Tas ir noticis

Pēc Siguldas kalnu maratona sākās man atpūtas periods, kas nozīmēja to, ka skrienu cik gribu un kad gribu, paralēli paspēlējot bumbu spēles, ejot uz svaru zālīti un pāris reizes kārtīgi atlaižot. Pa vidu visam pabiju arī Horizonta noslēguma pasākumā, izrunāju aktuālos jautājumus ar Vilni un tā...

Ar šonedēļu biju nolēmis sākt sevi mocīt un skriet pēc izstrādātā treniņplāna. Plānus nedaudz izmaisīja lāpu skrējiens, iekš Sutdentu dienām, kur LIF (Lauku inženieru fakultāte) izcīnīja 3.vietu, komandā 5 cilvēki, katrs veic 450m garu etapu, īstenībā nedaudz garāku.. Skrēju visnotaļ orientieriskā komandā, kopā ar Ati D., Ilzi un Ievu, piebiedrojās viens izbijis slēpotājs.. Jāsaka, ka par skrējienu uzzināju 3h pirms tā un biju jau paspējis iziet 15km treniņā 4:40 min/km..žēl, ka pašā finišā zaudējām 2.vietu, uz kuru pacēlāmies pēc manis veiktā etapa, kuru uzsāku 4.vietā..1.vieta nebija aizsniedzama.

Pēc tam 3dien devos uz Saldu, lai ar OK Saldus klubu 4dien uzsāktu 1.treniņnometni jaunajai sezonai. Dzīvojām Jurkalnē pie Ivara Valtasa. 18.novembrī aizvadījām 3treniņus. Pirmo OS poligona kartē Ventspilī Piejūras kempinga apkaimē, pēc tam intensīvu vingrošanas/aerobikas nodarbību LSPA absolvējušas trenerītes vadībā, teikšu kā bija - bija ļoti smagi vairāk kā1h no vietas lēkāt un izpildīt visus vingrojumus. Pēc tam vakarā devāmies vnk paskriet gar jūru un kārtīgi relaksējāmies pirtī, lai no vingrošanas nesāpētu muskuļi-citam palīdzēja, citam nē.

Nākošais rīts sākās ar rīta rosmi gar jūru, kuras krastos jau bija ļoti daudz bušu kārojoši makšķernieki. Pēc tam skrējām taurenīšus Pumpaskalna kartē, kur mums pievienojās Kristaps ar Žeņu. Mans mērķis bija visus taurenīšus veikt nemainīgā ātrumā, vienu taurenīti gan pamatīgi saraku...Bet treniņš visnotaļ ļoti patīkams. Vakaru nobeidzām ar ļoti intensīvu treniņu pa tumsu vnk skrienot pa meža takām un ceļiem Jūrkalnes apkārtnē. Jāsaka gan, ka tas nebija vakara noslēgums, jo bija ar nakts treniņš..
Pēdējo nometnīnes dienu es kopā ar Žeņu iesāku ar aizskriešanu līdz jūrai, kur atkal priekšā jau makšķernieki, daži devās mājās, jo jūras krastā bija pabijuši visu nakti, tad butes labāk ķeroties.. Nobeidzot nometni skrējām līniju Īvandē, šis apvidus man ir visnotaļ nepatīkams, jo tur nav izdevies noskriet labi.. Treniņu iztraucēja medienki, kuriem viens masts bija tieši tur, kur mums gāja viena līnijas cilpa, to nācās neskriet, bet krietnu stundu noskrējām pa apvidu, kurš ir kļuvis vēl neskrienamāks, jo apakša ir pilna ar zariem un retinātiem kokiem..
Par nometni paldies OK Saldus un visiem dalībniekiem, kuri tajā piedalījās. Forši pabūt kompānijā un aprunāties, tā teikt neiziet no aprites. Motivācija nekur nav zudusi, tikai pieaugusi. Šonedēļ izvirzīto treniņapjomu izpildīju ar nelielu uzviziju + biju 2vos VFS treniņos, kas sastāda vēl 2.5h klāt. Eju pareizajā virzienā, lai varētu izvirzīt augstākus mērķus. Turpmāk nekas interesants neplānojas, drīz vajadzētu sekot analīzei par pagājušo gadu, galvā tas jau ir noticis un varbūt tāpēc arī man nemaz to negribas uzrakstīt..Pagaidām viss!

