Neskatoties uz to, ka midsummerfest laikā man ir dubultsvētki 25.jūnijā kopā ar Artūru ņēmu dalību igauņu SK100 rīkotājā WRE vidējā distancē. Sacensības norisinājās 57km attālumā no Tallinas, bet arī tas nebija šķērslis.
Sacensību mērķis bija pārbaudīt orientēšanās skilu un ātrumu, jo iepriekšējo reizi kārtīgas sacensības individuāli biju veicis Latvijas čempī, jo Jukolas 1.etaps tāds kārtīgs mauciens ar orientēšanas elementiem. Ļoti patika tas, ka vidējā distance bija tikai priekš elites skrējējiem un starts līdzīgi kā kādā lielākā čempī, kad distancē dodies viens. Bija arī iesildīšanās kartīte. Distanci biju nolēmis sāk ātri un agresīvi. Paņemot pāris pirmos KP ātrums likās OK, bet orientēšanās gan negāja, jo KP rajonos notika bakstīšana. Līdz skatītāju KP biju sabakstījis 2'. Skatītāju KP ieguvu informāciju, ka Artūram zaudēju mazāk par 1' un to, ka distances beigās karte ir neprecīza. Nākošais KP bija īzī, bet tad arī saskāros ar kartes neprecizitātēm, kad uz 2 KP atstāju vēl 1'40''. Distances beigās centos, cik bija iekšā, par to arī liecina spliti.
5.65km garo distanci ar 19KP veicu 36'33'', ierindojoties 5.v. Uzvarētājam Lauri Sild zaudējot 4'40'', otrās vietas ieguvējām Timo Sild 2'20'', bet Artūram, kurš bija 3.vietā - 1'18''. Galu galā aprunājoties ar abiem brāļiem pēc finiša uzzinājām, ka viņi bija zinājuši, ko sagaidīt no kartes (par to, ka tā nav īpaši precīza), jo 2007.gadā šeit bijis Igaunijas čempis. Nelielas vietējo priekšrocības. Pēc sacensībām neiguvu to pēcgaršu, ko gribējās. Ātrumu pārbaudīju ir normāli, bet par orientēšanos KP rajonā ir jāpiedomā. Pasaules rangā beidzot esmu ieguvis 4 ieskaites un ierindojos līdz šim augstākajā pozīcijā ar 4068 punktiem atrodos 186.v. Nākošā nedēļa būs smaga, jo paredzēts Baltijas CISM Igaunijā un Kāpa2011. Prieks par Rūdolfu Z., kurš EYOCā visus saplosīja garajā distancē :)
Šogad Jukolu gaidīju vēl vairāk kā savu algas dienu. Pēc pagājušā gada lieliskā Jukolas sākuma, šogad biju apņēmības pilns pierādīt, ka tā nebija nejaušība. Pēc Francijas nometnes sportiskā forma turpināja kāpt, vienīgi nelielas korekcijas ieviesa tas, ka 2dien bija jāorganizē jaunsargiem nakts orientēšanās, kur zaudēju krietnu devu miega. Arī ceļš uz Jukolu iesākās krietni agri, toties apņēmība nekur nebija pazudusi.
