pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Garā par garu, zaļais par zaļu!

Arī es vakar atgriezos no Baltijas čempionātā, kurš norisinājās Kuršu kāpās. Iepriekš tur biju skrējis vienu reizi, kaut kad ļoti sen Takās. Bet tad biju slims un tieši Juodkrantē nestartēju. Protams, zināju, ka apvidus ir ļoti ātrs un kalnains, bet vietām arī pietiekoši prasīgs orientēšanās ziņā. Pēc 10dienu sildīšanas terapijas izskatās, ka būšu ticis galā ar pleca iekaisumu un nu tikai atliek saudzīgā režīmā padzīvot (vēl bez VFS treniņiem), lai neatsvaidzinātu traumu. Potītei gan vēl kāds laiks ir nepieciešams, bet arī ar to uz LČ jābūt visam OK.
Jau pirms starta bažījos par to vai spēšu garo distanci vispār veikt, jo ja ieskatās Polar Pro trainer, tad var redzēt, ka garākais treniņš pēdējā 1.5mēnesī bija bijis 21.aprīlī 16.2km... un Stipro skrējiena nedēļā, kad notraumējos skrietas bija tikai 2h... Pirms starta bija skaidrs, ka ātri sākt es nevaru, lai spētu izturēt līdz garam un ja būs spēks tad beigās skriešu cik varēšu. Mazais mērķis distanci veikt zem 6min/km. Startēju ar 20starta numuru. Sākumu netrakoju un skrēju vienmērīgi, bet jau pēc 4KP ieraudzīju baltkrievu par 3min. Pit-stops un kļūda uz 5KP, kā arī kļūda uz 6KP liedza noķert baltkrievu ātrāk kā pie 8KP, kur kopā bija vēl 18Nr. un 15Nr. Nolēmu nedaudz atpūstie un uz 10KP atsēdēju baltkrievam astē, kas noveda pie kļūdas. Uz skatītāju KP pie 7.1km ietriecu pirmo enerģijas želeju. Ceļā uz 12KP atkal palaidu baltkrievu pa priekšu, bija labs ātrums, jo visu etapu veicām lielākoties pa ceļu (kreiso pusi), bet pašās beigās ieskrēju citā bedrē, pretī skrien Terēze, bet muļķis es nepajautāju vai viņai nebija 42KP (it kā jau nedrīkst sarunāties). Atstaigāju gandrīz 1min.. sapratu, ka baltkrievs, lai arī ir ātrs bet nu rok, jo KP meklēja vsp vēl citur.. Distances lielākā kļūda sekoja uz nākošo KP, kad laikam pēc ātrā skrējiena uz 12KP galva nebija vēl īsti skaidra... jo domāju, ka KP ir kalnā nevis ieplakā.. pēc tam jau līdz karšu maiņai skrējās tīri labi, bet samērā lēni.. pēc trenera iedotā enerģijas dzēriena un želejas, kā arī uzsauciena, lai turpinu vien līdz galam, sapratu, ka labi man neiet.. īsti saņemties neizdevās un turpināju skriet tādā pašā ātrumā.. pēdējo garo etapu biju nolēmis iet pa ceļu, bet apejot aizliegto māju teritoriju pa labo pusi un igauņa (18.starta Nr.) nelielā ietekmē, lēnām nolaidos daudz par zemu un nācās celt visu kalnu.. šajā pašā etapā sekoja vēl viens pit-stops. Paspēju sadusmoties uz igauni, kurš sekoja kā uzmācīga muša visu šo laiku un izrādās, ka man bija palicis vēl viens ātrums, bet viņam nē. Uzbakstīju vēl 27KP un 28KP un tad jau finišēju. Mazo mērķi izpildīju 5:54min/km. Kopumā 17.52km ar 385m kāpumu pievarēju 1:43:16, kas deva 32.vietu no 57dalībniekiem. Kļūdās ~7min, kas liecina par to, ka šobrīd esmu galīgi negatavs, jo ātrums distancē nebija tāds, kādu gribētos. Apsveicu visus tos izlases dalībniekus, kuri izcīnīja medaļas garajā distancē. Rezultāti, grafiki.
