svētdiena, 2014. gada 2. marts

Reach more or die tryin'!

Pēdējā laikā ir noticis daudz un dažādas lietas. Toties neskatoties uz to visu esmu saglabājis pietiekoši "skaidru" galvu un treniņprocess ir virzijies vēlamā gultnē. Pa lielām šaibām pārskriešu pāri pēdējā mēneša  notikumiem.
Viens no lielākajiem notikumiem, kas saistīs ar sportisko pusi ir tas, ka kopš februāra ikvienam, kuram ir vēlme piedalīties manā ceļā uz panākumiem, ir iespēja mani atbalstīt ar 35EUR ziedojumu un kā dāvanu saņemt manu personaliazēto skriešanas kreklu. Sīkāk sadaļā Vēlies atbalstīt?! Šī ideja manā galvā brieda jau kādu laiku un nu ir arī nogatavojusies. Vērts pieminēt, ka pirmie krekli ir sasnieguši mērķus, tāpat būs sastopams arī Izraēlā!
Janvāra beigās nostartēju Studentu ziemas universiādes sacensībās vieglatlētikā, uz kurām īpaša sagatavošanās netika veikta, izņemot pēdējās 2 nedēļās uzskrieti pāris vidējie intervāli. Biju iedomājies, ka ātrums man šajā periodā būs lielāks, bet vīlies arī neesmu un ar 9:23,55 3000m un 2:50,54 1000m kopumā esmu apmierināts. Par konkurenci nevarēja sūdzēties! Vērts pieminēt, ka sacensībās startēju ar Inov-8 Road X-treme 138 apaviem, kas vilties nelika.
Pēc tam sanāca arī drusku uzslēpot, kas nāca tieši laikā, lai nedaudz atpūtinātu skriešanas muskuļus un ar pilnu jaudu varētu nošancēt treniņnometnē Portugālē. Portugālē ierados 15.februāra vakarā, lai kopā ar IKHP kluba biedriem aizvadītu spēcīgu treniņnometni Nazaré pie paša Atlantijas okeāna krasta. Organizēšanu šogad bija uzņēmies Kalvis, tāpēc man par to galva nebija jālauza un es varēju (beidzot) ierasties uz gatavu treniņnometni. Dzīvošana izcilā vietā, vietas pietika visam, varēja paspēt noķert arī sauli un izbaudīt atjaunošanos atklātā baseinā. 
 Rīta rosmes taciņa
Pēc kārtīga treniņa - atpūta!
Pirmās piecas dienas tā arī pagāja, kad dienā trenējos 3 reizes, vidēji 30km un 3h. 90% treniņu tika veikti apvidū, tendēti uz garajām distancēm. Apvidus ļoti piemērots man, tāpēc ātri tajā iejutos un man patika kā es tehniski veicu distances. Protams, jo dienas gāja, jo nogurums uzkrājās un uz nometnes otro daļu, kas pārcēlās uz kalniem Viseu pilsētas apkārtnē, es nebiju nekāds svaigumiņš. Jāpiebilst, ka nometnes otrā daļa bija dalība Vidusjūras orientēšanās čempionātā. 
Dažas treniņkartes no Nazaré:
Nakts-o
Viena no garajām distancēm
Garā distance ar izņemtu ceļu/taku tīklu
Ierodoties Viseu, nekāds patīkamais laiks mūs nesagaidīja un no +15grādiem nācās salt +6grādos un mirkt lietū. Pirmie soļi modeļa kartē un saprotu, ka te nekāds skrējējs nebūšus, jo pēc skaistā okeāna krasta un priežu meža, šeit ir kalni ar akmeņiem, klintīm un viss slapji slidens, kur pārvietošanas ar maniem Inov-8 X-Talon 212 bija riskanta, bet citus apavus uz nometni līdzi nebiju paņēmis. Neskatoties uz visu, arī nelielo riebumu no domas vien, ka man atkal jāorientējas, savācos atstrādāt pēdējo cēlienu.