5dienas nakti pavadīju Rehns BK nometnē kopā ar Raivo, Artūru un Jerkeru. Kopā ar viņiem izgāju arī modeli 6dien un iepazīstot apvidu secināju, ka man tas patīk, bet jāuzmanās uz kalnu nogāzēm. Pirms starta ietriecu High5 Extreme (paldies Laura) un jutos gatavs. Starts pret kalnu nedaudz biedēja, bet galu galā nemaz nejutu to un Jukolas 1.etaps varēja sākties. Starta video (pievēršat uzmanību 1'52'' - 1'55''). Šogad atkal sākums perfekts un 1TV punktā esmu parādījies 5.vietā (WTF?!? to es uzzināju pēc finiša). Neuzmanība un tikai Jukolā pielietotā farstu sistēma neļāva distanci turpināt labāko pulkā. Ā, jā problēmas ar lampu (3x nācās distancē to labot), kas lika vienu reizi totāli pazust un tikai čujs, ņuhs vai vienalga kas neļāva kļūdīties vairāk.. līdz distances vidum biju atkapājies atpakaļ sev vēlamā pozīcijā un skrēju kopā ar 1. un 2. TuMes komandu. Atslēgas KP sekoja pēc 109KP (TV punkts), kas arī praktiski noteica tos, kuri cīnīsies par uzvaru Jukolas 1.etapā. Man kļūda nedaudz virs 2', kad iepeldēju zaļajā... pēc tam gan atkal satikos ar Kristapu (kurš zaļajā peldēja nedaudz vairāk) no TuMe 2, bet muļķīgs ceļa variants (forsējām 4 grāvjus zaļajā) uz trešo KP no beigām liedza pamērīties ātrumā ar Kristapu finišā. Galu galā pietiekoši atstrādātais finišs ļāva ienest Pihkaniskat labāko 100 komandu skaitā - 98.v. ar laiku 1h:15:56. Rezultāti 1.etapā, spliti un Pihkaniskat kopējie rezultāti. Mans veiktais ceļš.
Distancē gāja kā pa viļņiem un ar savu sniegumu galīgi neesmu apmierināts, bet šogad atkal ieguvu vērtīgu pieredzi kā rīkoties, kad skrien pa priekšu. Pietrūkst cilvēka komandā, kas paanalizētu no malas un izrunātu distanci pa posmiem. Zinu, ka pienāks tā diena, kad Jukolas finiša taisnē mēģināšu būt labākais 1.etapā! Tgd jāatvadās no Pihkaniskat un jāsāk jauna ēra IK Hakarpspojkarna - jauns klubs, lielāka motivācija, cita valsts un citas meitenes. No pirmā vīra ciemā (Pihkaniskat komandā) mēģināšu ielauzties IKHP 1.komandā, negribu būt par dvieļu padevēju!
Turpinājumā WRE 25.06. Igaunijā, tad Baltijas CISM un Kāpas 3dienas. Zinu, ka mans pulveris ir pietiekoši sauss (esmu atguvies no traumām)! Bet tgd Centies kāpt!
Kopš pēdējā ieraksta ir pagājis laiks, laiks kurš izmantots treniņiem. Kopā ar LOST pabiju oficiālajā WOC treniņnometnē Francijā. Francijā sabiju no 26.maija līdz 3.jūnijam. Uz šo laiku bijām okupējuši vienu no Conjux ciemata villām (par ko paldies Kristapam T.), blakus ezers, kalni un stundas braucienā visas treniņnkartes. Nometnīte iesākās iepazīstot Arith karti, kur es pirmo reizi saskāros ar WOC apvidu. Jāsaka godīgi, ka biju šokēts. Braucot uz nometni domāju, ka nevar būt tik traki kā stāsta - patiesībā ir vēl trakāk! Par orientēšanos to grūti nosaukt, drīzāk ka pārgājiens pa apvidu ar rāpšanās, kāpšanas un lēkašanas elementiem. Lai lasītu karti nepieciešams apstāties, ātrumu attīstīt var uz ceļiem. Pēc pirmā treniņa bija par ko domāt. Pēc tam ņēmām dalību divās vietējās sacensībās - vidējā distancē, kur visiem beigās iedeva DSQ, jo redz franči galu galā salozēja starta minūtes, kaut sākuma