Stafetē tiku loģiski iekļauts 3.komandā, kopā ar Atrjomu un Toļiku. Nolēmām skriet es, Toļiks un Artjoms (varbūt vajadzēja: Artjoms, es, Toļiks - tgd grūti spriest). Pirms starta nejutos labi, jo naktī slikti gulēju un par maz arī dzen. Iesildījos un palika jau nedaudz labāk. Visas 4 latviešu komandas uz starta līnijas stāvēja blakus. Valters pa kreisi un Artūrs pa labi. Starta brīdi nedaudz izbaudīju bezkaunību no Artūra, bet 1.etapa pieredze teica, lai jau puika skrien... Sākums padevās tiešām labs, jo 1KP paņēmu tieši aiz Kalvja, kamēr citi vēl savu farsta KP nebija atraduši. 2KP atkal kopā ar Kalvi un jau esam nedaudz priekšā. Tālāk drusciņ neizdevīgāks farsts, kā rezultātā pie 4KP esam kādi 5 skrējēji (es, Kalvis, Vilius, Yura un arī Artūrs netālu). Nenormāli stulba kļūda uz 5KP, kad praktiski visi pieskrēja mums klāt. Tālāk jau paliku viens, jo sadalījās farsti, man trāpījās dziļākais farsts iekš zaļā, nekļūdījos ne sekundi uz nākamo atkal neizdevīgākais - vistālākajā zaļā galā (tur gan 5" atstāju), kamēr tiku no zaļā ārā un līdz skatītāju KP biju paspējis iezaudēt aptuveni līdz 1.5min... tas protams bišku nosita garīgo, jo kļūdījies nebiju. Pēc skatītāju KP samulsums darīja savu un uz nākošo ļoti vnk KP atstāju gandrīz 1min, jo 2x nevarēju ieraudzīt KP prizmu.. uz 13KP 20" atstāju, jp domāju, ka KP ir 1nu kalniņu ātrāk zaļajā..pēc tam līdz 18KP viss +/- OK un saķeru tos, kuriem citi farsti bija.. uz 19KP iestājās aptumsums, jo aizvilku līdzi džekiem kļūda, kas maksāja praktiski vēl 1min, tad jau finišs, kurā gandrīz neatzīmējos. Analizējot grafikus, var ļoti labi redzēt, ka savu farsta variantu (BBBB) esmu veicis ar 2.labāko laiku (neskatoties uz visām kļūdām) un paskatoties beigas (BB - sakrīt ar Kalvi) esmu skrējis ļoti zolīdā ātrumā. Tātad varu secināt to, ka šoreiz vnk nepaveicās ar farsta variantu, jo nometot kļūdas (~3'20") tik un tā uzvarētāju laiku 1.etapā izskriet nevarēju. Liels prieks, ka pārējie komandas biedri cīnījās godam (8.vieta) un gala rezultātā visas 3 vīru elitas komandas ieskrēja 10niekā, mums pietrūka 2min, lai nokļūtu 6niekā. Apsveicu džekus ar sudrabu un bronzu!
Tgd neliels atpūtas mirklis un tad jau WOC nometne Francijā. Gribu to brīnumu redzēt. Vēl pa visam oficiāli varu pateikt, ka ar rudeni startēšu no cita skandināvu kluba. Turpmāk pārstāvēšu IK Hakarpspojkarna kluba krāsas. Varbūt tas būs iemesls, lai Mikus no politikas pievērstos atpakaļ orientēšanās sportam ar visu sirdi u dvēseli. Jāatgūst ātruma garša līdz LČ garajā!

pirmdiena, 2011. gada 16. maijs

XXVII SELL student games

Pēdējā lakā nu galīgi neiet tā kā bija saplānots kādu laiku atpakaļ. Traumas seko viena pēc otras, laikam likumsakarīgi, jo īpaši sevi nesaudzēju ar domu tikai un vienīgi ap orientēšanos. Stipro skrējienā iegūtās kreisās kājas traumas bija nopietnākas nekā sākumā domāju, jo nācās iztikt 4dienas bez jebkādām sportiskajām aktivitātēm. Satriektais augšstilba muskulis arī tik viegli nelaidās vaļā, bet pagrieztā potīte ik pa laikam atgādina par sevi ar asām sāpēm. Ja pats plecs liekas ir sadzijis, tad bicepsa muskulis gan tā nedomā un arī liek par sevi runāt.