Modelis
Parasti pirmās sezonas sacensības gaidu ar lielu aizrautību, bet šoreiz tā nebija, jo apzinājos, ka šeit neesmu īsts karotājs un īstās cīņas būs vēlāk. Uz MCO vidējo distanci pat saņēmos un pēc distances varētju teikt, ka man patika. Nejutos īpaši ātrs, bet toties fiziski spēcīgs. Ātri vien noķēru priekšā startējošo lietuvieti, bet viņš man galīgi nepalīdzēja, drīzāk traucēja. Pēc divām kļūdām pēc kārtas uz 5 un 6KP, kur atstāju 2'30'', pārņēmu vadību un neļāvu lietuvietiem sevi iespaidot. Pēc šī manevra ar tālāko distances daļu kopumā esmu apmierināts. Šāda tāda bakstīšanās sanāca, kas kopā sastādīja 1'. Finišēju ar laiku 43'23'' uz 5,9km ar 250m kāpumu, kas ļāva ieņemt 32.vietu no 106 dalībniekiem. Diezgan tālu no TOP10, bet TOP20 bija ņemams, tāpēc atliek vien izdarīt pareizos secinājumus. 
Vakarā bija paredzēt sprints, kas pēc trenera uzstādījumiem bija jāskrien maksimāli. It kā pēc vidējās distances noskaņojos, ka iešu uz visu, bet iesildoties sapratu, ka nekā nebūs un distanci veikšu tā, lai ir prieks, jo piespiesties skriet maksimāli nespēju - organisms teica nē. Veicu ļoti tīru sprintu, pāris ne tie labākie ceļu varianti, bet kopumā tādās kļūdās 25''. Uz starta gan viena daļa sportistu neizgāja no 106 tikai 81. Optimālais sprinta garums bija 4km ar 95m kāpumu, man izdevās ieņemt 43.vietu, galvenais, ka ieguvu pozitīvas emocijas.
Pārvietojos MCO sprintā
Nometnes grand final bija garā distance, kas solījās būt ļoti gara un izaicinoša. 14,4km ar 735m kāpumu ļoti akmeņainā apvidū. Diemžēl uz šo distanci vairs nekādu motivāciju nespēju atrast kā vienīgi pabeigt nometni ar kārtīgu garo treniņu, lai cik laika tas prasīs. Pieļāvu sen nebijušas mega kļūdas uz 1KP un 8KP, pēc kura gan tālāko distanci veicu diezgan tīri. Vienīgā pozitivā lieta bija tāda, ka distances pēdējā daļā spēju aizskriet prom no tiem, kuri mani bija noķēruši un pamanījos pat nezaudēt viņiem kopvērtējumā. Poļu sportists mani bija noķēris pat par 8', bet rezultātos distances beigās bija priekšā tikai 3'. Jāpiemin, ka liela daļa sportistu no distances izstājās, jo man tās pievarēšana prasīja 1h53min33sek un tā bija 36.vieta ļoti tālu aiz franču monstra TG, toties TOP15 pat bija aizsniedzams distanci veicot pilnīgi tīri, bet šoreiz man tas nebija pa spēkam, jo nespēju savākties uz normālu orientēšanos. Šajā nometnē orientēšanās bija par daudz, bet dažreiz vajag arī šādi! Nometnes mērķis tomēr bija braukt un trenēties un darīt to spēcīgi. Kopumā 9 dienās Portugālē tika pievarēti 204km 22h. Labs darbiņš, kas padarīts.
Paldies atbalstītājiem!
Tālāk seko pats svarīgākais - mēnesis! Mēnesis līdz PK Spānijā un EČ Portugālē, mēnesis, kurā nedrīkst sačakarēt ziemā izdarīto treniņapjomu, tāpēc ir jātrenējas gudri un atbildīgi, lai uzkrāto bāzīti pārvērstu par nāvejošu ieroci konkurentiem. Liels paldies Sabīnei, kura velta savu laiku man un palīdz gan atjaunošanās procesā, gan savedot kārtībā šadas tādas traumas! Starpība ar regulāru fizioterapeita apmklēšanu vai bez ir ievērojam, par labu pirmajam.
Pirmais īstais starts plānots marta beigās 7manna stafetēs Zviedrijā, tad arī paskatīsimiess, cik gatavs būšu sasniegt vairāk! Keep going!