Sikspārņu nakts nolidota

Šogad jau 3x pēc kārtas ņēmu dalību orientēšanās-piedzīvojumu sacensībās Sikspārņu nakts Kuldīgā, ko rīko TOK TAKA. Ilgi nevarēju nokomplektēt komandu, jo Atis D. iedzīvojies traumā, Laura arī vēl nav atguvusies pēc traumas, Kristai citi plāni.. tad nu beigās novienojāmies, ka startēšu kopā ar Andi Rešķi un vienu jauno OK"Saldus" talantu (kura vēl gan par talantu jāizaudzina)-Sabīni. Tā kā šogad komanda nelikās tik stipra kā iepriekšējos gados, tad nolēmām vnk jautri pavadīt laiku. Startējām sportisko sikspārņu grupā ar starta laiku 19:00.

Šogad tika mainīts sacensību formāts un dalībnieki pēc iesildīšanās uzdevuma veikšanas, saņēma pamatkarti ar 12KP, kurus varēja apmeklēt brīvā secībā + bija vēl 8 papildus KP, kuru atrašanās vietu varēja uzzināt tikai nonākot pamatKP. Rezultātā uzvar tā komanda, kura savākusi visvairāk KP un pie vienāda gadījuma, kura izdarījusi to visatŗāk. Vēl bija viens bonusa punkts par to, ja secībā tika apmeklēti papildus KP ar numuriem 58-59 vai 59-58.
Iesildīšanās uzdevumā kooperējāmies ar otru OK "Saldus" komandu sportisko sikspārņu klasē, lai viss ietu raitāk. Tā arī notika un pamatdistancē devāmies jau ar 1.5' pārsvaru pār nākošo komandu. Izvēlējāmies atšķirīgu taktiku - mēs apmeklējām KP pretējā secībā nekā Ata Rešķa komanda - to darījām ar nolūku, lai nevienā KP nebūtu jāgaida uz uzdevumu izpildi. Izrādījās, ka mēs izvilkām laimīgo lozi, jo devāmies tādā virzienā, kurā citas komandas nedevās, tāpēc nevienā uzdevumā nebija jāgaida, toties citām komandām nācās gaidīt rindās, šogad bija arī jauninājums, ka ārā neņēma gaidīšanas laiku, jo atzīmi SI stacijā varēja dabūt tikai pēc uzdevuma izpildes.
Distanci veicām pieklājīgā ātrumā, vadoties pēc Sabīnes pašsajūtām. Lielu aizķeršanos uzdevumu izpildē nebija, ja nu vienīgi tas, ka Sudoku mīkla īsti nepadevās un dz/b kopnē nevarējām sākumā atrast papildus KP, kā arī bijām nepareizi saskaitījuši tiltiņus pār Alekšupīti un ilgi meklējām vienu papildus KP ne tur...Tiku pie iespējas līst 5m augstā kokā, lai atzīmētos SI stacijā, atcerēties bērnību un pastaigāt ar koka kājām, laisties no Kuldīgas skatu torņa alpīnistu uzkabē un vēl šo to interesantu..Arī bonusa punktu izpildījām, jo apmeklējām papildus KP vajadzīgajā secībā, tas gan laika ziņā iecirta lielu robu, jo skatoties pēc splitiem pārējām komandām iezaudējam padaudz laika šajā etapā.. bet nonākot finišā uzzinājām, ka esam 1.komanda vispār, kas sasniegusi finišu un vēl ar max punktu skaitu.. Apsteidzot tiesnešu prognozes par veselu 1/2h, jo finišā rezultāts bija 1h:59min:43sek. Ilgi gan nebija jāgaida, jo pēc 22sekundēm finišējā arī OKZK komanda. Beidzot ar trešo piegājienu izdevās uzvarēt, tieši tad, kad to neplāno, jāsaka gan, ka komandu skaits šogad tāds pamazs, bet viennozīmīgi distance bija izveidota pietiekoši ātra, jo nebija jāgaida uz uzdevumu izpildi un nevarēja paspēt nosalt. Paldies TOK TAKAI par interesantajām sacensībām! Paldies Sabīnei, ka piekrita skriet ar mums un ķert piedzīvojumus.

