Alive!

Esmu klusējis pietiekoši ilgu laiku, kam ir bijuši dažādi izskaidrojumi, bet pats svarīgakais ir tāds, ka pēc pēdējā novembra skrējiena "Patriots" man tika veikta apendicīta operācija, jo sāpes vēderā bija apnikušas un nolēmu ziedot mēnesi, lai gūtu pārliecību, ka tas tiešām ir apendicīts, jo gan asins analīzes, gan USC izmeklēšana problēmas neparādīja. Atgrieza, ielika kameru un konstatēja, ka jāņem ārā, jo man bija hronisks apendicīta iekaisums, kas rodas tad, ja ir pārciest (veiksmīgi!) akūts apendicīts. Man paveicās!

Ar decembra pēdējo nedēļu atsāku lēnām kustēties un janvārī jau kopumā trenējos iepriekšējā gada apjomā (stundu skaitā), jo īpašu uzmanību esmu pievērsis spēka/izturības/lokanības vingrinājumiem.

Pēdējo februāra nedēļu pavadīju saulainajā Spānijā kopā ar savu jauno ārzemju klubu. Kopumā nometne izdevās augstā līmenī, jo bija iespēja trenēties kopā un dzīvē redzēt kā to dara pasaules TOP atlēti (beļģis Yannick Michiels, mūsu pašu Edgars Bertuks un Mārtiņš Sirmais, skots Scott Fraser, krievs Gleb Tikhonov u.c.). Nometni iesāku ļoti spēcīgi, jo pirmajā kopējā nakts startā, kas bija kā stafetes imitācija, izcīnīju uzvaru, apsteidzot finišā Glebu, bet nākošās dienas vakarā pēc skriešanas tehnikas treniņa stadionā sāku just dīvainas sajūtas kaklā. Nākošajā rītā piecēlos ar piepampušiem limfmezgliem, kas vēlāk pārgāja kakla sāpēs un iesnās. Tā arī atlikušo nometni nomocījos, skrienot +18grādos ar buffu un dzerot tējiņas. Loģiski, ka nometnes beigās plānotajās WRE sacensībās Andalucia O meeting biju nekāds un uz starta izgāju negatavs, īstais risinājums būtu bijis nestartēt vispār, bet kāre iegūtu kādu WRE punktu ar domu, ka varbūt nav tik traki un varēšu savākties... Wrong! Zemāk kāds jauks attēls no saulainās Spānijas.

 Stadions

 Sprinta terniņš El Portil

 Stadions #2

AoM vidējās distances arēna

Tālāk atpūta no nometes ar nākamās nometnes skatu Latvijas izlases sastāvā Liepājā, pēc kuras sekos sezonas nopietnais atklājums marta beigās Zviedrijā. Līdzīgi kā pagājušogad, arī šogad plānoju sevi vairāk atrādīt gan uz asfalta (Skrien Latvija), gan meža takās (Stirnu Buks).

NEražīgais rudens

Laiks pielikt punktu 2014.gada sezonai, tāpēc īsumā par pēdējā laika aktivitātēm. Iesākšu gan ar to, ka JĀ, oficiāli esmu pievienojis leģendām apvītajam somu klubam Turun Metsänkävijät un nākošajā gadā startēšu melnā formas tērpā! Lēmumu pieņēmu patstāvīgi vēl pirms pēdējām lielajām starptautiskajām stafetēm un šis lēmums manī bija nobriedis - nepieciešamas pārmaiņas! Vai esmu izdarījis pareizi jebšu nepareizi es nespriedelēšu, bet uzskatu, ka izdarīju pareizo izvēli. Par to pārliecināsimies nākošajā sezonā! Laiks sportiskajām aktivitātēm.

Septembra beigās startēju Valmieras pusmaratonā, kur skriešanai ideālos apstākļos izskrēju jaunu PB pusmaratonā un šobrīd mans labākais oficiālais rezultāts ir 1h14min28sek. Vieta kā jau šogad ierasts, ņemot vērā fizisko gatavību, 8.v. absolūti un 5.v. savā grupā.  