Iepriekšējās nedēļas sākumā izdomāju, ka ir jāsāk k-kas darīt, jo nevaru mierā nosēdēt. Aizgāju uz trenažieriem un izrādījās, ka ar riteni varu tīri labi mīdīt bez sāpēm. Tāpēc visu nedēļu līdz XVII SELL studentu spēlēm to arī darīju. Kauņā ieradāmies 4dienas vakarā un guvām nepatīkamu kultūršoku, jo dzīvošana bija, maigi izsakoties, sūdīga (iepriekš tādā vietā nebiju palicis) un ēdināšana arī ne no tām labākājām - cīsiņi pankūkā, desa, cīsiņi bez nekā, olas un tas brokastīs..ar katru dienu tomēr ēdināša palika labāka.
1.diena - sprints. Tā kā sprints nav mana mīļākā disciplīna, tad īpaši negatavoju sevi startam, bet vnk devos paskriet. Pārsteigts biju par to, ka starta protokolos figurē šveicieši - pasaules čempiona Matthiasa Merza brālis Jonas Merz un vēl divi savulaik šveices junioru izlases dalībnieki. Distanci pats veicu bez kļūdām un tuvojoties finišam jau ar domām biju finišā, kas maksāja to, ka atzīmējos nepareizajā pirmspēdējā KP. Nepārbaudīju KP numuru, bet liekot identu finišā jau sapratu, ka pirmspēdējo KP paņēmu neīsto. Īpaši sarūgtināts jau nebiju, bet škrobe tomēr palika. Laiks nebija no sliktākajiem, tā starp 5.v. un 6.v. 1min aiz uzvarētāja. Vilius Aleliūnas noplosījās un 3.5km garo distanvi veica 12'59''. Guvu mācību - Tev vienmēr ir pietiekoši daudz laika, lai apskatītos KP numuru! Meitenes malači - atnesa sudrabu un bronzu. Rezultāti.
2.diena - vidējā distance. Šo distanci gaidīju ar lielāko nepacietību. Kaut pēdējos gados mēģinu vairāk koncentrēties uz garo distanci, vidējai distancei piemīt k-kāda burvība - skriet ļoti ātri, maksimāli strādāt ar kompasu un pielasoties pirms KP. Startēju gandrīz pats pēdējais un sacensību arēnā biju nonīcis vairāk kā 2h. Uzzināju pāris komentārus no finišējušajiem un devos iesildīties. Piekodināju, lai neviens man nesaka pašreizējā līdera laiku, nešaubījos, ka tas ir Vilius. Distanci sāku drusciņ neapdomīgi, bet kontrolējot virzienu, izdevās ielasīties pie paša 1KP. 2KP gandrīz maksāja kļūdu, bet to man izcēla. Tālāk jau biju sajutis tempu un kartes lasīšanu. KP lasījās viens pēc otra kā ogas. Neliela kļūdiņa uz 12KP, tikai tādēļ, ka neīstenoju sākumā izdomāto KP ņemšanas taktiku. Ātrums joprojām labs. Uz 14KP nesaprašanās ar kartes autora zīmēto zaļā un baltā meža robežu, kā rezultātā meklēju KP pie baltā un atklatā robežas. Tur atstāju 1'. Nolēmu nepadoties un turpināju kapāt. Nākošie 2KP bez problēmām, bet ceļā uz 17KP dabūju ļoti spēcīgi pa aci, kā rezultātā sagriezās lēca, apdomāju izņemt un izmest, bet atcerējos, ka līdzi uz Lietuvu nav rezerves lēcu. Acs ļoti sāpēja un lēca grauza. Uz 17KP īsais etaps un KP ir. Skrienot uz 18KP skrienu ar vienu aci, bet nespēju salasīt karti un noturēt virzienu - kļūda un vēl 1' atstāta. Par šo kļūdu esmu dusmīgs, jo palikuši vairs tikai 2KP. Vēl 10'' atstāju uz pimspēdējo KP un tad jau finišs. Apskatos pulkstenī un mazo mērķi noskriet zem 40' esmu izpildījis. Nolasu SI karti un esmu izcīnījis 2.vietu. 3.vietā atstājot Henrikas Pauzas. Viliusam zaudēju 2'18'' jeb tieši kļūdu tiesu. Esmu gandarīts, bet paliek nepadarīta darba sajūta, kas būtu bijis labāks par uzvaru pār Viliusu Lietuvā?!? Jāpiemin, ka spēcīgākais šī brīža Lietuvas sportists Gvildys abas dienas skrēja stadionā (1500m un 5000m) un darīja to ātri.
