Siguldas kalnu maratons (SKM) ir mana pēdējā pietura šī gada taku skriešanas kalendārā un pēdējā iespēja kaut nedaudz, bet uzlabot savu ITRA performance index. Pirms sezonas biju plānojis sezonas izskaņā būt tuvu 750 ranga punktiem vispārējā kotācijā, bet diemžēl ārzemju sacensībās, kurās skrēju, nenostartēju plānotajā līmenī, tāpēc pirms SKM biju knapi pārspraucies pāri 700 ranga punktiem. Tā kā pēc Skotijas norāvu kaut kādu vīrusu un kvalitatīvai atjaunošanās noteikti par labu nenāca arī Līgatnes StirnuBuka posms, tad pēdējā brīdī pirms pieteikšanās uz SKM tomēr nolēmu skriet pusmaratona distanci (35km+), kaut sezonas sākumā biju plānojis skriet maratona distanci (70km+), jo tas kā reiz bija arī Latvijas čempionāts taku skriešanā.
Motivācijas problēmas pirms starta pēc salīdzinoši garās sezonas un intensīvā septembra mēneša darīja savu, bet pateicoties lieliskajiem laikapstākļiem starta dienā un iespējai revanšēties Modestas Bacys par zaudējumu CETā lika man sasparoties. Pirms starta biju nospraudis divus mērķus - distanci noskriet 3h vai ātrāk un veikt to kopā ar pasaules līmeņa taku skrējēju Andri Ronimoisu (atšķirība tāda, ka es skrietu 2 apļus, bet Andris 4 apļus). Mans plāns sakrita arī ar Andra plānu, kurš bija izvirzījis sev ļoti augstu latiņu un pirmos divus apļus plānoja skriet 2h45min-2h50min! Iesildoties jutos gana optimāli, lai mēģinātu turēties kopā ar Andri, kaut vairāk reāli apzinājos, ka visdrīzāk turēšos aiz viņa un cerēju to izdarīt maksimāli ilgi.
1. aplis - 15km, 1:15:24
Starta kalns nekādus pārsteigums man nesagādāja, jo apzinājos, ka varu kalnu pievarēt ļoti raiti, jo visās iepriekšējās reizēs esmu bijis gana konkurētspējīgs, lai būtu tuvu arī jaunu kedu iegūšanai. Šoreiz gan sevi nedaudz bremzēju un kalnu pieveicu kopā ar ātrākajām dāmām, bet atšķirībā no lielas daļas apkārtējo uzreiz spēju uzkāpināt uz sev vēlamo tempu un jau noskrienot lejā pa Pilsētas trasi biju sacensību vadībā, t.sk. priekšā arī visem 15km distances skrējējiem. Uzreiz aiz manis bija Gints Jakovels, kuru pirms sacensībām uzskatīju par vienu no pretendentiem uz TOP3 35km+ distancē. Līdzenajos posmos jutos labi, noskrējienos arī, bet pirms starta reāli apzinājos, ka kāpumos vēl nēesmu pietiekoši labā līmenī, it īpaši tādos, kuri ir vairāk stāvi (lielākā daļa Siguldas kāpumu). Pie Kordes kāpuma mūs noķēra arī Andris un jau kāpuma beigās pārņēma sacensību vadību. Viņam tik noteicu, ka tagad trase priekšā ir "tīra". Sekojošais noskrējiens un līdzenā daļa līdz Kaķīškalnam bija vienīgais trases posms, kuru veicu kopā ar Andri, jo Kaķīškalna kāpumā Andris no manis nedaudz atrāvās un pietuvoties es viņam vairs nespēju. Interesanti, ko konkurentu arī tuvumā nebija, tātad temps priekš sacensību sākuma bija ļoti augsts. Andri pēdējo reizi manīju uz Kājinieku tilta pār Gauju, pēc kura sekojošo kāpumu atstrādāju, bet Andra mugura augšā vairs neredzēju. Pēc kāpuma sākās trases līdzenais posms jeb balkons, kurš ir