Pēcgarša

Pēc veiksmīgi aizvadītā BČ tika sashēmotas darbības, kuras jāveic uz LČ, bet jau pirmdien nācās sākt grozīt plānus, jo pieteicās neliela saaukstēšanās, kas progresēt sāka 3dien pēc garā treniņa. Lai nu kā, bet paņemot 2 praktiski brīvas dienas, tika nolemts neatcelt dalību Meridiāna jauktajās nakts stafetēs, kur kopā ar Anatoliju un Sandru startējām superspēcīgajā Noname komandā.

Man tika uzticēts 1.etaps, kurš kalpoja arī par labu mācību priekš Jukolas. Sāku lēnāk kā galvenie konkurenti, jo mans mērķis nebija izcelt startu, bet gan uzvarēt etapu. Bija ļoti piemirsies, cik zaļš spēj būt mežs Cēsu apkārtnē, salīdzinot ar Rīgas apkārtni, kas noveda pie tā, ka pirmos 2KP uzbakstīju, bet izdevās izvirzīties nelielā vadībā kopā ar Jāni Sāru. Pēc 1.skatītāju KP izvēlējāmies atšķirīgus variantus, kur nolēmu kāpināt tempu, kas man dārgi maksāja, jo pārpratu atrašanās vietu kartē, iegāju mežā, kur atradās arī KP, bet tas izrādījās farsts. Pavadīju krietnu laika sprīdi, lai saprastu, kur esmu un pa ceļam šķērsoju vēl vienu farstu. Kļūdījos arī nākošo KP, kad uz ceļa pagriezos nepareizā virzienā. Turpmāk nolēmu skriet krietni mierīgāk un drošāk, jo apzinājos, ka šādi turpinot nekas labs nesanāks. Pilsētas daļā nedaudz kāpināju ātrumu, jo priekšā ieraudzīju lepnā vientulībā skrienošo Jāni T., bet zināju, ka priekšā vēl ir arī Jānis Sārs. 

Pirmo izdevās saķert Jāni T., tajā pašā laikā tiekot vaļā no pārējiem konkurentiem. 16KP rajonā ieraudzījām vienu lampu, kas kā izrādījās bija Jānis Sārs, kurš KP meklēja krietni par zemu. Šajā brīdī stafete atsākās no jauna un nolēmu īstenot iepriekš piekopto taktiku un nelīst grupiņas priekšā. Jānis T. veiksmīgi aiznavigēja uz 17KP, pēc kura praktiski sākās jau cīņa par uzvaru etapā, no kuras izstājās Jānis Sārs, jo viņam bija cits farsts 18KP. Ceļā uz 20KP sākumā izvēlējos iet taisni, bet kad ieraudzīju, ka Jānis T. dodas apkārt pa ceļu, domas mainīju, jo negribēju zaudēt etapu, ieberžoties k-kur zaļajā. Nācās nopietni iesprigt, lai tiktu klāt Jānim un izšķirošo uzbrukumu veicu ceļā uz pēdējo KP, kad tiku viņam garām un droši devos pretī uzvarai etapā, kad sapratu, ka Jānis vēl nav padevies un dod prettriecinu. Finišu nācās atstrādāt, bet dēļ manai nemākulīgajai atzīmēšanās tehnikai nācās dalīt uzvaras laurus ar Jāni T. 

Finišā mani sagaidīja kliedzošs Anatolijs un Sandra, ka jāmaina lampa, jo Sandras lampa nestrādā un arī Anatolija lampa nestrādā - mistika. Zaudējām kādu laiku uz lampas maiņu, pluss Sandrai lampas gumijas netika pieregulētas atbilstoši galvai, kas viņai darīja ļoti lielas problēmas distancē. Lai nu kā Sandra izdarīja to, ko no viņas gaidījām un atnesa 4' pārsvaru Anatolijam, kurš gan arī paspēja "pamuļķoties" distances 1.daļā un ļāva Andrim Kivleniekam sevi pieķert. Tik un tā biju diezgan drošs, ka Anatolijs galu galā atnesīs mums uzvaru, kas arī notika un Noname komanda triumfēja ar aptuveni to pašu 4' pārsvaru, kurš bija pirms pēdējā etapa. Succes! Turpmāk šīs sacensības iekļauju savā apmeklējamo sacensību sarakstā un uzvarētāji sastāvu taču nemaina :)Rezultāti. Pēcgarša pēc šīm sacensībām ir palikusi (ne tikai garšīgo balvu dēļ), bet arī apliecinājums tam, ka priekš Jukolas ir nepieciešams vēl pāris reizes ieiet mežā tumsā!

Triumfs!

Pēc nakts izklaidēm sestdien likās, ka slimība ir gājusi mazumā, tāpēc nolēmu nostartēt SELL Games vidējā distancē treniņa nolūkos. Uz starta vietu devos skriešus (10km iesildīšanās:)un pašu distanci jaunajā Biķernieku kartē (ļoti vispārinātā attēlojumā) veicu nepiespiesti, bet tik un tā sataisīju padaudz kļūdas, jo brīžiem galīgi neko nespēju uztvert un priecājos tikai par to, ka šodien neskrienu uz rezultātu.

Šodien tur pat bija arī stafete, kur startēju LLU 1.komandā kopā ar Ati Rešķi un Jāni Krūmiņu. Vakar tiku nomainīts no 1.etapa uz 3.etapu, par ko gan īpaši priecīgs nebiju, bet jāskrien vien bija. Komandai jau neizdevās pats sākums un savā etapā devos 2.pozīcijā 3' aiz RTU. Apzinājos, ka skriet sacensību ātrumā īsti atļauties nevaru, jo tad ātri vien pazudīšu, sāku mierīgi, bet tik un tā pamanījos uzbakstīt pirmos 2KP. Pēc tam sekoja pats labumiņš, kad devos iekšā Biķernieku trases daļā, kur problēmas ar interpretāciju un manu uztveri bija jau arī vakar. Kopā tur atradās 4KP, no kuriem divu paņemša man prasīja liekas 5', laiku lietderīgi izmantoja LSPA un Artūrs, kurš mani noķēra. Galu galā izvērtās interesanta cīņa, jo daži farsti mums atšķīrās un skatītāju KP izdevās būt viņam priekšā ~10''. Ļoti labi apzinājos, ka ja kopā būsim pie pēdējā KP man vnk nebūs variantu. Nelielu līkumu izmetu uz nākošo KP un Artūrs bija klāt. Mēģināju spirināties viņam pretī līdz priekšpēdējam KP, jo cerēju, ka viņš varētu nedaudz uzbakstīt, bezcerīgi. Izdevās izmocīt LLU 3.vietu. 

Pēcgarša pēc SELL spēlēm nekāda, jo ļoti labi apzinos savas O-(-ne)prasmes vispārinātā kartē. Var jau teikt, ka visiem apstākļi vienādi un tā ir taisnība, bet individuālā kartes lasīšanas tehnika un salīdzināšana ar apvidu ir pavisam cita lieta. Tagad laiks tikt pilnīgi veselam un nobriest Latvijas čempionātam!