pirmdiena, 2011. gada 21. novembris

Gaidot ziemu

Pēc pēdējām nozīmīgajām sacensībām sākās relatīva miera periods manā sportisko aktivitāšu sarakstā. Skrēju cik gribējās un kad gribējās, darīju ko gribējās un ar ko gribējās. Vidēji 3 nedēļu miera periodā aktīvi kustējos 5h/nedēļā. Godīgi gan jāsaka, ka miera periods sākās jau ar slimību pēc 25mannas, bet tomēr uz Smålandskavlen vēl gatavojos.
Mērķu kristalizēšanas dēļ devos uz Latvijas izlases treniņnometni Saldū (11.-13.novembris), kur sajutu, kā ir kad ir ļoti grūti. Reāli 10dienas bez normālas skriešanas un sajutos vājš kā kāmītis, pulss kāpj debesīs. Vērtīga mācība, jo apzinājos, ka šādas sajūtas sacensībās negribu pieredzēt! Tāpēc ir jātrenējas.
Pagājušajā nedēļā ņēmu dalību arī Telpu-O sacensībās, kur atkal apjautu, ka īsti nepadodas un neaizrauj orientēties labirintos, bet visā visumā jauks pasākums, kurā satikt arī tos cilvēkus, kuri ar orientēšanās sportu vairs nav uz Tu.
Pēdējo trīs nedēļu laikā tad arī ir izkristalizējies nākamā gada modelis, kur galveno lomu sastādīs mācības (līdz Jāņiem jāiegūst diploms ar kvalifikāciju "būvinženieris") un treniņi. Noteikti esmu izvirzījis mērķi iekļūt Latvijas studentu izlasē uz WUOCu Alicantē un ļoti gribētos pavasarī būt tik stipram, lai cīnītos par savu vietu pieaugušo izlasē uz EOC Zviedrijā, ja ne būšu pieticīgāks, jo paliek Pasaules militārais čempionāts Dānijā. Par Pasaules čempionātu Šveicē nākošajā gadā nedomāju, jo pieļauju, ka ziemā izdarītais treniņapjoms nebūs pietiekošs (februāris-maijs prioritāte mācības). Plāni gan var mainīties, jo šobrīd ir skaidrs, ka ar janvāra vidu atgriežos Jelgavā.
Ziemas periodā tiek plānota treniņnometne Spānijā (Portugāli šogad uzmetam) ar mērķi ieskriet Alicantes apvidū, lai apskatītos, kas tur sagaida vasarā, ja ne Alicantē, tad varbūt Barbatē. Pagaidām gan neskaidra ir finansiālā situācija. Katrā ziņā esmu atsācis trenēties, kur vairāk pievērsīšu uzmanību kvalitātei nevis kvantitātei. Kamēr nav sniega ir plānots treniņus pēc iespējas mazāk aizvadīt uz cieta seguma. Un jā, tomēr nedaudz gribas arī to ziemu...

otrdiena, 2011. gada 1. novembris

Smålandskavlen

Šogad pirmo reizi startēju šajās stafetēs IK Hakarpspojkarna otrajā komandā. Ar šo startu liku punktu 2011.gada sezonai. Man bija uzticēts veikt pēdējo etapu, kurš bija 13.1km garš. Pēc nedēļu ilgstošās slimošanas bija izdevies divas nedēļas patrenēties un dienu pirms starta jutos diezgan optimāli. Laikam nevajadzēja braukt un skatīties kā veicas nakts etapu skrējējiem, jo nedaudz nosalu un neizgulējos kārtīgi. Neskatoties uz visu svētdien biju gatavs cīnīties, lai galvenokārt apskrietu pirmās komandas pēdējā etapa veicēju. Komandas biedri bija labi pastrādājuši un mežā devos 31.vietā kopā ar vairākiem spēcīgiem sportistiem kā Sergey Detkov un Dmitry Nakonechnyy. Sākums bija viegls un nekādu problēmu turēties kopā ar šiem sportistiem. Uztaisīju nelielu kļūdiņu uz 4KP, bet tik un tā noķēru Patrik Lind no Arlas un turpmāk turējos kopā ar viņu. Pirmajā garajā etapā izšķīrāmies, etapu veicu labāk par viņu un izdevās atkal saķerties ar krievu sportistu no Angelniemen Ankkuri. Kopā bijām kādi pieci skrējēji no Angelniemen Ankkuri, Kangasala SK, Arla IF, es un vēl viens. Pēc tam gan sākās problēmas ar vēderu - parādījās palielas sāpes vēdera rajonā un skriet bija ļoti grūti. Izskaidrojumu tam nezinu, bet mēģināju turēties kopā ar visiem, jo negribēju pazaudēt tik labu vilcieniņu. Izdevās izturēt gandrīz līdz 13KP, bet tā kā uz šo KP bija daudz jāskrien pa ceļu, tad krietni iepaliku (soli izstiept bija neiespējami) un KP paņēmu viens. Redzēju kā Kangasala SK džeks aiziet kļūdā. Turpināju lēnā garā vienītī, uztaisīju 2.5' kļūdu uz 15KP, kad atkal ieraudzīju Kangasalas džeku, ar kuru kopā bija vēl daži. Tā kā temps bija krities un stāvajā kāpienā uz 16KP biju atvilcis elpu, tad šos džekus projām nelaidu un turējāmies kopā līdz pēdējam farstam, kur diviem bija stipri izdevīgāks farsts nekā man un OK Pan Arhus džekam. Skrienot ap ezeru ļāvu cīņu biedram mani vadīt, lai taupītu spēkus finiša spurtam, bet paņēmu viņu jau uz pirmspēdējo KP. Finišēju galīgi bālā ģīmī ar rezultātu 1h:25min:32sek un 33.vietā (jā, nolaidu komandu par 2 pozīcijām), kas galīgi nebija tas ko gribēju un būtu varējis izdarīt, ja nebūtu problēmu ar vēderu. Septiņas minūtes bija jānomet, lai finišētu kopā ar sākuma vilcieniņu, ieskrietu Top30 un apskrietu IKHP pirmās komandas džeku. Nekas nereāls, bet šoreiz sāpes vēderā to liedza. Katrā ziņā man patīk Zviedrija un klubs ir foršs, tgd nedaudz jāatpūšas un būs jāsāk gatavoties nākošajai sezonai, kam gatavošos īsti vēl nezinu. To redzēsim vēlāk.

otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Latvijas nakts čempionāts

Nopietni sagatavoties šim pasākumam liedza slimība, ko norāvu pēc 25mannas nedēļas. Veselu nedēļu nodzīvoju pa māju, ārā izejot retu reizi un visu laiku triecot antibiotikas. Neskatoties uz to nolēmu startēt LČ naktī, jo ātrums naktī nav izšķirošais. Lai ieskrietos pirms čempja, otrdienā devāmies uz Cēsu nakts Meridiānu, lai paskatītos kā izskatās tajā pusē un skrietu normālā 1:10 000 kartē ar 5m horizontāli. Tur man veicās diezgan OK un iztiku ar pietiekoši mazām kļūdām, piekāpjoties vienīgi Anatolijam. Rezultāti. Pāris jaunas atziņas biju ieguvis, ko mēģināju paturēt prātā. Jāpiezīmē, ka joprojām skrienu ar Silva XL lampu, ko iegādājos ĻOTI sen, bet nezināmu apsvērumu dēļ neesmu iepircis tautā zināmo ķīnieti, kurai staru kūlis ir DAUDZ platāks, kas ļauj vieglāk salasīt apkārtējo reljefu utt.
Pašā čempionātā iecerēto plānu realizēju tikai līdz 5KP (k-gan 1' atstāju arī tur) - skrēju drošus variantus, apstājoties lieku reizi, lai pārbaudītu kompasu un lasītu lielās reljefa formas. Pēc tam uz 6KP viss pazuda, neko nesapratu, jo nebiju izvēlējies no kurienes ņemšu KP, bet gan vnk devos aptuvenā virzienā. Tur atstāju liekas 5' un tikai ar Māra Jansona palīdzību izdevās KP paņemt. Neliela kļūdiņa uz 8KP un skat jau par 6' mani noķēris Marģers un Mārtiņš Skujenieks par 3'. Tā kā daži nākamie KP bija diezgan sarežģīti, tad nolēmu neatdalīties no bariņa, kas noveda pie diezgan mistiskas kļūdas, kad visi 3 atradāmies paralēlajai stigai otrā pusē. Ceļa uz KP mums pievienojās ar Māris un par visiem izdevās uziet KP - nenormāla veiksme. Uz 11KP uzdevu toni ātrumam un ar mani kopā palika Marģers (labākais laiks etapā), sekoja kļūda uz 12KP, kad atkal Māris bija klāt. Trijatā ar mokām paņēmām 13KP, bet tālāk jau džeki sāka pieplīst, jo apvidus palika ātrāks. Ne bez veiksmes paņēmu 16KP un izvēlējos drošāko variantu uz 17KP, bet iemanījos nokļūt blakus ielokā un atstāt atkal 1'. Sāku riskēt uz 18KP, kad maucu tikai virzienā un tieši pierē KP. Nākošo arī skrēju uz būs-būs, nebūs-nebūs. Nebija. Paskrēju KP garām, atstājot 2' un atkal klāt Marģers ar Māri. Finišā jutu, ka rezultāts ne tuvu nav labs, bet apzinājos, ka Marģers var pacīnīties par Top3. Finišējot vienam dalībniekam pēc otra, palika skaidrs, ka nevienam šodien neiet viegli. Skrienot ļoti mierīgi un pārliecinoši uzvaru varēja izcīnīt ļoti daudzi sportisti. Par pārsteigumu pašam izdevās izcīnīt šogad augstāko vietu Latvijas čempionātos - 5.vieta ar laiku 1h:27min:41sek uz 9.6km, zaudējot līderim Mārtiņam Sirmajam 7min:46sek. Rezultāti, spliti, grafiki. Kļūdās visiem ļoti daudz laika, man veselas 13'50''. Ir palikusi sarūgtinājuma garša, jo šis ir pirmais gads kopš 2003., kad palieku bez medaļas Latvijas čempionātos.
Šogad statistika Latvijas čempionātos sekojoša: Sprints - 6.vieta +18sek bronzai; Garā - 8.vieta +5min:13sek sudrabam un +4min:28sek bronzai (pēc ļoti smagas nometnes Francijā); Vidējā - 12.vieta +3min:45sek bronzai; Stafete - slikti veikts 1.etaps un 2.etapā DSQ; Maratons - nestartēju; Nakts - 5.vieta +7min:46sek zeltam un +7min bronzai. Lieki piebilst, ka lielākoties visās distancēs ir atstāts krietni vairāk laika, lai izcīnītu minimumu - bronzu. Secinājums: jākļūst distancē pārliecinātākam un nosvērtākam, ko ieejot elites grupā spēju realizēt tikai pāris mačos gadā. Zinu, ka ilgi vairs šādi turpināt nevar, ja nespēšu pielāgoties un izvairīties no savām vājībām distancē, tad orientēšanās sportā augstāku līmeni arī nespēšu sasniegt! Vēl esmu gatavs mēģināt.

trešdiena, 2011. gada 12. oktobris

Ir rudens!