klāts ar mulču. Jau pagājušajā gadā man šis posms nepatika, jo mulča ir slapja un katrs solis prasa papildus piepūli, kājas izslīd un sanāk tāda kā muļļāšanās. Tas mani tracina, ka tik maucamā posmā nevaru attīstīt ātrumu zem 4:00 min/km un sajūta ir vairāk ka stāvu uz vietas nevis skrienu. Iespējams, ka šim posmam nedaudz būtu palīdzējis tas, ja skrietu ar Inov-8 X-talon 230 apaviem, nevis Roclite 290, jo protektora dziļuma atšķirība ir 2mm. Slinkot neslinkoju, bet nu nepatīk man šie 2km līdz tieku pie sarežģītākā noskrējiena uz Gaisa Balonu pļavu, kur noskrējiens ir pa zemajām trepēm. Pieredze dara savu un uz trepēm vispār nekāpju, jo zinu, ka tās ir ellīgi slidenas un nomaukties uz mutes/muguras ir elementāri, līdz ar to maucu gar trepēm, brīžiem arī pa brikšņiem, lai saķere būtu kontrolējama. Ēdināšanas punktā padzeros tikai ūdeni, jo mugursomā man ir 1,0l ar Isostar long energy sporta dzērienu. Garmin laika ņemšanas punktā man ziņo, ka Andris ir priekšā 1min, kas realitātē īstenībā ir gandrīz 2min. Trepes uz serpentīnu pieveicu skrienot un lejā pa serpentīnu noskrienu distances ātrāko kilometru, kas reizē ir arī otrs km zem 4:00min/km visā distancē. Pieskrienot pie Ziediņakalna, redzu, ka Andris ir gandrīz kalna augšā, līdz ar to skaidrs, ka viņam zaudēju aptuveni 2-3min. Tātad īstenībā Ziediņkalns pēc pirmā apļa bija pēdējā vieta, kur Andri redzēju un nu 20km tiks aizvadīti lepnā vientulībā, ja nekas katastrofāli nemainīsies! Uzrāpjoties augšā, paskatījos uz leju un pie Ziediņkalna pakāpes manīju vienu stāvu, bet nebija skaidrs vai tas ir 15km distances skrējējs vai kāds mans tiešais konkurents, tāpēc nākošais check būs Kaķīškalnā.
Ziediņkalna iekarošana.
2. aplis - 20km, 1:52:40; T=3:08:04 un 35km
Dodoties otrajā aplī jutos labi un pēc maniem aprēķiniem joprojām ierakstījos savā laika plānā, atlika tikai tāds sīkums kā otro apli noskriet 1h45min. Līdz Kordes kalnam nekādu problēmu, bet dodoties kāpumā sapratu, ka šodien esmu īpaši švaks kāpumos un labāk skrienu uz leju nevis uz augšu. Situācija atkārtojās Kaķīškalnā un kāpumā uz Laurenčiem. Tiekot augšā Kaķīškalnā, atskatījos. Pakājē bija tas pats skrējējs, kurš Ziediņa lejā, tāpēc kļūdaini to noturēju par Modestas dēļ melnā skriešanas tērpa. Aprēķināju, ka mans pārsvars ir kādas 3', tātad būs ko iespringt, lai pārsvaru noturētu. Tikai pēc rezultātu un starplaiku publicēšanas sapratu, ka tas bija Artūrs Vadzis nevis Modestas. Līdzenajā posmā sāka sāpēt kreisā gūža, kura mistiski sāka īdēt 2 dienas pēc Līgatnes StirnuBuka. Ātrums atšķirībā no pirmā apļa ir savas 10" uz km lenāks. Kāpumu pēc Kājinieku tilta piespiedos uzskriet, jo šajā skrējienā gribēju uzvarēt! Tālākie notikumi līdz Gaisa Balonu pļavai bija neinteresanti, neskaitot to, ka tie bija gana mokoši. Dzirdināšanas punktā atļāvos uzprasīties uz Colu, kur saņēmu atbildi, ka Colas nav..., bet ir Pepsis! Kāda runa, tas man der :) Distanci turpināju nedaudz labākā garastāvoklī, bet tas