informācija bija par brīvo startu un mēs lielākoties startējām mainītos starta laikos. Šoreiz jau pa apvidu kustējos ātrāk, piedzīvojot neveiklus kritienus un vienu KP meklējot paralēlā situācijā. Izdevās izskriet nedaudz zem 10min/km... Nākošās sacensības bija garā distance Grand Le Revard 13.1km ar 600m kāpumu - kārtīgs pārbaudījums. Distancē pieļāvu vienu mega kļūdu, kad KP meklēju 10' (vairākas reizes biju ļoti tuvu) un izvēlējos vairākus ne tos labākos ceļa variantus. Distances beigās pie 27KP noķēra Martin Hubmann, bet tad jau arī krampji kājās bija sākušies. Izturēju 
līdz galam un finišēju ar rezultātu 2:24:06, kļūdās teju 20' un gala rezultātā 88.vieta no startējušajiem 160 skrējējiem. Organizatoru fails bija tas, ka padzerties varēja tikai 1x (es to izdarīju pie 1h:30')... Vērtīga pieredze. Pārējās nometnes dienas trenējāmies apvidū, izņemot 1.jūnijā, kad bija sasnidzis sniegs kalnos un treniņu nācās pārcelt. Skrējām (es, Kalvis CK, Bērcis un sākumā arī Mārtiņš) garo treniņu pa kalniem no Conjux. Treniņš sanāca garāks kā plānots, jo skrējām bez jebkādas nojausmas, kad sazīmējām kartē atrašānās vietu Mārtiņš griezās apkārt, bet Kalvis izdomāja, ka uz priekšu jābūt kalnu pārejai. Jā, tā tiešām bija pie 21km bija pāreja un līdz mājām vēl 15km.. labi, ka padzerties dabūjām un pat 2x, pie Bērča final race želejas neķērāmies klāt :D šie 36km ar 1500m kāpumu mums prasīja 2h:39'. Katrā ziņā nometne ļoti vērtīga, jo ir izpratne par to kā rīkoties dažās situācijas, uz ko koncentrēt uzmanību, pēc kā vadīties ņemot KP utt. Cerams būs iespēja atgriezties uz WOC - dzīvosim redzēsim, jo ir arī stiprāki džeki par mani! Paldies Apes novada domei un privātajam sponsoram I.Kalniņam par iespēju doties uz treniņnometni Francijā.
Pēc nometnes nedēļās nogalē startēju arī Latvijas čempī sprintā un garajā distancē, jāatzīst - kļūda! 5dien pēc nogurdinošām gandrīz 16h ceļā nonācu Gaujienā un 6dien devos sprintot uz Cēsīm. Emociju īsti nekādu, ja jau jāskrien jāskrien. Bronzu varēju aizķert, jo splitos redzams, ka pie 17KP Kalvim zaudēju 1'', bet ceļā uz 19KP spēks beidzās, nācās pasoļot.. Rezultātā 6.vieta, 18'' aiz bronzas. Uz garo distanci skatījos nedaudz cerīgāk, jo apvidus nebija ātrs. Toties savu artavu piedeva karstais laiks un uzkrājušais nogurums. Iesildoties jau sajutos kā pensis un visu distanci cīnījos ne tikai ar apvidu, bet arī ar sevi. Kājās ķērās pat uz pļavas. Iespējams, ja nebūtu startējis pats pēdējais un būtu bijis ar ko saķerties, rezultāts būtu labāks.. Finišā 14.2km 1h:35:54 un 8.vieta. Sudrabs bija aizsniedzams, jo Krūms skrēja 1h:30:41. Vairākās vietās īsti nesapratos ar kartē zīmēto zaļo/dzelteno krāsu.. Kļūdas uz noguruma savācās gandrīz 9'. Pēc distances biju galīgi, galīgi saguris...
Tagad turpinu atjaunoties, jo karstais laiks neļauj izbaudīt pilnvērtīgu miegu un arī treniņus nākas skriet agri no rīta vai vēlāk vakarā. ā un jā, 2dien kļuvu par Alūksnes novada čempionu OS (neliels prieciņš), bet karstumu jau tas nemazina. Rezultāti šeit. Nākamā pieturvieta - Jukola2011, pēdējais starts no Pihkaniskat. Jābūt OK!
