ceturtdiena, 2015. gada 11. jūnijs

Sarkanbaltsarkanajās krāsās

Maija beigās/Jūnija sākumā bija pienācis šīs sezonas brīdis uzvilkt Latvijas izlases formas tērpu un pārstāvēt valsti kārtējā Baltijas čempionātā, kā arī Pasaules kausa posmā Norvēģijā/Zviedrijā. Ja pēc Latvijas čempionāta sausais atlikums bija negatīvs, tad uz Baltijas čempionātu gatavojos kaujinieciski. Arī laika prognoze solījās patīkama...
Garā distance izvērtās daudz pozitīvāk kā LČ, pats esmu ļoti apmierināts ar tās dienas fizisko sajūtu, kā arī tehniskais izpildījums kopumā bija ļoti tīrs. Distanci sāku pārāk piesardzīgi, jo skrienot praktiski bez kļūdām taurenītī mani noķēra Rūdolfs par veselu mūžību (4min). Atlikusī distance tika aizvadīta kopā/aiz Rūdolfa, mēģinot maksimāli likt Rūdim skriet ātrāk, jo orientēšanās ziņā problēmu nebija. Finišēju ar 9. labāko laiku, tikai 5'15" aiz uzvarētāja. Jāapsveic Rūdolfs, kurš pirmajā gadā pie vīriem paspēja izskriet sudrabu! Rezultāti, spliti, GPS.
Garās distances finišs.
Garās distances karte.
Pateicoties pirmās dienas sniegumam, tiku iekļauts Latvijas izlases II stafešu komandas sastāvā kopā ar M.Sirmo un Jāni T. Sastāvs konkurētspējīgs uz medaļu (bijām reāli - bronza). Stafetē man 1.etaps. Skrēju to pārliecinoši, bet pateicoties izkliedes sistēmai praktiski no 2KP līdz skatītāju KP noskrēju viens, kļūdu nebija, bet ātrums arī noteikti bija zemāks. Kā izrādījās, tad visiem pa priekšu pārliecinoši skrēja Latvija I ar Andri Jubeli 1.etapā. Pēc skatītāju KP palika jautrāk, jo blakus parādījās cīņu biedri (LTU-1, LTU-2, EST-1, BLR-II, RUS-1). Pārsvarā es skrēju grupas priekšgalā, kas noveda pie liktenīgās kļūdas (40") - arī visus pārējos (puikas, kartē jāskatās!). Beigās vēl sanāca ņemt neizdevīgāko pēdējo farstu, tāpēc finišēju 6.v. (+28" pret 2.vietu un +2' pret LAT-1). Kopumā savu darbiņu izdarījis biju, lai komanda turpinātu cīņu par medaļām. JT cīnījās kā zvērs (šoreiz tāds mazāks un pūkaināks), bet pieļāvu laika zaudējumu pēc skatītāju KP ~uz 50", kas vēl vairāk attālināja mūs no bronzas (+1:01). Sirmacio pēc garās distances arī nebija tik žiperīgs, bet, neskatoties uz to, distances beigu daļā spēja izvirzīties bronzas pozīcijā. Nelietīgi Sirmacio izmantoja jaunā lietuviešu zvaigzne Aļģirdas (startēja 36" aiz M.S.), kurš "atsēdēja" un atvizinājās līdz distances beigu daļai, pēc kuras pateica "čau" un izrāva LTU-II bronzu. Tāds tas sports ir - 13" no kārotā cēlmetāla! Rezultāti, spliti.
Stafetes starts.
Pēc BČ bija ļoti īss laiks, lai kvalitatīvi atjaunots Pasaules kausa posmam, jo pa ceļam bija jāpaspēj aizstāvēt maģistra darbs un uzreiz pēc tās jādodas uz Oslo.
PK garo distanci īsti atcerēties nevēlos, jo jau ar pirmajiem soļiem distancē sapratu, ka nevelk un ātrums ir V75 grupas līmenī. Nepareiza izeja pirmajā garajā etapā un pazaudētas 3', otrajā garajā etapā nespēja paņemt KP pašā rajonā un vēl 5' klāt pie rezultāta. Kopumā distanci veicu tādā kā treniņrežīmā, jo vienkārši fiziski paskriet nevarēju, acīmredzot līdz kvalitatīvai atjaunošanās fāzei bija kā līdz mēnesim. Rezultāti.
Atkal priekšā bija 2 dienas atpūtas, lai pēc tam startētu sprinta distancē. Sprintam īpaši neiespringu, bet plāns bija izmantot to kā iesildīšanos priekš vidējās distances. Domāju, ka lielākā daļa jau zin, ka arī zviedri spēj pieļaut kļūdas sacensību organizācijā un dēļ nepareizi saprogrammētām SI stacijām visus rezultātus anulēja. Kopumā sprintu veicu tīri, izņemot ceļu varianti, kā arī tas, ka uz SI Air sistēmas kļūdas pazaudēju kādas 30-35", jo visas 3x nācās griezties atpakaļ un veikt tradiconālo atzīmēšanos. Godīgi jau vien ir, ka rezultātus anulēja, jo organizatori sacensību norises laikā pamanījās mainīt "gļukojušās" stacijas.
Pēdējais starts bija atlicis vidējā distancē, uz kuru, kā izrādījās, baterijas atkal bija nosēdušās un uz starta izgāju tikai ar gribasspēku. Iesildījos normāli un sajūtas uzlabojās. Saņemot starta brīdī karti, sapratu, ka būs daudz sarežģītāk nekā biju gaidījis, tāpēc uzreiz nolēmu nesteigties, bet mēģināt iztikt bez kļūdām un "izlaizīt" distanci. Diemžēl plāns neīstenojās jau uz 1KP, kur redzot jau īsto KP ieraudzīju arī 2' pirms manis startējušos Viliusu un bez liekas minstināšanās skrēju uz viņu, pieņemot, ka redzamais KP nav mans. Kļūda! Vilius bija drusku pazudis un no KP ne jausmas, tāpēc uzreiz metos atpakaļ un jā - mans KP.. pazaudēju 1'30" uz šo izgājienu. Atlikušo distanci veicu ļoti labi, jāpiemin, ka pie 3KP mani paņēma pa 2' somu cerība Oskari, ar kuru +/- kopā aizskrējām līdz arēnas šķērsošanai, pēc kuras nolēmu somu iznīcināt, jo atlikusī distanci bija ļoti viegla, salīdzinot ar distances pirmo pusi. Skatoties splitos, ļoti labi var redzēt, kādā līmenī noskrēju, jo no 15KP piezaudēju franču bārdai Tjerī tikai 21". Vieta varbūt necila (52.v.), bet ar skrējienu biju ļoti apmierināts un līdz kārotajam TOP40 un PK punktiem pietrūka mazāk kā kļūdu tiesas. Rezultāti, spliti.
Vidējās distances karte.
Lielos vilcienos jāsaka gan, ka izlases vadības noteiktu neizpildīju, jo gan garajā, gan vidējā bija jāieskrien TOP45, bet, ja mēs skatāmies uz pārējiem latviešiem, tad lielisku sniegumu visa PK laikā īsti nedemonstrēja neviens, ar izņēmumiem atsevišķā startā. Šobrīd droši varu teikt, ka startēt BČ bija kļūda, ja līmenī gribēja skriet PK. 
Tiekamies Jukolas naktī!