Ir sākusies ražas novākšana

Pēc WUOCa paņēmu 2 nedēļas brīvākas, jo forma nebija tā labākā un karstums bija mani izsmēlis. Pēc tam vienu nedēļu iekustējos, lai ar 30.jūliju sāktu gatavoties rudens sezonai. Šodien ir pirmā diena, kad ir pilnīga brīvdiena treniņplānā. Augustā katru nedēļu esmu startējis kādās sacensībās un jāatzīst, ka esmu to darījis itin veiksmīgi.

Šogad pirmo reizi startēju EFOLā (European Forester`s Orienteering Championship), kas kalpoja par orientēšanās prieka atgūšanu, lai apjaustu kādā stāvoklī atrodas mans ķermenis. Kopumā ļoti pozitīvs pasākums, kur vidējā distancē izdevās izcīnīt sudrabu, zaudējot Dzīvajai leģendai tikai 1sekundi, bet stafetā tiku pie bronzas, jo šoreiz Artjam nesanāca tas labākais skrējiens pirmajā etapā. Uz Druskininkiem noteikti aizbraukšu vēl, jo ļoti jauka pilsēta, kur var labi atpūsties. Paldies biedrībai Meža Sports par iespēju startēt. Rezultāti pieejami šeit. 

Nākošanā vīkendā startēju Igaunijā Koprakarikas 3dienu sacensībās. Šoreiz jau apvidus bija krietni skarbāks un prasīja lielāku fizisko piepūli. Mērķis bija kopvērtējumā izcīnīt vietu 3niekā, bet pa lielam laba diena orientēšanās tehnikas izpildījumā sanāca tikai pirmā, jo abās nākošajās atstāju par daudz laika kļūdās. Galu galā paliku 2.vietā, piekāpjoties kaimiņzemes vienam no labākajiem orientieristiem Timo Sildam. Jāpiezīmē, ka visas dienas nestartēja Olle Karner un Andreas Krass. Rezultāti pieejami šeit.

Pēc Igaunijas nevarēju izlaist pašmāju orientēšanās svētkus Malienas Kausus, jo tā bija pirmā iespēju paspēkoties ar jauno Pasaules čempionu vidējā distancē Bērci. Pirmā dienā vidējā distancē jutos diezgan pāriecinoši, ja vien pašās beigās nebūtu uztaisījis muļķīgu kļūdu īsajā etapā. Otrajā dienā iedzīšanas distancē devos kā trešais un distanci sāku ļoti pārliecinoši. Viss gāja kā pa diedziņu, bet slikts ceļa variants pirmajā garajā etapā mani izsita no ritma, jo galvā ielauzās doma, ka šajā etapā esmu zaudējis vismaz 2' un ka kāds no aizmugurē esošajamie varētu būt jau man priekšā. Tā rezultātā sākas KP bakstīšana un nelielas kļūdiņas. Pēc kāda laika ieraudzīju Jubi, kurš tomēr nebija ticis man priekšā, jo arī slikti veica garo etapu. Tādēļ mērķis bija īpaši nelaist viņu ārā no redzes loka, jo kopvērtējumā bija jānoturas trijniekā. Tā kā viņš bija lēnāks par mani, tad bieži vien devos savos ceļa variantos, bet praktiski katru otro KP paņēmu ar kļūdu un nācās Jubi ķert rokā. Pēc skatītāju etapa pārņemu vadību, ko neatdevu līdz pat finišam un vietu trijniekā nosargāju. Galu galā Bērcis bija atzīmējies nepareizā KP un man izdevās izcīnīt otro vietu un puķes un buču no Ilzes :)! Par manu un Andra cīņu var lasīt Dzīvās leģendas blogā. Rezultāti no Malienas Kausiem šeit.

