Gandrīz jau nedēļu trenējos pietiekoši pieklājīgi - rīta skrējiens 4-5km un vēlāk treniņš, kurā sāku strādāt (BEIDZOT) uz ātruma īpašībām. Pēc Kurzemes pavasara ieturēju pauzīti no sacensībām, treniņa nolūkos uzskrēju vienu Magnētu, tad pabiju nometnītē Ventspilī un visbeidzot pirms Lieldienām pagodināju Artūra bijušo klubu un pašu Artūru, ierodoties viņa karaļvalstī - Grundzālē. Tur notika viena no Azimuta kārtām - sprintveidīga vidējā distance pa Grundzāles ielām un pagalmiem. Tā kā šoreiz nebiju izvirzījis nekādu uzdevumu, tad centos iejustie kartes mērogā un pievērsu uzmanību uz paātrinājumu ieraugot KP. Distance veicu praktiski bez kļūdām un kā nu sanāca kā ne, bet Artūru sanāca apskriet - cerēju, ka tas viņu sadusmos pirms Zviedrijas tūres. Jāgaida ziņas viņa blogspotā par pirmajiem soļiem Zviedrijā.
Kā plānots otrajās Lieldienās ņēmu dalību OK Monas rīkotajā Lieldienu balvā. Nevienam nav noslēpums, ka sprints nu nepavisam nav mana mīļākā distance un zinot, ka pabiju Gaujienā un no rīta cēlos kopā ar sauli, tad šodienas skrējiens bija ar loģisku iznākumu. Nespēja savākties pirms starta, nepietiekoša iesildīšanās un pats galvenais ātruma sakombinēšana pārejot no pilsētvides pludmalē ar kartes lasīšanu. Sākums bija labs, bet tur jau galvenais pareizi nogriezties. Uz pirmajiem diviem kāpu KP jau biju atstājis 1'10''. Lēns skrējiens uz 7KP un neliela kļūdiņa uz 9KP un mani jau noķēris Kalvis par 2'. Uz 10KP apzināti palaidu Kalvi pa priekšu, jo biju paguris mīcoties pa kāpām, bet tieši šeit Kalvis sadomāja uztaisīt vienīgo distances kļūdu...Labi, ka attapos skrienot garām 1KP, ka esmu šo KP jau ņēmis, bet tik un tā vēl sekundes 25 vējā. Ceļā uz 11KP centos būs ātrs, jo Kalvja soļi aizmugurē to lika darīt, neilgi pirms KP gan paguru un līdz finišam vnk atsedēju aiz Kalvja neilona. Katrā ziņā secinājumus esmu izdarījis un vārdu sakot ātrums ir pieņemams, bet jāizvēdina galva. Tik un tā sprints diez vai kļūs par manu mīļāko distanci tuvākajā nākotnē. 3.2km; 13KP; 5:09 min/km; kļūdās 1'40''.
Turpinājumā 3dien dodos uz Zviedriju, lai nedaudz aprastu ar apvidu un no 6dienas uz 7dienu skrienu 10milu sava somu kluba Pihkaniskat sastāvā. Par etapiem nekāda skaidrība, viens skaidrs gan ir, noteikti pa nakti. Pēc tam ceru ņemt dalību SS3, bet vai to varēšu priekšā man pateiks plecs. Skriet varu praktiski bez sāpēm, bet pievelkoties un strauji sasprindzinot bicīti parādās asas sāpes, kas lēnām iet mazumā. Beidzam ēst olas un masējam ciskas!
Pēc Kurzemes Pavasara sanāca neplānoti aktīva nedēļa, kad īsti nesanāca ieplānotā pleca atpūtināšana, bet uzlabojoties laikapstākļiem vnk nevaru nosēdēt mierā. Tāpēc jau 3dien ņēmu dalību Magnētā, kurš norisinājās Bumbukalnā. Gribējās paskriet par sarežģīto kartes daļu, bet tajā bija izvietoti tikai 6KP. Magnētā skrēju ar konkrētu mērķi - tiklīdz ieraudzīju KP tā skrēju maksimālā ātrumā un pēc tam tādā pašā ātrumā ārā no KP. Reāli distancē pieļāvu 2 kļūdiņas, viena bija nepareizs izejas virziens no KP. Rezultātā izdevās apskriet Artūru, kurš distanci arī veica pieklājīgā ātrumā. 8.02km; 21KP; 5:01 min/km; kļūdās 1'35''. 
4dienas pēcpusdienā devos jau uz Ventspili, kur Atis D. organizēja savam somu klubam Espoon Suunta treniņnometni un es devos palīgā izlikt KP apvidū, pie reizes kvalitatīvi patrenējoties apvidū. Vakarā visi skrējām nakts distancīti Piejūras kempinga poligona kartē. Mežā devos pēdējais 5.6km distancē, pieļāvu vienu milzīgu kļūdu, pārējais bija OK, bet tik un tā finišēju ātrāk no visiem. Visa nometnīte bija veidota ar mērķi, lai somi varētu ieskrieties sacensību ātrumā, jo Somijā vēl mežā valda sniegs.5dien pirmais treniņš bija Jaunupes D kartē, pirms kura paciemojāmies Irbenes radiolokatorā, kur bija interesanta ekskursija :) bet pēcpusdienā skrējām tā saucamo Zig Zag O, kur pirmajā Zig Zagā izdevās ar savu pārinieku uzvarēt, bet otrajā mainot partneri finišējām otrie. Vakarā par nožēlu neatradu spēkus nakts treniņam, bet noskatījāmies jautrā kompānijā (kopā ar somu meitenēm) filmiņu par Yogi bear. 
