pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

LČ Irbenē - viela pārdomām

Būs garāks raksts, pat ļoti garāks. Tātad jāsāk ar to, ka pēdējās 3 nedēļas gatavojos tieši šiem mačiem, liekot uzsvaru uz vidējiem treniņiem ar lielu intensitāti un 2x nedēļā arī ātrumus. Viss likās ideāli, lai neteiktu vairāk..
Vidējā distance. Biju aizmirsis mājās iepriekšējās kartes un nevarēju atsvaidzināt, kas tur īsti ir. zināju ka sagaida tuksnesis, purvi un labs priežu mežs, bet kur kas bija piemirsies. No rīta izskrēju rīta rosmi un jutos perfekti, varēs kapāt. Nonākot Irbenē sarunas ar džekiem un tad jau jāsāk gatavoties startam, tad notika pirmais nevisai pozitīvs notikums, kluba šefs Vilnis pasaka, ka ir atlase uz 1.komandu jāiziet arī man (es pret Ati; brāļi Sildi savā starpā), kaut gan pēc Klubu stafetēm teica, ka 1.etaps 1.komandā ir mans un pat biju pieteikts jau..nu neko, sāku apsvērt kā labāk rīkoties distancē - lēnāk, bet 100% droši par katru kustību vai tomēr skriet nedaudz ar risku. Par to domāju vēl iesildoties tieši pirms starta, katrā ziņā sāku lēnāk kā gribētos un jau uz pirmajiem 2KP atstāju kādas 30", pēc tam iejutos kartē un sāku skriet nopietni. Neliela kļūdiņa uz 10KP, kad izgāju nevirzienā ~20". Līdz 15KP kopumā viss gāja gludi un skatoties pēc grafikiem biju reāls pretendents uz sudrabu vai bronzu, jo zelts bija neaizsniedzams. Vidējais ātrums līdz 15KP uz km bija 5'29'' min/km.Tad sākās fatal error, bet kā izrādās ne man vien bija problēmas ar 16KP (Krūms, Sirmais, T.Sild), pēc šīs kļūdas iedomājos, bļin 1.komanda atā atā stafetei - tā bija jau otrā kļūda, uz nākošo KP vnk maucu, protams nevirzienā un atkal kļūda, pēc tam viens KP ideāli, un likās ka cerība tomēr uz 1.komandu paliek, uz 19KP it kā vnk etaps, bet tāds pagarš ar peldošām beigām. Izvēlos skriet gar kalnu un tur iet laba taka, nometos lejā purviņā un aiz tā jābūt KP aizskrienu uz it kā vajadzīgo vietu KP neredzu, ieraugu ka esmu par tuvu, jo tur tikai tas mazais kalniņš (izrādās pārpratums, biju jau īstajā vietā vnk KP no mana skatu punkta bija papardēs) noriņķoju 2min atgriežoties jau zināmajā vietā un še ku reku KP arī ir.. sapratu jau ka viss mačs ir beidzies un it kā jau skrienu vēl ļoti ātri, bet pamanos atstāt vēl gandrīz 1min uz 20KP.. tad jau beigas un finišēju ar nokārtu galvu... pēc 15KP līdz 20KP atstāju teju pilnas 6', pieņemot ka 16KP būtu paņēmis labi, bez kļūdas..vidējais ātrums līdz pēdējam KP 7'17'' min/km.. pensionāru temps.. medaļai zaudēju 3'46'' 5.vietai (A.Dandenam) 2'35''. Tā kā atlasi neizturēju tad bez jeb kādas runāšanas 2.komanda. Tu esi vajadzīgs tad, kad uzvari, jo sākumā brāļu Sildu piesaistīšana bija ar domu, ka Atis nevarēs pēc slimības augusta beigās paskriet un būs jāaizvieto, viņš pierādīja, ka var paskriet, es biju pierādījis, ka arī varu paskriet, KUR BIJA PROBLĒMA?!? Problēma obligāti jāizcīna zelts, vai ar parasto komandu tas būtu izdevies atliek vienīgi minēt..bet pēc 6 gadiem biju lieks (atlasi neizturēju) [es debitēju E grupā stafetēs tālajā 2004.gadā Latvijas olimpiādē kopā ar Bērci un A.Rešķi, man bija tikai 15 gadi tajā brīdī!!!, izcīnījām 6.vietu], pēc tam kopš 2005.gada startējām LČ V21E grupā nemainīgā sastāvā 1.etaps-es, 2.etaps-Atis, 3.etaps-Bērcis. Protams reāli apzinājos, ka arī šogad esam pretendenti uz zeltu un gribējās jau arī man to izcīnīt, bet ne jau tituls ir galvenais, galvenais bija attieksme kā tas viss tika nostādīts 6dienas rītā un pēc mana finiša. Neko biju gatavs 7dien cīnīties lai pierādītu, ka arī ar mani komandā varējām izcīnīt Vinim tik ļoti kārojošo 3 zelta medaļu pēc kārtas.
