pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

Pirms 10milas

Gandrīz jau nedēļu trenējos pietiekoši pieklājīgi - rīta skrējiens 4-5km un vēlāk treniņš, kurā sāku strādāt (BEIDZOT) uz ātruma īpašībām. Pēc Kurzemes pavasara ieturēju pauzīti no sacensībām, treniņa nolūkos uzskrēju vienu Magnētu, tad pabiju nometnītē Ventspilī un visbeidzot pirms Lieldienām pagodināju Artūra bijušo klubu un pašu Artūru, ierodoties viņa karaļvalstī - Grundzālē. Tur notika viena no Azimuta kārtām - sprintveidīga vidējā distance pa Grundzāles ielām un pagalmiem. Tā kā šoreiz nebiju izvirzījis nekādu uzdevumu, tad centos iejustie kartes mērogā un pievērsu uzmanību uz paātrinājumu ieraugot KP. Distance veicu praktiski bez kļūdām un kā nu sanāca kā ne, bet Artūru sanāca apskriet - cerēju, ka tas viņu sadusmos pirms Zviedrijas tūres. Jāgaida ziņas viņa blogspotā par pirmajiem soļiem Zviedrijā.
Kā plānots otrajās Lieldienās ņēmu dalību OK Monas rīkotajā Lieldienu balvā. Nevienam nav noslēpums, ka sprints nu nepavisam nav mana mīļākā distance un zinot, ka pabiju Gaujienā un no rīta cēlos kopā ar sauli, tad šodienas skrējiens bija ar loģisku iznākumu. Nespēja savākties pirms starta, nepietiekoša iesildīšanās un pats galvenais ātruma sakombinēšana pārejot no pilsētvides pludmalē ar kartes lasīšanu. Sākums bija labs, bet tur jau galvenais pareizi nogriezties. Uz pirmajiem diviem kāpu KP jau biju atstājis 1'10''. Lēns skrējiens uz 7KP un neliela kļūdiņa uz 9KP un mani jau noķēris Kalvis par 2'. Uz 10KP apzināti palaidu Kalvi pa priekšu, jo biju paguris mīcoties pa kāpām, bet tieši šeit Kalvis sadomāja uztaisīt vienīgo distances kļūdu...Labi, ka attapos skrienot garām 1KP, ka esmu šo KP jau ņēmis, bet tik un tā vēl sekundes 25 vējā. Ceļā uz 11KP centos būs ātrs, jo Kalvja soļi aizmugurē to lika darīt, neilgi pirms KP gan paguru un līdz finišam vnk atsedēju aiz Kalvja neilona. Katrā ziņā secinājumus esmu izdarījis un vārdu sakot ātrums ir pieņemams, bet jāizvēdina galva. Tik un tā sprints diez vai kļūs par manu mīļāko distanci tuvākajā nākotnē. 3.2km; 13KP; 5:09 min/km; kļūdās 1'40''.
Turpinājumā 3dien dodos uz Zviedriju, lai nedaudz aprastu ar apvidu un no 6dienas uz 7dienu skrienu 10milu sava somu kluba Pihkaniskat sastāvā. Par etapiem nekāda skaidrība, viens skaidrs gan ir, noteikti pa nakti. Pēc tam ceru ņemt dalību SS3, bet vai to varēšu priekšā man pateiks plecs. Skriet varu praktiski bez sāpēm, bet pievelkoties un strauji sasprindzinot bicīti parādās asas sāpes, kas lēnām iet mazumā. Beidzam ēst olas un masējam ciskas!

