svētdiena, 2011. gada 3. aprīlis

Kā sezona sākas...

Pirmais LK posms ir aizvadīts, un aizvadīts tas ir ar dalītām jūtām. Ilgi svārstījos skriet/neskriet šos mačus, jo biju par 100% pārliecināts, ka mežā sniega būs daudz, bet ka tik daudz to nebiju gaidījis. A ko citu darīs, nu aizbrauks un uzskries, satikties ar cīņu biedriem un tā.
Pēc Portugāles ar Ziemeļu divienām bija jābeidzas nākošajam 3nedēļu treniņciklam, kurā uzsvaru liku uz spēku un izturību. Treniņplānu pildīju praktiski par 100%, bet pēc Ventspils nometnes manī notika lūzums - pazuda motivācija visam tam ko daru. Parunājos ar vienu, parunājos ar otru, bet motivācija atpakaļ tā arī neatnāca. Trupināju trenēties bez liela prieka. 1dienu biju paredzējis skriet vieglā treniņtempā un apsvēru iespēju pēc 1h nākt ārā, bet tā kā 1h nosita tālu no finiša, tad izlēmu tomēr noskriet visu distanci. Distances laikā uzskrēju pāris ātrumposmus, kas ir redzams splitos. Nepiedodami daudz laika, skrienot tādā ātrumā, atstāju kļūdās. Galvenais kļūdu veidošanās faktors bija tas, ka nekoncentrējos, bet skrēju, sačkojot kartes lasīšanu. Beigās visam uztaisīju vēl grand final - pārķēru etapu, jo aizmirsu uz kuru KP tgd eju - nepiedodami. Distances beigās nogurums tomēr arī manī iezagās, bet tā tam bija jābūt, nekas jauns un nepieredzēts. Galu galā dienas uzvarētājam M.Sirmajam zaudēju 20', bet nu puse bija jānomet. Vakara gaitā iekš Coffee Inn daudz kas tika izrunāts un kā sacīt jāsaka 2dienu biju nolēmis kapāt par 100% un vēl vairāk, kā arī pārdomāju visu darbu, kas ieguldīts treniņprocesā - apstāties nedrīkst, jo katram kādreiz ir jāuzvar cīņa ar sevi. Vienīgi man nekad motivācijas zudums nebija bijis pavasarī, jo tad parasti tiešī trīcu un drebu no iespējas ieiet mežā un skriet..
2diena bija arī Latvijas izlases kandidātu kontrolsacensības, tāpēc vien jau bija jāskrien, lai redzētu arī to cik citi ir spēcīgi, protams lielu iespaidu darīja sniegs, bet apstākļi visiem vienādi un visiem skaidri zināms, ka pa sniegu skriet grūtāk. Šoreiz pirms starta iesildījos ar domu kapāt un paņemot rokās karti tā arī darīju - kapāju. Pirmie 3 KP easy. Ceļā uz 4KP sapratu kāpēc tik svarīgi izstaigāt WC pirms starta.. nevis ar domu, ka skrienot nevajadzēs... beigās vēl normāli uzraku un šeku reku klāt M.Sirmais ar Valteru. Tā kā nu vairs domas par WC netraucēja, tad turpināju distanci skriet vēl nedaudz ātrāk kā sāku. Stipri biju pārsteigts, ka praktiski līdz 8KP turējos priekšā Mārtiņam - 6KP nedaudz kļūdījos ieejā, pēc KP paņemšanas neforši nokrita Mārtiņš, bet distanci turpināja ik pa reizie pieķerot pie ceļgala. Uz 8KP reāli nomaucos es, jo mistiski iekāpu bedrītē, kurai pa virsu bija sniegs, tas mani diezgan izsita no ritma. Ceļā uz 10KP ritmu sāku atgūt, bet Valters aizmugurē sāka plīst nost. Ceļā uz 11KP tempu uzkurināja Mārtiņš un nedaudz attālinājās, bet kad bija pienācis laiks šķērsot ceļu Mārtiņš tur pat priekšā vien bija.. un tad man pazuda pamats zem kājām un es lidoju..lidoju vairākas sekundes, pilna mute un acis sniega. Sākumā neko nesapratu, kad atvēru acis biju lejā uz ceļa visā savā 1.72m garumā ar kreiso roku zem sevis. Apskatot roku pavērās visai netīkams skats - asinis, daļa rokas zilisarkana. Uzreiz satraucos, jo tieši līdzīgā stilā pagājušā gada augustā tajā vietā plēsu kaulu. Nolēmu distanci neturpināt. Garāmskrienošais Valters uzjautāja vai ar saviem spēkiem tikšu līdz galam, atbildēju, ka došos uz finišu un viņš mierīgi var distanci turpināt. Ļoti zolīda rīcība no Valtera :) izņēmu karti no maisiņa, maisiņu piebēru ar sniegu, pieliku pie rokas un soļoju uz finišu. Parādījis roku vietējiem dakteriem, konstatēja ka viss ir +/- kārtībā, bet ja sāp 3dienas, tad jāuztaisa rentgens. Pēc tam jutos diezgan labi, bet pārģērbjoties atklājās cita problēma, kreisais plecs negrib klausīt, daži izpalīgi pārbaudīja vai nav izsists no vietas, it kā nē, bet nu sāpēt sāp un tirpst. Tā kā ejot laikam sāpes vien palielinās, tad rītdien jau sarunāta konsultācija Rīgā pie ārsta, kā arī ultrasconogrāfija, lai pārbaudītu vai nav muskuļa plīsums. Tgd atceroties lidojumu, varu droši pateikt, ka plecs pirmais piezemējās pie zemes un tad galva. Cerams, ka nekas nopietns nebūs un jau Kurzemes Pavasarī varēšu startēt, tur vismaz sniegs solās būt tikai dažās vietās.
Secinājums pēc sacensībām ir tāds, ka visu šo ziemu esmu strādājis pareizā virzienā, bet jāatrod ātrums kādā skriet distanci - spēks ir ļoti daudz, bet vajag tgd iegūt vieglumu. Grūti bija skriet 1dienu pa sniegu bez radzēm, tāpēc 2dienu jau skrēju ar Ice Bugiem. Pēc rītdienas arī izdarīšu secinājums par turpmāko darbību, jo ir vēl daži mikrosavainojumi, kas jāizārstē. Katrā ziņā spēka un apjoma darbs ir beidzies, jāsāk kapāt ātrumi, lai varētu lidot...