Augusta pēdējā pietura bija Nike Riga Run 4x2,5km stafetes skrējiens. Kopā ar Kārli Baltaci, Dāvi Dišleru un Dzīvo leģendu. Man tika uzticēts 3.etaps, ko veicu šī brīža ātruma augstākajā pakāpē 3:05min/km un finiša līniju redzot jau ar komas pazīmēm, izdevās pievilkt diviem priekšā esošajiem konkurentiem un palaist Dzīvo leģendu pēdējā etapā ar asinskāru sejas izteiksmi. Viņš uz sevis liktās cerības attaisnoja un veica etapu ar trešo ātrāko laiku visā skrējienā, atnesot mums (Isostar team) vietu uzreiz aiz goda pjedestāla un 25Ls dāvanu karti no Nike. Rezultāti šeit.

Augustā esmu krietni pastrādājis treniņos, vienu daļu treniņu veicot apvidū, kas liek par sevi manīt, jo šobrīd jūtos fiziski spēcīgāks, kā arī ātrums ceļa etapos ir krietni kāpis, salīdzinot ar maiju/jūniju.

Tiekamies Klubu stafetēs!

World University Orienteering Championship 2012

Pēc pavasara startiem ātri tika saprast, ka šogad maksimālo koncentrēšanos veltīšu Pasaules Studentu čempionātam, jo Alikantes apvidus tika aptaustīts jau martā. Mērķus biju nospraudis augstus, liekot all in uz garo distanci un stafeti, bet vidējo distanci izmantot, lai iepazītos ar stafetes apvidu un ieskrietu TOP30. Čempionātam biju gatavojies normāli, daudz plānus gan nācās koriģēt universitātes beigšanas dēļ, bet visas korekcijas notika balstoties uz trenera ieteikumiem. Jau Latvijā tika nolemts, ka garajā distancē ņemšu pēdējo starta grupu, jo pirmie divi numuri pēc atlasēm garajā distancē nestartēs. Skrienot modeli dienu pirms sacensībām plkst.10:00 no rīta jau sapratu, ka esmu kļūdījies ar starta grupas izvēli (pirmā starta grupa sāka startēt 8:30 no rīta), bet mainīt vairs īsti neko nevarēja, jo Valters bija sacensību centrā, kur nodeva pieteikumu. Neskatoties uz to biju nolēmis cīnīties par TOP15. Man starts garajā distancē 11:32... Sacensību starta zonā nonācu nedaudz pēc 9:00, kur valdīja patīkams dzestrums un solītais straujais temperatūras kāpums pēc plkst.9:00 vēl nebija jūtams. Lēnām tusēju kopā ar pārējiem dalībniekiem un pamazām temp. arī sāka kāpt. Sinoptiķu prognozes sāka piepildīties pēc plkst.10:00. Visu laiku kārtīgu tika lietots H20. Dodoties iesildoties jau katrs solis nāca pietiekoši smagi un saule burtiski dedzināja galvu. Stājoties uz starta līnijas apņēmība noskriet labi bija liela. Apvidus ļoti kalnais un praktiski pusatklāts. Sāku ātri un agresīvi, garo etapu uz 2KP atstrādāju visu kalnu (15 horizontāles = 75m), bet nolaidos nepareizajā ielokā, kur zaudēju kādu 1'. Izdarīju kļūdu, ka piedāvātajā dzirdinātavā pa(-ne)dzēros nosacīti (skrietas bija tikai 13'). Arī otro garo etapu uz 4KP atstrādāju izvēloties garāku apkārt ceļu. Nu jau tiešām bija grūti, jo spēki +30 (un vairāk) grādos izsīka ātrāk kā biju gaidījis. Pēc 4KP priekšā ieraudzīju dāni, kurš bija startējis 2' aiz manis, tātad labāk veicis garo etapu. Daudz nedomājot mēģināju viņu pieķert, nesekojot kartē, kas noveda pie katastrofas (kļūdas) un pilnīgu spēku zaudēšanas, mēģinot paņemt KP vienu kanjonu par tālu. Spēka skriet vairs nebija un motivācijas ne tik. Tā kā pēc nākamā garā etapa bija dzeršanas punkts, tad nolēmu to sasniegt, lai kārtīgi padzertos un tad izdomātu vai iet distanci līdz galam. Praktiski visu etapu nosoļoju, mute bija pilnīgi izkaltusi un sajūtas kā Sahāras tuksnesī. Kārtīgi sadzeroties un aplejoties ar ūdeni palika stipri vieglāk un nolēmu, ka distanci veikšu līdz galam, jo kāds par to bija samaksājis, lai es varētu startēt. Taureni veikt nebija nekādas problēmas, jo visu laiku bija ūdens ko padzerties. Uzsākot pēdējo garo etapu sāka palikt auksti un parādījās arī auksti sviedri. Organisms galīgi nebija gatavs slodzei tādā karstumā. Atkal nācās visu etapu nosoļot. Sasniedzu pēdējo dzeršanas punktu un godam veicu atlikušo distanci praktiski soļojot. Lieki teikt, ka pēc finiša trīcēju aiz aukstuma +30grādos dienas vidū (tik iztukšots laikam nebiju bijis vēl nekad). Labi, ka finišā bija iespēja ātri un kvalitatīvi atgūt zaudēto šķidrumu! Kādu brīdi vsp nesapratu cik ilgi esmu bijis un ko darījis distancē. Katrā ziņā zaudēju emocionālo pacēlumu un ļoti daudz spēka. Garās distances rezultāti, spliti.