Arī es vakar atgriezos no Baltijas čempionātā, kurš norisinājās Kuršu kāpās. Iepriekš tur biju skrējis vienu reizi, kaut kad ļoti sen Takās. Bet tad biju slims un tieši Juodkrantē nestartēju. Protams, zināju, ka apvidus ir ļoti ātrs un kalnains, bet vietām arī pietiekoši prasīgs orientēšanās ziņā. Pēc 10dienu sildīšanas terapijas izskatās, ka būšu ticis galā ar pleca iekaisumu un nu tikai atliek saudzīgā režīmā padzīvot (vēl bez VFS treniņiem), lai neatsvaidzinātu traumu. Potītei gan vēl kāds laiks ir nepieciešams, bet arī ar to uz LČ jābūt visam OK.Jau pirms starta bažījos par to vai spēšu garo distanci vispār veikt, jo ja ieskatās Polar Pro trainer, tad var redzēt, ka garākais treniņš pēdējā 1.5mēnesī bija bijis 21.aprīlī 16.2km... un Stipro skrējiena nedēļā, kad notraumējos skrietas bija tikai 2h... Pirms starta bija skaidrs, ka ātri sākt es nevaru, lai spētu izturēt līdz garam un ja būs spēks tad beigās skriešu cik varēšu. Mazais mērķis distanci veikt zem 6min/km. Startēju ar 20starta numuru. Sākumu netrakoju un skrēju vienmērīgi, bet jau pēc 4KP ieraudzīju baltkrievu par 3min. Pit-stops un kļūda uz 5KP, kā arī kļūda uz 6KP liedza noķert baltkrievu ātrāk kā pie 8KP, kur kopā bija vēl 18Nr. un 15Nr. Nolēmu nedaudz atpūstie un uz 10KP atsēdēju baltkrievam astē, kas noveda pie kļūdas. Uz skatītāju KP pie 7.1km ietriecu pirmo enerģijas želeju. Ceļā uz 12KP atkal palaidu baltkrievu pa priekšu, bija labs ātrums, jo visu etapu veicām lielākoties pa ceļu (kreiso pusi), bet pašās beigās ieskrēju citā bedrē, pretī skrien Terēze, bet muļķis es nepajautāju vai viņai nebija 42KP (it kā jau nedrīkst sarunāties). Atstaigāju gandrīz 1min.. sapratu, ka baltkrievs, lai arī ir ātrs bet nu rok, jo KP meklēja vsp vēl citur.. Distances lielākā kļūda sekoja uz nākošo KP, kad laikam pēc ātrā skrējiena uz 12KP galva nebija vēl īsti skaidra... jo domāju, ka KP ir kalnā nevis ieplakā.. pēc tam jau līdz karšu maiņai skrējās tīri labi, bet samērā lēni.. pēc trenera iedotā enerģijas dzēriena un želejas, kā arī uzsauciena, lai turpinu vien līdz galam, sapratu, ka labi man neiet.. īsti saņemties neizdevās un turpināju skriet tādā pašā ātrumā.. pēdējo garo etapu biju nolēmis iet pa ceļu, bet apejot aizliegto māju teritoriju pa labo pusi un igauņa (18.starta Nr.) nelielā ietekmē, lēnām nolaidos daudz par zemu un nācās celt visu kalnu.. šajā pašā etapā sekoja vēl viens pit-stops. Paspēju sadusmoties uz igauni, kurš sekoja kā uzmācīga muša visu šo laiku un izrādās, ka man bija palicis vēl viens ātrums, bet viņam nē. Uzbakstīju vēl 27KP un 28KP un tad jau finišēju. Mazo mērķi izpildīju 5:54min/km. Kopumā 17.52km ar 385m kāpumu pievarēju 1:43:16, kas deva 32.vietu no 57dalībniekiem. Kļūdās ~7min, kas liecina par to, ka šobrīd esmu galīgi negatavs, jo ātrums distancē nebija tāds, kādu gribētos. Apsveicu visus tos izlases dalībniekus, kuri izcīnīja medaļas garajā distancē. Rezultāti, grafiki.
