pirmdiena, 2014. gada 15. septembris

Rudens čempionātu laiks

Tā kā jutos pietiekoši gatavs fiziski, tad biju akceptējis savu dalību Latvijas izlases sastāvā Pasaules militārajā čempionātā Austrijā. Dienu pirms došanās uz čempionātu vēl uzskrēju taku skriešans sacensībās "Āžu kalna stirnu buks", kuras tika organizētas pirmo reizi. Sākumā biju plānojis garāko distanci, bet apsverot atjaunošanās laiku un WMOC tuvumu, nelēmu atteikties no šīs domas un startēju 17.3km garajā distancē. Uzvara finišā diezgan droša, bet jāatzīst, ka sajūtas distances pirmajā pusē nebija tās rožainākās.
Āžu kalna stirnu buks
WMOC sākās ar vidējo distanci, kurā jutos ļoti spēcīgs tieši fiziskajā ziņā, bet pēc 1/3 distances parādījās pirmās neuzmanības kļūdiņas, tās ātri izlaboju, bet neņēmu vērā un turpināju skriet ļoti ātri, kas pārvērtās ļoti sliktā tehniskā izpildījumā no 17-20KP, kur kopā zaudēju ~2'. Vajadzēja piebremzēt... Pie ārā apvidus nācās samierināties vien ar 47.vietu. Rezultāti no vidējās distances.
WMOC vidējā distance
Garo distanci biju nolēmis skriet nedaudz mierīgāk, jo apzinājos, ka 100% gatavs šai distancei vēl neesmu. Kopumā varu teikt, ka veicu pieņemamu skrējienu līdz pirmspēdējam KP, uz kuru atstāju gandrīz 4'. Varu tiekt godīgi, ka par ātru sapriecājos, ka finišs tik tuvu. Protams, distancē bija vēl šādas tādas kļūdiņas + ne tie optimālākie ceļu varianti, bet izšķirošo lomu, kāpēc netiku iekaļuts stafetes komandā nospēlēja kļūda uz pirmspēdējo KP. Vērts ir pieminēt, ka pie šī KP mani noķēra par 8' Leonid Novikov, bet līdz finišam spēju no viņa tīri aizskriet par 10", par ko pēc tam saņēmu glaimojošus vārdus no 2013.gada pasaules čempiona vidējā distancē un stafetēs. Galu galā vēl necilāka vieta finišā - 52. Rezultāti no gatās distances.
Atpūtas dienā devāmies uz Grācu. Man patika, skaista pilsēta, garšīga pica un ļoti daudz selfiju, bet par to, ka pie starta netiek pielaista mūsu otrā komanda ar Lauru Vīķi sastāvā, uzzinājām iepriekšējās dienas vēlā vakarā, jo šāda komanda skaitās sastādītā un čempionātā dalību ņemt nedrīkst, tāpēc es startēju VIP race, kad visas komandas bija finišējušas stafetē. Īpaši censties necentos, bet distance man ļoti patika, jo nācās pacīnīties arī ar igauņu garāko vīru Kristo, bet dēļ kļūdas uz 10KP (farsta KP) nācās viņu pazaudēt un beigās finišēju 2.vietā.
WMOC VIP race (stafetes distance)
Pēc WMOC nekāda atpūta netika plānota un uzreiz devos atpakaļ uz Latviju palīgā savam klubam OK "Ape/Alūksne" Klubu stafetēs, kur skrēju pirmo etapu, lai atsvaidzinātu savas prasmes, jo pēdējais starts 1.etapā bija Baltijas čempionātā un tur es izgāzos kā veca-sapuvusi sēta. Šoreiz viss bija pilnīgi citādi un pārliecinoši kontrolēju notikumus mežā visas distances garumā un finišēju pirmais. Ja vēl tas viens KP nebūtu bijis nocelts, tad pārsvars pār konkurentiem būtu pietiekoši iespaidīgs. Ar Edgaru pēdējā etapā spējām tuvoties labākajām komandām un finišējām 11.vietā. Potenciāls komandai ir!
