sestdiena, 2012. gada 14. aprīlis

[...]

I am under construction!
See you after some time...

pirmdiena, 2012. gada 9. aprīlis

Trīsdiennieks

Sacensību sezonu Latvijā atklāju ar Kurzemes Pavasari. Pirms braukšanas jau zināju, ka nekāda pastaiga tur nebūs, zinot tuvāko apkārtni gadīja cīņa zaļā apvidū, bet ka būs TIK zaļš nebiju nosapņojies nevienā sapnī.
1.diena WRE vidējā distance 6,6km ar 30KP. Laiciņš ļoti simpātisks un no solītā sniega ne miņas. Pēc IOF ranga esmu izlikts ar 9 spēcīgāko numuru. Pašsajūas pietiekoši labas ar nelielu sagurumu kājās. Distanci sāku pietiekoši lēnu, lai izprastu apvidus īpatnības, kad jau liekas, ka esmu ielasījies kartē un apvidū sāku likt klāt ātrumu, bet nepievērsu uzmanību virzienam, kas maksāja 1'40'' kļūdu uz 4KP, kad aizskrēju pa paralēlo ieplaku nemaz neuzceļot kalnu. Neliels izmests līkums uz 5KP, kad ieraugu tuvojamies Artūru. Šajā brīdī sadusmojos pats uz sevi par pieļauto kļūdu, kas nostrādāja kā maksimāla koncentrācija turpmāk. Kārtīgi sāku strādāt ar karti un kompasu, izmetot no galvas domu par Artūru. Līdz 13KP izdodas noturēt Artūru aiz muguras, bet pieļauju virziena izejas kļūdu uz 14KP un Artūrs pārņem vadību. Ceļā uz 16KP aizeju viņam atkal garām, kur mums piebiedrojas Valters. Uzkļūdos 19KP un Artūrs atkal garām. Mēģinu viņu ķert rokā, bet neliela kļūdiņa arī uz 22KP. Piespiežu sevi kārtīgi atstrādāt izcirtumu ceļā uz 23KP un atkal aizeju Artūram garām, drusku aizvērās uz 24KP, kad pieskrēju pie cita KP, šī ir distances otra lielākā kļūda uz 20''. Uz 26KP izvēlos doties gar izcirtumu un kārtīgi uzspiežu pa purvu un atkal esmu Artūram garām. Priekšā ieraugu 2' pirms manis startējošo baltkrievu, mērķis saķert viņu, tāpēc skrienu maksimāli, bet nepamanu labāko variantu pa taciņu uz 27KP, tāpēc apdzenu viņu tikai pie nākošā KP. Liekas, ka esmu nedaudz aizbēdzis no Artūra, bet ceļā uz pēdējo KP spēka vairs nav daudz un Artūrs nodemonstrē savas maniakālās spējas ceļā uz pēdējo KP un finiša dotības, kur mani vnk iznīcina par 8''. Ātrums distancē bija tieši tik liels, lai uzrādītu 7.rezultātu un finišētu kā otrais labākais no latviešiem. Par uzvarētāja laiku 37'27'' varu tikai nobrīnīties, jo kļūdās īsti vairāk par 2'15'' nevaru izkasīt.
1.dienas rezultāti, grafiki, spliti, ceļš iekš Route Gadget.
2.diena garā distance izvērtās par īstu murgu gaišā dienas laikā ar 20cm sniegu uz zemes un kokos. Trenējies un gatavojies visu ziemu esmu ar uzsvaru uz garajām distancēm, bet Pokaiņu meža 14.5km ar 36KP negribēja man doties rokā. Sāku distanci tīri labi, lieku reizi apstājoties, lai nolasītu precīzu atrašanās vietu un nesajuktu sniegā iemītajās takās, bieži vien izvēlējos savu variantu, brienot pa sniegu. Izvēlējos ne to labāko variantu garajā etapā, lai tiktu līdz lielajam ceļam un pieļāvu jau pirmo kļūdu KP rajonā, kad nekontrolēju virzienu uz KP, bet paļāvos uz sniegā iemītajām takām. Mistiska kļūda uz 6KP, kad tiekot uz pļavas turpināju skriet taisni nevis pagriezos pa labi. Pēc 8KP sekoja kļūdu sērija, kurā nespēju saskatīt reljefa formas dabā un pielīdzināt tās kartē attēlotajam, joprojām netieku gudrs, kas ar mani notika ceļā uz 9KP līdz 12KP, kur kopā atstāju 8'30'' (11KP bija pirmā distances bomba priekš manis 5'). Pie 12KP mani noķēra Artūrs par 10' un Artjoms, kurš startēja 4' pirms manis. Tas lika man atkal nedaudz saņemties un sakoncentrēties, centos no viņa aizbēgt, bet neizdevās. Taurenis mūs sadalīja, man sakrita ar Artjomu. Doties atpakaļ uz taureņa pirmo viduspunktu uztaisīju 2' kļūdu, kad ielīdu k-kādā zaļā purvā, kur tikt uz priekšu nebija iespējams, bet arī Artūrs bija kļūdījies, jo šo KP paņēma nedaudz pirms manis. Otrs taureņa zars veiksmīgi, bet arī Artūrs izticis bez kļūdām un ir 20'' priekšā. Izskrienot uz ceļa redzu Krūmu, kurš iet uz 7KP un dzirdēju, ka viņš Artūram k-ko ir uzsauca. Centos atkal pievilkt Artūram klāt, bet nemanu pie dzirdinātavas. Izejot no dzirdinātavas turpinu dzert savu želeju un vsp nekontrolēju virzienu, trāpu uz k-kādas sniegā iemītas takas un paļaujos uz to, protams šī taka aizved pie cita KP un šajā brīdī es nespēju sazīmēt kartē zīmēto ar dabā esošo. Loģika teica, ka esmu pie takas aiz vajadzīgā KP, kur akmeņi, bet skatos apkārt un man nekas nekrīt, virzienu vsp nespēju izprast..dodos atpakaļ uz stigu, eju vēlreiz pēc virziena un nonāku tieši tajā pašā vietā, kur iepriekšējo reizi, laikam atkal tomēr vairāk paļāvos uz sniegā iemīto taku.. beidzot izdodas KP paņemt, esmu atstājos nenormāli daudz laika (distances otrā bomba ar 8' kļūdu). Šajā brīdī īsti vairs negribējās distanci turpināt, negribējās neko, jo viss jau bija pieriebies kādu brīdi atpakaļ. Saņemties lika tas, ka pirms distances bija apsolījis trenerim cīnīties līdz galam, jo visiem bija jābūt grūti šādos apstākļos. Distances beigu daļa izdevās tīri laba, kad izdevās uzrādīt vairākus labākos laikus etapā (kopā 3 un divus otros laikus). Finišēju ar iespaidīgu laiku 2h:10min:49sek, krietnu laiku aiz labākajiem, kopvērtējumā gan izdevās saglabāt 7.vietu, patecoties tikai tam, ka labākie lietuvieši nestartēja un daļa sportistu izstājās.
2.dienas rezultāti, grafiki, spliti un ceļš iekš Route Gadget.
Trīsdienu sacensību ciklu noslēdzu ar Lieldienu Balvas sprintu Uzvaras parkā. Maigi teikt, ka kājas nejuta divu dienu mokas Pokaiņos un pirmajā dienā sasitas ribas joprojām liek par sevi manīt, kā arī pēc otrās dienas sāka sāpēt mugura, bet vismaz laiciņš šodien lutināja. Sprints kā jau sprints, man likās pietiekoši interesanta sākuma daļa, kur arī atstāju daļu kļūdu laika un nespēja pieņemt, ka garajā etapā ir jābūt citam ceļam uz KP un nav jāksrien apkārt visam kvartālam, protams, ka bija jāskrien apkārt. Beigas vnk aizskrēju līdz finišam, jo nebija nekādas vēlmes mocīt pa Uzvaras parku. Kļūdās kopā 1'25'', kas priekš sprinta ir vesela mūžībā, galu galā 9.vieta.
Lieldienu Balvas rezultāti, spliti, grafiki.
Godīgi jāsaka, ka sezonas sākums Latvijā nav izdevies un nekas nav mainījies kopš pagājušā gada. Treniņu apjomu esmu palielinājis visās jomās, bet acīmredzot, ja tomēr gribu k-ko vairāk, tad ir jāstrādā un vēlreiz jāstrādā pie orientēšanās tehnikas un pats galvenais pie psiholoģijas, bet varbūt ir jāmet miers, jo kā sacīt jāsaka, kas nav dots, tas nav un neviens iedot arī nevar. Šobrīd esmu k-kur aizklīdis... Tieši šī iemesla dēļ nestartēšu Ziemeļu divdienās un mēģināšu sakārtot domas līdz Rīgas Kausiem. Pa vidam jāuzskrien izlases kross 18.aprīlī Šmerlī.