Beidzot esmu ieguvis, piespiedu kārtā, brīvu nedēļu, kurā tad arī cenšos izdarīt iekrājušos darbiņus t.sk. uzrakstīt blogā rakstu par pēdējiem notikumiem, kas ir bijuši visnotaļ dažādi - pilni rūgtuma garšas un vilšanās, spilgti un neaizmirstami, karsti un ledaini auksti... Raksts būs ļoti garš, tāpēc varat nelasīt vai lasīt atsevišķas sadaļas!
Latvijas čempionāts vidējā distancē un stafetē.
Pēc treniņiem bagātā augusta mēneša un visnotaļ labu skrējienu Klubu stafetēs ar nepacietību gaidīju LČ, bet kas Tev deva. Uzreiz pēc Klubu stafetēm saslimu, jo nebiju pietiekoši uzmanīgs un neizvēlējos piemērotu apģērbu. Līdz LČ gan biju ticis atpakaļ uz kājām, bet sajūtas nebija tuvu ne ideālas, cerības liku uz to, ka saskrietie kilometri paši nesīs uz priekšu, jo ieplānotos intervāla treniņus tā arī neaizvadīju. Vidējā distancē biju noskaņojies cīnīties par Top6, bet kārtējo reizi uzliekot sev k-kādu pienākumu nespēju sacensību distancē realizēt to ko es spēju realizēt treniņos... Fantastiska kļūda uz 3KP, kur īsajā etapā pamanījos atstāt gandrīz 1.5', pēc tam gan saņēmos un līdz 16KP biju paspējis atgriezties cīņā par Top6, bet sevis piespiešana skriet ātrāk kā spēju maksāja vēl lieku 1' uz elementāro 17KP... Pēc šīs kļūdas vairs īsti nebija ko zaudēt un metos īstā avantūrā, protams, iznākums loģisks un 1.5' kļūda uz priekšpēdējo KP. Rezultātā 6.5km distancē 12.v. ar laiku 42'55''. Lauri un Timo Sild pazemoja mūs visus un izcīnīja dubultuzvaru ar ļoti labu rezultātu 35'45''. Rezultāti, spliti, grafiki. Stafešu cīņās no OK "Alūksnes" I komandas (es, Lauri Sild & Bērcis) neviens negaidīja neko citu kā zeltu. Godīgi sakot arī mēs paši neko citu negaidījām, kas uzlika ļoti lielu slogu un atbildības sajūtu. Diemžēl es šo slogu neizturēju... Distanci uzsāku sev neierastā stilā, mēģinot aizbēgt no visiem konkurentiem, bet sev ierasto taktiku atsēdēt un kontrolēt ieeju farstos neizmantoju. Līdz 6KP viss gāja OK, bet tad nezinu kāpēc uz 7KP parādījās lieks uztraukums, jo ar pirmo reizi vnk neieraudzīju KP uz aizaugušā kalniņa un tas, ka neredzu KP lika sākt man uzvesties kā muļķim... skraidīju apkārt, sajaucu KP numurus, pēc kāda brīža attapos, ka vajag 41 nevis 40KP un ka zaļais kalniņš ir tas, uz kura neredzēju KP..Protams, ka KP tur ir.. Tālāk jau viss aizgāja TĀDĀ sviestā...Neticēju vairs sev, ka varu paņemt KP pats.. sāku vilkt uz farstiem kaut apzinājos, ka tur nav mans KP, a bet ja nu ir.. Tikai pašās distances beigās atguvu ritmu, bet ar to jau bija krietni par vēlu... 1.etapā sen neatminos, ka Latvijā būtu zaudējis 8' etapa līderim... Reāli pēc finiša apzinājos, ka cīņa par zeltu ir diezgan nereāla.. Punktu cerībām uz medaļām pielika Lauri, kurš atzīmējās nepareizā KP (par to var lasīt viņa blogā), bet lielāko atbildību uzņemos ES, jo ar šādu skrējienu es nebiju pelnījis būt 1.komandā, pārtrūka OK "Akūksne" zelta sērija. Prieks, ka OK "Alūksne" II komanda izcīnija sudrabu, kā rakstīja savā blogā Atis D., tad lai izcīnītu medaļu LČ stafetēs nevajag daudz, vajag, lai īstajā dienā sakrīt dažādi faktori. Nākošgad esmu apņēmies reabilitēties sev un savai komandai! Rezultāti, spliti.
Kruševo Open & Kup Toše Proeski (1st SEEOC)
Pēc neveiksmēs LČ nebija nekāda prieka doties šajā ceļojumā, ko pēcāk nodēvējām par Tour de Balkans. Uzreiz pēc LČ uz 2 nedēļām devos kopā ar Anatoliju un Valteru uz Serbijas galvaspilsētu Belgradu, no kuras ar vilcienu nokļuvām Maķedonijā, tālāk devāmies uz Grieķiju, kur pavadījām 2 dienas un atgriezāmies Maķedonijā, lai startētu 4 dienās 3 WRE un vienās mazākās sacensībās. 1.dienā bija sprints - tā kā neesmu nekāds sprinta cienītājs, tad mēģināju nostartēt, lai pašam būtu prieks. Jāatzīst, ka šis bija pēdējo gadu labākais sprints, ļoti kalnains ar daudz ceļa variantiem un šaurām ieliņām. 2.5km distanci pieveicu 20'06'', kas kopvērtējumā WRE deva 9.vietu, zaudējos šī gada WOC 5.v. īpašnieka Ionuta Zincam 3'32'', kļūdiņās gan atstāju 1.5', kas priekš sprinta ir daudz. 2.dienā bija garā distance, ko es gaidīju vivairāk, jo man patīk garās.. Distance solīja 10.0km ar 550m kāpumu un ļoti siltu laiku. Distanci uzsāku mierīgi (pat pārāk mierīgi) līdz ieguvu ritmu un varēju darīt to ko es māku vislabāk - skriet un skriet ļoti ātri. Ar veikumu biju apmierināts, jo izdevās noskriet bez lielām kļūdām, kopā salasot liekas 3.5', no kurām 2' salasās distances beigu daļā, kad vairs nebiju diez ko svaigs. Distanci pieveicu 1h22'53'', kas WRE ieskaitē deva 6.vietu tam pašam Zincam zaudēju 12'20'', kas gan deve vielu pārdomām. Kruševo open pēc 2 dienām biju 3.v. Toļikam zaudējot 3 sekundes, bet līdz 1.v. bija patālu. 3.diena bija vidējā distance 5.1km ar 185m kāpumu. Jau iesildoties nejutos diez ko optimāli... Distanci veicu vnk katastrofāli, nespēju paņemt KP uz nogāzēm, nespēju atšķirt dzeltenos no pārējā pavidus, pienos pa papardēm, kas bija garākas par mani, pagriezu potīti... Neveiksmīga diena, kad gribējās pēc iespējas ātrāk finišēt un vairs nedomāt par to.. Ierindojos 18.vietā WRE, zaudējot Toļikam 14', bet uzvarētājam vēl vairāk, bet Kruševo Open 5.v. kopv. .. Iemācījos to, ka arī tad, ja sajūtas nav optimālas, pieturies pie PLĀNA uz katru KP un rezultātā kļūdu nebūs, kas dos vietu krietni augstāk.. Vakarā bija bankets, kur ar Valteru nekautrējāmies un izpildījām misiju. Pēdējā dienā Kup Toše Proeski, kur pieturoties pie plāna uz katru KP izdevās izcīnīt uzvaru, distances sākuma daļā noķēru Toļiku par 4' un atlika noturēties līdz distance sāka vest no kalna, jo no kalna noskriet es varēju.. 4.8km ar 255m kāpumu veicu 37'59''. Kļūdu bija maz..ar šādu skrējienu iepriekšējā dienā arī būtu bijis iespējams cīnīties par TOP6. Pēc apbalvošanas turpinājām Tour de Balkans - devāmies uz Ohridu (Maķedonija), tālāk Albānija (Tirāna un Duresa), Melnkalne (Ulcinj, kur noskrējām sprinta treniņu), Dubrovņiki (Horvātija), Mostara (Bosnija un Hercegovina), atpakaļ uz Melnkalni, kur pakāpām kalnos Durmitaro nacionālajā parkā, caur Albāinju nokļuvām Kosovā un atgriezāmies Maļedonijā, kur nodevām mašīnu un ar vilcienu devāmies uz Belgradu... 15 dienās nobraukti ar mašīnu virs 2800km, būts 8 dažādā valstīs.. Neaizmirstams ceļojums. Draugiem.lv esmu ielicis dažas bildes, facebook.com Valters ir ielicis vēl vairāk bildes... Ja ir interese varam sarīkot foto vakaru :) Informācija un pilnie rezultāti sacensību mājaslapā. Kartes ar maniem ceļiem manā karšu arhīvā.
Nakts Magnēti
Uzreiz pēc atgriešanās no Balkāniem sākām gatavoties LČ nakts orientēšanās. Kopumā nostartēju trijās Nakts magnēta kārtās, kur Šmerlī sanāca izstāties, jo Šmerlis mani uzvarēja. Abos pārējos nakts magnētos ierindojos 5.v. zaudējot Kalngalē Mārtiņam Sirmajam gandrīz 6' un Mežaparkā Toļikam zaudēju 9.5'. Katrā ziņā man patīk skriet nakti. Lielas cerības uz nakts čempionātu gan neloloju, bet nakts ir nakts! Karte ar manu ceļu - Kalngale .
Suunto Games
Pirms nopietnākā pārbaudījuma SM ultra long nolēmu sevi notestēt Suunto games. Jāatzīst, ka šajā apvidū biju skrējis Baltijas CISM un zināju ko sagaidīt - neko interesantu.. tā arī bija. Garā distance pie reizes arī bija WRE (pēdējais man šajā sezonā), tāpēc gribēju labot sliktākos punktus, lai paceltos pasaules rangā. Distanci iesāku ātri, jo apvidus to atļauj, sanāca viena neuzmanības kļūda, kad purvā sajaucu ziemeļu līniju (zīmēta zila) ar grāvi, šis apvidus atļāva zīmēt zilas ziemeļu līnijas (my mistake, kas nedrīkst notikt..), uz tā rēķina zaudēju vismaz 3', bet kur Andris Kivlenieks spēja mani iznīcināt vēl par 2.5' īsti nemāku teikt, jo būtiskas kļūdas nepieļāvu. 1.dienā 16.45km veicu 1h:29'06'', zaudējot Kivičam 5.5', kas neļāva izlabot kādu no ieskaitēm pasaules rangā. Ilgi domāju vai skriet 2.dienu, bet tā kā bija paredzēta vidējā distance tad nokapāju arī to. Izdevās izcīnīt uzvaru dienā 5.9km noskrēju 31'23'' un atspēlēju no Andra pārsvara 2.5', kopvērtējumā 2.vieta un balvā Maxim burka. Rezultāti, grafiki 1.diena un 2.diena.
SM ultra long
Debija savā jaunā zviedru kluba IK Hakarpspojkarna sastāvā. Pēdējos 2 mēnešus biju koncentrējies tieši šim startam. Distances garums 23.75km, pieteikušies 79 dalībnieki un sastāvs neskatoties uz PK Šveicē pieklājīgs. Konkrētu mērķi sev neizvirzīju, galvenais uzdevums bija finišēt. Paņemot starta brīdī sacensību karti sapratu, ka būs nenormāls kapājiens, jo apvidus ir balts, akmeņu ir maz un kas mani pārsteidza, ka visi garie etapi ir praktiski veicami pa ceļiem (iepriekš informācijā no kluba saņēmu norādes, ka apvidū ir daži ceļi, bet tie netiks izmantoti). Pirmais KP farsts (distance divos apļos), nedaudz uzbakstīju un atkritu uz vilciena beigu daļu. Tālāk viens liels skrējiens, jo vairāk farstu nav tikai viens maziņš taurenītis un farsts saņemot 2 apļa karti. Jāatzīst, ka nebiju gatavs skriet tik daudz pa ceļiem, jo apvidū tikt līdzi nebija problēmas, bet uz ceļa vairāk džeku gāja man garām un priekšā esošie attālinājās. Distanci pieveicu 2h:27'35'', zaudējot uzvarētājam Matam Troengam 16'16'' un ierindojos 31.v., līdz 10niekam ļoti tālu, jo rezultāti bija 3' ietvaros. Neizskaidrojams ir fakts kā pēc skrietas 1.5h piezaudēju 8', jo skatoties splitos esmu bijis kopā ar čali no IFK Goteborg, kurš finišu sasniedza 8' ātrāk par mani... Prieciņš par to, ka biju labākais no startējušajiem IKHP džekiem elitē, abi šie džeki skrēja IKHP I komandā SM stafeti :) Rezultāti, spliti. Paldies Isostar, kurš palīdzēja ar sporta dzērieniem, batoniņime un enerģijas želejām sagatavošanās procesā un sacensību gaitā.
25manna un 25mannakorten
Nedēļu pec SM ultra long pavadīju Huskvarnā, kur mitinājos pie Kalvja un kopā aizvadījām labu treniņnedēļu, bet tas, ka nepaņēmu atpūtu pēc SM noveda pie saslimšanas un jau 25mannā startēju ar sāpošu kaklu un klepu. Sakarā ar to, ka daži komanas biedri no I komandas bija saslimuši tiku pie iespējas skriet I komandā 5.etapu. Komandai uzdevums kā minimums cīnīties par Top10 (pagājušajā gadā 4.v.). Stafetes starts nepadevās tik labs kā plānots un jau sākumā iezaudējām gandrīz 4'. Mežā devos kā pirmais no sava četrinieka, distanci veicu praktiski perfekti, kas noveda pie tā, ka pieaudzēju pārsvaru pret nākošajiem etapiem savā komandā. 6.3km distancīti noskrēju 32'53'', kļūdās varu sakasīt kādas 30'' savā etapā 5 ātrākais laiks. Zaudējot līderim +1'23'', bet 3.vietā esošajam igauņu Ollem 28''. Uzrādīt vēl labāku laiku liedza tas, ka skrienot bija ļoti grūti elpot un pēc distances nācās ilgi un dikti klepot.. Stafetes noslēgumā cīnījāmies par Top10, bet diemžēl pēdējā etapā atkritām uz 11.v., kas man ir nebijis sasniegums, bet pārējai komandai vilšanās, ka nav Top10. Vēlāk tika atzīts, ka mani vajadzējis likt 1.etapā vai 5.etapā kā pēdējo no četrinieka, bet nevar paredzēt, kas būtu noticis. Rezultāti, karte ar manu ceļu. Nākošajā dienā tomēr izgāju uz starta 25mannakorten elites grupā (kas bija KĻŪDA), jutos ļoti draņķīgi sāpes kaklā palielinājušās un klepus pieaudzis.. Distancē pieļāvu daudz kļūdas, jo ļoti ātri saguru, paelpot bija ļoti grūti un mocīja klepus lēkmes. 5.3km veicu 34'36'' kļūdās atstājot 3'45'', kas deva 54.v. no 62 uz starta izgājušajiem dalībniekiem. Rezultāti, spliti. Labi, ka distance bija daudz tehniskāka kā 25mannā, vismaz bija orientēšanās. Šobrīd esmu galīgi slims un vismaz 5 dienas jālieto antibiotikas...Domāju, ka atstāju pietiekoši labu iespaidu klubam, bet galvenais, ka pēdējo mēnešu notikumi man ir devuši savādāku pieeju tam ko daru un kā to daru. Šajā sezonā vēl plānots nostartēt LČ naktī un Smalandskavlen stafetē. Šobrīd jātiek uz strīpas!

pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Augusts

Pēc Malienas kausu divdienām radās saprašana, ka dzīvojot Rīgā ir jāatrod iespēja izrauties un skriet treniņus arī pa apvidu. Tā kā augusts man bija paredzēts smags mēnesis, lai gatavotos rudens sacensību posmam, tad treniņprocesā iekļāvu arī Magnēta apmeklēšanu, kurā veicu kādu konkrētu uzdevumu. Magnēta 57.kārta - intervālu treniņš; Magnēta 60.kārta - intervālu treniņš; Magnēta 63.kārta - mikromačs ar Anatoliju. Pa vidam bija vēl GC25 gadu ballīte, kurā skrējām kvalifikāciju (kvalificējos ar otro labāko laiku) un nakts finālu, kurš bija ar iedzīšanu un startēju 20'' aiz Anatolija. Izvērtās ļoti spraiga cīņa starp mani un Anatoliju - es viņam piekāpos! Kopā pēdējās 3 nedēļās pievarēti 387,17km, bet kopš 1.augusta 522,17km - vidēji nedēļā sanāk 130,5km. Liekas, ka ar apjomu ir OK! Visus manus treniņus ir iespējams apskatīties manā interneta treniņu dienasgrāmatā, kā arī kopš augusta man ir savs interneta karšu arhīvs, kuru iespēju robežās cenšos papildināt.
Iepriekšējās nedēļas beigās uzskrēju arī sacensības. Sestdien paviesojos Gulbenes kausā, kurā treniņtempā veicot distanci piekāpos Andrim par 35'' (arī Andris taupījās nākošajai dienai). Pie veiksmīgākas distances beigu daļas bija iespēja arī izcīnīt uzvaru, jo kļūdās atstāju aptuveni 1,5'. Jāatzīst gan, ka distance nebija diez ko aizraujoša un dalībnieku skaits V21E - tikai trīs...
Svētdiendien jau Latvijas lielākais stafešu notikums - Klubu stafetes 2011. Kopā piedalījās 60 komandas. Jāatzīst, ka īsti sacensības pēc savāktā apjoma pirms atpūtas nedēļas nebija plānotas, bet tā kā kluba lielākā zvaigzne Bērcis arī izteica gatavību skriet, tad nekas cits arī man neatlika. Bija diskusija, kuru etapu skriet man, kuru Bērcim, bet beigu beigās nolēmām neko neeksperimentēt - man 1.etaps un Bērcim pēdējais. Jaunums Latvijā - GPS sekošana padarīja stafeti interesantāku un aizraujošāku. Sev uzticēto darbiņu iesāku vnk lieliski (žēl ka GPS man nedarbojās un bija jānes tikai lieks smagums :D) purva grūtos KP (arī kulaka lieluma akmeni meldru aizaugušā purvā) paņēmu bez problēmām un kopā ar Artjomu bijām izvirzījušies pieklājīgā vadībā, līdz skatītāju KP biju ticis arī vaļā no Artjoma un pārsvars turpināja pieaugt, sasniedzot pat 1.5'.
Pirmā kļūda gadījās uz 17KP (nosacīts otrs skatītāju KP, pieļauju, ka mani šeit neviens neredzēja), kur atstāju gandrīz 1', jo vnk nespēju ieraudzīt KP, bet vēl pēc 2KP sekoja katastrofa, ko nespēju īsti izskaidrot - atstāju 2.5min uz 20KP, kurš bija visnotaļ elementārs KP, izcirtumu tā arī neieraudzīju, artā stiga mani novirzīja par daudz pa labi, jo kartē sākumā stigu neredzēju, bet domāju, ka tas ir ceļš...tālāk jau tumša bilde.. pēdējos 2KP un finišā kopā gan izdevās atsist 30'', kas ļāva finišēt 4.vietā 1' aiz etapa līdera
Artjoma... Ceru, ka beigās notikušais ir izskaidrojams ar lielo treniņdarbu un vnk atslēdzos uz brīdi no skriešanas sacensību tempā... uz vidējā un stafetēs visam jābūt kārtībā, jo šī nedēļa tiks pavadīta mierīgā režīmā.
Komandai kopumā veicās kā pa viļņiem, bet beigu beigās Bērča lieliskais sniegums pēdējā etapā ļāva ieņemt vietu uzreiz aiz balvām - 7.v. Rezultāts nemaz nav slikts, ja ņem vērā, cik aktīvu orientieristu ir OK"Alūksne" klubam, ņemot vērā arī vecuma ierobežojumus varoņdarbs jau bija uzlikt komandu. Gatavojamies uz orientēšanās svētkiem Smiltenes pusē!
Foto no Magnēts.lv un Dace Buža.

pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Liekam jaunu filmu iekšā

Pēc Kāpas ir pagājis mēnesis un šajā laikā ir notikušas vairākas izmaiņas. Esmu uzsācis pilnvērtīgu darbu Rīgā iekš SIA "Būvkonsultants" šobrīd gan kā praktikants, ir panākta vienošanās ar Isostar par sponsorēšanu sporta uztura iegādē. Pirmo nedēļu pēc Kāpas atpūtos un skrēju ļoti maz, jo biju sevi izsmēlis, pēc tam jau sāku gatavotie sezonas otrajai pusei, bet straujā seguma maiņa uz asfaltu lika par sevi manīt un iedzīvojos nepatīkamos muskuļu savainojumos. Noskrēju Zemessardzes vasaras sporta spēles Kuldīgā, kur ar savu bataljonu ieguvām 3.vietu orientēšanās skrējienā. Pēc tam paguvu uzspēlēt arī Alūksnes novada minifutbola čempionātā Gaujienas 2.komandas sastāvā un palīdzēt izcīnīt 6.vietu 8 komandu konkurencē. Šeit gan jāpiezīmē, ka atkal atsvaidzināju muskuļa savainojumu un 3 dienas nevarēju pilnvērtīgi trenēties. Tāpēc ar 1.augustu biju nolēmis tā pa īstam sākt gatavoties rudens puses orientēšanās mačiem. Galvenie starti ir paredzēti vidējā un stafetēs, trīs WRE Maķedonijā, SM ultra long, 25manna stafetē un 25mannakorten. Iespējams skriešu vēl arī LČ naktī un Smålandskavlen 2011.
Nedēļas nogalē piedalījos kluba rīkotajās nu jau XXX Malienas Kausu sacensībās, kur vienīgais uzdevums bija sajust skriešanu pa apvidu un atgūt orientēšanās garšu. Pirmajā dienā vidējā distancē jau ar pirmajiem soļiem distancē izjutu ko nozīmē tas, ka mēnesi neesi skrējis pa apvidu. Kājas pinās, nevarēšana tikt pāri kritušiem kokiem, iešana caur zaļo un ātri piedzītas kājas... loģisks iznākums, ka pēc 2 kāpumu pievarēšanas uztaisīju kļūdas, kas liedza finišēt labāko trijniekā. Ar savu izpildījumu biju pilnīgi neapmierināts, pluss neguvu nekādu gandarījumu no orientēšanās. 1.dienas rezultāti un spliti šeit.
Otrajā dienā cerēju uz labāku izpildījumu un distances sākumā centos skriet ātri, lai varbūt tomēr noķertu Artūru par 3.5', bet milzīgā kļūda uz 13KP lika man nolaisties uz zemes un vnk finišēt pozīcijā, kurā atrados. Tā arī finišu sasniedzu 4.vietā. Vismaz šoreiz skrienot distancē sajutu patiku pret šo sporta veidu un jutu, ka kājas sāk iestrādāties skriet pa apvidu. Pēc distances gan nebiju apmierināts ar pāris muļķīgām kļūdām, bet tās ir izskaidrojamas ar nogurumu, kurš bija uzkrājies nedēļas laikā, jo nedēļā sanāca pieveikt 135km 11,3h. Bet tā tam ir jābūt, jo šobrīd galīgi nav jābūt k-kādai formai, viss ir relatīvs un pakārtots svarīgākajiem mačiem. 2.dienas rezultāti, spliti un Malienas kausu kopvērtējums atrodams šeit.
Jāsaka paldies Isostar, jo pirmā nopietnā treniņu nedēļa + 8h darba diena nebūtu tik kvalitatīva, ja nebūtu iespējams pilnvērtīgi atjaunot organismu ar Isostar piedāvāto sporta uzturu.
Novēlu veiksmi Latvijas izlasei Francijā WOC2011! Pārējiem jauku atlikušo vasaru! Paldies Dacei par bildēm.

otrdiena, 2011. gada 26. jūlijs

Isostar.lv

Pēc Kāpas 2011 ilgi domāju par to, kāpēc sacensību laikā vnk manī beidzās spēks un 2.dienā nācās pat izstāties. Baltijas CISM iepriekš nevarēja būt par galveno iemeslu, jo tur bija tikai 2 dienas un abas vidējās distances garumā. Agrāk esmu piedalījies ne vienās vien daudzdienās, kur biju skrējis 5dienas no vietas (Čehijā 2008.gadā u.c.), protams, tad distances nebija tik garas, bet arī mana fiziskā sagatavotība nebija tāda kāda viņa ir šobrīd.
Nonācu pie secinājuma, ka pie vainas ir tas, ka pēdējo gadu praktiski nelietoju nekādu sporta uzturu un mans organisms nespēja atjaunoties pietiekoši ātri pēc sacensībām tik karstos laika apstākļos. Ja treniņperiodā sporta uzturu var lietot minimāli, tad pēc smagām sacensībām (Kāpas 1.diena, kad skrēju 2h un pēc 18h bija jau nākošais starts) ir jāuzņem papildus vielas, lai organismam palīdzētu ātrāk un pilnvērtīgāk atjaunoties. Tāpēc nolēmu meklēt sadarbības partnerus sporta uztura jomā un atsaucību radu no Isostar pārstāvniecības Latvijā, ar kuru vakardien noslēdz sadarbību ar iespēju iegādāties sporta uzturu par ļoti pievilcīgām cenām ar dažiem bonusiem. Isostar sporta uzturu praktiski neesmu lietojis, redzēsim kādas pārmaiņas tas ienesīs manā sporta dzīvē. Paldies Isostar par atsaucību! Ceru uz veiksmīgu sadarbību.

pirmdiena, 2011. gada 11. jūlijs

Citāda orientēšanās

Pateicoties Mārtiņa Līsmaņa dāvātajai brīvbiļetei uz 9.jūlija Trako fotoralliju, tad nu es pieņēmu izaicinājumu būt par stūrmani VeselsDators.lv komandai. Startējām kā 4.komanda plkst.12:03. Iepriekš izplānojām maršrutu, bet darot to neparēķinājām punktus, jo tur līdzīgi kā rogainingam visiem punktiem nav vienāda vērtība. Startējot no Ogres veicām sekojošu maršrutu: Ķegums; Birzgale, Lāčplēša dz/ceļa stacija; Robežnieki; Vitkopes ūdenskrātuve; Taurkalne - šis maršruts nebija labākais, jo ieguvums uz tālajiem KP, kur jābrauc pa zemes ceļiem bija tikai 80 punkti...tālāk jau Jaunjelgava; Sērene; Aizkraukle, Koknese; Ratnicēni; Ozoli, Vecbebri; Ūsiņi - paskatamies pulkstenī no atvēlētajām 5h palikusi 1.5h, bet līdz Ogrei jābrauc 1h..atmetam sākumā paredzētos 3KP ar kopējo summu 90punkti pie Lobes ezera un dodamies pa šoseju caur Koknesi uz Skrīveriem; Klidziņu; Dendraloģisko parku, kur pateicoties manas māsas attapībai savācam visus bonusa punktus, kopā 200. Laiks paliek aizvien mazāk, bet nolemjam iedragāt iekšā Jumpravā, jo tur var savāk bagātīgu punktu ražu, diemžēl dzelzceļa pārbrauktuvē degošā sarkana gaisma plānu liek mainīt un paņēmuši tikai 80punktus no 140.. dodamies lielā steigā uz finišu, jo laika pavisam maz..Nākas pabraukt garām vēl 80punktiem, kas ir burtiski ceļa malā, Lielvārdē nebraucam pēc punktiem, jo jāšķērso dzelzceļš, kurš jau vairākas reizes mums patraucēja..beigās nākas nedaudz iespiest grīdā, jo Ķegumā esot līdz kontrollaika beigām palikušas 9min..finišā Ogrē nododam kontrolkartiņu tieši laikā..iztērētas visas 5h bez sodiem :) liekas, ka rezultātam jābūt OK, bet nav ne jausmas kā citiem gājis..jo bija ekipāžas, kas pārvietojās arī kādu brīdi ar gaismas cienīgu ātrumu...kopējais maršruta garums mums bija 268km..škrobe, ka sikti izplānotā sākuma dēļ beigās nesavācām vismaz vēl 140punktus, kas bija tur pat blakus..Galu galā ieguvām specbalvu par trakāko Jāņu vainagu, man ļoti patika mana ideja vainagu veidot no alus buņdžām, meitenes ideju tikai apstrādāja! Vēl mūsu asprātīgākā mīkla: galva ir, galva nav, galva ir galva nav..Kas tas ir?! :) Tika nominēta kā viena no asprātīgākājam, tomēr nacās piekāpties šādai mīklai - stāv vannas istabā un rūc! Kas tas ir?! Paziņojot rezultātus, esam ieguvuši 7.vietu..līdz apbalvojamai 6niekam pietrūka pavisam maz..reāli punktu skaits vienāds, bet laikam mazāk nobrauktajiem kilometriem nākas piekāpties komandai Neķer kreņķi - nosaukums atbilstošs :) Līdz 3niekam pietrūkst nieka 60punktu..Ehhh.. būtu bijušas liekas 5-10min..bet tas no sērijas ja būtu..Tgd laiks sākt gatavoties sezonas otrajai pusei..lēnām mērķi tiek nosprausti, redzēsim kā attīstīsies treniņplāns.