Action - Klubu stafešu skatītāju KP
Nu bija pienācis laiks vienam no rudens kulminācijas pasākumiem - LČ vidējā distancē un stafetēs. Beidzot jutos tiešām spēcīgs, bet jāatzīst, ka orientēšanās tehnika bija atstāta novārtā dēļ traumas, jo tā liedza daudz laika pavadīt apvidū. Vidējā distancē no visai labvēlīgas pozīcijas startā finišā ieņēmu savu (domājams) zemāko vietu līdz šim elites grupā... Ja distances lielākā daļa bija līmenī, tad beigu daļā vairs neatradu spēku, lai bez kļūdām paņemtu saknes purvā un purviņu kartes (NE)izzīmētajā daļā, ieskrienot papardēs, sorry, reljefs pazuda, varbūt trūka vēl kādas raustītas pushorizontāles... 23.vieta finišā ar atpalicību no labākajiem kā līdz mēnesim, bet paanalizējot splitus reāla bija 4.vieta un nekas vairāk. 
LČ vidējā distancē
Pēc šādi veiktas distances man tiešām nemaz negribējās startēt stafetē, bet labāk vnk paskriet pa ceļu. Nācās savākties, jo principā komandas sniegums bija manās rokās - atkarīgs kā veikšu pirmo etapu. Labi, ka esmu iekrājis šādu tādu pieredzi un uzklausot Lauri norādījums, ka man nevajag uzvarēt 1.etapu devos distancē. Minūti pirms starta zināju, ka viss būs čikiniekā - jutos pārliecināts, neskatoties uz IK Ausekļa mazajām piezīmēm... ar nerviem man viss kārtībā ;) Distanci veicu ļoti pārliecinoši, varbūt pat pārāk droši. Visu laiku turējos drusciņ aiz visiem, kuri skrēja man pa priekšu, ļāvu lai puikas navigē, bet pats mierīgi vācu savus farstus. Ceļā uz skatītāju KP sāku kāpināt tempu, jo distances pēdējā daļa bija skrienamāka. Lēnām pa vienam vien visi konkurenti atbira vai nespēja vairs savākt savus farstus, izņemot Artjomu, kurš pie skatītāju KP zaudējot 28" spēja mani saķert. Mans vienīgais izskaidrojums ir pirmais farsts aiz skatītāju KP, jo man nekļūdoties ne sekundi viņš spēja atspēlēt 21". Finišā man nebija ko likt viņa spurtam pretī un mierīgi finišēju 2.vietā ar 4" atpalicību. Pateicoties Lauri Silda un vēl vairāk Edgara sniegumam pēdējā etapā, izdevās uzvarēt visnotaļ bez lieka stresa. Good work! Rezultāti. Pēdējos 8 LČ stafetēs mūsu kluba komandai 5 zelts, bonusā 2 sudrabi un viena bronziņa. Un jā, mēs vēl skriesim "pāris" gadiņus šādā vai līdzīgā sastāvā :)! Rezultāti no LČ vidējā distancē un stafetē.
Stafetes izpildījums
Zelts
Kas tālāk?! Gatavojos LČ o-maratonā, pēc kura būs mikro cikls, lai sagatavotos pēdējam startam šajā sezonā Latvijas izlases kreklē - PWT Skotijā un sezonas noslēgums sekos Zviedrijā ar Smalandskavlen. Pagājušā sestdienā uzskrēju testa 10km skrējienu Kronvalda parkā, kur bez lielas piepūles uzvarēju savā grupā. Diskutējams ir vai tur sanāca 10km vai nē, bet tas šoreiz nav svarīgi. Šo svētdien tiekamies Valmierā, kur ož pēc otrā pusmaratona, jo Asics/Veikals maratons komandas biedri mokās ar traumām(-iņām).
Izskrienam Rīgu
Paldies Isostar, Suunto, OK "Apes/Alūksne" un individuālajiem atbalstītājiem par to, ka bija un ir kopā ar mani, neskatoties uz nevisai izdevušos sezonu! Turpinam skriet :)