Valmieras finišs

Nedēļu vēlāk bija starts vienam no rudens gaidītākajiem startiem - LČ o-maratonā. Ņemot vērā pirms nedēļas iespēto Valmierā, devos ar lielu pārliecību par saviem spēkiem. Diemžēl nācās vilties, jo nebiju gatavs konkurentu taktikai, kurā man bija jāuzņemas līdera loma jau ceļā uz 1KP, kā nekā vienmēr biju bijis tas, kurš sēž aizmugurē un īstajā brīdī dodas izšķirošajā atrāvienā cīņā par medaļām. Šoreiz orientēšanās detalizētajās kartes daļās kliboja, neskatoties uz to, ka ātrums bija pat labāks kā medaļniekiem, nācās samierināties ar 4.vietu, kas noteikti nebija tas, kāpēc es stājos uz starta līnijas. Rezultāti.

LČ O-maratona starts

Pēc o-maratona sāku briest pēdējam starptautiskajam pasākumam Skotijā PWT (Park World Tour), bet pa ceļam izmantoju iespēju un visus startējušos 'samīcīju' pēdējā Latvijas Kausa posmā Siguldā. Distace ar kopējo startu un bez izkliedes - ko gan labāku es varu vēlēties?! Rezultāti.

Siguldas rudens

Uz Skotiju piekritu doties, lai apostītu gaisu sprinta kartēs, ņemot vērā, ka nākošgad Latvijas izlasei meža distancēs ir tikai 2 vietas, tad varbūt būs jāizmēģina veiksme sprintā, attiecīgi tad gatavojoties. Par sprintiem Skotijā varu teikt tikai to, ka tie priekš manis bija ļoti izaicinoši un aizraujoši. Edinburgā spēka bija daudz, bet ceļa izvēles vairākos līmeņos orientējoties kliboja. Gala rezultātā 41.vieta no 82 dalībniekiem. Stirlingā jau ierados ar nelielu Skotu zemes orientēšanas pieredzi, tāpēc biju krietni uzmanīgāks uz ceļa izvēlēm, bet tik un tā atstāju savu daļu laika, bet vieta nedaudz labāka - 29.vieta no 76 dalībniekiem. Sacensību oficiālā mājas lapa.

Edinburga

Pēc PWT ņēmu dalību Latvijas izlases īsajā un man neplānotajā treniņnometnē, lai iepazītos ar jauno izlases galveno treneri, somu speciālistu Jari Ikaheimonen. Vai būs labāk?! Will see! Noteikti būs savādāk, es ceru!

Kā sacensību sezonas pēdējo startu biju plānojis Siguldas kalnu maratona garākajā (54km) distancē. Šogad apzinājos, ka noteikti nebūšu tik spēcīgs kā iepriekšējā gadā, tāpēc cerēju uz pareizu taktisko noskaņošanos un sabarošanos pirms gaidāmā skrējiena. Viss pa lielam gāja kā pēc plāna un turējos cīņā par godalgotajām vietā, bet jau pie 2h20min sāku just, ka kājas iet ciet un skriešana sāk palikt ļoti apgrūtinoša. Pēc 27km nolēmu nedaudz paiet ar cerību, ka kājas atlaidīs. Nogāju 4km... nekā. Paskriet bija neiespējami. Jāmin fakts, ka 31km man garām paskrēja Kristaps Magone, kurš galu galā finišēja 3.vietā, bet es devos uz finišu bez rezultāta. Kā izsecināja sporta apavu pārdevēji - Adidas XC Kanadia bija nepareizā izvēle, jo pie esošajiem apstākļiem (sasalušās zemes) skriešana ar šiem apaviem bija trakāka kā pa betonu!

Ar 1.novembri nosacīti esmu uzsācis gatavoties jaunajai sezonai, tāpēc treniņi ir kļuvuši regulāri. Kāpēc nosacīti?! Tāpēc, ka joprojām veselība nav perfektā gatavībā, lai varētu trenēties tā kā to darīju pēdējos 2 gadus.