Atpūtas dienu veltīju spēku atgūšanai, lietojot ļoti daudz šķidruma un veldzējoties baseinā. Uz vidējo distanci galīgi atjaunojies gan nejutos. Kā zināms sajūtas ir mānīgas un pēc mierīgi paņemtajiem pirmajiem 3 KP jutos OK, lai varētu skriet nedaudz ātrāk. Kļūda!!! Sajaucu taciņas un pārcelu nepareizo gravu, aiz kuras bija jābūt KP, bet, protams, viņa tur nebija. Kļūda maksāja ļoti daudz laika, tāpēc atlikušo distanci veicu treniņtempā, domājot par gaidāmo stafeti, eksperimentēju ar variantiem un skatījos kā daudzi sportisti izdara lielākas vai mazākas kļūdas. Godīgi sakot pēc tik bēdīga snieguma, biju gatavs skriet stafeti arī 2.komandā, ja vien traumu sprintā nebūtu dabūjis Artja un Artūra pārliecinošie argumenti, ka tieši man jāskrien 1.etaps un 1.komandā. Sajutu uzticēšanos no komandas biedriem un ieguvu tik patīkamu apziņas sajūtu, ka es to varu un varu izdarīt labi. Nedrīkstu pievilt komandas biedrus! Biju gatavs pabeigt čempionātu uz patīkamas nots! Vidējās distances rezultāti, spliti.