6dien pirmā treniņa vietā devos izvietot KP pēcpusdienas treniņam Piejūras kempinga poligona kartē, kamēr pārējie skrēja ''cepuru'' stafeti Jaunupē. Pēcpusdienā bija t.s. ''knaģu O''. Šis treniņš man patika visvairāk. Distances garums, ja iegūti visi knaģi sanāca virs 5km. Šajā treniņā tika izmantoti arī poligona punkti. Masu starts visiem skrējējiem un 4 dažādi knaģi KP. No 8 knaģu KP man neizdevās iegūt vienu, tāpat veicās arī EsSu krievu leģionāram no Sanktpēterburgas, kurš pagājušo gadu startēja JECā un arī BČ Selgisē, bet Halikko stafetēs 1.etapā finišēja 5.vietā. Šis džeks rūpējās par sacensību atmosfēru visu nometnītes laiku, savādāk man nebūtu galīgi ineresanti. Galu galā knaģu O veicām ar vidējo ātrumu 4:12 min/km, kopā veicot 5.77km. Pēc tam vēl kopā ar abiem Atiem izvietojām KP 7dienas pēdējam treniņam Cirpstenes kartē.7dien bija tikai viens treniņš, kurš bija mierīgs t.s. Multi O, kura vienā kartē bija gan pēdējās piesaistes distancīte, augstuma noturēšana pa augstumlīkni, reljefa karte, koridors un virziena KP. Es šo treniņu viecu daļēji, jo kopā ar Ati D. skrējām pēdējie un vācām nost KP. Visā visumā ļoti jauka nometnīte, iepazīti jauni cilvēki un pats galvenais iegūta pārliecība un papildus prakse orientēšanās, skrienot jaunus un dinamiskus treniņus. Interesanti bija EsSu orientieristu minējumi par to kādu somu klubu es pārstāvu, pavīdējā tādi kā TuMe un Rajamäen Rykmentti, bet bija nedaudz šokēti, ka joprojām skrienu pie Pihkaniskat, teica, ka tad jau labāk, lai skrienot pie viņiem... Dzīvosim redzēsim.Nākošais starts Lieldienu Balvā un tad jau neliela nometnīte Zviedrijā pirms 10milas. Vēl gan jāpaspēj izstaigāt sildīšanas procedūras plecam, jo izveidojies neliels iekaisums. Un ārā tiešām paliek siltāks :)
Pēc neveiksmīgā kritiena ZD sanāca tā, ka nedēļu nācās paņemt ļoti mierīgi, jo pirmās divas dienas par k-kāda veida kustēšanos vsp bija jāaizmirst, bet nu 3dien saņēmos aiziet pamīt pedāļus, kas arī nebija viegli, 4dien tieši to pašu darīju, bet plecs jau jutās komfortablāk, tāpēc 5dien izgāju arī paskriet, kur konstatēju, ka KP skriet viegli nebūs, jo kreisajā rokā turu karti ar kompasu. Pa nedēļu sirdi biju nodarbinājis nedaudz virs 2h un, protams, par k-kādiem rezultātiem bija grūti runāt, izņemot to, ka atpūties es viennozīmīgi biju labi. 
Vidējā distance. Pēc nedēļas veikuma (plecs pēc 45min nodarbināšanas palika smagnējs un sāpošs) sapratu, ka vienīgi šajā distancē varētu būt konkurētspējīgs, jo diez vai vajadzēs skriet ilgāk par 40'. Pirms distances iesildījos un kārtīgi nokoncentrējos (tā kā sen nebiju to darījis) un noteicu sev - visu laiku strādā ar karti un kompasu! Distances sākumu sāku tiešām labi, lasot karti un koncentrējoties, tad uz 4KP sāku skriet nedaudz ātrāk un radās pirmā 30'' kļūda, pēc tās nedaudz nomierinājos, jo sapratu, ka pārgalvīga skriešana var slikti beigties. Pie 7KP noķēru par 2' Daniilu un tad uz 8KP abi skrējām nedaudz ātrāk kā vajadzēja un atstāju otras 30''. Pēc KP izvirzījos Daniilam priekšā un līdz 16KP nekādu kļūdu, ja nu vienīgi ne pārāk veiksmīgs ceļa variants uz 13KP. Uz 17KP izgāju nevirzienā, bet kļūdu ātri izlaboju. Saminstināšanās uz 18KP, nevirziena izeja uz 19KP un gandrīz stulba kļūda uz 21KP savāca vēl 35" kļūdās. Distances beigās centos skriet tik ātri, cik varēju, jo visā visumā biju veicis salīdzinoši labu skrējienu. No startējušajiem latviešiem pārsteidzoši ierindojos 2.vietā, zaudējot Artūram 18''.