7.1km; 20KP; 2.vieta; 38'40'' (uz Polar 38'28''); 5:27 min/km; kļūdās 2'36''; rezultāti; spliti.
3.diena - stafete. Izvēlamies neko neekspermentēt un skrienam ierastajā kārtībā - es, Atis D. un Atis R. Pēc trešās nakts uz "ļoti" ērtā matrača un super labā paicona, nejūtos īsti optimāli, bet stafete vienmēr jākapā. Saprotam, ka cīņa stafetē būs ar vēl 2 komandām (VU (LTU) - Leonas Mockūnas, Vilius Aleliūnas un Jonas Vytautas Gvildys un UB (SUI) - Rathgeb Christoph, Stefan Lombriser un Jonas Merz). Pārsteidza, ka Vilius neiet pirmo etapu, tāpēc kā vienīgo reālo konkurentu 1.etapā uzskatīju Christoph
Rathgeb no Šveices (džeks 3000m skrien 8'43''). Starts un dodos skrējienā. Jau uz 1KP skaidrs, ka tomēr konkurentu nebūs, šveicietim cits farsts. Tā nu 1.etapu neierasti veicu lepnā vientulībā, cīnoties ar SI staciju modināšanu no miega (tracina šī lieta). Skatītāju etapā saņemu uzmundrinājumus un uzmanīgi veicot beigu daļu, kura bija ļoti zaļa, finišēju ar 1'20'' pārsvaru. Beigās gan sabakstīju gandrīz 1', bet tur reti kurš tīri izgāja. 2.etapā viss nostājās savās vietās - Vilius atnesa pārsvaru Gvildym un Atis D. nosargāja 45'' pārsvaru pār šveiciešiem. Diemžēl Atis R. nespēja līdz galam cīnīties ar Jonasu Merzu un finišēja 20'' aiz viņa. Interesanta stafete, iegūta bronza un labas emocijas, kā arī ļoti labas attiecības ar šveiciešiem. Labākajam laikam stafetē zaudēju 1'15'', tātad tīri izejot būtu turpat. Meitenes atkal noplosījās un visas komandas iznīcināja, iegūstot zeltu XVII SELL studentu spēlēs. Visi rezultāti un spliti.
Šo nedēļu pavadīšu veltot laiku savam zinātniskajam darbam un atpūšoties pirms , kur garā distance solās būt ļoti gara un fiziski smaga. Man tas būs pārbaudījums, jo pēdējā laikā neko tik garu neesmu skrējis traumu dēļ. Turpināšu mīdīt riteni, jo potīte pēc SELL spēlēm ir palikusi lielāka kā bija.

