierināts, ka pieļāvu vienu nepiespiestu kļūdu uz 35sek, visādi citādi visai labs skrējiens priekš manis. Lieki piebilst, ka pirmās četras vietas izcīnīja tipiskie sprinteri.
11.vieta - 2,9km, 15KP, 20m kāpums, laiks 14min:06sek, 4:52min/km, spliti.
Vidējā distance ar iedzīšanas startu solījās būt visai jautra, jo garās distances rezultāti aiz manis bija ļoti blīvi. Ceļā jau uz 1KP mani noķēra Antonio Martinez Perez, bet pie 6KP klāt bija arī pārējie 2 džeki, kas startēja mazāk kā minūtes intervālā aiz manis. Distance bija ļoti ātri, bet fiziski smaga, jo lielākā daļa veda pa kalniem. Pie 15KP mūsu četru censoņu grupiņa ierindojās pirmajā pieciniekā un nekas neliecināja, ka varētu atgadīties k-kas negaidīts, jo līdz distances beigām vairs nebija palicis daudz.. Bet! 16KP rajonā bija ļoti daudz KP un mēs visi atzīmējāmies nepareizā KP.. leģendas nočekoju es un Perez, toties man īstā KP atrašana prasīja krietni ilgāku laiku.. toties uz 18KP kļūdu bija pieļāvis Perez un atkal viņš nonāca manā redzes lokā, bet no aizmugures klāt bija Millingers. Neliela kļūda uz 19KP un esmu kopā ar Millingeru, bet ne jausmas par Perezu. Millingers ieslēdz savu sprinta šķiedru un man rodas sajūta, ka nav variantu ar viņu cīnīties. Negaidīts pavērsiens ceļā uz 23KP, kad viņš atzīmējas citā KP un nepārbauda leģendas, es ātri noorientējos un paņemu pareizo KP, skrienu no KP ārā un pretī skrien gan Perez, gan Millingers. Saprotu, ka būs cīņa par pēdējo vietu uz goda pjedestāla, lieku cik varu, paņemu 24KP un nu vairs tikai pēdējais KP ar finišu. Veiksmīga ceļa izvēle uz pēdējo KP un esmu kādas 3sek priekšā Perezam, bet lielajā skatītāju atbalstā nedzirdu vai nopīkstēja SI stacija, tāpēc veicu vēl vienu atzīmēšanos un esmu tikai 1sek priekšā Perezam.. finišu atstrādāju cik spēka, neskatoties uz nekaunīgo Pereza grūdienu mugurā turos viņam priekšā un liekas, ka izdosies nosargāt savu 3.v., bet nē pēdējos 10m viņš izraujas man blakus un finiša tiesneši atzīst, ka 3.v. ir izcīnījis tieši viņš.. es veicu atzīmēšanos uzreiz pēc finiša līnijas šķērsošanas, bet Perezs vēlāk.. skatoties splitos sanāk, ka finiša 100m Perezs ir veicis 9sek, kas man rada neticību, godīgs rezultāts būtu bijis dalīta 3.v., bet lai jau spāņi priecājās Spānijā, tas man rada tikai papildus motivāciju trenēties un piestrādāt pie finiša! Katrā ziņā ļoti aizraujoša iedzīšanas distance, kur pārliecinājos, cik vajadzīgs ir pārbaudīt leģendas!
9.vieta dienā un 4.vieta kopvērtējumā - 5,4km, 25KP, 235m kāpums, laiks 38min:26sek, 7:07min/km, spliti.
Visas treniņkartes un sacensību kartes ir pieejamas manā karšu arhīvā, bet treniņapjoms redzams endomondo.com treniņdienasgrāmatā (tikai draugiem). Paldies visiem nometnes atbalstītājiem. Neliels nometnes kopsavilkums redzams šajā video.

otrdiena, 2012. gada 14. februāris

Trenējos!

Kopš pēdējā ieraksta ir pagājis krietns laiciņš, bet lielākoties dēļ tā, ka nekas ievērības cienīgs manā dzīve nav noticis. Novembra beigās biju aizbraucis uz IKHP elites mītingu un kluba gada noslēguma pasākumu, kur izrunājām nākošās sezonas mērķus u.c. lietas. Decembrī ņēmu dalību O-klubu futbola turnīrā, kur spēlēju Mežmalu/MTB komandā. Izdevās labs turnīrs, jo izcīnījām 2.vietu tikai piecu cilvēku sastāvā. Pēc turnīra bija plānota atpūtas nedēļa, kuras beigās saslimu ar vēdera vīrusu, kas vēlāk pārvērtās bronhītā. Sanāca 2 ļoti vārgas nedēļas (kopējais apjoms 8h, lielākoties vingrošana), tika lietotas arī antibiotikas. Visam pa vidu pieteicās gudrības zobs, kuru vajadzēja izoperēt, bet tā kā biju slims, tad operāciju nācās pārcelt vēl par 2 nedēļām. Nevarētu teikt, ka šajā periodā nebiju kļuvis mazliet depresīvs, jo iepriekš nospraustie mērķi sāka škobīties un vienu brīdi gribējās visam atmest ar roku. 17.janvārī veiksmīgi atbrīvojos no gudrības zoba un 3 dienas izturēju bez skriešanas. Atveseļošanās process noritēja veiksmīgi bez komplikācijām(ptu, ptu, ptu). Tika izdarīti ļoti bargi secinājumi par slimošanu iemesliem un pieņemti stingri nosacījumi. Kopš 23.decembra ir iestājies "sausais likums", nav jēgas darīt lietas ja pēc tam nākas sevi nosodīt un izteikt pārmetumus...
Pārsteidzoši pēc šī perioda, atsākot treniņus, jutos ļoti labi un gatavs nopietni pasvīst, lai pienācīgi sagatavotos jaunajai sezonai, kas vairs nav aiz kalniem (gribētos gan, lai ir kādu mēnesi vēlāk). 23.janvārī nostrādāju oficiāli pēdējo darba dienu prakses uzņēmumā un uz nosacītu laiku atvadījāmies, jo ir apsvērtas sadarbības iespējas pēc augstskolas beigšanas. Šobrīd koncentrējos uz divām lietām - pēdējās mini sesijas nokārtošanu un treniņiem. Jāsaka, ka beidzot viss norit pēc plāna abās jomās, nejūtos ļoti noslogots un ir patīkami baudīt arī brīvākus brīžus. 26.februarī (līdz 5.martam) došos uz treniņnometni Spānijā ar cerībām, ka saulīte lutinās un varēs izdarīt maksimāli spēcīgu treniņdarbu. Būs laba kompānija, jauka dzīvošanas vieta un nometne vnk nevar neizdoties. Katrā ziņā life goes well!
Attēlā pēdējo četru nedēļu treniņapjoms.