Stafetes rītā jau jutos daudz labāk kā visas iepriekšējās dienas. Spēks bija atgriezies, bet pats labākais, ka apziņa par to, ka es to varu bija kopā ar mani. Plāns stafetei bija tāds kādu sen nebiju pielietojis - skriet mierīgi grupā, lai grupa kurina tempu un orientēājas priekšā esošie, es savākšu farstus. Sākums easy game, paskatos leģendā 2KP būs visiem vienāds (pirmie 3KP farsti un numuri pēc kārtas) un sāku ķert priekšā esošos, jo man 1KP neizdevīgākais farsts. Pie 2KP esmu ļoti izdevīgā pozīcijā (6.v.) un kopā ar visiem. Nākamais farsts, skrienu pārliecinoši, bet pieskrienu pie farsta KP, kuru izceļu pārējiem, atstāju 40'' līdz paņemu savējo, bet esmu kopā ar dažiem labiem skrējējiem, tāpēc lieki nepārdzīvoju. Līdz skatītāju KP nekādu problēmu, izņemot to, ka ir karsti un gribas padzerties, esmu 1' aiz līderiem. Beigās iezaudēju 40'' uz garāko farstu un 25'' uz nelielu kļūdiņu ceļa varianta izvēlē. Finišēju 9.v. 2'10'' aiz līdera. Kopumā neslikti, bet varēja arī nedaudz labāk, tad būtu bijis izcili. Jānis T. otrajā etapā atdeva sevi visu, nedaudz galvu viņam sajaucu uz pēdējo KP, jo viņš burtiski peldēja ārā no meža. Artūrs pēdējā etapā  devās ļoti motivēts un pārliecināts, tāds viņš arī izskatījās skatītāju KP un finišu sasniedza 10.vietā, bet starp valstu pirmajām komandām oficiāli mums 7.vieta. Varētu teikt augstākais sasniegums manā o-sporta vēsturē. Rezultāti, spliti.
Lielisks sniegums Artūram visa čempionāta gaitā, pat to man tiešām liels prieksm jo kā nekā ziemā kopā tika noskrieti pietiekoši daudzi km. Žēl, ka viņam netika dota iespēja šogad startēt WOCā(sprintā) k-vai par saviem finanšu līdzekļiem, bet tāda nu reiz ir mūsu LOF stratēģija/politika.
Čempionāta pēcgarša ir ar rūgutumu garšu, jo individuāli piedzīvoju totālu izgāšanos, bet no organizatoriskās puses un komandas biedriem lielisks čempionāts. Paldies jāsaka Valteram, kurš uzņēmās rūpes par studentiem un nevienu brīdi nebija jālauza galva par lietām, kas sportistam nebūtu jādara. Paldies komandas biedriem par lielisko mikroklimatu! 
Šobrīd nedaudz atpūtas un drīz uzsākšu gatavošanos sezonas otrajai pusei! Vēl tikai līdz galam jāsaliek punkti uz i par galvenajiem startiem! Enjoy your summer time!
P.S. Paldies visiem atbalstītājiem un sponsoriem - Apes novada domei un LLU Lauku inženieru fakultātei par finansiālu atbalstu, ISOSTAR par nodrošinājumu ar sporta uzturu.

ALL IN

Palikusi ir nedēļa līdz šīs sezonas galvenajam startam - Pasaules Studentu čempionātam Spānijā. Darbs ir ieguldīts pietiekoši liels, lai būtu pienācis laiks plūkt augļus. Visi neveiksmīgie starti jānoliek malā - pietiek! Jāveic tāds skrējiens kā to izdarīju Alūksnes novada čempī, kur vnk izplūdu caur distanci. Pirmais starts garā distance, tad vidējā un nobeigumā saldais ēdiens - stafete. Jukolā atsvaidzināju iemaņas priekš 1.etapa, kur sākums izdevās vnk perfekts un pēc 1/3 distances biju visiem priekšā, bet tad sāku raustīties, jo pēkšņi bija tāda sajūta, ka neuzticos sev, nemāku orientēties... Iestādīju 5'30'' galīgās stulbības dēļ. Turpinājumā skrēju riskējot, kas atmaksājās tikai daļu atlikušās distances, jo pēc garā etapa farsti izdalīja un paliku viens, izvēlējos galīgi slimu variantu - taisni - kur iestādīju vēl 6'30''. Grūti atcerēties, kad veicu tik sliktu 1.etapu Jukolā un finišēju ārpus TOP200.

Pēdējās 2 nedēļas tiek pavadītas kvalitatīvi trenējoties, tāpēc piedodiet draugi, ka nebiju izlaiduma ballē un Jāņus no(-ne)svinēju klusi. Tā vietā izvēlējos pavadīt pāris dienas Cēsīs kopā ar jauniešiem un junioriem, kuri gatavojās EYOCam un JWOCam.