Stafete. Naktī ilgi nevarēju aizmigt, jo lauzīju galvu par visādām blakus lietām [6dien vakarā uzzināju, ka šajā mācību semestrī par 90% nebūšu budžetā, jo nebija tik laba vidējā atzīme, pavasarī vairāk laika veltīju treniņiem ne tik ļoti mācībām, bet likās ka vajadzētu pietikt] un vēl diezgan nopietni Ventspils olimpiskajā centrā naktī sala, dabūju pat apģērbties. no rīta piecēlos jau 6:30 jo vairāk nevarēju aizmigts, jutos neizgulējies un kaut kā ļoti ļoti noguris. Tātad viss ir galvā! Pirms starta gan jutos nedaudz labāk un bez cīņas garām nelaidīšu nevienu. Gribējās izcelt startu, bet neizdevās, jo startēju no otrās rindas, uz tilta pār Irbes upi biju 3šais aiz Kalvja un Laķa, kurš pārskrienot upi apstājās, jo nebija ne jausmas kur jāskrien :D
Starts
uz 1KP sākumā gāju ar visiem, bet tad izvēlējos savu variantu un pie KP biju uzreiz aiz Kalvja. Uz 2KP gribēju iet apkārt pa ceļu bet nebija, kas mani atbalsta, tāpēc nepametu grupu un lauzāmies cauri nātrēm, kas bija kļūda. Priekšā mums jau krietnu gabalu bija Krūms ar savu brigādi. mēģinājām ķert, bet pie 4KP kas bija farsts, visi izklīdām, es KP paņēmu ok, uz priekšā pamanīju Lauri Sildu no 1.komandas un Ati Rešķi. Neko nedomājot vilku viņiem klāt, bet šie iegāja kļūdā es automātiski arī, kā rezultātā dabūjām šķērsot purvu, kur ūdens bija brīžiem līdz viduklim. Zaudējā vismaz 1min tur un Krūms ar brigādi jau bija gabalā. Pēc KP salīdzinājām farstus nekas nekrīt, izvēlos skriet paļaujoties tikai uz sevi un līdz tuksnesim viss ok, tuksnesī priekšā pamanu atkal Sildu un Raivo Kivlenieku, tuksneša KP paņemu ideāli, bet uztaisu kļūdu uz nākošo, garām paskrien Atis R. ar Didzi Vīksni. Pēc kļūdas centos skriet ātri, bet kājas palika aizvien smagākas un smagākas.. līdz skatītāju KP daudz maz OK, redzu priekšā Bričku un aiz manis ir Kristaps Ozoliņš, pie skatītāju KP esmu priekšā Bričkam un Kristapam.
Skatītāju KP
Pēc tam it kā sākās distances vieglākā daļa, kurā pamanījos atstāt 3' un man garām pagāja Kristaps, kā arī noķēra Atis Rešķis un Sārs, kā arī pie 3KP no beigām Kalvis parādījās, tātad nemaz tik sūdīgi man nebija gājis. žēl ka skatītāju KP man nebija nekādas nojausmas kurš esmu un cik zaudēju, vienīgi dzirdēju ka Lauri esot netālu priekšā, kā izrādījās gandrīz 2min.. atkal tāds negatīvs fakts, jo tajā brīdī 2.komanda vairs neinteresēja.. beigās iznācu 7.vietā 7' aiz Krūma, nomest varēju kā minimums 5'30''. Likumsakarīgs 1.komandas triumfs ar 6' pārsvaru, mums izdevās izcīnīt 8.vietu, jo arī Timo nepadevās tīrs skrējiens unToms kā jau Toms šogad nav aizvadījis nevienu skriešanas treniņu, tikai cik orientējies un ļoti daudz spēlējis bīču. Rezultāti šeit.
Nobeigumā zinu, ka pēc šīs sezonas kaut kas mainīsies, kas tieši tas paliek pie manis, kādam tas nepatiks, bet man patīk dzīvot ar cilvēcīgu attieksmi ;) Nākošais mērķis LČ maratonā, šogad viena medaļa ir jāņem! Vēl priekšā NIKE RIGA RUN 10km, SM vidējā distancē, 25manna, Halikko. Will see.