P.S. vakara gaitā relax pasākums Saldū iekš ceha, ar grupu Pašizgāzējs, spēlējot pokeru :)
Tagad neliela atpūta no domām par skiešanu, pastaigāšu uz zālīti, vingrošanu un varbūt uzspēlēšu bumbu. Sezonas rezumējums arī k-kad sekos.

Siguldas kalnu maratons

Gandarījums. Pozitīvas emocijas distancē un pēc distances. Prieks. Ideāls laiks utt... Jā to visu es piedzīvoju skrienot Siguldas kalnu maratona 33km distanci. Tagad visu pēc kārtas. Īpaši šim pasākumam negatavojos fiziski, jo pa vidu vēl pēc LČ maratona Tērvetē bija 2 stafetes, kurās skrēju 1.etapu un darīju to ļoti ātri :) Bet gatavojos morāli, protams dzēru daudz magniju pēdējās 2 nedēļas. Aizvadīju četrus speciāli šim pasākumam veltītus treniņus - 2garākus un pa kalniem + 2 vnk garākus treniņus. Sajūtas pēdējā nedēļā bija ideālas, tās gan nedaudz sabojāja 3dienas disciplīnas neievērošana.

6dien solīja labu laiku par ko gan neliecināja skats pa logu no rīta. No saulītes ne miņas. No Rīgas uz Siguldu devos ar autobusu, kur par jautrību rūpējās Mārcis Priedītis ar saviem draugiem. Siguldā mani savāca Atis Rešķis un varējām gatavoties startam. Sadzēries sporta drinkus un sagatavojis visu nepieciešamo distancei devāmies uz starta vietu. Skriešanai izvēlējos La Sportiva Crosslite apavus, neiedzenot radzes, varu teikt tikai to, ka tā bija pareizā izvēle, jo salīdzinot ar Ice bugiem zole ir sitpri biezāka. Pietrūka kādas radzes..
Plāns priekš distances pavisam vnk - visu distanci noskriet vienā tempā, lai neuznāktu lūziens. Tāpēc pirmo starta kalnu praktiski uzkāpām un pēc tam jau sākām ripināt tā starp 4:10-5:00 min/km.. pirmajā garajā noskrējiena lejā no kalna nopsihojām lejā apdzenot ļoti daudz skrējējus un pēc tam jau bija stipri vieglāk. Pa priekšu neredzējām ne Jubi, ne Kāsi, ne Toļu un pat ne Krūmu, kurš skrēja 55km. Nelielu gabalu pa priekšu skrēja Nauris Spalviņš, aiz muguras kāds nepazīstams skrējējs. Tā divatā arī skrējām līdz distance dalījās. Atis visu laiku kontrolēja ātrumu, jo man jau gribējās izmantot savas 1.etapa iemaņas un noķert visus, kas ir priekšā., jo baidījos, ka varam atlaist viņus par tālu. Ieskrienot karjerā pēc pēdām varēja redzēt, ka priekšā ir kādi 3-4sportisti. Pie smilšu sienas ieraudzījām vienu sportistu sarkanā augšā ar plaušu uz muguras, nevarējām saprast, kas tas ir... Pēc dzirdinātavas aizskrējām garām Spalviņam un atkal ieraudzījām sarkanā tērpā skrienošo cilvēku. Jāmin, ka pie Kājinieku tilta distances atkal sagāja kopā un nācās apdzīt ļoti daudz priekšā skrienošos 11km veicējus, kas nedaudz paaugstināja tempu, bet traucēja skrējienos lejā no kalniņiem. Kāpumā uz Krimuldu strauji pietuvojāmies nezinājam skrējējam un nogriežoties no serpentīna, ceļā uz otru