pirmdiena, 2011. gada 18. aprīlis

Espoon Suunta training camp

Pēc Kurzemes Pavasara sanāca neplānoti aktīva nedēļa, kad īsti nesanāca ieplānotā pleca atpūtināšana, bet uzlabojoties laikapstākļiem vnk nevaru nosēdēt mierā. Tāpēc jau 3dien ņēmu dalību Magnētā, kurš norisinājās Bumbukalnā. Gribējās paskriet par sarežģīto kartes daļu, bet tajā bija izvietoti tikai 6KP. Magnētā skrēju ar konkrētu mērķi - tiklīdz ieraudzīju KP tā skrēju maksimālā ātrumā un pēc tam tādā pašā ātrumā ārā no KP. Reāli distancē pieļāvu 2 kļūdiņas, viena bija nepareizs izejas virziens no KP. Rezultātā izdevās apskriet Artūru, kurš distanci arī veica pieklājīgā ātrumā. 8.02km; 21KP; 5:01 min/km; kļūdās 1'35''.
4dienas pēcpusdienā devos jau uz Ventspili, kur Atis D. organizēja savam somu klubam Espoon Suunta treniņnometni un es devos palīgā izlikt KP apvidū, pie reizes kvalitatīvi patrenējoties apvidū. Vakarā visi skrējām nakts distancīti Piejūras kempinga poligona kartē. Mežā devos pēdējais 5.6km distancē, pieļāvu vienu milzīgu kļūdu, pārējais bija OK, bet tik un tā finišēju ātrāk no visiem. Visa nometnīte bija veidota ar mērķi, lai somi varētu ieskrieties sacensību ātrumā, jo Somijā vēl mežā valda sniegs.
5dien pirmais treniņš bija Jaunupes D kartē, pirms kura paciemojāmies Irbenes radiolokatorā, kur bija interesanta ekskursija :) bet pēcpusdienā skrējām tā saucamo Zig Zag O, kur pirmajā Zig Zagā izdevās ar savu pārinieku uzvarēt, bet otrajā mainot partneri finišējām otrie. Vakarā par nožēlu neatradu spēkus nakts treniņam, bet noskatījāmies jautrā kompānijā (kopā ar somu meitenēm) filmiņu par Yogi bear.
6dien pirmā treniņa vietā devos izvietot KP pēcpusdienas treniņam Piejūras kempinga poligona kartē, kamēr pārējie skrēja ''cepuru'' stafeti Jaunupē. Pēcpusdienā bija t.s. ''knaģu O''. Šis treniņš man patika visvairāk. Distances garums, ja iegūti visi knaģi sanāca virs 5km. Šajā treniņā tika izmantoti arī poligona punkti. Masu starts visiem skrējējiem un 4 dažādi knaģi KP. No 8 knaģu KP man neizdevās iegūt vienu, tāpat veicās arī EsSu krievu leģionāram no Sanktpēterburgas, kurš pagājušo gadu startēja JECā un arī Selgisē, bet Halikko stafetēs 1.etapā finišēja 5.vietā. Šis džeks rūpējās par sacensību atmosfēru visu nometnītes laiku, savādāk man nebūtu galīgi ineresanti. Galu galā knaģu O veicām ar vidējo ātrumu 4:12 min/km, kopā veicot 5.77km. Pēc tam vēl kopā ar abiem Atiem izvietojām KP 7dienas pēdējam treniņam Cirpstenes kartē.
7dien bija tikai viens treniņš, kurš bija mierīgs t.s. Multi O, kura vienā kartē bija gan pēdējās piesaistes distancīte, augstuma noturēšana pa augstumlīkni, reljefa karte, koridors un virziena KP. Es šo treniņu viecu daļēji, jo kopā ar Ati D. skrējām pēdējie un vācām nost KP. Visā visumā ļoti jauka nometnīte, iepazīti jauni cilvēki un pats galvenais iegūta pārliecība un papildus prakse orientēšanās, skrienot jaunus un dinamiskus treniņus. Interesanti bija EsSu orientieristu minējumi par to kādu somu klubu es pārstāvu, pavīdējā tādi kā TuMe un Rajamäen Rykmentti, bet bija nedaudz šokēti, ka joprojām skrienu pie Pihkaniskat, teica, ka tad jau labāk, lai skrienot pie viņiem... Dzīvosim redzēsim.
Nākošais starts Lieldienu Balvā un tad jau neliela nometnīte Zviedrijā pirms 10milas. Vēl gan jāpaspēj izstaigāt sildīšanas procedūras plecam, jo izveidojies neliels iekaisums. Un ārā tiešām paliek siltāks :)

pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis

Es Kurzemes pavasarī

Pēc neveiksmīgā kritiena ZD sanāca tā, ka nedēļu nācās paņemt ļoti mierīgi, jo pirmās divas dienas par k-kāda veida kustēšanos vsp bija jāaizmirst, bet nu 3dien saņēmos aiziet pamīt pedāļus, kas arī nebija viegli, 4dien tieši to pašu darīju, bet plecs jau jutās komfortablāk, tāpēc 5dien izgāju arī paskriet, kur konstatēju, ka KP skriet viegli nebūs, jo kreisajā rokā turu karti ar kompasu. Pa nedēļu sirdi biju nodarbinājis nedaudz virs 2h un, protams, par k-kādiem rezultātiem bija grūti runāt, izņemot to, ka atpūties es viennozīmīgi biju labi.
Vidējā distance. Pēc nedēļas veikuma (plecs pēc 45min nodarbināšanas palika smagnējs un sāpošs) sapratu, ka vienīgi šajā distancē varētu būt konkurētspējīgs, jo diez vai vajadzēs skriet ilgāk par 40'. Pirms distances iesildījos un kārtīgi nokoncentrējos (tā kā sen nebiju to darījis) un noteicu sev - visu laiku strādā ar karti un kompasu! Distances sākumu sāku tiešām labi, lasot karti un koncentrējoties, tad uz 4KP sāku skriet nedaudz ātrāk un radās pirmā 30'' kļūda, pēc tās nedaudz nomierinājos, jo sapratu, ka pārgalvīga skriešana var slikti beigties. Pie 7KP noķēru par 2' Daniilu un tad uz 8KP abi skrējām nedaudz ātrāk kā vajadzēja un atstāju otras 30''. Pēc KP izvirzījos Daniilam priekšā un līdz 16KP nekādu kļūdu, ja nu vienīgi ne pārāk veiksmīgs ceļa variants uz 13KP. Uz 17KP izgāju nevirzienā, bet kļūdu ātri izlaboju. Saminstināšanās uz 18KP, nevirziena izeja uz 19KP un gandrīz stulba kļūda uz 21KP savāca vēl 35" kļūdās. Distances beigās centos skriet tik ātri, cik varēju, jo visā visumā biju veicis salīdzinoši labu skrējienu. No startējušajiem latviešiem pārsteidzoši ierindojos 2.vietā, zaudējot Artūram 18''.
6.7km; 25KP; 9.vieta; 32'56''; 4:54 min/km; kļūdās 1'35''.
Par vakara sprintu ilgi lauzīju galvu, jo plecu vidējā distancē tomēr nedaudz biju samocījis, bet tomēr nolēmu paskriet tādā mierīgā tempiņā. Tā arī distancē skrēju mierīgi un atbrīvoti, līdz ceļā uz 2KP un 3KP stāvēji fani, kas nenormāli bļāva un lika sakāpt adrenalīnam, kā rezultātā ķermenis automātiski paātrinājās un uztaisīju vienīgo kļūdu, kur atstāju 1', savādāk rezultāts būtu daudz tuvāks līderu galam. Mācība - pagalmos nedrīkst ieskriet nekontrolējot, pirms kuras mājās ieskrien. Nedaudz problēmas radīja skrējiens uz 5KP, kur līdzīgi kā Jānis Tamužs nevarēju saprast, kurš KP jāņem, bet tā kā neskrēju nekādā īpašā ātrumā, tad atļāvos kārtīgi apskatīties. Visā visumā foršs vakara paskrējiens.
2.5km; 14KP; 25.vieta; 13'48''; 5:31min/km; kļūdās 1'05''.