7 komentāri:

Kristaps Ozoliņš teica...

Vai ne es ar domāju pa ceļu, bet nu jā, ko tad es elites čaļiem, tāpēc ar turēju vien līdzi, ja būtu vilcis pa ceļu, mok skrietu līdzi. :D
Pēc 4. pazaudēju jūs jo man bija tas punkts tālāk, tuksnesī tevi ieraudzīju atkal. Šķiet, ka tu pazudi pēc skatītāja. Principā es biju negatīvi pārsteigts par tavu un Kalvja ātrumu distancē, jo ar piespiešanos es tomēr varēju turēties līdzi un pat sekot līdzi, kur skrienam. Dažu brīdi gan es jutu, ka Kalvis ieslēdz turbo, bet nu tas it kā bija izturams. Starp citu es ar izbridos tajā trakajā purvā tikai citā vietā. Pēc būtības šķiet, ka labāk pat būtu skrējis apkārt pat tad kad biju pieskrējis klāt pie paša purva, bet nu tev jau bez variantiem...
karoč, trenējies un audzē ātrumu ;)

Lapsa teica...

Tur jau tā lieta, ka jāiemācas arī stafetē pašam pieņemt lēmumus, es to neizdarīju, jo tomēr tā nedrošība, ka ja nu nav ātrāk.
Starpcitu arī es nezinu, kur Tu paliki pēc skatītāja :D jo it kā uz to garo etapu nekļūdījos, pēc tam gan uz 18KP atstāju daudz, biju šokā ka iznāci pirms manis - tas liecina, ka neesi nemaz tik švaks. Welcome back un elite.
p.s. es arī biju izbrīnīts, ka Kalvis tik lēnu skrien jau no paša sākuma.

Anonīms teica...

Jāni, Viļņa lēmums bija pareizs, lai cik arī Tev nepatīkams.
Ja gribi pāriet uz citu klubu, tad ej, bet publiski neraudi, vīri tā nedara....

Kristaps Ozoliņš teica...

Lai tik nāk uz Madonu, būs riktīga triecienbrigāde. :D

Anonīms teica...

Pēc manas teorijas Tev bija aplams uzstādījums pirms vid distances. Riskēt, neriskēt, bla, bla, bla.... Mans uzstādījums allaž ir bijis tīra distance. Lai pašam prieks un gandarījums. Mani vairāk apmierina 9-ā vieta ar tīru distanci, nekā 3-ā ar kļūdām. Kad varu pats sev pateikt ka viss ir izdarīts kā nākas un neko nevaru sev pārmest, vienkārši daži citi ir biku stiprāki. Iekšējais gandarījums ir primārais. Uzskatu, ka ar šādu filozofiju arī nonāk pie stabiliem un labiem rezultātiem. Jā, pie šādas filozofijas nedaudz kritīs ātrums, bet parēķini cik % no kopējā rezultāta Tev allaž veido kļūdas. Nomet ātrumu par tikpat % un koncentrējies uz tīru distanci.
Tavs prāts bija nodarbināts ar prēmiju un algu (vietu 1-ajā komandā). To nu ir teikuši daudzi stāri, ka par atalgojumu tādos brīžos nedomā. Tas tā, viela pārdomām.

Lapsa teica...

es runāju par attieksmi, MANS blogs ko gribu to rakstu. kārtējais anonīmais alkoholiķis ;)
Kristap -->respect tev +

Anonīms teica...

Nop. Mans koments pazudis / nav ievietojies ?