papildapli sapratām, ka tas ir Krūms. Nedaudz sabļaustīšanās un informācijas ievākšana par priekšā skrienošajiem. Uz pļavas pirms Vikmestes takas ieraudzījām ar Jubi, kurš likās diezgan lēns. Krūmam bija ieplānotais pit-stops ar drēbju maiņu un papildus uzpildīšanos, kā rezultātā aizskrējām viņam garām. Aptuveni pie pusdistances sacensības man varēja arī beigties, jo piedzīvoju pamatīgu kritienu, bet par laimi bez lielām sekām. Lēnām un mērķtiecīgi tuvojāmies Jubim. Līdz arī viņu noķērām. Nedaudz paskrējām kopā, atkal uzzinājām kas un cik daudz aptuveni priekšā - Toļa ar Kāsi, esot ļoti tālu priekšā...Tālāk sekoja neprātīgs downhils pirms Gaujas tilta. Tilta pārskriešana un pēdējās trepītes pirms pirmā apļa beigām...Starpfinišā uzpildamies kā nākas un atkal uzzinam info - Toļiks kādas 2min priekšā, Kāsis vairāk (izrādās gan, ka Toļiks gandrīz 3.5min un Kāsis 4.5min..) Pirmais aplis pagāja vienā elpā! Pēc padzeršanās atkal klāt pieskrien Krūms un saka, ka negrib palikt viens un labāk skrien kopā ar mums līdz distances dalīsies. Viss turpinās pēc plāna, tempu turam nemainīgu, downhilus psihojam, kāpumus mierīgi, lai nesadzen kājas. Lielajā kāpienā uz Ķeizerskatu izvirzos grupiņas priekšgalā, kad pagriežu galvu uz leju redzu, ka arī Jubis joprojām netālu.. augšā uzprasu tiesnešiem cik cilvēki priekšā - viņš atbils, ka 4..JOPCIK?!?! WTF? Kā no kurienes.. 2 zinam - a kas tie otri 2?Viens esot ārzemnieks un vēl viens letiņš.. Iestājas šoks, jo esam ārpus 3nieka...tā kā esmu priekšā tad saku Atim, ka jākāpina temps, Krūms saka, ka ja līdz Kājinieku tiltam neieraugam nevienu, tad noķert būs grūti.. tā kā skrienu pa priekšu tad nedaudz palielinu tempu, bet joprojām tā ap 4.5min/km.. lielajā taisnē pirms tilta nevienu neredzem..pienāk tilts uz tilta neviena nav.. bet tad aiz tilta ieraugam, ka viens tomēr skrien gar kalnu dzeltenmelns..Toļiks :) hū..!Tempu nepalielinam, lai taupītu spēkus. Plāns jānoķer līdz dzirdinātavai, plānu veiksmīgi realizējam. Kārtīgi visi iestiprinamies un no tiesnešiem uzzinām, ka priekšā tiešām ir vēl 3 sportisti un mēs esam 4.,5. un 6tais.. Es saku Toļikam, ka cīņa sākās, Toļiks atsaka, ka esot besī un nevarot paskriet... Pļavas tālākā galā ieraugam vēl vienu sportistu, kuru ir pārņēmis bezspēks, kāpumā uz Krimuldu ļoti ātri viņu apdzenam - numurs īstais - bet kā šāds sportists, kurš skrien ar džemperi un botēs var būt mums priekšā?! Okey, esam palikuši 3 orientieristi uz 3.vietu. Toļiks saka, ka viņam kājās nedaudz krampji, Atim sāk reibt galva kāpjot augšā kalnā. Es pārsteidzoši jūtos ļoti labi. Ļoti ātri attālinamies no apdzītā skrējēja. Nu jau līdz finišam nav tālu - lejā pa serpentīnu, kur sākumā atraujos no abiem, bet