Garā distance. Šoreiz tieši vislielākās bailes radīja garā distance, ja citās reizēs par garo distanci neuztraucos, tad šoreiz uztraucos diezgan pamatīgi, jo zināju, ka ap 50' distancē plecam paliks smagi un tas sāks mani vilkt pie zemes. Sākumā pat negribēju startēt, bet tā kā es sevi īpaši nekad neesmu saudzējis, tad ņēmu dalību arī šajā distancē. Jau ceļā uz 1KP izvēlējos nepareizo variantu, kad gāju pa taisno. Manā situācijā, man vajadzēja maksimāli izmantot ceļus, lai nebūtu jācīnās caur zaļajiem, kas šoreiz sagādāja īpašas grūtības. Tāpāt pārpratu situāciju kartē un vēl atstāju 30'' pie paša KP. Nākošais nepareizais variants bija uz 4KP, kur es redzēju iespēju skriet gan pa labo pusi, gan kreiso, bet beigās aizgāju gandrīz taisni un vēl noraku pašas etapa beigas. Par to biju dusmīgs uz sevi un uz 5KP uzskrēju nedaudz ātrāk pa ceļam ieperoties izgāztu sakņu jūrā. Pēc tam sekoja katastrofālākā kļūda, kad pats sev teicu, ka šis ir atslēgas KP distancē un vajag mierīgi paņemt, bet ķermenis negribēja man klausīt un skrēja virzienā uz KP, protams, garām un krietni garām, 3x atsējos pie piesaistes, bet tiklīdz nogāju kādus 100m nost tā neko nesapratu. Nespēju uztvert dzeltenos laukumiņus. Labi, ka nāca Artis Jansos un beigās pat pasauca mani. Paldies viņam par to! Biju zaudējis daudz laika(veselas 6.5'), bet ka tik daudz prātā i nenāca. Liels mīnuss tam, ka kļūda neradās uz noguruma fona, bet gan nespējas sevi savaldīt. Tālāk jau sevi kontrolēju labi un pāris reizes kļūdījos izejā no KP. Garāko etapu pār purvu jau pirms sacensībām biju nolēmis pēc LČ pieredzes, ka iešu pa stigu, kas veda caur purvu, tāpēc škietami ātrāko variantu apkārt pa ceļu nemaz neievēroju. Purvā bija ledaini auksts ūdens un līdz celim. Cauri skrēju tiešām bļaudams. 17KP paņēmu un sapratu ka spēks ir cauri un plecs ir ļoti smagnējs, bet tgd distance aizvijās pa skrienamāko daļu. Grūti nācās sevi piespiest kustēties uz priekšu, jo mēģinot stiep soli sāka vilkt arī krampji, acīmrezot ledainais purva ūdens nospēlēja savu lomu. Finišu sasniedzu diezgan bezspēcīgs, labs bija Artūra teksts - kādēļ vsp mocījies?! Un vai tev to vajadzēja? Atbildēt nemacēšu.
16.0km; 28KP; 14.vieta; 1:37:10; 6:04min/km; kļūdās 8'40''. Kopvērtējumā arī 14.vieta.
Ceļš iekš RouteGadget un oficiālie rezultāti atrodami Kurzemes pavasara oficiālajā mājaslapā.
Pēc divu dienu skriešanas plecs atkal sāp tieši tāpat, ka 2dienas pēc ZD, kas nozīmē to, ka šonedēļa tiks pavadīta saudzējošā režīmā, lai pilnvērtīgi atkoptos un varētu iziet uz starta ja ne Rīgas kausos, tad Lieldienu balvā noteikti un pēc tam jau 10mila. Nav ne mazākās nojausmas, kuru etapu somi piešķirs šogad, ko dos to skriešu!

pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis

Laiks atvilkt elpu

Vakar jau gari un plaši aprakstīju notikumus Ziemeļu divdienās, tāpēc šodien uzrakstīšu ārstu slēdzienus par skaisto kritienu. Minēju jau, ka paejot nelielam laikam sāku just, ka kreisais plecs atsakās fukcionēt kā nākas, tāpēc biju nolēmis šodien no rīta doties uz izmeklēšanu. Aizgāju uz Jelgavas poliklīniku pie ķirurga, kurš mani nosūtīja uz rentgenu un ultrasconogrāfiju. Lieki piebilst, ka poliklīnika pilna ar veciem cilvēkiem, kuri nebūt nav vairs spēka pilni. Tā nedaudz neomulīgi paliek, laikam tāpēc man tik dikti netīk slimnīcas un tāda veida vietas. Izsēdējis garumgaro rindu tiku uz US, kur konstatēja vairākas lietas, no kurām būtiskākās bija šādas - neliela kaula daļiņas atdalīšanās un šķidruma veidošanās (neatceros tos latīniskos muskuļu nosaukumus), bet nekas traks. Tālāk jau rentgens, kurš neparādīja nekādas izmaiņas. Aizgāju atpakaļ pie ķirurga, kura sasmējās par to, ka US parāda izmaiņas, bet rentgens nē, bet tā varot būt, jo nelielas daļiņas varot neuzrādīties. Katrā ziņā nevarēja izdomāt, ko ar mani iesākt. Ieteica roku iekārt kaklā, vai ja esot ielikt somiņā; izrakstīja pretsāpju zāles un fastumgēlu, par kuru es ļoti iekšēji sasmējos, jo zinu, ka nelietošu to draņķi! Katrā ziņā aizliedza 2 nedēļas plecu nodarbināt, tāpēc mana dalība Kurzemes Pavasarī ir miglā tīta, ja plecs dikti nesāpēs tad skriešu k-ko, bet ko nezinu vēl. Vēl ir laiks 5dienas, daudz kas var mainīties.
Vienu zinu droši, ka turpmākās 2 nedēļās ievilkšu elpu, jo pašam jau grūti atzīt to, ka mani pārņēmis vispārējs nogurums, bet ja to pasaka kāds cits, tad laikam tomēr ir sevi jāpiebremzē. Agrāk trenējos pēc organisma sajūtām, bet šajā ziemā trenējos savādāk, mēģinot izspiest maksimālo rezultātu, neklausot organismam, kurš pāris reizes teica, ka vajag piebremzēt. Tā ir lielākā kļūda, jo tikai patiesi profesionāls sportists, ievēros ko saka priekšā organisms, nevis izlasīs kā trenējas citi un darīs vēl vairāk, lai domātu, ka ir labāks. Tas nav mans trenēšanās stils, turpināšu darīt tā kā esmu to darījis citus gadus! Šodien apmeklēšu arī fizioterapeitu, kurš izdomās, ko iesākt ar manu plecu, lai vismaz varētu nedaudz uzskriet :)

svētdiena, 2011. gada 3. aprīlis

Kā sezona sākas...