ceturtdiena, 2011. gada 5. maijs

Rise & fall

Virsraksts raksturo visu, kas pēdējā laikā ir noticis. Sākšu ar 10milu. Portugālē biju nolēmis, ka lai labāk sagatavotos 10milai aizbraukšu pāris dienas iepriekš, lai patrenētos līdzīgā apvidū. Paldies Maritai, kura piekrita mani pieņemt savā izstabā. Pirmajā vakarā pēc ielidošanas (27.aprīlī) biju kopīgā SNO treniņā, kurš bija blakus 10milas arēnai. Skrējām garos orientēšanās intervālus. Es tiku iedalīts vienā pārī ar Petr Losman. Uzreiz nebija viegli iebraukt pie Stokholmas reljefā, bet treniņa gaitā piešāvos un bez lielām problēmām, īpaši neiespringstot, spēju cīnīties ar savu čehu pārinieku. Nākošajā dienā uzskrēju ar karti pa Södertäljes vietējiem parciņiem ar domu vakarā piedalīties SNO treniņā, bet kļūdas dēļ aizgāju uz nepareizo izbraukšanas vietu kā rezultātā uzskrēju tempa treniņu pa slēpošanas trasi. Pēdējā dienā pirms 10milas īpaši neiespringu vakarā uzksrienot 40' ik pa 5' 15'' kāpinājumu - jutos vnk perfekti. 10milas diena pagāja diezgan daudz kustoties, jo arēnā ierados pusdienslaikā. Kopā ar Ozoniešiem aizgājām uz Tullingi, kur ieturējām pusdienas, kas kā vēlāk izrādījās bija nepareizā izvēle. Pirms starta nekad neēd pārtiku, kas izraisa šaubas! Tā šoreiz bija pica ar ananāsiem, garnelēm un bekonu... pasekoju nedaudz līdz sieviešu startiem, pagulēju un jau bija pienācis laiks gatavoties savam startam 1.etapā. Pirms starta jau jutu, ka k-kas nav ritīgi, jo vēders tāds mīksts, bet ko darīsi - jāskrien. Iesildoties jutos labi, tāpēc atlika tikai kapāt. Starts! Neliels apmulsums, jo džekus pagriež pa 90grādi nekā skrēja meitenes, ātri noorintējos, izvēlos aptuveno ceļu uz 1KP un sāku kapāt. Pirmā daļa pa lidlauka asfaltu diezgan nepatīkama, jo jūtu, ka kājas var ātri piedzīt, tāpēc nedaudz atlaidu gāzi līdz mežam. Man par lielu pārsteigumu, manis izvēlēto ceļu uz 1KP neviens no pirmajiem džekiem neizvēlas, tāpēc plānu nākas mainīt un sekoju baram... tgd papēto splitos un ceļu analīzē var redzēt, ka mans sākuma variants pa kreiso pusi un maksimāli daudz izmantojot ceļus ir bijis 3min ātrāks nekā es aizskrēju uz 1KP. Kopumā distanci veicu bez lielām kļūdām, bet lielākā problēma bija vēders, kurš pēc ātrās skriešanas uz 1KP atkal sagriezās tā, ka ceļā uz 6KP biju piespiedu pit-stopā, kur zaudēju kādas 30''. Ceļā uz 9KP atkal palika ļoti grūti ar vēderu, bet šoreiz noturējos līdz finišam. Arī uz 9KP es gribēju skriet apkārt pa labo pusi, kur gāja ceļš, bet neviens no priekšā esošajiem čaļiem to neizvēlējās - es arī neriskēju palikt viens. Grūti bija skriet pa ceļiem, jo nevarēju vēdregraižu dēļ attīstīt to ātrumu, ko būtu spējis. Skrienot nebija nekādas nojausmas, kurā vietā atrodos, bet kad ieraudzīju abas Halden SK komandas un Kalevan Rasti 2 komandu sapratu, ka nemaz tik slikti neiet. Reāli vienīgo kļūdu pieļāvu uz 13KP, kad izskrēju caur farstu, kurš bija ļoti neizdevīgs. Tur zaudēju kādu 1'. Paskatos kartē, ka līdz finišam vairs nav tālu un mēģinu skriet tik ātri cik tajā brīdī spēju. Finiša taisnē apēdu Halden SK 1 komandu un sev par lielu pārsteigumu finišēju 23.vietā tikai 2'13'' aiz līder Kiril Nikolov. Tad likās, ka ir OK, bet šobrīd pētot splitus un analizējot ceļu izvēles, var redzēt, ka varēja noskriet krietni ātrāk. Kļūdās esmu atstājis kādas 3', uz ceļu izvēli vēl kādas 3', bet arī pārējie ir daudz kļūdījušies. Pihkaniskat komandai gan neveicās, jo džeks jau 2.etapā atstāja veselu 1.5h, kas man galīgi nosita apetīti, sekot viņiem līdzi. Galu galā pēc mana veiksmīgā starta 1.etapā komanda finišējā 227.vietā. Ir pienācis laiks mainīt klubu, ko arī mēģinšu izdarīt, ja ne šajā sezonā, tad uz nākošo noteikti! 12.3 km, 17KP, 1:13:39. Rezultāti; spliti - kopējie, manam farstam; mans veiktais ceļš, starta video.