Things could be better

Blogojies neesmu kopš aprīļa vidus un iemesls tam ir pavisam vienkāršs, jo tam īsti nav bijis iemesla, kā arī brīvā laika. Pēc it kā cerīgā sezonas sākuma, sekoja katastrofāls sniegums praktiski visur, kur izgāju uz starta līnijas. Kronis visam laikam bija Ziemeļu divdienu pirmā diena, kur nespēju paņemt KP, kuram nebija luktura, bet apstākļi visiem bija vienādi un lielākajai daļai tas problēmas neradīja. Pēc šī starta jau sapratu, ka izlasē uz EČ netikšu iekļauts, vienīgā cerība bija tad, ja nebūs 6 džeku, kas varētu izskriet krosa normatīvu [8km 28:30]. Manā uztverē krosa normatīvu bija jāvar izskriet ikvienam, kurš nopietni pretendē uz pieaugušo izlasi, jo šobrīd pasaulē tendences ir pavisam vienkāršas - lielākoties visu nosaka ātrums. Neticu, ka WR Top100 ir kāds džeks, kas nespētu veikt šo normatīvu... Krosam negatavojos un vienkārši aizgāju noskriet. Man normatīvs padevās pietiekoši viegli, tāpat normatīvu izskrēja vēl 5 džeki + Kalvis Zviedrijā un Mārtiņš komentārus neprasa. Pelnītu tiku atstāts rezervē uz EČ, bet tomēr jau gribējās pārbaudīt spēkus, jo bija brīvas vietas gan garajā distancē, gan sprintā. Kā sacīt jāsaka, neko mūsdienas nevienam nedāvina!

Rīgas Kausos turpinājās tas pats, kas iepriekš - liels ātrums un kļūdas. Kaut cik pienācīgi izdevās noskriet 2.dienu, kad izdevās būt starp TOP6 latviešiem, bet tik un tā kļūdās tika atstāts pietiekoši daudz laika, bet parādījās neliels cerību startiņš, ka tomēr sāku izjust orientēšanās un skriešanas ritmu.

Pēc tam devos Zviedriju, lai uzlabotu tehnisko izpildījumu un būtu maksimāli gatavs 10milai, jo biju lielas izredzes tikt iekļautam IK Hakarpspojkarna 1.komandā. Treniņnometni sāku ar pāris treniņiem Silva līgas posmam līdzīgā apvidū, kur pēc tam startēju garajā un vidējā distancē. Biju ielikts M21E3 grupā, tātad mērķis TOP5 garajā distancē, lai pēc tam varētu startēt vidējā distancē jau stiprākā grupā. Garajā distancē bija ļoti daudz spēka un bija jābūt pat uzvarai savā grupā, nerunājot par TOP5, bet kļūdas ierādīja savu vietu. Vienīgais prieks bija par to kā realizēju garos etapus un vēlreiz pārliecinājos ka fiziski viss it kā ir kārtībā.[Rezultāti, spliti] Pēc šī starta varēju tikt atstāts ārpus 1.komandas, tāpēc bija jāparāda, ka tomēr esmu vērtīgs priekš 1.komandas. Par visiem 100% to parādīju vidējā distancē, kurā izdevās teicams starts un uzvarētājam zaudēju 30'' (kļūdās 55''). [rezultāti, spliti] Ar to pietika, lai 10milā startētu 1.komandā 7.etapā (bez farstiem).