10 comments:

Paulo teica...

Skatījos splitus. 1.dienā biji gandrīz vienīgais kurš bez Mārtiņa bija uzrādījis 1.laiku. Un šodien sākums Tev ir bijis monstrāls. Cerams ka ar roku, plecu viss būs čiki poki. keep doing what you're doing...even better :))

Kristaps Ozoliņš teica...

Es tak turpatās nolikos... tikai man jau ātrums mazāks. :)

msirmais teica...

Ātrums tev labs! Izskatījās, ka nemaz neiegrimsti. ;) Man distance no 4.kp beidzās.. gan jau saprati, ka pret kalniem neskrēju kā nākas..mazas problēmiņas, bet tikšu galā.

Lapsa teica...

Paulo - redzēsim, ko šodien pateiks. Liekas ka būtu dabūjis - plecs, spranda un žoklis rāda, ka esmu labi lidojis.
Kristap - jā tajā vietā es skrēju ar maksimālo ātrumu ;)
M.Sirmais - jap, es redzēju, ka k-kas nav ritīgi un vēl kad nolikies. Gan jau sniegs būs k-ko izdarījis ;)

Anonīms teica...

Man vairāk izklausās, ka Tevī ir vispārējs nogurums. Motivācijas trūkums. Kļūdas distancē. Arī nomaukšanās un domas par WC... Tas viss no kaut kā veidojas. Kad viss ir normāli, tas šitādas lietām vienkārši nav vietas un maņas strādā daudz labāk. Iepauzē, atvelc elpu. Padarītais nekur nepazudīs

Kristaps Ozoliņš teica...

Tanī vietā nekādas maņas nevarēja līdzēt, ja tu skrien un atbalsta kāja iekrīt gandrīz līdz celim sērsnainā sniegā, tad zemes bučošana ir garantēta.

GC teica...

Man arī šķiet, ka motivācijas trūkums (un arī pārējās neierastās lietas) nevar rasties bez noguruma - varbūt esi sevi mazliet nomocījis treniņos un tagad organisms saka priekšā, ka tam ir nepieciešams nedēļu vai divas iepauzēt un tad tikai sākt ātruma darbu. Palasi manu vakardienas rakstu, tur par līdzīgām tēmām ierakstīju no savas pieredzes. Vajag ieklausīties sevī. Taču citādāk šķiet, ka pa ziemu esi ļoti labi pastrādājis un viss iet pareizajā virzienā, vēlāk rezultāti pilnīgi noteikti nekur neizpaliks :)

Lapsa teica...

Jāpiekrīt ir par vispārējo nogurumu un jā vēl ir šis tas, kas nav kārtībā un brīžiem liedz koncentrēties, ar to mēģinu tikt galā. Tgd pēc kritien sanāks apmēram 2nedēļas mierīgi padarboties, jo ir kaula daļiņas atrāvums plecā un vēl šis tas. Īstenībā tgd pat nepārdzīvoju par to, jo kā GC teica, es bišku nepaklausījos sevī, kad organisms teica, ka vajag iepauzēt es turpināju kačāt (mierīgāk, bet turpināju bez pauzēm). Ceru Kurzemes pavasarī jau skriet vnk prieka pēc un pēc tam tad arī sākšu domāt tālāk.

Anonīms teica...

Prieka pēc KP Tev nesanāks , kā Jubelis pa 2min Tevi pieķers, tā mauksi pakaļ 100%..:)

Lapsa teica...

Savus secinājumus varēsi izdarīt pēc KP un skatos, ka matemātika Tev laba lieta, jo esi iemācījies procentus.