tad nolemju nedaudz tempu nomest, jo ar Ati bija sarunāts, ka finišēsim reizē, bet tgd ir cīņa par pēdējo vietu uz goda pjedestāla. Ko darīt?! Toļiks kopā ar mums un izskatās labāk par Ati, nelielajā kāpumā uz Gaujas tiltu Atis vnk atslēdzas es droši skrienu pretī 3.vietai. uz pēdējām trepītēm atskatos un redzu, ka Ata nav, bet Toļiks tepat. Okey, ja jau esam tik tālu tikuši, kāpēc lieki mocīties un cīnīties ar vienu no cīņu biedriem meža stadionā?! Piedāvāju Toļikam finišēt reizē, jo gribas ar nākošo nedēļu sākt gatavoties jaunajai sezonai, bet pēdējajās trepītēs varēja noraut ne tikai uz mutes, bet arī piedzīt kājas, ka tik turies vai vēl labāk, kāds no mums varētu nraut bezfilmu. Mierīgi uzkāpjam augšā, bet Ati joprojām neredzam..lēnā garā dodamies pretī finišam ar domu, ka esam 3.vietā. Finišējam ar sadotām rokām, lai neviens no mums nepaliktu bez balvas.. prieks, prieks un vēlreiz prieks :) Pienāk Kāsis un saka, ka mēs esam 2.vietā, jo tie 2 džeki, kas vislaik bija priekšā (1nu gan mēs apdzinām) esot noīsinājuši distanci 1.aplī... vēl jo lielāks prieks un gandarījums. 33km distanci pieveicu 2h:37:min:30.1sek. ātrāk nekā bija plānots iepriekš.
Atis finišē tikai pēc 4min... spēks esot galīgi beidzies un motivācija cīnīties par 4.v. vai 5.v. neesot bijusi, pēc tam, kad uzzināja, ka tie 2 nošmaukušies, protams, nedaudz sarūgtinājums pārņem arī viņu, jo gribējās jau tajā 3niekā ieskriet..Kāsim zaudēju gandrīz 5min.. uz ko to norakstīt īsti nezinu. Okey sākums bija par lēnu, jo fiziski jutos daudz labāk, bet te atkal jautājums vai tad distanci būtu izturējis līdz galam. Protams, ļoti liels aspekts ir tajā, ka Kāsis visu mūžu dzīvo Siguldā un viņš zin kā uzskriet kalnā un noskriet no tā :) Kas zin kā būtu distance beigusies, ja būtu nolēmis cīnīties kā nākas ar Toļiku, vieta 3niekā tik un tā būtu bijusi, bet tas no sērijas kā būtu ja būtu.
Patiesi liels gandarījums, ka visās vīriešu distancēs vērojama orientieristu dominance (11km pirmie 2 absolūti ātrākie orientieristi, 33km pirmie 6 un 55km uzvarēja Krūms ar gandrīz 25min pārrākumu - viņš ir monstrs - izdarīja to mazāk kā 5h). Nākošgad noteikti skriešu atkal un uzņemšu jaunas pozitīvas emocijas. Tgd neliela attelpa, 5dien Sikspārņu nakts un tad jau hard work jaunajai sezonai. Rudenī esmu sasniedzis fantastisku formu, kas liecina par to, ka esmu uz pareizā ceļa, treniņbiedri ir, savā treniņplānā ieviesiešu arī Siguldas apmeklējumu reizi 2nedēļās!
P.S.Motivācija ir, gribasspēks ir ko vairāk vajag - ā jā no ūdens un gaisa nepārtiksi.. Finansējums noderētu (inventāra iegādei, sporta drinku, nometnēm...), ja kādam ir lieka nauda-Tavu vārdu uz skrienamā krekla uzdrukāšu! Paldies Dacei par bildītēm:)