Vērā minams notikums bija 8.novembrī Vaidavā, kad debitēju rogainingā kopā ar Zani un Valdi. Ideāls pasākums garajam treniņam. Diezgan perfekti izplānojām sev atbilstošo maršrutu, kuru veicām ar uzviju un 25min rezervi. Finišējām 4.vietā XO grupā ar nieka 3 punktu atpalicību no 3.vietas un 4 punktu atpalicību no 2.vietas. Pie šāda iznākuma varu teikt, ka bija iespēja mums savākt vismaz 6 punktus vairāk, bet plānojot, mēs nebijām rēķinājušies ar cīņu par godalgotajām vietām un tā jau izdarījām vairāk kā bijām plānojuši. Visi rezultāti.

Draudzīgi tuvojamies finišam!

Mūsu veiktie 42km (atver jaunā cilnē)

Pēdējie divi notikumi saistīti ar Latvijas valsts svētku svinēšanu, kur 11.novembrī arī debitēju Lāčplēša nakts kausā un paliku 4.vietā, bet 15.novembrī skrēju skrējienā "Patriots", kur idejiski devos pēc uzvaras, bet zaudēju portugāļu skrējējam, kurš skrējienam pieteisās sacensību dienā. Par šo skrējienu gan paliek neliela rūgtuma garšā, jo vienmēr ir patīkami uzvarēt, it īpaši, ja pasākums notiek pirmo reizi! Rezultāti.

Finišs "Mangaļu" mājās

Šobrīd - turpinu trenēties, bet šoreiz vairāk ar galvu un ķermeņa sajūtām! Nākamais - TuMes Jukolas nometne novembra beigās.

Rudens čempionātu laiks

Tā kā jutos pietiekoši gatavs fiziski, tad biju akceptējis savu dalību Latvijas izlases sastāvā Pasaules militārajā čempionātā Austrijā. Dienu pirms došanās uz čempionātu vēl uzskrēju taku skriešans sacensībās "Āžu kalna stirnu buks", kuras tika organizētas pirmo reizi. Sākumā biju plānojis garāko distanci, bet apsverot atjaunošanās laiku un WMOC tuvumu, nelēmu atteikties no šīs domas un startēju 17.3km garajā distancē. Uzvara finišā diezgan droša, bet jāatzīst, ka sajūtas distances pirmajā pusē nebija tās rožainākās.

Āžu kalna stirnu buks

WMOC sākās ar vidējo distanci, kurā jutos ļoti spēcīgs tieši fiziskajā ziņā, bet pēc 1/3 distances parādījās pirmās neuzmanības kļūdiņas, tās ātri izlaboju, bet neņēmu vērā un turpināju skriet ļoti ātri, kas pārvērtās ļoti sliktā tehniskā izpildījumā no 17-20KP, kur kopā zaudēju ~2'. Vajadzēja piebremzēt... Pie ārā apvidus nācās samierināties vien ar 47.vietu. Rezultāti no vidējās distances.

WMOC vidējā distance

Garo distanci biju nolēmis skriet nedaudz mierīgāk, jo apzinājos, ka 100% gatavs šai distancei vēl neesmu. Kopumā varu teikt, ka veicu pieņemamu skrējienu līdz pirmspēdējam KP, uz kuru atstāju gandrīz 4'. Varu tiekt godīgi, ka par ātru sapriecājos, ka finišs tik tuvu. Protams, distancē bija vēl šādas tādas kļūdiņas + ne tie optimālākie ceļu varianti, bet izšķirošo lomu, kāpēc netiku iekaļuts stafetes komandā nospēlēja kļūda uz pirmspēdējo KP. Vērts ir pieminēt, ka pie šī KP mani noķēra par 8' Leonid Novikov, bet līdz finišam spēju no viņa tīri aizskriet par 10", par ko pēc tam saņēmu glaimojošus vārdus no 2013.gada pasaules čempiona vidējā distancē un stafetēs. Galu galā vēl necilāka vieta finišā - 52. Rezultāti no gatās distances.

Atpūtas dienā devāmies uz Grācu. Man patika, skaista pilsēta, garšīga pica un ļoti daudz selfiju, bet par to, ka pie starta netiek pielaista mūsu otrā komanda ar Lauru Vīķi sastāvā, uzzinājām iepriekšējās dienas vēlā vakarā, jo šāda komanda skaitās sastādītā un čempionātā dalību ņemt nedrīkst, tāpēc es startēju VIP race, kad visas komandas bija finišējušas stafetē. Īpaši censties necentos, bet distance man ļoti patika, jo nācās pacīnīties arī ar igauņu garāko vīru Kristo, bet dēļ kļūdas uz 10KP (farsta KP) nācās viņu pazaudēt un beigās finišēju 2.vietā.