6.7km; 25KP; 9.vieta; 32'56''; 4:54 min/km; kļūdās 1'35''.
Par vakara sprintu ilgi lauzīju galvu, jo plecu vidējā distancē tomēr nedaudz biju samocījis, bet tomēr nolēmu paskriet tādā mierīgā tempiņā. Tā arī distancē skrēju mierīgi un atbrīvoti, līdz ceļā uz 2KP un 3KP stāvēji fani, kas nenormāli bļāva un lika sakāpt adrenalīnam, kā rezultātā ķermenis automātiski paātrinājās un uztaisīju vienīgo kļūdu, kur atstāju 1', savādāk rezultāts būtu daudz tuvāks līderu galam. Mācība - pagalmos nedrīkst ieskriet nekontrolējot, pirms kuras mājās ieskrien. Nedaudz problēmas radīja skrējiens uz 5KP, kur līdzīgi kā Jānis Tamužs nevarēju saprast, kurš KP jāņem, bet tā kā neskrēju nekādā īpašā ātrumā, tad atļāvos kārtīgi apskatīties. Visā visumā foršs vakara paskrējiens.2.5km; 14KP; 25.vieta; 13'48''; 5:31min/km; kļūdās 1'05''.
16.0km; 28KP; 14.vieta; 1:37:10; 6:04min/km; kļūdās 8'40''. Kopvērtējumā arī 14.vieta.
Ceļš iekš RouteGadget un oficiālie rezultāti atrodami Kurzemes pavasara oficiālajā mājaslapā.
Pēc divu dienu skriešanas plecs atkal sāp tieši tāpat, ka 2dienas pēc ZD, kas nozīmē to, ka šonedēļa tiks pavadīta saudzējošā režīmā, lai pilnvērtīgi atkoptos un varētu iziet uz starta ja ne Rīgas kausos, tad Lieldienu balvā noteikti un pēc tam jau 10mila. Nav ne mazākās nojausmas, kuru etapu somi piešķirs šogad, ko dos to skriešu!
Vakar jau gari un plaši aprakstīju notikumus Ziemeļu divdienās, tāpēc šodien uzrakstīšu ārstu slēdzienus par skaisto kritienu. Minēju jau, ka paejot nelielam laikam sāku just, ka kreisais plecs atsakās fukcionēt kā nākas, tāpēc biju nolēmis šodien no rīta doties uz izmeklēšanu. Aizgāju uz Jelgavas poliklīniku pie ķirurga, kurš mani nosūtīja uz rentgenu un ultrasconogrāfiju. Lieki piebilst, ka poliklīnika pilna ar veciem cilvēkiem, kuri nebūt nav vairs spēka pilni. Tā nedaudz neomulīgi paliek, laikam tāpēc man tik dikti netīk slimnīcas un tāda veida vietas. Izsēdējis garumgaro rindu tiku uz US, kur konstatēja vairākas lietas, no kurām būtiskākās bija šādas - neliela kaula daļiņas atdalīšanās un šķidruma veidošanās (neatceros tos latīniskos muskuļu nosaukumus), bet nekas traks. Tālāk jau rentgens, kurš neparādīja nekādas izmaiņas. Aizgāju atpakaļ pie ķirurga, kura sasmējās par to, ka US parāda izmaiņas, bet rentgens nē, bet tā varot būt, jo nelielas daļiņas varot neuzrādīties. Katrā ziņā nevarēja izdomāt, ko ar mani iesākt. Ieteica roku iekārt kaklā, vai ja esot ielikt somiņā; izrakstīja pretsāpju zāles un fastumgēlu, par kuru es ļoti iekšēji sasmējos, jo zinu, ka nelietošu to draņķi! Katrā ziņā aizliedza 2 nedēļas plecu nodarbināt, tāpēc mana dalība Kurzemes Pavasarī ir miglā tīta, ja plecs dikti nesāpēs tad skriešu k-ko, bet ko nezinu vēl. Vēl ir laiks 5dienas, daudz kas var mainīties.
Vienu zinu droši, ka turpmākās 2 nedēļās ievilkšu elpu, jo pašam jau grūti atzīt to, ka mani pārņēmis vispārējs nogurums, bet ja to pasaka kāds cits, tad laikam tomēr ir sevi jāpiebremzē. Agrāk trenējos pēc organisma sajūtām, bet šajā ziemā trenējos savādāk, mēģinot izspiest maksimālo rezultātu, neklausot organismam, kurš pāris reizes teica, ka vajag piebremzēt. Tā ir lielākā kļūda, jo tikai patiesi profesionāls sportists, ievēros ko saka priekšā organisms, nevis izlasīs kā trenējas citi un darīs vēl vairāk, lai domātu, ka ir labāks. Tas nav mans trenēšanās stils, turpināšu darīt tā kā esmu to darījis citus gadus! Šodien apmeklēšu arī fizioterapeitu, kurš izdomās, ko iesākt ar manu plecu, lai vismaz varētu nedaudz uzskriet :)