Halikko viesti

5dien tajā pašā kompānijā, kas devāmies uz 25mannu, tgd braucām iekarot arī Somijas mežus. No Rīgas izbraucām visai pavēlu ap 16:00, bet uz prāmi paspējām bez aizķeršanās ~15min pirms attiešanas. Tad jau 23:00 Helsinkos, savācām hoteļa atslēgas no kluba trenera un devāmies atpūsties, gulēt tikām pēc pusnakts. Jāsaka, ka no solītās vētras ne smakas, vējelis tikai tāds lielāks pa ceļam bija.

6diena jau mūs sagaidīja ar ļoti saulainu laiku un nelieliem mīnusiņiem. Doma bija izbraukt no hoteļa 8:30, protams, sakavējāmies un izbraucām 9:00. Līdz Halikko pilsētiņai sava 1h30min jābrauc, bet ceļš bija apledojis un nekādu ātrumu nevarējām attīstīt. Sacensību centrā ieradāmies 13min pirms mana starta :D labi, ka es biju jau saģērbies viesnīcā un atlika tikai uzvilkt savus Ice bugus un piespraust numuru. Nedaudz uztraucos par to, ka nav noteipotas kājas, jo ārā vēl viss bija sasalis, kas nozīmēja to, ka būs slidens. Neko darīt. 6min pirms starta sāku nedaudz sildīties, pastaipīju muskuļus, lai nepiedzen, paskriet gan īpaši nesanāca. Un nu jau starta šāviens. Galvenais bija nepieļaut kļūdu uz 1KP, kā to izdarīju pagājušajā gadā. Man par laimi uz 1KP varēja skriet ļoti lielu gabalu pa ceļu, kas noderēja kā iesildīšanās distancei un pāris nākamo KP ceļu variantu izpētīšana. Galvenais izpētīju, kādas būs pēdējās piesaistes. Uz 1KP jau izvirzījos līderu grupiņā. Visiem pa priekšu aizskrēja džeks no TuMes un Rajamäen Rykmentti. 1Kp paņēmu bez problēmām un ceļā uz 2KP jau atkal ieraudzīju tos pašus džekus. Pievilku klāt un tā +/- arī skrējām, tad TuMes džekam bija cits farsts un pie 3KP viņu nemanīju. 4KP īzī pīzī, uz 5KP uzmanīgi nolasīju leģendu un atlika tik noskatīties kā RR džeks aiziet kļūdā, KP paņemu kā pirmais un ātri ātri lejā no kalna, kur atkal pamanu TuMes neilonu. Mēģinu viņam pievilkt klāt, no aizmugures klāt man pienāk Anttolan Urheilijat komandas skrējējs. 6KP veiksmīgi un nu ceļš uz 7KP, kur neveiksmīgi izlemju iet klintij pa labo pusi, bet Tumes džeks aiziet pa kreisi, iezaudēju kādas 20". Tad skatītāju etaps, kur lielā ātrumā pietuvojas RR. Pēc skatītāju etapa 10KP ļoti vienkāršs, bet viltīgs izskatās 11KP, kur nolemju iet diezgan drošu variantu vairāk pa nogāzes lejasdaļu un pārējie divi džeki dara to pašu. Pirms paša KP saminstinos, jo nepareizi nolasu vienu kalniņu iepriekš. KP paņemu aiz abiem pārējiem džekiem. Par brīnumu ceļā uz 12KP pretī nenormālā ātrumā skrien TuMes džeks, uztaisījis lielu kļūdu. Tātad priekšā ir tikai abi jau ierpiekš pieminētie klubi. Cenšos neatpalikt un nākamos 2KP paņemam raiti viens aiz otra, tad ceļš uz pēdējo KP. Es gribēju skriet uz pļavu, bet šie lido ārā uz ceļu, nolemju neriskēt un dodos pakaļ, bet līdz pēdējam KP neizdodas tik tuvāk. Finišā gan kapāju, bet nesanāk nevienu apdzīt un finišēju 3.vietā 7" aiz RR un 2" aiz Anttolan Urheilijat kluba. Protams esmu nenormāli priecīgs un apmierināts, jo distancē praktiski nepieļāvu nevienu kļūdu, izņemot ceļā uz 7KP un nesaprašānās ar karti bija pie 11KP. Almost perfect race. Mans ceļš distancē atrodams šeit. Domājams, ka nominācijai gada race kandidāts ir atrasts. Visai Pihkaniskat komandai gāja ļoti labi, izņemot 14.etapa veicēju - meiteni, kurai ir 17gadi, bet viņa ir somu junioru izlases kandidāte - sanāca uzrakt ap 10min, kas liedza cīņu par vietu 20niekā. Pēdējā etapā gāja komandas nopietnākais spēks un uzrādīja pietiekoši augstvērtīgu rezultātu un ierindoja mūs 26.vietā, kas ir Pihkaniskat labākais panākums šajā gadsimtā ;) arī Jurģis un Krista noskrēja ļoti labi, jāpiemin, ka Krista tika skriet arī 2.komandas sastāvā 14.etapu un izdarīja to 7' ātrāk kā jau pieminētā meitene 1.komandā - nekas, lai meitene rūdās.
7dien noskrējām arī garo treniņu pa šogada Suunto games otrās dienas sacensību apvidu un kājas sajuta nelielu nogurumu, tieši tas, kas vajadzīgs. Mājupceļš gan izvērtās garš, jo nokavējām prāmi 14:30 un nācās gaidīt līdz 17:30, nākošreiz limitēsim laiku saunā iešanai un pusdienu ieturēšanai kluba trenera mājās, un Krista dzers tikai vienu krūzīti tējas :p
Laikam tgd par 100% ir skaidrs, ka nebraukšu uz Dāniju mācīties, bet nopietni gatavošos nākamajai sezonai, jo potenciāls acīmredzot manī mīt. Un jā 6dien būšu satiekams Siguldā - Nike Siguldas kalnu maratonā, kur skriešu 33km, lasot komentārus liekas, ka jāskrien ar Ice bugiem, bet notestēšu arī La Sportiva Crosslite un tad izlemšu.