WMOC VIP race (stafetes distance)

Pēc WMOC nekāda atpūta netika plānota un uzreiz devos atpakaļ uz Latviju palīgā savam klubam OK "Ape/Alūksne" Klubu stafetēs, kur skrēju pirmo etapu, lai atsvaidzinātu savas prasmes, jo pēdējais starts 1.etapā bija Baltijas čempionātā un tur es izgāzos kā veca-sapuvusi sēta. Šoreiz viss bija pilnīgi citādi un pārliecinoši kontrolēju notikumus mežā visas distances garumā un finišēju pirmais. Ja vēl tas viens KP nebūtu bijis nocelts, tad pārsvars pār konkurentiem būtu pietiekoši iespaidīgs. Ar Edgaru pēdējā etapā spējām tuvoties labākajām komandām un finišējām 11.vietā. Potenciāls komandai ir!

Action - Klubu stafešu skatītāju KP

Nu bija pienācis laiks vienam no rudens kulminācijas pasākumiem - LČ vidējā distancē un stafetēs. Beidzot jutos tiešām spēcīgs, bet jāatzīst, ka orientēšanās tehnika bija atstāta novārtā dēļ traumas, jo tā liedza daudz laika pavadīt apvidū. Vidējā distancē no visai labvēlīgas pozīcijas startā finišā ieņēmu savu (domājams) zemāko vietu līdz šim elites grupā... Ja distances lielākā daļa bija līmenī, tad beigu daļā vairs neatradu spēku, lai bez kļūdām paņemtu saknes purvā un purviņu kartes (NE)izzīmētajā daļā, ieskrienot papardēs, sorry, reljefs pazuda, varbūt trūka vēl kādas raustītas pushorizontāles... 23.vieta finišā ar atpalicību no labākajiem kā līdz mēnesim, bet paanalizējot splitus reāla bija 4.vieta un nekas vairāk. 

LČ vidējā distancē

Pēc šādi veiktas distances man tiešām nemaz negribējās startēt stafetē, bet labāk vnk paskriet pa ceļu. Nācās savākties, jo principā komandas sniegums bija manās rokās - atkarīgs kā veikšu pirmo etapu. Labi, ka esmu iekrājis šādu tādu pieredzi un uzklausot Lauri norādījums, ka man nevajag uzvarēt 1.etapu devos distancē. Minūti pirms starta zināju, ka viss būs čikiniekā - jutos pārliecināts, neskatoties uz IK Ausekļa mazajām piezīmēm... ar nerviem man viss kārtībā ;) Distanci veicu ļoti pārliecinoši, varbūt pat pārāk droši. Visu laiku turējos drusciņ aiz visiem, kuri skrēja man pa priekšu, ļāvu lai puikas navigē, bet pats mierīgi vācu savus farstus. Ceļā uz skatītāju KP sāku kāpināt tempu, jo distances pēdējā daļa bija skrienamāka. Lēnām pa vienam vien visi konkurenti atbira vai nespēja vairs savākt savus farstus, izņemot Artjomu, kurš pie skatītāju KP zaudējot 28" spēja mani saķert. Mans vienīgais izskaidrojums ir pirmais farsts aiz skatītāju KP, jo man nekļūdoties ne sekundi viņš spēja atspēlēt 21". Finišā man nebija ko likt viņa spurtam pretī un mierīgi finišēju 2.vietā ar 4" atpalicību. Pateicoties Lauri Silda un vēl vairāk Edgara sniegumam pēdējā etapā, izdevās uzvarēt visnotaļ bez lieka stresa. Good work! Rezultāti. Pēdējos 8 LČ stafetēs mūsu kluba komandai 5 zelts, bonusā 2 sudrabi un viena bronziņa. Un jā, mēs vēl skriesim "pāris" gadiņus šādā vai līdzīgā sastāvā :)! Rezultāti no LČ vidējā distancē un stafetē.

