Tikko esmu atgriezies no startiem WMOC - World Military Orienteering championship - kas deva iespēju otro reizi šajā gadā debitēt Pasaules līmeņa sacensībās, jo iepriekšējos gados nebiju izpelnījies šādu labvēlību. Konkurence nedaudz zemāka kā WOCā, bet pietiekoši iespaidīga, lai tikai ar gribēšanu vien medaļu iegūt nevarētu.
WMOC šajā gadā notika Zviedrijā, Eksjö, kas deva man zināmas priekšrocības, jo mans zviedru kluba IK Hakarpspojkarna atrodas tikai 50km attālumā un pēdējos divos gados esmu līdzīgā apvidū aizvadījos pietiekoši daudz treniņus un sacensības, tāpēc nekādus pārsteigumus tur negaidīju.
Vidējā distance ļoti ātrā apvidū, kur visu izšķīra ātra skriešana un perfekta orientēšanās. Startēju kā 99 no 188 dalībniekiem. Sākums distancei pietiekoši labs un ātrs ar ~25'' kļūdu uz 2KP, kas ļāva šķērsot sacensību arēnu dzirdot, ka komentētājs nosauc manu vārdu tobrīd atrodoties 6.vietā. Tas nedaudz lika sastresot, jo ātrumā galvā pārskrēju cauri starta protokolam un zināju, ka šobrīd atrodos priekšā vairākiem arī nomināli spēcīgākiem sportistiem. Uztaisīju divas visai muļķīgas kļūdas uz 17 un 18KP, kopā atstājot gandrīz 1.5', par ko biju ļoti neapmierināts vienīgi un tikai uz sevi. Rezultātā ierindojos 35.vietā, kļūdu tiesu atpaliekot no TOP20. Rezultāti, spliti.
Garo distanci gaidīju ar lielākām cerībām, jo apvidus bija smagāks, zaļāks, ar vairāk purviem, tieši tāds kāds man patīk un kādā biju trenējies Huskvarnā. Nedaudz nolaidu lažu ar iesildīšanos, uzsāku to par vēlu un pietrūka laika iziet cauri visam procesam, tāpēc distances sākums sanāca tāds miegains un gurdens. Pa īstam pamodos tikai pēc "taurenīša" izskriešanas un turpināju skriet daudz labākā tempā un ātrumā, par ko liecina arī spliti attiecībā pret līderiem, jo netika piezaudēts. Pēdējos 4KP sanāca skriet kopā ar Matthiasu Merzu, kurš vilka vēl pāris sportistus, bet es īsti vilkties neļāvu, jo jutos tik ātrs un spēcīgs, ka metu nopietnu izaicinājumu, lai finišētu viņam priekšā. Neizdevās, jo finišā atzīmējās vienlaicīgi. Rezultātā 24.vieta 6'38'' aiz patīkamu pārsteigumu sagādājušā Timo Silda, kurš kopā ar Lauri Sildu (zaudēja 2'') piesmēja visus, parādot, ka ar pareizo attieksmi un zvaigžņu stāvokli var būt spēcīgākie pasaulē. Rezultāti, spliti.
Pēc vidējās un garās distances tika sadalītās arī medaļas komandu cīņā, kur džekiem summēja 4 labākos rezultātus (laika izteiksmē) katrā distancē. Pēc vidējās distances rezultātiem atradāmies 3.vietā 2'' priekšā igauņiem, bet diemžēl garajā distancē igauņu brāļiem nespējām likt neko pretī un kopsummā atkāpāmies uz 4.vietu. Bija iespēja izcīnīt medaļu šādā disciplīnā, bet šoreiz nekā. Rezultāti.
Izanalizējot manu un Andra sniegumu, man tika dota iespēja startēt Latvijas 1.komandā stafetē, tieši tādā pašā sastāvā, kā pavasarī, kad izcīnījām sudraba medaļas BČ. Savu darbiņu 1.etapā izdarīju ļoti pārliecinoši. Nevienu brīdi distancē neraustījos, mierīgi savācu savus farsta KP, arī tad, kad paliku viens. Spēju pieņemt racionālāko ceļa variantu garajā etapā (neietekmējoties no tiem, kas aizgāja savadāk), kas ļāva sadzīt rokā visus priekšā esošos un deva iespēju cīnīties par uzvaru 1.etapā. Diemžēl pēdējā aplītī pēc skatītāju etapa izvēlējos drošāko, bet ne ātrāko ceļa variantu, kad nobijos no zaļā un kopā ar Matthiasu Merzu aizgājām apkārt pa taciņu, tādejādi atļaujot par uzvaru 1.etapā cīnīties Leonīdam Novikovam un François Gononam. Īstenībā skrienot finišā biju pārliecināts, ka par uzvaru cīnos es pret Merzu... Mārtiņš 2.etapā izdarīja labu darbiņu, cik vien bija viņa spēkos, jo vēl dienu iepriekš bija bažas vai viņš vispār varēs startēt pat 2.komandā. Nedauz piezaudēja labākajiem, bet Bērcim stafeti nodeva tajā pašā 4.vietā, ar nelielām, bet tomēr cerībām pacīnīties par medaļu, jo meža stadionā var notikt viss... Šoreiz gan Bērcim nesanāca labākais skrējiens un galu galā 6.vieta, daudz nedomājot varu teikt, ka 4.vieta būtu bijusi pelnīta, bet tāds ir sports. Rezultāti, spliti.
Čempionāts, kurš deva papildus pārliecību par saviem spēkiem, savu varējumu un norādīja to, ka strādāju pareizā virzienā. Visu uzreiz gribēt nevar, bet kā jau rakstīju pēc WOCa - apetīta rodas ēdot, bet sāta sajūtu nevajag radīt uzreiz :) Vai šis starts bija pēdējais šajā sezonā, kurā startēju ar Latvijas izlases kreklu mugurā? Redzēsim! Finansiālais atspekts tomēr ir tas, kurš regulē dzīvi, ja neesi profesionāls sportists.
Foto: Kalvis Mihailovs
4 komentāri:
Apsveicu ar lielisko startu, labs!
Lielisks starts stafetē, un garajā. Garajā jau varēji pieminēt arī zviedru, tomēr lielu distances daļu esi bijis tuvu aiz viņa muguras. Stafetē skrēji garāko farstu un iznāci priekšā, super. Prieks sekot līdzi taviem startiem. Tā turēt.
Runājot par zviedru Karl Walheim - jā, vienu daļu distances (pēc kļūdas uz 5KP līdz 18KP) redzēju viņu, bet ceļu variantu izvēle nesakrita, jāatzīst, ka lielākoties KP tas palīdzēja paņemt sākotnēji man, pēcāk viņam.
Jebkurā gadījumā saistu lielas cerības ar Tevi - nākamā gada lielo stafešu garajās naktīs.
Ierakstīt komentāru