sestdiena, 2013. gada 20. jūlijs

What`s next?!

Pirmās emocijas pēc WOCa ir norimušas un uz to varu paskatīties no malas ar vēsu prātu. Par savu sniegumu pa lielām šaibām nevaru sūdzēties, jo es pats apzinos šobrīd savu spēju līmeni un nekādus brīnumus WOCā netaisījos rādīt. Primārais mērķis bija tikt garās distances finālā, jo apzinājos, ka katrā kvalifikācijas grupā nebūs 15 džeki, kuri ir labāki par mani, ja vien pats netaisīšu fatālas kļūdas. Veiksmīgi primāro uzdevumu realizēju un varēju mērķēt uz maksimālo uzdevumu, kurš bija nospraust pirms čempionāta - TOP30. Maksimālais uzdevums palika neizpildīts, jo finišēju 40.vietā, bet nepārdzīvoju, jo apzinos, ka veiksmīgi realizējot etapu uz 7KP distance būtu pagriezusies pilnīgi citādās sliedēs, jo gan Kalvis, gan Simo-Pekka Fincke arī izvēlējās ne tos labākos variantus, bet man realizējot ātrāko variantu, pavērtos iespējas viņus noķert. Bet tas viss no sērijas kā būtu ja būtu. Pietrūka tas, ka pirms WOCa neizbrīvēju vismaz vienu nedēļu brīvu priekš treniņiem Vuokatti, lai gan likās, ka apvidus ir relatīvi vienkāršs, ceļu variantu izvēle pastāvēja un tieši tur es arī ieberzos. Jani Lakanens ļoti pārliecinoši to uzrakstīja savā blogā: "After the test race I also knew that I have to avoid marshes as much as possible to get the best result." Diemžēl, strādājot 8h darba dienu, ir grūti apvienot visas lietas un k-kas ir jāupurē. 
Uz jautājumu, kas tālāk?! Atbilde principā ir rasta - jāsagatavojas maksimāli spēcīgi noslēgt šo sezonu, jo priekšā vēl ir daži svarīgi starti (t.sk. Pasaules militārajā čempionātā Zviedrijā) un ar sezonas noslēguma startu Blodslitet. Ļoti ceru, ka izdosies šogad aizbraukt uz šo pasākumu, tāpēc treniņi tiks akcentēti tieši uz to.
Skatoties nākošās sezonas virzienā, ir skaidrs, ka tā būs ar augsta līmeņa sacensībām bagāta un visur aizbraukt nevarēs gan laika, gan finansu trūkuma dēļ. Tāpēc skatiens tiks vērsts uz EČ Portugālē un WOCu Itālijā. Savu līmeni pasaulē šobrīd zinu un zinu, ka varu sasniegt arī vairāk. Ne pa velti pirms pāris gadiem rakstīju, ka zinu, ka pienāks tā diena, kad cīnīšos par uzvaru Jukolas 1.etapā, tāpēc zinu, ka pienāks tā diena, kad varēšu cīnīties ar pasaules labākajiem, ja vien turpināšu ar pareizo attieksmi!

trešdiena, 2013. gada 10. jūlijs

Magic start number - 111

Pirmais WOC fināls aizvadīts un rasta arī atbilde uz to, ko varētu nozīmēt maģiskais fināla starta numurs 111. Pirmo divu vieninieku atšifrējumu radām jau pirms mana starta. Pirmais vieninieks - pirmais pasaules čempionāts, otrais vieninieks - pirmais pasaules čempionāta fināls, trešais vieninieks - ?!
WOC finišs - 111 
Fināls bija paredzēts diezgan smags, neskatoties uz solīto ātro mežu - 19,8km ar 680m kāpumu. Pats fināla skrējiens izdevās normāls, izņemot otro garo etapu uz 7KP, kur mainīju izvēlēto ceļa variantu, jo pēkšņi atcerējos, ka ceļš, pa kuru biju izvēlējies skriet ir ļoti smilšains un noteikti ātrāk būs pa purvu, jo arī neviens kalns nav jāpaceļ. KĻŪDA! Joprojām pieredzes trūkums vai kas, bet nedrīkst mainīt izvēlēto ceļa variantu.. Šajā etapā pazaudēju 5' un ļoti daudz spēka, jo pēc tam ritmu nespēju atgūt līdz pat karšu maiņai. Pirms tam jau biju saskrējie gan ar baltkrievu, gan itāļu krievu, bet veiksmīgi no abiem tiku vaļā, jo par 100% izmantoju coaching zone, bet abi censoņi ātri, ātri tai izskrēja cauri, kas beidzās ar totālu "izdzēšanos" baltkrievam. Bija vēl šādas tādas kļūdiņas, bet tās kopā sastādīja 3.5', kas būtu ciešami. Finišēju 40.vietā +20:56min pret čempionu. Rezultāti šeit, GPS sekošana šeit.
Tagad atbilde, ko nozīmēja pēdējais vieninieks uz mana starta numura. Tas nozīmēja to, ka pirmajā pasaules čempionātā savā pirmajā finālā izcīnīšu vienu pasaules kausa punktu.!:) Apetīta rodas ēdot, bet sāts jārada pamazām. Neaizmirstamākais no debijas WOCā noteikti ir fināla finišs, kad neskatoties uz rezultātu visi Tevi atbalsta un mazās somu meitenes prasa autogrāfus ;) Keep going!
P.S. Un protams, liels prieks par Bērča bronzu. Yes!
Bronza
Foto: Jānis Tamužs

svētdiena, 2013. gada 7. jūlijs

WOC long Q

LV komandiņa
Savā debijā Pasaules čempionātā šodien izpildīju minimālo mērķi un kvalificējos garās distances finālam. Protams, pirms distances stresiņš bija savādāks kā parasti. Iesildoties nejutos pārāk olimpiski, arī vēders uzvedās diezgan dīvaini. Distanci veicu normāli, ar pāris kļūdiņām un vienu kļūdu, kas kopā summējās ~2'40'' klāt pie laika. Nedaudz iegāza divi ceļu (uz 5KP un 13KP) varianti, kur vēl palika ~2'30''. Karte ar manu GPS ceļu šeit. Skatoties kopā, organizatori nedaudz bija pārcentušies ar distancs garumu, jo neviens no vīriem nespēja pat pietuvieties prognozētājam uzvarētāju laikam (59'). Rezultāti šeit.
Pēc finiša
Šobrīd laiks kārtīgi atjaunoties, divi posmi no atjaunošanās jau veikti - ir divas reizes kārtīgi paēsts un saņemta masāža, par ko paldies Beātei! Rīt neliela izkustēšanās un 2dien garās distances fināls ar 19.5km un 680m kāpumu. Rīt fanojam par sprinteriem.