Gatavošanos 10milai turpināju Huskvarnā pie Kalvja kopā ar Dāvi, Valteru un Alekseju. Ar katru dienu zvieru mežos jutos ar vien labāk un labāk. Nedaudz apslimis sajutos pirms nākamā Silva līgas posma sprinta Linkopingā. Šoreiz jau startēju M21E2 grupā un bija iespēja cīnīties arī par WR punktiem. Sprintu veicu pietiekoši labi, bet tomēr palika neapmierinātības sajūta, jo tika pieļautas 2 kļūdiņas, kurām nebija jābūt. Tik un tā uzvarētājam savā grupā zaudēju mazāk par 50''. [rezultāti, spliti] 

Sezonas pirmās puses nozīmīgās sacensības bija klāt - 10mila. Beidzot bija iespēja startēt komandā, kas cīnīsies par patiesi augstu vietu, tātad papildus atbildība arī man. Jau sākot ar 1.etapu viss praktiski ritēja pēc plāna un turējāmies pienācīgā attālumā no līderiem. Savu startu gaidīju ar nepacietību, vienīgi bažas radīja, kā būs skriet 4:00 no rīta. Vai organisms būs tam gatavs un spēs darboties ar 100% atdevi. Pateicoties komanas biedru lieliskajam sniegumam savā etapā devos 18.vietā kopā ar vairākiem spēcīgiem sportistiem, 10'' pirms manis startēja Graham Gristwood, kurš arī kļuva par manu upuri līdz 1KP un tālāk jau precīzi ievēroju komandas treneru norādījumus: nelīst grupas priekšā, kontrolēt virzienu un čekot KP numurus, maksimāli skriet līdz karšu maiņai. Ievērojot visus šos nosacījumus izcīnīju uzvaru 10milas 7.etapā, par 4'' uzrādot labāku laiku kā GG. Izdevās komandu pacelt par 6.vietām un saglabāt reālas iespējas cīnīties par TOP10. Beigu beigās līdz TOP10 nedaudz pietrūka, bet arī 13.vieta man ir kas nebijis un patīkams. Īsti nemācēšu pateikt vai kāds latvietis līdz šim 10milā bija uzrādījis labāko laiku etapā, bet tagad tiešām ir! [rezultāti, spliti]

No SWE atgriezos ar pozitīvām emocijām, jo tur parādītais sniegums man nelika vilties (izņemot garā distance Silva līgā). Turpinājumā sekoja nenormāls mācību process, jo 1.5nedēļā ko pavadīju SWE diplomprojektam klāt nebiju ķēries, bet nodošanas termiņš strauji tuvojās. Bija dienas, ka nomodā tika pavadītas 42h, jo neskatoties ne uz ko diplomprojekts bija jāuztaisa. Galīgi savārdzis nostartēju Latvijas universiādē, skrienot treniņa tempā galva vienalga nestrādāja un izcīnīju tikai 4.vietu... [rezultāti] 

Dienu pirms BČ izdevās nodot diplomprojektu, protams bija atvieglojuma sajūta, bet nogurums 3x lielāks. Vakarā devos jau uz Ratniekiem, lai pirms garās distances varētu pagulēt nedaudz ilgāk, jāatzīst, ka plāns neīstenojās, jo naktis bija slikti gulēta, galvā joprojām notika projektēšana. Garo distanci sāku ļoti uzmanīgi un salīdzinoši lēnu, jo domāju, ka apvidus būs smagāks un var nepietikt spēka visai distancei. Uztaisīju vienu lielu kļūdu uz 15KP, kur atstāju 4' un pēc tam pie 16KP ieraudzīju Dmitry Mihalkin (startēja 8' aiz manis), kuru noķēru pēc 17KP, kopā ar viņu bija arī otrs baltkrievs, tāpēc atlikušo distanci turējos +/- kopā ar viņiem. Gala rezultātā 14.vieta, kas ir atkārtots labākais sniegums BČ kopš startēju elites grupā. Apsriežoties ar izlases vadītāju, tika nolemts, ka stafetē startēšu 2.komandā, bet sev neierastajā 2.etapā, jo pēc garās distances bija sajūtas, ka ātrums nav mans labākais draugs. 

