Jau kopš Latvijas čempionāta Irbenē, plānoju, ka jāskrien arī orientēšanās maratona distance. Bet visu laiku ir tāda sajūta, ka nu jau pēc jaunākās informācijas 26km garajai distancei es varētu nebūt gatavs. Jo mērķis ir viens--> iekļūt labāko 3niekā, lai iegūtu kāda kaluma medaļu, bet zinot, ka Renčiks un Krūms plāno skriet, reāli paliek tikai bronza. Vietu 3niekā noteikti kāros vēl vairāki sportisti, viens jau ir pieteicies - Andris. Fiziski jūtos okey kādiem 20km, jo kopš 15.augusta esmu izlaidis tikai vienu dienu bez skriešanas un kopš septembra sākuma ir saskrieti 320km (ieskaitot sacensības). Arī ar vīrusies esmu +/- ticis galā, izņemot nedaudz vēl moka kakla sāpes. Protams, joprojām ir problēmas ar kreiso roku, kas pie garām un ilgstošām slodzēm sāk gurt un rodas tirpstošas sajūta, bet ne jau ar roku jāskrien. Pēc Nike Riga run parādījās arī problēmas ar kreisās kājas augšstilbu, bet domāju, ka atpūtas nedēļā, kas tagad sekos pirms plānotā maratona ar kāju visam vajadzētu būt kārtībā. Vēl viens faktors, kas mani neiepriecina ir laikapstākļi, ja pēdējās 3 dienas bija vnk ideālas, tad nākošā nedēļā tāda nesolās, pēc pašreizējās prognozes apmēram +10grādi, ar nelielu lietutiņu un ZA vēju, bet laikapstākļi nav noteicošais faktors, jo ir skriets arī krietni sliktākos apstākļos un pie +10grādiem varētu justies tīri komfortabli, ja tikai nekas nenāktu no gaisa, bet atkal - neesmu jau no cukura. Rītdienas laikā izlemšu skriet vai neskriet, jo jautājums vēl ir atklāts. Katrā ziņā magniju pēdējās nedēļas laikā esmu uzņēmis pietiekoši daudz, lai distancē nemestos krampji, bet visādi jau var gadīties.
P.S. žēl, ka Pauliņš šodien zaudēja Heinmannam iekš Suunto games iedzīšanas. Respect Arvīdam par uzvaru vakardienas 14km distancē, varbūt arī Tev jāskrien maratons Tērvetē?!?
P.S. žēl, ka Pauliņš šodien zaudēja Heinmannam iekš Suunto games iedzīšanas. Respect Arvīdam par uzvaru vakardienas 14km distancē, varbūt arī Tev jāskrien maratons Tērvetē?!?
9 komentāri:
kas tās par muļķībām, ka jācīnās tikai par 3.vietu? Kļūdīties var visi un jācīnās par zeltu ;)
es šoreiz vairāk domāju tieši fizisko sagatavotību ;) kā teica Pauliņš: Renčiks var kļūdīties, bet nākošajos 10km viņš Tevi noķers, apdzīs un pasmiesies :D protams, ja tas nenotiek beigās :D bet līdz beigām jātiek!
Es jau to rakstīju pēc LČ Irbenē, bet tas koments kaut kur pazuda. Mana versija - Tu pats sev radi slogu plānodams kaut kādu vietu. Vēl trakāk - skrienot par to domā (vidējā distancē Tu biji kalkulējis uz kuru vietu velc un kurā komandā tiksi). Mana filozofija - Tev jābūt orientētam uz tīru un precīzu skriešanu. Un tad jau būs arī panākums. Kas Tev dod gandarījumu ? Tīra distance un 6.vieta vai 3.vieta pie sliktas orientēšanās ? Vai Tu sev varēsi uzsist uz pleca pie tādas 3-ās vietas un būt apmierināts ar veikumu ? Man liekas Tev jāmaina prioritātes un noskaņošanās mačiem. Ja orientējas uz tīru skriešanu, tas nozīmē ka orientējas uz stabilitāti. Un pēc tās jau seko kāpiens augstāk. Nu tas mans čaiņika viedoklis. Lai veicas !
Nu nez par maratonu, tu man esi pārāk liels draugs, lai atņemtu tev medaļu, tā kā turies!
-->Anonīmajam:
Neesmu nevienu komentu dzēsis ārā, būs pazudis tīmeklī.
Man liekas, ka slogu neradu, bet vnk plānoju variantus un esmu reālists. Par vidējo distanci, tas raksts bija vairāk kā analīze, kur pēc lielās kļūdas iedomājos tikai par vietas zaudēšanu 1.komandā. Distancē par savu vietu starp dalībniekiem nedomāju. Ja godīgi 100%gandarīts esmu reti, jo ja arī liekas ka ir tīri noskrieta distance, tad vienmēr liekas, ka tur un tur tomēr varēja vēl nomest. Šogad jau tomēr iezīmējas, ka atbildīgos mačos tomēr spēju savākties, bet nenoliedzu, ka mana lielākā problēma ir mana galva un nespēja koncentrēties tikai un vienīgi uz distanci - it īpaši individuālo, lai kāda tā arī būtu. Stafetes 1.etaps ir liekams citā plauktiņā. Pie savas galvas es cenšos strādāt, bet vajag vēl laiku.
-->Arvīd
Varam aizbēgt no visiem ;)
Nu ar šitādu pieeju varēji neskriet nevienā LČ distancē šogad. Tur diezgan objektīvi nez vai kādā Tev būtu spīdējis zelts. Taču maratons ir maratons un tur dalīt medāļus pirms starta ir galīgi nepareizi. Protams, ka ir jāskrien, un to kāds būs gala rezultāts redzēs tikai finišā.
-->Renčik
Lai dzīvē kaut ko sasniegtu ir jāizvirza augstākie mērķi un pat tiem jācīnās. Bet es šogad nevienā LČ neesmu pat zeltu vsp neesmu domājis. un arī šajā rakstā es tikai un vienīgi izsaku objektīvu viedokli un pasakiet, ka tas nav pareizs?!? Protams viss izšķirās konkrētā dienā, konkrētā distancē.
Par mērķiem jau viss ir pareizi. Es tikai saku, ka ir diezgan muļķīgi kā galveno attaisnojumu neskriešanai minēt to, ka augstāk par trešo vietu nez vai varēšu tikt. Galu galā maratons ir arī ļoti labs garais treniņš, ja jau bez medaļu vākšanas jāmeklē kāds cits motivators. Cita lieta, ja vienkārši vispār negribas skriet, bet tad tā arī vajag pateikt.
ā nē, tad nebūs pareizi saprasts, galvenais iemesls domai par neskriešanu noteikti nav tas, ka nevarētu ieskriet troikā, jo ne jau pirmās un pēdējās sacensības, kur to būs grūti vai neiespējami izdarīt. Kā garais treniņš ideāls ir maratons un man personīgi Tērvetes apvidus simpatizē ar dažiem izņēmumie. Reāli jau es domāju, ka nekas nemainīsies uz es skriešu, jo par to jau domāju gandrīz mēnesi. Un kā vienmēr to daru, tā arī šoreiz, ja skrienu tad cīnīšos līdz galam, protams, ka neradīsies problēmas ar veselību ;) Tiksimies trasē!
Ierakstīt komentāru