Stafetes izpildījums

Zelts

Kas tālāk?! Gatavojos LČ o-maratonā, pēc kura būs mikro cikls, lai sagatavotos pēdējam startam šajā sezonā Latvijas izlases kreklē - PWT Skotijā un sezonas noslēgums sekos Zviedrijā ar Smalandskavlen. Pagājušā sestdienā uzskrēju testa 10km skrējienu Kronvalda parkā, kur bez lielas piepūles uzvarēju savā grupā. Diskutējams ir vai tur sanāca 10km vai nē, bet tas šoreiz nav svarīgi. Šo svētdien tiekamies Valmierā, kur ož pēc otrā pusmaratona, jo Asics/Veikals maratons komandas biedri mokās ar traumām(-iņām).

Izskrienam Rīgu

Paldies Isostar, Suunto, OK "Apes/Alūksne" un individuālajiem atbalstītājiem par to, ka bija un ir kopā ar mani, neskatoties uz nevisai izdevušos sezonu! Turpinam skriet :)

Keep going!

Kārtējais ilgais klusēšanas laiks ir pagājis un ir pienācis laiks uzrakstīt par to kā man ir gājis un par plāniem tuvākajā nākotnē.

Varbūt dažiem likās nesaprotama mana izvēle nestartēt PČ, jo pirms PČ Itālijā atgriezos sacensību apritē, bet... Tas bija Latvijā un distancēs, kuru garums nepārsniedza 12km uz cietā seguma praktiski bez kāpumā. Tagad visu pēc kārtas.

28.06. Kāpas 2.diena WRE - biju nolēmis startēt, neskatoties uz to, ka skriet biju atsācis 5 dienas iepriekš. Izdevās pietiekoši zolīds skrējiens, bet ļoti smags, jo fiziski biju ļoti tālu no līmeņa, kurā gribējās skriet. Muļķīgi kļūdījos uz ne to grūtāko distances KP, kur atstāju ~1'45''. Dienā ieņēmu 11.vietu +5:08min pret uzvarētāju J.V.Gvyldi, bet tikai +1:08min pret 5.vietu, kas būtu vērtējams kā izcils starts konkrētajos apstākļos.

29.06. RigaEco trail - izmantoju Isostar piedāvāto iespēju bez lielām ambīcijām, bet piedalīties kā lēnajā garajā treniņā, sastādot kompāniju Zanei. Bija patīkams pasākums, neskatoties uz slapjajiem laikapstākļiem. Izskrējām tādas vietas Rīgā, kurās citkārt noteikti neiegrieztos.

Distancē.

06.07. Skrējiens apkārt Vaidas ezeram (11,7km) - diena, kurā bija plānots izlidot uz Itāliju, kādam varbūt atkal nesaprotama mana izvēle, jo es taču skrienu sacensībās, bet atkal šeit ir bet... vidējais ātrums uz km kādā konkrētajā brīdī varēju paskriet bija 10-15sek lēnāk kādā varēju paskriet pirms iepriekšējā PČ, kā arī pagājušā rudenī. Ko es darītu Itālijā?! Skrējiens Vaidavā sagaidīja ar ļoti svelmainiem laikapstākļiem, kuriem nebiju gatavs, bet aizvadot pirmo intervālu treniņu nedēļas gaitā pirms skrējiena, biju gatavs pacīnīties par TOP3. Mērķi izpildīju, bet normālu ātrumu spēju noturēt tikai pirmos 6km, pēc tam temps strauji kritās un atlika tikai izdzīvot. Absolūti finišēju 3.vietā, bet grupā ieņēmu 2.vietu +2:03min pret uzvarētāju.

It`s hot in here.

12.07. Jelgavas nakts pusmaratons, kur startēju savas komandas Asics/Veikals maratons sastāvā 10,5km skrējienā - biju aizvadījis vēl vienu intervālu treniņu un sajūtas lēnām sāka uzlaboties. Zinot Jelgavu un tās līdzenumus nešaubījos, ka būs ātrs skrējiens, kuram vēl īsti gatavs varētu nebūt. Paņemot un noskrienot vēl liekus 350m dēļ organizatoru kļūdas par TOP3 bija jāaizmirst, jo nācās ļoti iespringt, lai apdzītu daudzus garām paskrējušos sportistus, kas prasīja papildus enerģiju. Rezultāts, protams, visai vadošajai sportistu grupai bija vismaz par 1' sliktāks nekā citos 10,5km skrējienos t.sk. arī man, kas finišā deva 8.vietu absolūti un 5.vietu grupā +1:45min pret uzvarētāju.