svētdiena, 2012. gada 1. aprīlis

Let`s get this party started!

Smagais un viemuļais ziemas treniņdarbs ir beidzies. Ir pienācis laiks ieiet sacensību ritmā, jo jaunā sezona jau klauvē pie durvīm. Pēdējās divas nedēļas tika pavadītas intensīvākā ritmā, strādājot pie ātruma un veicot orientēšanas tehnikas treniņus. Latvijas sacensību sezonu atklāju vakardien ar startu VEF Pavasarī, kur visu distanci veicu vienmērīgā vidējo intervālu ātrumā, koncentrējoties uz orientēšanos. Viss gāja lieliski līdz 4KP (Nr.56) no beigām, kad fiziski nespēju ieraudzīt KP, noejot divas reizes garām aptuveni 10m un atstājot tur 2.5'. Apgrūtinoši un kaitinoši bija tas, ka KP kartē bija iedrukāti ar 1mm nobīdi uz DA un visu laiku nācās skatīties leģendās, kur tad īsti KP atrodas, jo vizuāli to noteikti nevarēja. Visā visumā izdevās lielisks treniņš /rezultāti/.
Pirmais nopietnais starts būs Kurzemes Pavasarī visai interesantā un savdabīgā apvidū, kur par konkurences trūkumu nevar žēloties (šobrīd jau vairāk kā 50dalībnieki vīru elites grupā). Tad arī objektīvi varēšu novērtēt ziemā izdarīto treniņdarbu, jo šogad tas ir bijis lielākais, ko jebkad esmu veicis. No 1.novembra līdz 1.aprīlim tie ir 2014km jeb 192h:15min:41sek. Šajā ziemā salīdzinoši daudz esmu strādājis arī pie orientēšanās tehnikas uzlabošanas. Apjoms varēja būt vēl lielāks, ja vien decembra beigās un janvāra sākumā nebūtu veselības problēmas, kas mani nomocīja teju 3 nedēļas.
Ziemas kilometrāža
Apjoms stundu izteiksmē
Lai Jums visiem veiksmīga jaunā sezona!