Stafetē tiku loģiski iekļauts 3.komandā, kopā ar Atrjomu un Toļiku. Nolēmām skriet es, Toļiks un Artjoms (varbūt vajadzēja: Artjoms, es, Toļiks - tgd grūti spriest). Pirms starta nejutos labi, jo naktī slikti gulēju un par maz arī dzen. Iesildījos un palika jau nedaudz labāk. Visas 4 latviešu komandas uz starta līnijas stāvēja blakus. Valters pa kreisi un Artūrs pa labi. Starta brīdi nedaudz izbaudīju bezkaunību no Artūra, bet 1.etapa pieredze teica, lai jau puika skrien... Sākums padevās tiešām labs, jo 1KP paņēmu tieši aiz Kalvja, kamēr citi vēl savu farsta KP nebija atraduši. 2KP atkal kopā ar Kalvi un jau esam nedaudz priekšā. Tālāk drusciņ neizdevīgāks farsts, kā rezultātā pie 4KP esam kādi 5 skrējēji (es, Kalvis, Vilius, Yura un arī Artūrs netālu). Nenormāli stulba kļūda uz 5KP, kad praktiski visi pieskrēja mums klāt. Tālāk jau paliku viens, jo sadalījās farsti, man trāpījās dziļākais farsts iekš zaļā, nekļūdījos ne sekundi uz nākamo atkal neizdevīgākais - vistālākajā zaļā galā (tur gan 5" atstāju), kamēr tiku no zaļā ārā un līdz skatītāju KP biju paspējis iezaudēt aptuveni līdz 1.5min... tas protams bišku nosita garīgo, jo kļūdījies nebiju. Pēc skatītāju KP samulsums darīja savu un uz nākošo ļoti vnk KP atstāju gandrīz 1min, jo 2x nevarēju ieraudzīt KP prizmu.. uz 13KP 20" atstāju, jp domāju, ka KP ir 1nu kalniņu ātrāk zaļajā..pēc tam līdz 18KP viss +/- OK un saķeru tos, kuriem citi farsti bija.. uz 19KP iestājās aptumsums, jo aizvilku līdzi džekiem kļūda, kas maksāja praktiski vēl 1min, tad jau finišs, kurā gandrīz neatzīmējos. Analizējot grafikus, var ļoti labi redzēt, ka savu farsta variantu (BBBB) esmu veicis ar 2.labāko laiku (neskatoties uz visām kļūdām) un paskatoties beigas (BB - sakrīt ar Kalvi) esmu skrējis ļoti zolīdā ātrumā. Tātad varu secināt to, ka šoreiz vnk nepaveicās ar farsta variantu, jo nometot kļūdas (~3'20") tik un tā uzvarētāju laiku 1.etapā izskriet nevarēju. Liels prieks, ka pārējie komandas biedri cīnījās godam (8.vieta) un gala rezultātā visas 3 vīru elitas komandas ieskrēja 10niekā, mums pietrūka 2min, lai nokļūtu 6niekā. Apsveicu džekus ar sudrabu un bronzu!
Tgd neliels atpūtas mirklis un tad jau WOC nometne Francijā. Gribu to brīnumu redzēt. Vēl pa visam oficiāli varu pateikt, ka ar rudeni startēšu no cita skandināvu kluba. Turpmāk pārstāvēšu IK Hakarpspojkarna kluba krāsas. Varbūt tas būs iemesls, lai Mikus no politikas pievērstos atpakaļ orientēšanās sportam ar visu sirdi u dvēseli. Jāatgūst ātruma garša līdz LČ garajā!