pirmdiena, 2011. gada 4. jūlijs

Pussezona aiz muguras

Pēdējā nedēļa bija tīrā elle zeme virsū gan karstuma ziņā, gan sacensību. Viss sākās jau 1dienas pēcpusdienā, kad devos uz Baltijas reģionālo CISMu Igaunijā. Dzīvojām Võru Kuperjanova kājnieku bataljonā. 2dien izskrējām paredzēto modeli un ieguvām priekšstatu par to kāds būs apvidus - tīrākais magnēts, ar jaunaudzēm igauņu stilā. Šajā pašā dienā mums pievienojās pārējo sacensību dalībnieki jaunsarigi, 9.baltijas militāro spēļu dalībnieki un NATO gaisa spēku cilvēki. Palika krietni jautrāk, toties naktsmieru traucēja nenormālais krācējs...3dien paredzētā vidējā distance. Liels ātrums, bet kļūda garajā etapā un manu muguru bija ieraudzījis Timo Silds, kurš garām paskrēja uz 15KP, kad atlicis bija pavisam maz..Finišēju 4.vietā, 6.32km pieveicot 32'07'', zaudējot abiem komandas Andriem attiecīgi 36'' un 33''. Rezultāti, spliti, grafiki. Atlasījos uz 1.etapu 1.komandā. Turpinājumā neliela ekskursija uz Haanju un Rouge.
Stafetē izvirzījām tikai vienu uzdevumu - zelts. Stafetes diena pienāca ar ļoti karstu un saulainu laiku. Sev uzticēto 1.etapu neveicu augstākajā pilotāžā, jo izvēlējos sliktāko ceļa variantu uz 2KP un visu atlikušo distanci nācās ķert rokā Sander Vaher un Bartosz Pawlok, īsti neizdevās. Skatītāju KP uzzināju, ka igauņi izsaukuši stafetei pašu Olli, kas cīņu padarīja nedaudz nevienlīdzīgu. Ja vēl Andris J. ar Olli spēkojās līdzvērtīgi, tad pret Timo Andrim K. nebija ko likt pretī. Finišā ieguvām sudrabu. Jāpiezīmē, ka šādā sastāvā igauņi dosies uz Pasaules militāro čempi Brazīlijā. Stafetes rezultāti, spliti. Pēc stafetes nedaudz miega un tad jau noslēguma bankets, nedaudz ievilkās, bet pateicoties iegūtajiem ausu aizbāņiem krācējs šoreiz īpaši netraucēja.
Turpinājumā Kāpas 3dienas pa tiešo no Võru pilsētas. Karstums nekur nebija pazudis. Pirmā diena garā distance un WRE. Zināju, ka viegli nebūs. Uz 2KP par pārsteigumu noķeru Lauri Sild, kurš pēc 4KP saka, ka šodien necīnīsies un ja es gribu labu vietu ir jāskrien ātrāk. To arī daru un pēc 5KP vēl lielāks pārsteigums - priekšā Toļiks un Renčiks. Jūtos OK un pieķeru Toļiku. Neliela kļūdiņa uz 8KP un Toļiks pazūd no redzes loka. Kā izrādās garajā etapā uz 10KP esmu izvēlējies vislabāko ceļa variantu un uzrādu 2.laiku etapā zaudējot 6'' M.Sirmajam. Pie 12KP esmu izvirzījies 3.vietā, bet tad sekoja dienas murgs - nevaru paņemt 13KP. 3x devos no pēdējās piesaistes..šeit atstāju 6' un par 4' mani pieķer Andris J. Turpinu un nākošajā etapā par brīnumu atkal redzu Toļiku, pieķeru Andri un priekšā atkal Lauri Silds. Pēc pāris etapiem Renčiks.. Stulba kļūda uz 20KP, kad pa priekšu ar Andri attopamies 21KP, pēcāk paņemot atkal 21KP mūs noķer M.Sirmais par 18min..nekas cits neatliek kā ieķerties astē. Ceļā uz 24KP satiekam Kalvi, kurš startēja 2min pēc manis. Kārtīgi visi 4 uzrokam un Kalvis saka, ka viņam ļoti grūti. Finišu sasniedzu pateicoties Sirmajam, jo pašam pēdējos KP spēka lasīt karti nebija. Blakus arī Andris J. Kā izrādās tad fiziski smagā distance un karstie laikapstākļi finišu ļāva sasniegt 19 no 32 startējušajiem. Man pārsteidzošā 5.vieta. 15.2km; 2h:04:17; 8:11 min/km; kļūdās 17'45''...Toties iegūti labākie punkti Pasaules rangā un sasniegta jauna labākā pozīcija :)
Pēc 18h nākošais starts. Pamostos no rīta un jūtos ļoti noguris, bet tā kā atrodos 5.vietā ar labām izredzēm cīnīties par TOP6, tad braucu un izeju uz startu. Jau distances sākumā saprotu, ka būs ļoti grūti, jo koncentrēšanās ir tuvu nullei, nav spēka lasīt karti un pat turēt virzienu. Pie 3KP garām palido Bērcis, ceļā uz 6KP redzu M.Sirmo, kurš aizskrien garām, kad uzroku 7KP..pie 10KP notika tas no kā es baidījos..es izbeidzos..degviela beidzās tā, ka knapi ar soļiem uzkāpu kalnā, tad vēl paņēmu 11KP un tiku līdz dzerampunktam, kur neviens nestrādāja un viss bija izdzerts..lēnām saleju sev pāris glāzes ar ūdeni un Isostar sporta dzērienu, kārtīgi sadzēries aizgāju un paņēmu arī 12KP, bet sapratu, ka līdz finišam tāpat netikšu..aizgāju uz otru dzerampunktu, kur šancēja Šacis un Brička..tur vēl kārtīgi padzēros, pasēdēju un lēnām devos uz finišu. Pa ceļam gan nācās palīdzēt vienam censonim no Madonas, jo bija sašķobījusies veselība. Atlikušo dienas daļu pavadīju mēģinot atjaunoties..
7dienas rīts pienāk patīkami dzestrs, bet pašsajūta pilnīgi garām. K-kā tomēr saņemos iziet uz starta ar mērķi paņemt pāris KP un nākt ārā, jo distances garums 14.4km, bet ieskrienot distancē tomēr nolēmu mēģināt sasniegt finišu. Visu distanci skrēju ļoti vienmērīgā treniņtempā un finišu sasniedzu pēc 1h:41:40. Pāris kļūdiņas gan bija, kopā ap 6'. Pēc distances biju vsp bez spēka un lēnām, lēnām notika atjaunošās process. Nogulēju 14h un šobrīd jūtos jau nedaudz pēc cilvēka. Tgd kārtīga atpūta no skriešanas, ar rītdienu sāku uzturēties Rīgā, kur darbiņš gaida. Sezonas pirmā puse ir noslēgusies. Plānots daudz kas bija savādāk, bet kā ir tā ir - jādzīvo tālāk. Pa lielam varu būt apmierināts, bet viela pārdomām ir uzkrājusies.

svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs

Middle 99

Neskatoties uz to, ka midsummerfest laikā man ir dubultsvētki 25.jūnijā kopā ar Artūru ņēmu dalību igauņu SK100 rīkotājā WRE vidējā distancē. Sacensības norisinājās 57km attālumā no Tallinas, bet arī tas nebija šķērslis.
Sacensību mērķis bija pārbaudīt orientēšanās skilu un ātrumu, jo iepriekšējo reizi kārtīgas sacensības individuāli biju veicis Latvijas čempī, jo Jukolas 1.etaps tāds kārtīgs mauciens ar orientēšanas elementiem. Ļoti patika tas, ka vidējā distance bija tikai priekš elites skrējējiem un starts līdzīgi kā kādā lielākā čempī, kad distancē dodies viens. Bija arī iesildīšanās kartīte. Distanci biju nolēmis sāk ātri un agresīvi. Paņemot pāris pirmos KP ātrums likās OK, bet orientēšanās gan negāja, jo KP rajonos notika bakstīšana. Līdz skatītāju KP biju sabakstījis 2'. Skatītāju KP ieguvu informāciju, ka Artūram zaudēju mazāk par 1' un to, ka distances beigās karte ir neprecīza. Nākošais KP bija īzī, bet tad arī saskāros ar kartes neprecizitātēm, kad uz 2 KP atstāju vēl 1'40''. Distances beigās centos, cik bija iekšā, par to arī liecina spliti.
5.65km garo distanci ar 19KP veicu 36'33'', ierindojoties 5.v. Uzvarētājam Lauri Sild zaudējot 4'40'', otrās vietas ieguvējām Timo Sild 2'20'', bet Artūram, kurš bija 3.vietā - 1'18''. Galu galā aprunājoties ar abiem brāļiem pēc finiša uzzinājām, ka viņi bija zinājuši, ko sagaidīt no kartes (par to, ka tā nav īpaši precīza), jo 2007.gadā šeit bijis Igaunijas čempis. Nelielas vietējo priekšrocības. Pēc sacensībām neiguvu to pēcgaršu, ko gribējās. Ātrumu pārbaudīju ir normāli, bet par orientēšanos KP rajonā ir jāpiedomā. Pasaules rangā beidzot esmu ieguvis 4 ieskaites un ierindojos līdz šim augstākajā pozīcijā ar 4068 punktiem atrodos 186.v. Nākošā nedēļa būs smaga, jo paredzēts Baltijas CISM Igaunijā un Kāpa2011. Prieks par Rūdolfu Z., kurš EYOCā visus saplosīja garajā distancē :)

pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs

Jukola 2011

Šogad Jukolu gaidīju vēl vairāk kā savu algas dienu. Pēc pagājušā gada lieliskā Jukolas sākuma, šogad biju apņēmības pilns pierādīt, ka tā nebija nejaušība. Pēc Francijas nometnes sportiskā forma turpināja kāpt, vienīgi nelielas korekcijas ieviesa tas, ka 2dien bija jāorganizē jaunsargiem nakts orientēšanās, kur zaudēju krietnu devu miega. Arī ceļš uz Jukolu iesākās krietni agri, toties apņēmība nekur nebija pazudusi.
5dienas nakti pavadīju Rehns BK nometnē kopā ar Raivo, Artūru un Jerkeru. Kopā ar viņiem izgāju arī modeli 6dien un iepazīstot apvidu secināju, ka man tas patīk, bet jāuzmanās uz kalnu nogāzēm. Pirms starta ietriecu High5 Extreme (paldies Laura) un jutos gatavs. Starts pret kalnu nedaudz biedēja, bet galu galā nemaz nejutu to un Jukolas 1.etaps varēja sākties. Starta video (pievēršat uzmanību 1'52'' - 1'55''). Šogad atkal sākums perfekts un 1TV punktā esmu parādījies 5.vietā (WTF?!? to es uzzināju pēc finiša). Neuzmanība un tikai Jukolā pielietotā farstu sistēma neļāva distanci turpināt labāko pulkā. Ā, jā problēmas ar lampu (3x nācās distancē to labot), kas lika vienu reizi totāli pazust un tikai čujs, ņuhs vai vienalga kas neļāva kļūdīties vairāk.. līdz distances vidum biju atkapājies atpakaļ sev vēlamā pozīcijā un skrēju kopā ar 1. un 2. TuMes komandu. Atslēgas KP sekoja pēc 109KP (TV punkts), kas arī praktiski noteica tos, kuri cīnīsies par uzvaru Jukolas 1.etapā. Man kļūda nedaudz virs 2', kad iepeldēju zaļajā... pēc tam gan atkal satikos ar Kristapu (kurš zaļajā peldēja nedaudz vairāk) no TuMe 2, bet muļķīgs ceļa variants (forsējām 4 grāvjus zaļajā) uz trešo KP no beigām liedza pamērīties ātrumā ar Kristapu finišā. Galu galā pietiekoši atstrādātais finišs ļāva ienest Pihkaniskat labāko 100 komandu skaitā - 98.v. ar laiku 1h:15:56. Rezultāti 1.etapā, spliti un Pihkaniskat kopējie rezultāti. Mans veiktais ceļš.
Distancē gāja kā pa viļņiem un ar savu sniegumu galīgi neesmu apmierināts, bet šogad atkal ieguvu vērtīgu pieredzi kā rīkoties, kad skrien pa priekšu. Pietrūkst cilvēka komandā, kas paanalizētu no malas un izrunātu distanci pa posmiem. Zinu, ka pienāks tā diena, kad Jukolas finiša taisnē mēģināšu būt labākais 1.etapā! Tgd jāatvadās no Pihkaniskat un jāsāk jauna ēra IK Hakarpspojkarna - jauns klubs, lielāka motivācija, cita valsts un citas meitenes. No pirmā vīra ciemā (Pihkaniskat komandā) mēģināšu ielauzties IKHP 1.komandā, negribu būt par dvieļu padevēju!
Turpinājumā WRE 25.06. Igaunijā, tad Baltijas CISM un Kāpas 3dienas. Zinu, ka mans pulveris ir pietiekoši sauss (esmu atguvies no traumām)! Bet tgd Centies kāpt!