ātri beidzās, jo pēc noskrējiena pa serpentīnu labprātāk būtu devies uz finišu, nevis papildus 5km cilpā. Treniņā šo cilpu biju skrējis pretējā virzienā un man personīgi likās ka šādi šī cilpa ir smagāka. Aprēķināju iespējamo finiša laiku un apzinājos, ka nespēšu ierakstīties 3h, līdz ar to pārgāju uz plānu B - 3h10min! Pēc kāpuma uz Turaidu sekoja mans vienīgais apmulsuma mirklis distancē, jo uz grants ceļā bija pazudis marķējums. Nedaudz paminstinājos, bet nolēmu, ka jāskrien vien taisni, jo tālumā redzēju māju, gar kuru biju skrējis treniņā. Viss OK, marķējums noplēsts un mētājās zemē. Labi, ka šis trases posms tomēr jāveic šādā virzienā un lēzenais kalns uz Vikmestes gravu ir uz leju nevis augšu. Tas man patīk un mana motivācija ir tikai finišs, līdz kuram ir mazāk kā 5km un tikai 2 kāpumi, t.sk. viens no tiem ir Ziediņkalns. Janka saņemies! Kāpums uz Krimuldas pilsdrupām un sekojošais noskrējiens, līdzenais posms un klāt ir mans pēdējais kāpums uz Ziediņkalnu šajā skrējienā. Augšā jau pa gabalu redzu Zani, kura mani sagaida pēc savas distances finiša. Tas man liek pasmaidīt un sasparoties un neļauj nīkuļoties. Jau kādu laiku iekšēji svinu uzvaru, konkurentus distancē neesmu manījis, tāpēc finišā ir sava veida gandarījuma sajūta. Atbalsts tajā ir lielisks, par ko rūpējas Riekstu bungas un skatītāji. Jāsaka godīgi, ka labākais taku skriešanas finiša atbalsts Latvijā vismaz šajā gadā noteikti! Finišs sasniegts 8' vēlāk kā biju plānojis, bet pie tā, kādas sajūtas ķermenī parādījās pēc 20km noskriešanas un sāpošā gūža bonusā, tad rezultāts ir optimāls un ceru uz saviem 740 ITRA punktiem. Vēlāk tik uzzinu, ka otro vietu esmu pārspējis par 25' un tajā ir tieši Gints, nevis Modestas, kuram šis skrējiens nebija izdevies.
Apbalvošana.
Pateicoties lieliskajiem laikapstākļiem, sacensību atmosfērai un trasei, t.sk. marķējumam, varu teikt, ka SKM ir jādzīvo, jo šis pasākums ir super! Sajūta kā nelielā, bet feinā taku skrējienā, kur nav jācīnās ar lēnāko skrējēju apdzīšanu, jo apļa garums ir ļoti liels, līdz ar to veidojas atstarpes un tik tiešām var skriet, kur viss ir atkarīgs no tā, cik spēcīgs esi Tu! Protams, ka neliela vilšanās ir tajā, ka nespēju būt konkurētspējīgs ar Andri abus apļus, tas būtu noderējis mums abiem. Papildus prieciņš par Zanes debiju drusku nopietnākā taku skrējienā un 4.vietu savā grupā. Galu galā skrējiens novērtēts ar 738 ITRA kotācijas punktiem un savu absolūto Performenc index esmu uzlabojis uz 722 punktiem.
Sezona ir galā, laiks nelielai atpūtai, lai ar novembri varētu sākt gatavoties nākošajam gadam un paralēli kalt plānus, kuras takas iekarot!
Sezona ir galā, laiks nelielai atpūtai, lai ar novembri varētu sākt gatavoties nākošajam gadam un paralēli kalt plānus, kuras takas iekarot!
Pēcfiniša selfijs ar Zani.
#inov8 #inov8latvija #osveikals #isostar #isostarlatvija #suunto #suuntolatvia #arsauskislv #cepcompression #siguldaskalnumaratons #takuskriešana #supervaroņutreniņi