Kristaps izdarīja ļoti labu darbu 1.etapā un atnāca 3.vietā. Distanci sāku pārliecinoši un visu kontrolēju, ātrums arī bija ļoti labs. Atkal neizpratu vietu ap 4KP (garajā distancē 15KP apvidus), kur atstāju 2', bet pēc tam sekoja katastrofa vārdu tiešajā nozīmē. Uz nākamo KP atstāju 6' un visas cerības komandai cīnīties par medaļu.. Sākumā KP meklēju vsp citā gravu sistēmā, kad to sapratu, tad tik un tā KP nespēju paņemt un kopā ar igauni Andreas Kraas vēl atstaigājām līdz pieskrēja Jānis Tamužs, kuram KP arī uzreiz nebija devies rokās. Atlikušo distanci veicu pietiekoši normāli, atstājot vēl lieku 1' uzreiz aiz skatītāju KP. Pateicoties Anatolijam galu galā ieguvām 5.vietu, bet medaļa bija ļoti reāla pat sudrabs! Apvidus man ļoti patika, bet spēka, lai ar to cīnītos nebija pietiekoši daudz. [visi rezultāti] 

Gatavošanās LČ īsti nesanāca, jo nedēļu līdz diplomprojekta aizstāvēšani cīnījos ar kļūdu labošanu, lai komisijai būtu pēc iespējas mazāk vietu, kur piekasīties. Daudz laika pagāja līdz izdevās noķert recenzentu. 1.jūnijā devos uzskriet sprintu Valgā/Valkā un tas mani patīkami pārsteidza. No sarežģītības viedokļa tas nepavisam nebija sarežģīts, bet interesantu to padarīja 2 garie etapi, kur ieskrieties varēja nepajokam. Vieta trijniekā palika dēļ vārtiņiem, kuri ceļā uz 14KP manā skriešanas brīdī bija ciet, tādēļ nācās izvēlēties sliktāku ceļa variantu arī uz 15KP (sākumā vārtiņi bija vaļā, tad ciet un pēc tam atkal tika atvērti pēc organizatoru pieprasījuma). Pašās beigās nepatika tas, ka 1.5m augsts mūris dabā nebija iemarķēts ar sarkanbaltsarkano lentu, kaut kartē bija zīmēta pāreja galva man teica, ka šādu mūri šķērsot ir aizliegts. Pēc 20'' apdomāšanās tomēr mūri šķērsoju. [rezultāti, grafiki, ceļš]

Nedēļu pirms LČ bija pienācis laiks aizstāvēt arī diplomprojektu, ko veiksmīgi arī izdarīju un saņēmu optimālu novērtējumu 8 balles (saņemot recenziju likās, ka skolu varu arī nebeigt). Šobrīd droši varu teikt, ka piecgades plāns ir īstenots un esmu ieguvis būvinženiera kvalifikāciju. Kas tālāk, tas jāizlemj nākamajos pāris mēnešos. Jāpiezīmē, ka pēc Andra Kivlenieka notraumēšanās tika darīts viss, lai es varētu startēt CISMā Dānijā, bet SAS aviokompānijas striktā nostāja uz pasažieru vārda maiņu ātri vien lika man saprast, ka CISMa nebūs...