Skrējēju brigāde.

19.07. Zemessardzes vasaras sporta spēles - kā jau pēdējos gados ierasts, tad šis pasākums ir ieplānots un neatņemama vasaras sastāvdaļa. Kārtējo reizi piedalījos orientēšanās komandas sastāvā, kur uzņēmos lielāko darba apjomu. Orientēšanās formas tērpā ar atkāpi - bez jakas un cepures dēļ karstajiem laikapstākļiem. Kārtējo reizi pievīla komandas trešais dalībnieks, kuram nepadevās viens KP, bet katram ir jāpaņem vismaz 3KP, kas ir sacensību nolikums (uz to zaudējām 15', bet uzvarētājiem tikai 6'). Palikām 4.vietā un 1' attālumā līdz 2.vietai.

02.-03.08. Siguldas kauss 5.vieta kopvērtējumā - sacensības, kurās nevarēja nepiedalīties, ņemot vērā to, ka WOC2018 būs konkrētajā apvidū un mums bija paredzēts ievākt informāciju, lai izmantotu to distanču analīzē. Kārtējo reizi uz ambicioziem plāniem nemērķēju, jo pēdējās nedēļās biju normāli trenējies un nenormāli karstais klimats, kurš valdīja Latvijā, ne tuvu nav mans sabiedrotais. Abās dienās spēks pietika ~1h distances, kas bija krietni par maz, lai distances veiktu kvalitatīvi. Abās dienās rupjajās kļūdas kopā palika ~12', plusā veicot distanču analīzi pēc sportistu iedotajiem GPS datiem ļoti daudz laika zaudēju atsevišķos etapos uz ceļa varianta izvēli. Katrā ziņā sacensības noderīgās, skatoties uz 2018.gadu. Ideāli būtu, ja šādā veidā tiktu analizētas treniņnometnes gatavojoties konkrētām sacensībām (EČ, PČ utt.), jo tas dod papildus informāciju par apvidu un labākajiem ceļa variantiem, kuri dažkārt var likties pilnīgi neloģiski.

Meža stadionā.

09.08. Kuldīgas pusmaratons - šoreiz pirmo reizi debitēju īstā pusmaratona distancē 21,097km, jo jutos pietiekoši gatavs tam un vajadzēja komandas pastiprinājumu tieši šajā distancē, kas gan galu galā nenesa vēlamo pienesumu punktu izteiksmē. Diena joprojām bija pietiekoši karsta, tāpēc distanci sāku mierīgi un stingri pieturējos pie plānotā tempa (3:30min/km), jo zināju, ka šādām ātruma esmu gatavs visu pusmaratona distanci. Starts izdevās kvalitatīvs, jo prātīgi sākot, spēju distances laikā tempu kāpināt un veicot distances pēdējo apli visātrāk (4.ātrākais pēdējā apļa laiks starp visiem pusmaratonistiem), reāli tuvojos TOP6 absolūtajā vērtējumā, kas arī bija pirmsacensību mērķis. Beigās pietrūka 22sek, lai ieskrietu labāko 6niekā un ar rezultāti 1h:15min:29sek ierindojos 8.vietā, grupā ieņemot 5.vietu. Kopumā ar startu esmu ļoti apmierināts, jo vidējāis ātrums uz km 3:31min, bija praktiski tas, ko biju plānojis. 

Dzer.

Kas tālāk?! Tālāk jūtos pietiekoši gatavs, lai sezonas otro pusi aizvadītu pietiekoši kvalitatīvi un spētu pacīnīties par godalgotajām vietām sacensībās, kurās startēšu. Neiztiks arī bez Latvijas izlases formas tērpa, jo startēšu Pasaules militārajā čempionātā Austrijā, kā arī Pasaules Parku tūrē Skotijā, uz kuru esmu saņēmis ielūgumu, neskatoties uz visai bālo šīs sezonas sniegumu starptautiskajā arēnā. Keep going, I`m alive!