ceturtdiena, 2011. gada 9. jūnijs

Sviedri līst

Kopš pēdējā ieraksta ir pagājis laiks, laiks kurš izmantots treniņiem. Kopā ar LOST pabiju oficiālajā WOC treniņnometnē Francijā. Francijā sabiju no 26.maija līdz 3.jūnijam. Uz šo laiku bijām okupējuši vienu no Conjux ciemata villām (par ko paldies Kristapam T.), blakus ezers, kalni un stundas braucienā visas treniņnkartes. Nometnīte iesākās iepazīstot Arith karti, kur es pirmo reizi saskāros ar WOC apvidu. Jāsaka godīgi, ka biju šokēts. Braucot uz nometni domāju, ka nevar būt tik traki kā stāsta - patiesībā ir vēl trakāk! Par orientēšanos to grūti nosaukt, drīzāk ka pārgājiens pa apvidu ar rāpšanās, kāpšanas un lēkašanas elementiem. Lai lasītu karti nepieciešams apstāties, ātrumu attīstīt var uz ceļiem. Pēc pirmā treniņa bija par ko domāt. Pēc tam ņēmām dalību divās vietējās sacensībās - vidējā distancē, kur visiem beigās iedeva DSQ, jo redz franči galu galā salozēja starta minūtes, kaut sākuma informācija bija par brīvo startu un mēs lielākoties startējām mainītos starta laikos. Šoreiz jau pa apvidu kustējos ātrāk, piedzīvojot neveiklus kritienus un vienu KP meklējot paralēlā situācijā. Izdevās izskriet nedaudz zem 10min/km... Nākošās sacensības bija garā distance Grand Le Revard 13.1km ar 600m kāpumu - kārtīgs pārbaudījums. Distancē pieļāvu vienu mega kļūdu, kad KP meklēju 10' (vairākas reizes biju ļoti tuvu) un izvēlējos vairākus ne tos labākos ceļa variantus. Distances beigās pie 27KP noķēra Martin Hubmann, bet tad jau arī krampji kājās bija sākušies. Izturēju līdz galam un finišēju ar rezultātu 2:24:06, kļūdās teju 20' un gala rezultātā 88.vieta no startējušajiem 160 skrējējiem. Organizatoru fails bija tas, ka padzerties varēja tikai 1x (es to izdarīju pie 1h:30')... Vērtīga pieredze. Pārējās nometnes dienas trenējāmies apvidū, izņemot 1.jūnijā, kad bija sasnidzis sniegs kalnos un treniņu nācās pārcelt. Skrējām (es, Kalvis CK, Bērcis un sākumā arī Mārtiņš) garo treniņu pa kalniem no Conjux. Treniņš sanāca garāks kā plānots, jo skrējām bez jebkādas nojausmas, kad sazīmējām kartē atrašānās vietu Mārtiņš griezās apkārt, bet Kalvis izdomāja, ka uz priekšu jābūt kalnu pārejai. Jā, tā tiešām bija pie 21km bija pāreja un līdz mājām vēl 15km.. labi, ka padzerties dabūjām un pat 2x, pie Bērča final race želejas neķērāmies klāt :D šie 36km ar 1500m kāpumu mums prasīja 2h:39'. Katrā ziņā nometne ļoti vērtīga, jo ir izpratne par to kā rīkoties dažās situācijas, uz ko koncentrēt uzmanību, pēc kā vadīties ņemot KP utt. Cerams būs iespēja atgriezties uz WOC - dzīvosim redzēsim, jo ir arī stiprāki džeki par mani! Paldies Apes novada domei un privātajam sponsoram I.Kalniņam par iespēju doties uz treniņnometni Francijā.
Pēc nometnes nedēļās nogalē startēju arī Latvijas čempī sprintā un garajā distancē, jāatzīst - kļūda! 5dien pēc nogurdinošām gandrīz 16h ceļā nonācu Gaujienā un 6dien devos sprintot uz Cēsīm. Emociju īsti nekādu, ja jau jāskrien jāskrien. Bronzu varēju aizķert, jo splitos redzams, ka pie 17KP Kalvim zaudēju 1'', bet ceļā uz 19KP spēks beidzās, nācās pasoļot.. Rezultātā 6.vieta, 18'' aiz bronzas. Uz garo distanci skatījos nedaudz cerīgāk, jo apvidus nebija ātrs. Toties savu artavu piedeva karstais laiks un uzkrājušais nogurums. Iesildoties jau sajutos kā pensis un visu distanci cīnījos ne tikai ar apvidu, bet arī ar sevi. Kājās ķērās pat uz pļavas. Iespējams, ja nebūtu startējis pats pēdējais un būtu bijis ar ko saķerties, rezultāts būtu labāks.. Finišā 14.2km 1h:35:54 un 8.vieta. Sudrabs bija aizsniedzams, jo Krūms skrēja 1h:30:41. Vairākās vietās īsti nesapratos ar kartē zīmēto zaļo/dzelteno krāsu.. Kļūdas uz noguruma savācās gandrīz 9'. Pēc distances biju galīgi, galīgi saguris...
Tagad turpinu atjaunoties, jo karstais laiks neļauj izbaudīt pilnvērtīgu miegu un arī treniņus nākas skriet agri no rīta vai vēlāk vakarā. ā un jā, 2dien kļuvu par Alūksnes novada čempionu OS (neliels prieciņš), bet karstumu jau tas nemazina. Rezultāti šeit. Nākamā pieturvieta - Jukola2011, pēdējais starts no Pihkaniskat. Jābūt OK!

pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Garā par garu, zaļais par zaļu!

Arī es vakar atgriezos no Baltijas čempionātā, kurš norisinājās Kuršu kāpās. Iepriekš tur biju skrējis vienu reizi, kaut kad ļoti sen Takās. Bet tad biju slims un tieši Juodkrantē nestartēju. Protams, zināju, ka apvidus ir ļoti ātrs un kalnains, bet vietām arī pietiekoši prasīgs orientēšanās ziņā. Pēc 10dienu sildīšanas terapijas izskatās, ka būšu ticis galā ar pleca iekaisumu un nu tikai atliek saudzīgā režīmā padzīvot (vēl bez VFS treniņiem), lai neatsvaidzinātu traumu. Potītei gan vēl kāds laiks ir nepieciešams, bet arī ar to uz LČ jābūt visam OK.
Jau pirms starta bažījos par to vai spēšu garo distanci vispār veikt, jo ja ieskatās Polar Pro trainer, tad var redzēt, ka garākais treniņš pēdējā 1.5mēnesī bija bijis 21.aprīlī 16.2km... un Stipro skrējiena nedēļā, kad notraumējos skrietas bija tikai 2h... Pirms starta bija skaidrs, ka ātri sākt es nevaru, lai spētu izturēt līdz garam un ja būs spēks tad beigās skriešu cik varēšu. Mazais mērķis distanci veikt zem 6min/km. Startēju ar 20starta numuru. Sākumu netrakoju un skrēju vienmērīgi, bet jau pēc 4KP ieraudzīju baltkrievu par 3min. Pit-stops un kļūda uz 5KP, kā arī kļūda uz 6KP liedza noķert baltkrievu ātrāk kā pie 8KP, kur kopā bija vēl 18Nr. un 15Nr. Nolēmu nedaudz atpūstie un uz 10KP atsēdēju baltkrievam astē, kas noveda pie kļūdas. Uz skatītāju KP pie 7.1km ietriecu pirmo enerģijas želeju. Ceļā uz 12KP atkal palaidu baltkrievu pa priekšu, bija labs ātrums, jo visu etapu veicām lielākoties pa ceļu (kreiso pusi), bet pašās beigās ieskrēju citā bedrē, pretī skrien Terēze, bet muļķis es nepajautāju vai viņai nebija 42KP (it kā jau nedrīkst sarunāties). Atstaigāju gandrīz 1min.. sapratu, ka baltkrievs, lai arī ir ātrs bet nu rok, jo KP meklēja vsp vēl citur.. Distances lielākā kļūda sekoja uz nākošo KP, kad laikam pēc ātrā skrējiena uz 12KP galva nebija vēl īsti skaidra... jo domāju, ka KP ir kalnā nevis ieplakā.. pēc tam jau līdz karšu maiņai skrējās tīri labi, bet samērā lēni.. pēc trenera iedotā enerģijas dzēriena un želejas, kā arī uzsauciena, lai turpinu vien līdz galam, sapratu, ka labi man neiet.. īsti saņemties neizdevās un turpināju skriet tādā pašā ātrumā.. pēdējo garo etapu biju nolēmis iet pa ceļu, bet apejot aizliegto māju teritoriju pa labo pusi un igauņa (18.starta Nr.) nelielā ietekmē, lēnām nolaidos daudz par zemu un nācās celt visu kalnu.. šajā pašā etapā sekoja vēl viens pit-stops. Paspēju sadusmoties uz igauni, kurš sekoja kā uzmācīga muša visu šo laiku un izrādās, ka man bija palicis vēl viens ātrums, bet viņam nē. Uzbakstīju vēl 27KP un 28KP un tad jau finišēju. Mazo mērķi izpildīju 5:54min/km. Kopumā 17.52km ar 385m kāpumu pievarēju 1:43:16, kas deva 32.vietu no 57dalībniekiem. Kļūdās ~7min, kas liecina par to, ka šobrīd esmu galīgi negatavs, jo ātrums distancē nebija tāds, kādu gribētos. Apsveicu visus tos izlases dalībniekus, kuri izcīnīja medaļas garajā distancē. Rezultāti, grafiki.
Stafetē tiku loģiski iekļauts 3.komandā, kopā ar Atrjomu un Toļiku. Nolēmām skriet es, Toļiks un Artjoms (varbūt vajadzēja: Artjoms, es, Toļiks - tgd grūti spriest). Pirms starta nejutos labi, jo naktī slikti gulēju un par maz arī dzen. Iesildījos un palika jau nedaudz labāk. Visas 4 latviešu komandas uz starta līnijas stāvēja blakus. Valters pa kreisi un Artūrs pa labi. Starta brīdi nedaudz izbaudīju bezkaunību no Artūra, bet 1.etapa pieredze teica, lai jau puika skrien... Sākums padevās tiešām labs, jo 1KP paņēmu tieši aiz Kalvja, kamēr citi vēl savu farsta KP nebija atraduši. 2KP atkal kopā ar Kalvi un jau esam nedaudz priekšā. Tālāk drusciņ neizdevīgāks farsts, kā rezultātā pie 4KP esam kādi 5 skrējēji (es, Kalvis, Vilius, Yura un arī Artūrs netālu). Nenormāli stulba kļūda uz 5KP, kad praktiski visi pieskrēja mums klāt. Tālāk jau paliku viens, jo sadalījās farsti, man trāpījās dziļākais farsts iekš zaļā, nekļūdījos ne sekundi uz nākamo atkal neizdevīgākais - vistālākajā zaļā galā (tur gan 5" atstāju), kamēr tiku no zaļā ārā un līdz skatītāju KP biju paspējis iezaudēt aptuveni līdz 1.5min... tas protams bišku nosita garīgo, jo kļūdījies nebiju. Pēc skatītāju KP samulsums darīja savu un uz nākošo ļoti vnk KP atstāju gandrīz 1min, jo 2x nevarēju ieraudzīt KP prizmu.. uz 13KP 20" atstāju, jp domāju, ka KP ir 1nu kalniņu ātrāk zaļajā..pēc tam līdz 18KP viss +/- OK un saķeru tos, kuriem citi farsti bija.. uz 19KP iestājās aptumsums, jo aizvilku līdzi džekiem kļūda, kas maksāja praktiski vēl 1min, tad jau finišs, kurā gandrīz neatzīmējos. Analizējot grafikus, var ļoti labi redzēt, ka savu farsta variantu (BBBB) esmu veicis ar 2.labāko laiku (neskatoties uz visām kļūdām) un paskatoties beigas (BB - sakrīt ar Kalvi) esmu skrējis ļoti zolīdā ātrumā. Tātad varu secināt to, ka šoreiz vnk nepaveicās ar farsta variantu, jo nometot kļūdas (~3'20") tik un tā uzvarētāju laiku 1.etapā izskriet nevarēju. Liels prieks, ka pārējie komandas biedri cīnījās godam (8.vieta) un gala rezultātā visas 3 vīru elitas komandas ieskrēja 10niekā, mums pietrūka 2min, lai nokļūtu 6niekā. Apsveicu džekus ar sudrabu un bronzu!
Tgd neliels atpūtas mirklis un tad jau WOC nometne Francijā. Gribu to brīnumu redzēt. Vēl pa visam oficiāli varu pateikt, ka ar rudeni startēšu no cita skandināvu kluba. Turpmāk pārstāvēšu IK Hakarpspojkarna kluba krāsas. Varbūt tas būs iemesls, lai Mikus no politikas pievērstos atpakaļ orientēšanās sportam ar visu sirdi u dvēseli. Jāatgūst ātruma garša līdz LČ garajā!

pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

XXVII SELL student games

Pēdējā lakā nu galīgi neiet tā kā bija saplānots kādu laiku atpakaļ. Traumas seko viena pēc otras, laikam likumsakarīgi, jo īpaši sevi nesaudzēju ar domu tikai un vienīgi ap orientēšanos. Stipro skrējienā iegūtās kreisās kājas traumas bija nopietnākas nekā sākumā domāju, jo nācās iztikt 4dienas bez jebkādām sportiskajām aktivitātēm. Satriektais augšstilba muskulis arī tik viegli nelaidās vaļā, bet pagrieztā potīte ik pa laikam atgādina par sevi ar asām sāpēm. Ja pats plecs liekas ir sadzijis, tad bicepsa muskulis gan tā nedomā un arī liek par sevi runāt.
Iepriekšējās nedēļas sākumā izdomāju, ka ir jāsāk k-kas darīt, jo nevaru mierā nosēdēt. Aizgāju uz trenažieriem un izrādījās, ka ar riteni varu tīri labi mīdīt bez sāpēm. Tāpēc visu nedēļu līdz XVII SELL studentu spēlēm to arī darīju. Kauņā ieradāmies 4dienas vakarā un guvām nepatīkamu kultūršoku, jo dzīvošana bija, maigi izsakoties, sūdīga (iepriekš tādā vietā nebiju palicis) un ēdināšana arī ne no tām labākājām - cīsiņi pankūkā, desa, cīsiņi bez nekā, olas un tas brokastīs..ar katru dienu tomēr ēdināša palika labāka.
1.diena - sprints. Tā kā sprints nav mana mīļākā disciplīna, tad īpaši negatavoju sevi startam, bet vnk devos paskriet. Pārsteigts biju par to, ka starta protokolos figurē šveicieši - pasaules čempiona Matthiasa Merza brālis Jonas Merz un vēl divi savulaik šveices junioru izlases dalībnieki. Distanci pats veicu bez kļūdām un tuvojoties finišam jau ar domām biju finišā, kas maksāja to, ka atzīmējos nepareizajā pirmspēdējā KP. Nepārbaudīju KP numuru, bet liekot identu finišā jau sapratu, ka pirmspēdējo KP paņēmu neīsto. Īpaši sarūgtināts jau nebiju, bet škrobe tomēr palika. Laiks nebija no sliktākajiem, tā starp 5.v. un 6.v. 1min aiz uzvarētāja. Vilius Aleliūnas noplosījās un 3.5km garo distanvi veica 12'59''. Guvu mācību - Tev vienmēr ir pietiekoši daudz laika, lai apskatītos KP numuru! Meitenes malači - atnesa sudrabu un bronzu. Rezultāti.
2.diena - vidējā distance. Šo distanci gaidīju ar lielāko nepacietību. Kaut pēdējos gados mēģinu vairāk koncentrēties uz garo distanci, vidējai distancei piemīt k-kāda burvība - skriet ļoti ātri, maksimāli strādāt ar kompasu un pielasoties pirms KP. Startēju gandrīz pats pēdējais un sacensību arēnā biju nonīcis vairāk kā 2h. Uzzināju pāris komentārus no finišējušajiem un devos iesildīties. Piekodināju, lai neviens man nesaka pašreizējā līdera laiku, nešaubījos, ka tas ir Vilius. Distanci sāku drusciņ neapdomīgi, bet kontrolējot virzienu, izdevās ielasīties pie paša 1KP. 2KP gandrīz maksāja kļūdu, bet to man izcēla. Tālāk jau biju sajutis tempu un kartes lasīšanu. KP lasījās viens pēc otra kā ogas. Neliela kļūdiņa uz 12KP, tikai tādēļ, ka neīstenoju sākumā izdomāto KP ņemšanas taktiku. Ātrums joprojām labs. Uz 14KP nesaprašanās ar kartes autora zīmēto zaļā un baltā meža robežu, kā rezultātā meklēju KP pie baltā un atklatā robežas. Tur atstāju 1'. Nolēmu nepadoties un turpināju kapāt. Nākošie 2KP bez problēmām, bet ceļā uz 17KP dabūju ļoti spēcīgi pa aci, kā rezultātā sagriezās lēca, apdomāju izņemt un izmest, bet atcerējos, ka līdzi uz Lietuvu nav rezerves lēcu. Acs ļoti sāpēja un lēca grauza. Uz 17KP īsais etaps un KP ir. Skrienot uz 18KP skrienu ar vienu aci, bet nespēju salasīt karti un noturēt virzienu - kļūda un vēl 1' atstāta. Par šo kļūdu esmu dusmīgs, jo palikuši vairs tikai 2KP. Vēl 10'' atstāju uz pimspēdējo KP un tad jau finišs. Apskatos pulkstenī un mazo mērķi noskriet zem 40' esmu izpildījis. Nolasu SI karti un esmu izcīnījis 2.vietu. 3.vietā atstājot Henrikas Pauzas. Viliusam zaudēju 2'18'' jeb tieši kļūdu tiesu. Esmu gandarīts, bet paliek nepadarīta darba sajūta, kas būtu bijis labāks par uzvaru pār Viliusu Lietuvā?!? Jāpiemin, ka spēcīgākais šī brīža Lietuvas sportists Gvildys abas dienas skrēja stadionā (1500m un 5000m) un darīja to ātri.
7.1km; 20KP; 2.vieta; 38'40'' (uz Polar 38'28''); 5:27 min/km; kļūdās 2'36''; rezultāti; spliti.
3.diena - stafete. Izvēlamies neko neekspermentēt un skrienam ierastajā kārtībā - es, Atis D. un Atis R. Pēc trešās nakts uz "ļoti" ērtā matrača un super labā paicona, nejūtos īsti optimāli, bet stafete vienmēr jākapā. Saprotam, ka cīņa stafetē būs ar vēl 2 komandām (VU (LTU) - Leonas Mockūnas, Vilius Aleliūnas un Jonas Vytautas Gvildys un UB (SUI) - Rathgeb Christoph, Stefan Lombriser un Jonas Merz). Pārsteidza, ka Vilius neiet pirmo etapu, tāpēc kā vienīgo reālo konkurentu 1.etapā uzskatīju Christoph
Rathgeb no Šveices (džeks 3000m skrien 8'43''). Starts un dodos skrējienā. Jau uz 1KP skaidrs, ka tomēr konkurentu nebūs, šveicietim cits farsts. Tā nu 1.etapu neierasti veicu lepnā vientulībā, cīnoties ar SI staciju modināšanu no miega (tracina šī lieta). Skatītāju etapā saņemu uzmundrinājumus un uzmanīgi veicot beigu daļu, kura bija ļoti zaļa, finišēju ar 1'20'' pārsvaru. Beigās gan sabakstīju gandrīz 1', bet tur reti kurš tīri izgāja. 2.etapā viss nostājās savās vietās - Vilius atnesa pārsvaru Gvildym un Atis D. nosargāja 45'' pārsvaru pār šveiciešiem. Diemžēl Atis R. nespēja līdz galam cīnīties ar Jonasu Merzu un finišēja 20'' aiz viņa. Interesanta stafete, iegūta bronza un labas emocijas, kā arī ļoti labas attiecības ar šveiciešiem. Labākajam laikam stafetē zaudēju 1'15'', tātad tīri izejot būtu turpat. Meitenes atkal noplosījās un visas komandas iznīcināja, iegūstot zeltu XVII SELL studentu spēlēs. Visi rezultāti un spliti.
Šo nedēļu pavadīšu veltot laiku savam zinātniskajam darbam un atpūšoties pirms , kur garā distance solās būt ļoti gara un fiziski smaga. Man tas būs pārbaudījums, jo pēdējā laikā neko tik garu neesmu skrējis traumu dēļ. Turpināšu mīdīt riteni, jo potīte pēc SELL spēlēm ir palikusi lielāka kā bija.

ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

Rise & fall

Virsraksts raksturo visu, kas pēdējā laikā ir noticis. Sākšu ar 10milu. Portugālē biju nolēmis, ka lai labāk sagatavotos 10milai aizbraukšu pāris dienas iepriekš, lai patrenētos līdzīgā apvidū. Paldies Maritai, kura piekrita mani pieņemt savā izstabā. Pirmajā vakarā pēc ielidošanas (27.aprīlī) biju kopīgā SNO treniņā, kurš bija blakus 10milas arēnai. Skrējām garos orientēšanās intervālus. Es tiku iedalīts vienā pārī ar Petr Losman. Uzreiz nebija viegli iebraukt pie Stokholmas reljefā, bet treniņa gaitā piešāvos un bez lielām problēmām, īpaši neiespringstot, spēju cīnīties ar savu čehu pārinieku. Nākošajā dienā uzskrēju ar karti pa Södertäljes vietējiem parciņiem ar domu vakarā piedalīties SNO treniņā, bet kļūdas dēļ aizgāju uz nepareizo izbraukšanas vietu kā rezultātā uzskrēju tempa treniņu pa slēpošanas trasi. Pēdējā dienā pirms 10milas īpaši neiespringu vakarā uzksrienot 40' ik pa 5' 15'' kāpinājumu - jutos vnk perfekti. 10milas diena pagāja diezgan daudz kustoties, jo arēnā ierados pusdienslaikā. Kopā ar Ozoniešiem aizgājām uz Tullingi, kur ieturējām pusdienas, kas kā vēlāk izrādījās bija nepareizā izvēle. Pirms starta nekad neēd pārtiku, kas izraisa šaubas! Tā šoreiz bija pica ar ananāsiem, garnelēm un bekonu... pasekoju nedaudz līdz sieviešu startiem, pagulēju un jau bija pienācis laiks gatavoties savam startam 1.etapā. Pirms starta jau jutu, ka k-kas nav ritīgi, jo vēders tāds mīksts, bet ko darīsi - jāskrien. Iesildoties jutos labi, tāpēc atlika tikai kapāt. Starts! Neliels apmulsums, jo džekus pagriež pa 90grādi nekā skrēja meitenes, ātri noorintējos, izvēlos aptuveno ceļu uz 1KP un sāku kapāt. Pirmā daļa pa lidlauka asfaltu diezgan nepatīkama, jo jūtu, ka kājas var ātri piedzīt, tāpēc nedaudz atlaidu gāzi līdz mežam. Man par lielu pārsteigumu, manis izvēlēto ceļu uz 1KP neviens no pirmajiem džekiem neizvēlas, tāpēc plānu nākas mainīt un sekoju baram... tgd papēto splitos un ceļu analīzē var redzēt, ka mans sākuma variants pa kreiso pusi un maksimāli daudz izmantojot ceļus ir bijis 3min ātrāks nekā es aizskrēju uz 1KP. Kopumā distanci veicu bez lielām kļūdām, bet lielākā problēma bija vēders, kurš pēc ātrās skriešanas uz 1KP atkal sagriezās tā, ka ceļā uz 6KP biju piespiedu pit-stopā, kur zaudēju kādas 30''. Ceļā uz 9KP atkal palika ļoti grūti ar vēderu, bet šoreiz noturējos līdz finišam. Arī uz 9KP es gribēju skriet apkārt pa labo pusi, kur gāja ceļš, bet neviens no priekšā esošajiem čaļiem to neizvēlējās - es arī neriskēju palikt viens. Grūti bija skriet pa ceļiem, jo nevarēju vēdregraižu dēļ attīstīt to ātrumu, ko būtu spējis. Skrienot nebija nekādas nojausmas, kurā vietā atrodos, bet kad ieraudzīju abas Halden SK komandas un Kalevan Rasti 2 komandu sapratu, ka nemaz tik slikti neiet. Reāli vienīgo kļūdu pieļāvu uz 13KP, kad izskrēju caur farstu, kurš bija ļoti neizdevīgs. Tur zaudēju kādu 1'. Paskatos kartē, ka līdz finišam vairs nav tālu un mēģinu skriet tik ātri cik tajā brīdī spēju. Finiša taisnē apēdu Halden SK 1 komandu un sev par lielu pārsteigumu finišēju 23.vietā tikai 2'13'' aiz līder Kiril Nikolov. Tad likās, ka ir OK, bet šobrīd pētot splitus un analizējot ceļu izvēles, var redzēt, ka varēja noskriet krietni ātrāk. Kļūdās esmu atstājis kādas 3', uz ceļu izvēli vēl kādas 3', bet arī pārējie ir daudz kļūdījušies. Pihkaniskat komandai gan neveicās, jo džeks jau 2.etapā atstāja veselu 1.5h, kas man galīgi nosita apetīti, sekot viņiem līdzi. Galu galā pēc mana veiksmīgā starta 1.etapā komanda finišējā 227.vietā. Ir pienācis laiks mainīt klubu, ko arī mēģinšu izdarīt, ja ne šajā sezonā, tad uz nākošo noteikti! 12.3 km, 17KP, 1:13:39. Rezultāti; spliti - kopējie, manam farstam; mans veiktais ceļš, starta video.
Vakar piedalījos arī Stipro skrējienā 3. Pirms starta biju domājis, ka būs easy running pārvarot šķēršlīšus, kopā 33. Iesildījos kopā ar 2kārtējo čempionu Krūmu, kurš teica, lai startā uzskrien ātrāk, ja grib tik priekšgalā. Startu paņēmu, kā orientēšanās stafetēs 1.etapā. Skrienu un brīnos, kāpēc neviens īsti neseko. 1.šķērslis - easy; 2.šķērslis - sāku pārliecinoši, pirmie 2 pakalni izdodas, 3šajā iegāžos iekšā, kas ritīgi izsita no ritma, uzraušos augšā un Krūms jau blakus. Tā nu tur lēkāju līdz pirsmpēdējā lēcienā neveiksmīgi piezemējos uz kreisās kājas un asas sāpes augštilbā un potītē. Lecu pāri pēdējam grāvim un piezemējoties tieši tas pats. Visu kreiso kāju savelk tādā kā krampī. Skrienu tālāk ar domu, ka atlaidīs - kājas galīgā vafelē.. izskrienot caur pirmo auksto ūdens šķērsli pilnīgs čau! Kājas atsakās funkcionēt un praktiski velkos uz priekšu pensionāru tempā, bet joprojām pa 2.vietu, priekšā jau tālu aiznesies Krūms. Sākās arī rāpšanās šķēršļi, kur lielas problēmas rada kreisā kāja un plecs arī pasaka, ka jābūt uzmanīgam.. Karoč doma izstāties, bet k-kas tomēr liek skriet tālāk.. kājas ļengenas, ritīgi auksti un uz 4m aukstās sienas nepietaupu plecu, kurā arī ieduras asas sāpes. Nu jau galīgi feelings zemē, māsa no malas uzsauc, lai stājos ārā... es neklausu un skrienu tālāk..lecot no riepām putās piezemējos uz tur sakritušām riepām un piedzīvoju super kritienu :D nu jau esmu lēnāks par bruņurupuci un aiz vien vairāk džeki man sāk apdzīt.. zem vilciena vsp domās lamājos un tad nāk kulmināca, jāpeld pāri dīķi kādi metri 20...dīķa vidū plaušas saraujas un ir ļoti grūti..labi, ka Ilmis mani pavilka līdz malai.. pēc tam jau aizvelkos līdz finišam, bet nezinu ne laiku ar kādu finišēju, ne vietu, bet tas mani īpaši neinteresē, jo zinu, ka turpmāk šādā pasākumā diez vai piedalīšos, jo sapratu, ka tas nav priekš manis, ja nu vienīgi komandā, kur nav jākapājas līdz asinīm. Prieks, ka Kristai individuāli izdevās iegūt 2.v., apsveicu Krūmu ar kārtējo čempiona titulu un Kalvi ar 2.v. CityFitness komandā. Šobrīd sajūtas, ka būtu izlaists caur gaļas mašīnu.. Un jā ūdens šķēršļi nav nākuši par labu, jo klepus arī ir foršs. Šeit varat iečekot fočenes un video. Karoč turpmākās 3dienas točna nebūšu skrējējs. Paldies Veselsdators.lv par atbalstu šajā pasākumā!
Ko es varētu ieteikt citiem, kas grib piedalīties šādā pasākumā:

1) nesākiet startā par ātru;
2) izmantojiet cimdus (man būtu noderējuši);
3) skrieniet ar naglām (man bija ideāli);
4) nedaudz mājās pagatavojies apvienot skriešanu ar šķēršļu pārvarēšanu, jo muskuļi to var nesaprast!;
5) pēc finiša ātri un aši saģērbieties siltās drēbēs!

pirmdiena, 2011. gada 25. aprīlis

Pirms 10milas

Gandrīz jau nedēļu trenējos pietiekoši pieklājīgi - rīta skrējiens 4-5km un vēlāk treniņš, kurā sāku strādāt (BEIDZOT) uz ātruma īpašībām. Pēc Kurzemes pavasara ieturēju pauzīti no sacensībām, treniņa nolūkos uzskrēju vienu Magnētu, tad pabiju nometnītē Ventspilī un visbeidzot pirms Lieldienām pagodināju Artūra bijušo klubu un pašu Artūru, ierodoties viņa karaļvalstī - Grundzālē. Tur notika viena no Azimuta kārtām - sprintveidīga vidējā distance pa Grundzāles ielām un pagalmiem. Tā kā šoreiz nebiju izvirzījis nekādu uzdevumu, tad centos iejustie kartes mērogā un pievērsu uzmanību uz paātrinājumu ieraugot KP. Distance veicu praktiski bez kļūdām un kā nu sanāca kā ne, bet Artūru sanāca apskriet - cerēju, ka tas viņu sadusmos pirms Zviedrijas tūres. Jāgaida ziņas viņa blogspotā par pirmajiem soļiem Zviedrijā.
Kā plānots otrajās Lieldienās ņēmu dalību OK Monas rīkotajā Lieldienu balvā. Nevienam nav noslēpums, ka sprints nu nepavisam nav mana mīļākā distance un zinot, ka pabiju Gaujienā un no rīta cēlos kopā ar sauli, tad šodienas skrējiens bija ar loģisku iznākumu. Nespēja savākties pirms starta, nepietiekoša iesildīšanās un pats galvenais ātruma sakombinēšana pārejot no pilsētvides pludmalē ar kartes lasīšanu. Sākums bija labs, bet tur jau galvenais pareizi nogriezties. Uz pirmajiem diviem kāpu KP jau biju atstājis 1'10''. Lēns skrējiens uz 7KP un neliela kļūdiņa uz 9KP un mani jau noķēris Kalvis par 2'. Uz 10KP apzināti palaidu Kalvi pa priekšu, jo biju paguris mīcoties pa kāpām, bet tieši šeit Kalvis sadomāja uztaisīt vienīgo distances kļūdu...Labi, ka attapos skrienot garām 1KP, ka esmu šo KP jau ņēmis, bet tik un tā vēl sekundes 25 vējā. Ceļā uz 11KP centos būs ātrs, jo Kalvja soļi aizmugurē to lika darīt, neilgi pirms KP gan paguru un līdz finišam vnk atsedēju aiz Kalvja neilona. Katrā ziņā secinājumus esmu izdarījis un vārdu sakot ātrums ir pieņemams, bet jāizvēdina galva. Tik un tā sprints diez vai kļūs par manu mīļāko distanci tuvākajā nākotnē. 3.2km; 13KP; 5:09 min/km; kļūdās 1'40''.
Turpinājumā 3dien dodos uz Zviedriju, lai nedaudz aprastu ar apvidu un no 6dienas uz 7dienu skrienu 10milu sava somu kluba Pihkaniskat sastāvā. Par etapiem nekāda skaidrība, viens skaidrs gan ir, noteikti pa nakti. Pēc tam ceru ņemt dalību SS3, bet vai to varēšu priekšā man pateiks plecs. Skriet varu praktiski bez sāpēm, bet pievelkoties un strauji sasprindzinot bicīti parādās asas sāpes, kas lēnām iet mazumā. Beidzam ēst olas un masējam ciskas!