LČ ne sprintā, ne garajā distancē nezvērtās kā bija plānots. Sprintā jutos ļoti ātrs un pārliecināts par sevi, bet jau uz 1KP atstāju 15'', kam bija jākalpo par zīmi, ka nevaru būt tik pašpārliecināts. Nākamos 4KP paņēmu attīstot maksimālo ātrumu, atstrādājo katru etapu, bet tad ceļā uz 6KP sāku raustīties, jo vairs nekontrolēju ko daru. Neuzmanīgi apskatot KP novietojumu meklēju to uz nogāzes nevisu lejā. Uz šo KP atstāju zelta medaļu, jo kļūda maksāja 1'10''... Vēl vienu 15'' kļūdu uztaisīju uz 9KP, kad paskrēju īstajam kokam garām. Atlikušo distanci veicu ļoti labi, vairākos etapos uzrādot pārliecinoši labāko laiku, bet līdz distances beigās izevās atgūt tikai 40'', zaudējot 1.vietas ieguvējam Renāram 33'', bet sudrabam 30''. Esmu ļoti sarūgtināts, jo tik tuvu zeltam elites grupā (nestartējo visiem labākajiem Latvijas sportistiem) nebiju bijis individuālajā distancē. [rezultāti, grafiki] Neizprotams lietas spēj notikt nepilnas dienas ietvaros, jo pieceļoties no rīta pirms garās distances jutos ļoti noguris, neizguējies, neatjaunojies, sāpēja kāju muskuļi. Neskatoties uz visu morāli biju nobriedis cīnītie par medaļu. Sākumā it kā sajūtas bija normālas, bet jau ceļā uz 2KP viss mainījās, kājas pinās zaros un katru soli nācās veikt ar piepūli, visam pa virsu realizēju sliktu variantu. Turpināju cīnīties neskatoties uz kļūdu, kas sekoja uz 4KP, kur dabā manīju jaunu celiņu pa kuru arī sākumā aizskrēju, tas man maksāja 1'40''. Tālāk bija ļoti garš etaps pa ceļu uz kura mocījos, bet uz priekšu negāja. Ceļā uz 7KP bija piespiedu pit-stops. Atkal slikta ceļa izvēle uz 9KP, kuru veicu taisni. Pēc kārtējā dzerampunkta un pirmās želejas izdzeršanas sajutu nelielu spēka pieplūdumu un skriešana kļuva nedaudz vieglāka, kas turpinājās līdz 20KP. Varbūt kļūda bija tā, ka pirmo reizi ejot caur taureni nepadzēros, bet darīju to tikai otrajā reizē.. ņemot 21KP neizpratu kontūru, jo man izskatījās, ka tā ir tāda pati jaunaudze kā nakamā un sākumā negāju iekšā (kļūda 1'30''). Saņēmos uz nakamo KP un izdzēru otro želeju, jo beigas bija tuvu, bet spēka maz un krampji jau bija sākuši mocīt kopš 50' (galīgi netipiski man). Uz 22KP atstāju vēl 2', jo dabā redzēju it kā stigu, kuru šķērsoju un aiz tās devos gar kalnu neskatoties virzienu, realitātē stigu nemaz nebiju šķērsojis... Beigās centos cik varēju, lecot pāri grāvim uz pirmspēdējo KP iemerās tāds krampis, ka aiz sāpēm iebļāvos un kādu laiku nācās stāvēt, līdz krampis atlaida.. finišēju, bet nojautu, ka medaļai ir par īsu, kļūdās distancē bija, bet pieļāvu, ka kļūdīsies visi, toties pārvietošanās ātrums man bija krietni zemāks, ko parāda arī spliti... Fakts paliek fakts, esmu palicis bez medaļām čempionātā, kurā medaļa bija jāņem.. vilšanās gan pašam, gan mammai..[rezultāti, grafiki, ceļš]

Šonedēļ jau Jukola, plānojas 1.etaps IK Hakarpspojkarna 2.komandā. Starta numurs (158) līdzīgs kā startējot iepriekš Pihkaniskat komandā, bet šogad mēģināšu darīt visu, lai spēcīgu sniegumu parādītu visas distances garumā ne tikai līdz pirmajam TV punktam.. Pēc tam pēdējais mikro cikls, lai pēc iespējas labāk sagatavotos Pasaules studentu čempionātam, kur iešu uz ALL IN. Startēšu garajā un vidējā distancē, kā arī stafetē. Šobrīd jāatvainojas visiem fanien un sponsoriem par sliktajiem rezultātiem, ticiet man es cenšos un daru visu iespējamo katru reizi, kad izeju uz starta, bet šobrīd k-kā man pietrūkst, ir pazudusi ticība, čujs un ņuhs! Es mēģināšu to visu atgūt!