Pirmais LK posms ir aizvadīts, un aizvadīts tas ir ar dalītām jūtām. Ilgi svārstījos skriet/neskriet šos mačus, jo biju par 100% pārliecināts, ka mežā sniega būs daudz, bet ka tik daudz to nebiju gaidījis. A ko citu darīs, nu aizbrauks un uzskries, satikties ar cīņu biedriem un tā.
Pēc Portugāles ar Ziemeļu divienām bija jābeidzas nākošajam 3nedēļu treniņciklam, kurā uzsvaru liku uz spēku un izturību. Treniņplānu pildīju praktiski par 100%, bet pēc Ventspils nometnes manī notika lūzums - pazuda motivācija visam tam ko daru. Parunājos ar vienu, parunājos ar otru, bet motivācija atpakaļ tā arī neatnāca. Trupināju trenēties bez liela prieka. 1dienu biju paredzējis skriet vieglā treniņtempā un apsvēru iespēju pēc 1h nākt ārā, bet tā kā 1h nosita tālu no finiša, tad izlēmu tomēr noskriet visu distanci. Distances laikā uzskrēju pāris ātrumposmus, kas ir redzams splitos. Nepiedodami daudz laika, skrienot tādā ātrumā, atstāju kļūdās. Galvenais kļūdu veidošanās faktors bija tas, ka nekoncentrējos, bet skrēju, sačkojot kartes lasīšanu. Beigās visam uztaisīju vēl grand final - pārķēru etapu, jo aizmirsu uz kuru KP tgd eju - nepiedodami. Distances beigās nogurums tomēr arī manī iezagās, bet tā tam bija jābūt, nekas jauns un nepieredzēts. Galu galā dienas uzvarētājam M.Sirmajam zaudēju 20', bet nu puse bija jānomet. Vakara gaitā iekš Coffee Inn daudz kas tika izrunāts un kā sacīt jāsaka 2dienu biju nolēmis kapāt par 100% un vēl vairāk, kā arī pārdomāju visu darbu, kas ieguldīts treniņprocesā - apstāties nedrīkst, jo katram kādreiz ir jāuzvar cīņa ar sevi. Vienīgi man nekad motivācijas zudums nebija bijis pavasarī, jo tad parasti tiešī trīcu un drebu no iespējas ieiet mežā un skriet..
2diena bija arī Latvijas izlases kandidātu kontrolsacensības, tāpēc vien jau bija jāskrien, lai redzētu arī to cik citi ir spēcīgi, protams lielu iespaidu darīja sniegs, bet apstākļi visiem vienādi un visiem skaidri zināms, ka pa sniegu skriet grūtāk. Šoreiz pirms starta iesildījos ar domu kapāt un paņemot rokās karti tā arī darīju - kapāju. Pirmie 3 KP easy. Ceļā uz 4KP sapratu kāpēc tik svarīgi izstaigāt WC pirms starta.. nevis ar domu, ka skrienot nevajadzēs... beigās vēl normāli uzraku un šeku reku klāt M.Sirmais ar Valteru. Tā kā nu vairs domas par WC netraucēja, tad turpināju distanci skriet vēl nedaudz ātrāk kā sāku. Stipri biju pārsteigts, ka praktiski līdz 8KP turējos priekšā Mārtiņam - 6KP nedaudz kļūdījos ieejā, pēc KP paņemšanas neforši nokrita Mārtiņš, bet distanci turpināja ik pa reizie pieķerot pie ceļgala. Uz 8KP reāli nomaucos es, jo mistiski iekāpu bedrītē, kurai pa virsu bija sniegs, tas mani diezgan izsita no ritma. Ceļā uz 10KP ritmu sāku atgūt, bet Valters aizmugurē sāka plīst nost. Ceļā uz 11KP tempu uzkurināja Mārtiņš un nedaudz attālinājās, bet kad bija pienācis laiks šķērsot ceļu Mārtiņš tur pat priekšā vien bija.. un tad man pazuda pamats zem kājām un es lidoju..lidoju vairākas sekundes, pilna mute un acis sniega. Sākumā neko nesapratu, kad atvēru acis biju lejā uz ceļa visā savā 1.72m garumā ar kreiso roku zem sevis. Apskatot roku pavērās visai netīkams skats - asinis, daļa rokas zilisarkana. Uzreiz satraucos, jo tieši līdzīgā stilā pagājušā gada augustā tajā vietā plēsu kaulu. Nolēmu distanci neturpināt. Garāmskrienošais Valters uzjautāja vai ar saviem spēkiem tikšu līdz galam, atbildēju, ka došos uz finišu un viņš mierīgi var distanci turpināt. Ļoti zolīda rīcība no Valtera :) izņēmu karti no maisiņa, maisiņu piebēru ar sniegu, pieliku pie rokas un soļoju uz finišu. Parādījis roku vietējiem dakteriem, konstatēja ka viss ir +/- kārtībā, bet ja sāp 3dienas, tad jāuztaisa rentgens. Pēc tam jutos diezgan labi, bet pārģērbjoties atklājās cita problēma, kreisais plecs negrib klausīt, daži izpalīgi pārbaudīja vai nav izsists no vietas, it kā nē, bet nu sāpēt sāp un tirpst. Tā kā ejot laikam sāpes vien palielinās, tad rītdien jau sarunāta konsultācija Rīgā pie ārsta, kā arī ultrasconogrāfija, lai pārbaudītu vai nav muskuļa plīsums. Tgd atceroties lidojumu, varu droši pateikt, ka plecs pirmais piezemējās pie zemes un tad galva. Cerams, ka nekas nopietns nebūs un jau Kurzemes Pavasarī varēšu startēt, tur vismaz sniegs solās būt tikai dažās vietās.
Secinājums pēc sacensībām ir tāds, ka visu šo ziemu esmu strādājis pareizā virzienā, bet jāatrod ātrums kādā skriet distanci - spēks ir ļoti daudz, bet vajag tgd iegūt vieglumu. Grūti bija skriet 1dienu pa sniegu bez radzēm, tāpēc 2dienu jau skrēju ar Ice Bugiem. Pēc rītdienas arī izdarīšu secinājums par turpmāko darbību, jo ir vēl daži mikrosavainojumi, kas jāizārstē. Katrā ziņā spēka un apjoma darbs ir beidzies, jāsāk kapāt ātrumi, lai varētu lidot...