Vakar piedalījos arī Stipro skrējienā 3. Pirms starta biju domājis, ka būs easy running pārvarot šķēršlīšus, kopā 33. Iesildījos kopā ar 2kārtējo čempionu Krūmu, kurš teica, lai startā uzskrien ātrāk, ja grib tik priekšgalā. Startu paņēmu, kā orientēšanās stafetēs 1.etapā. Skrienu un brīnos, kāpēc neviens īsti neseko. 1.šķērslis - easy; 2.šķērslis - sāku pārliecinoši, pirmie 2 pakalni izdodas, 3šajā iegāžos iekšā, kas ritīgi izsita no ritma, uzraušos augšā un Krūms jau blakus. Tā nu tur lēkāju līdz pirsmpēdējā lēcienā neveiksmīgi piezemējos uz kreisās kājas un asas sāpes augštilbā un potītē. Lecu pāri pēdējam grāvim un piezemējoties tieši tas pats. Visu kreiso kāju savelk tādā kā krampī. Skrienu tālāk ar domu, ka atlaidīs - kājas galīgā vafelē.. izskrienot caur pirmo auksto ūdens šķērsli pilnīgs čau! Kājas atsakās funkcionēt un praktiski velkos uz priekšu pensionāru tempā, bet joprojām pa 2.vietu, priekšā jau tālu aiznesies Krūms. Sākās arī rāpšanās šķēršļi, kur lielas problēmas rada kreisā kāja un plecs arī pasaka, ka jābūt uzmanīgam.. Karoč doma izstāties, bet k-kas tomēr liek skriet tālāk.. kājas ļengenas, ritīgi auksti un uz 4m aukstās sienas nepietaupu plecu, kurā arī ieduras asas sāpes. Nu jau galīgi feelings zemē, māsa no malas uzsauc, lai stājos ārā... es neklausu un skrienu tālāk..lecot no riepām putās piezemējos uz tur sakritušām riepām un piedzīvoju super kritienu :D nu jau esmu lēnāks par bruņurupuci un aiz vien vairāk džeki man sāk apdzīt.. zem vilciena vsp domās lamājos un tad nāk kulmināca, jāpeld pāri dīķi kādi metri 20...dīķa vidū plaušas saraujas un ir ļoti grūti..labi, ka Ilmis mani pavilka līdz malai.. pēc tam jau aizvelkos līdz finišam, bet nezinu ne laiku ar kādu finišēju, ne vietu, bet tas mani īpaši neinteresē, jo zinu, ka turpmāk šādā pasākumā diez vai piedalīšos, jo sapratu, ka tas nav priekš manis, ja nu vienīgi komandā, kur nav jākapājas līdz asinīm. Prieks, ka Kristai individuāli izdevās iegūt 2.v., apsveicu Krūmu ar kārtējo čempiona titulu un Kalvi ar 2.v. CityFitness komandā. Šobrīd sajūtas, ka būtu izlaists caur gaļas mašīnu.. Un jā ūdens šķēršļi nav nākuši par labu, jo klepus arī ir foršs. Šeit varat iečekot fočenes un video. Karoč turpmākās 3dienas točna nebūšu skrējējs. Paldies Veselsdators.lv par atbalstu šajā pasākumā!
Ko es varētu ieteikt citiem, kas grib piedalīties šādā pasākumā:

1) nesākiet startā par ātru;
2) izmantojiet cimdus (man būtu noderējuši);
3) skrieniet ar naglām (man bija ideāli);
4) nedaudz mājās pagatavojies apvienot skriešanu ar šķēršļu pārvarēšanu, jo muskuļi to var nesaprast!;
5) pēc finiša ātri un aši saģērbieties siltās drēbēs!