otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Latvijas nakts čempionāts

Nopietni sagatavoties šim pasākumam liedza slimība, ko norāvu pēc 25mannas nedēļas. Veselu nedēļu nodzīvoju pa māju, ārā izejot retu reizi un visu laiku triecot antibiotikas. Neskatoties uz to nolēmu startēt LČ naktī, jo ātrums naktī nav izšķirošais. Lai ieskrietos pirms čempja, otrdienā devāmies uz Cēsu nakts Meridiānu, lai paskatītos kā izskatās tajā pusē un skrietu normālā 1:10 000 kartē ar 5m horizontāli. Tur man veicās diezgan OK un iztiku ar pietiekoši mazām kļūdām, piekāpjoties vienīgi Anatolijam. Rezultāti. Pāris jaunas atziņas biju ieguvis, ko mēģināju paturēt prātā. Jāpiezīmē, ka joprojām skrienu ar Silva XL lampu, ko iegādājos ĻOTI sen, bet nezināmu apsvērumu dēļ neesmu iepircis tautā zināmo ķīnieti, kurai staru kūlis ir DAUDZ platāks, kas ļauj vieglāk salasīt apkārtējo reljefu utt.
Pašā čempionātā iecerēto plānu realizēju tikai līdz 5KP (k-gan 1' atstāju arī tur) - skrēju drošus variantus, apstājoties lieku reizi, lai pārbaudītu kompasu un lasītu lielās reljefa formas. Pēc tam uz 6KP viss pazuda, neko nesapratu, jo nebiju izvēlējies no kurienes ņemšu KP, bet gan vnk devos aptuvenā virzienā. Tur atstāju liekas 5' un tikai ar Māra Jansona palīdzību izdevās KP paņemt. Neliela kļūdiņa uz 8KP un skat jau par 6' mani noķēris Marģers un Mārtiņš Skujenieks par 3'. Tā kā daži nākamie KP bija diezgan sarežģīti, tad nolēmu neatdalīties no bariņa, kas noveda pie diezgan mistiskas kļūdas, kad visi 3 atradāmies paralēlajai stigai otrā pusē. Ceļa uz KP mums pievienojās ar Māris un par visiem izdevās uziet KP - nenormāla veiksme. Uz 11KP uzdevu toni ātrumam un ar mani kopā palika Marģers (labākais laiks etapā), sekoja kļūda uz 12KP, kad atkal Māris bija klāt. Trijatā ar mokām paņēmām 13KP, bet tālāk jau džeki sāka pieplīst, jo apvidus palika ātrāks. Ne bez veiksmes paņēmu 16KP un izvēlējos drošāko variantu uz 17KP, bet iemanījos nokļūt blakus ielokā un atstāt atkal 1'. Sāku riskēt uz 18KP, kad maucu tikai virzienā un tieši pierē KP. Nākošo arī skrēju uz būs-būs, nebūs-nebūs. Nebija. Paskrēju KP garām, atstājot 2' un atkal klāt Marģers ar Māri. Finišā jutu, ka rezultāts ne tuvu nav labs, bet apzinājos, ka Marģers var pacīnīties par Top3. Finišējot vienam dalībniekam pēc otra, palika skaidrs, ka nevienam šodien neiet viegli. Skrienot ļoti mierīgi un pārliecinoši uzvaru varēja izcīnīt ļoti daudzi sportisti. Par pārsteigumu pašam izdevās izcīnīt šogad augstāko vietu Latvijas čempionātos - 5.vieta ar laiku 1h:27min:41sek uz 9.6km, zaudējot līderim Mārtiņam Sirmajam 7min:46sek. Rezultāti, spliti, grafiki. Kļūdās visiem ļoti daudz laika, man veselas 13'50''. Ir palikusi sarūgtinājuma garša, jo šis ir pirmais gads kopš 2003., kad palieku bez medaļas Latvijas čempionātos.
Šogad statistika Latvijas čempionātos sekojoša: Sprints - 6.vieta +18sek bronzai; Garā - 8.vieta +5min:13sek sudrabam un +4min:28sek bronzai (pēc ļoti smagas nometnes Francijā); Vidējā - 12.vieta +3min:45sek bronzai; Stafete - slikti veikts 1.etaps un 2.etapā DSQ; Maratons - nestartēju; Nakts - 5.vieta +7min:46sek zeltam un +7min bronzai. Lieki piebilst, ka lielākoties visās distancēs ir atstāts krietni vairāk laika, lai izcīnītu minimumu - bronzu. Secinājums: jākļūst distancē pārliecinātākam un nosvērtākam, ko ieejot elites grupā spēju realizēt tikai pāris mačos gadā. Zinu, ka ilgi vairs šādi turpināt nevar, ja nespēšu pielāgoties un izvairīties no savām vājībām distancē, tad orientēšanās sportā augstāku līmeni arī nespēšu sasniegt! Vēl esmu gatavs mēģināt.

trešdiena, 2011. gada 12. oktobris

Ir rudens!

Beidzot esmu ieguvis, piespiedu kārtā, brīvu nedēļu, kurā tad arī cenšos izdarīt iekrājušos darbiņus t.sk. uzrakstīt blogā rakstu par pēdējiem notikumiem, kas ir bijuši visnotaļ dažādi - pilni rūgtuma garšas un vilšanās, spilgti un neaizmirstami, karsti un ledaini auksti... Raksts būs ļoti garš, tāpēc varat nelasīt vai lasīt atsevišķas sadaļas!
Latvijas čempionāts vidējā distancē un stafetē.
Pēc treniņiem bagātā augusta mēneša un visnotaļ labu skrējienu Klubu stafetēs ar nepacietību gaidīju LČ, bet kas Tev deva. Uzreiz pēc Klubu stafetēm saslimu, jo nebiju pietiekoši uzmanīgs un neizvēlējos piemērotu apģērbu. Līdz LČ gan biju ticis atpakaļ uz kājām, bet sajūtas nebija tuvu ne ideālas, cerības liku uz to, ka saskrietie kilometri paši nesīs uz priekšu, jo ieplānotos intervāla treniņus tā arī neaizvadīju. Vidējā distancē biju noskaņojies cīnīties par Top6, bet kārtējo reizi uzliekot sev k-kādu pienākumu nespēju sacensību distancē realizēt to ko es spēju realizēt treniņos... Fantastiska kļūda uz 3KP, kur īsajā etapā pamanījos atstāt gandrīz 1.5', pēc tam gan saņēmos un līdz 16KP biju paspējis atgriezties cīņā par Top6, bet sevis piespiešana skriet ātrāk kā spēju maksāja vēl lieku 1' uz elementāro 17KP... Pēc šīs kļūdas vairs īsti nebija ko zaudēt un metos īstā avantūrā, protams, iznākums loģisks un 1.5' kļūda uz priekšpēdējo KP. Rezultātā 6.5km distancē 12.v. ar laiku 42'55''. Lauri un Timo Sild pazemoja mūs visus un izcīnīja dubultuzvaru ar ļoti labu rezultātu 35'45''. Rezultāti, spliti, grafiki. Stafešu cīņās no OK "Alūksnes" I komandas (es, Lauri Sild & Bērcis) neviens negaidīja neko citu kā zeltu. Godīgi sakot arī mēs paši neko citu negaidījām, kas uzlika ļoti lielu slogu un atbildības sajūtu. Diemžēl es šo slogu neizturēju... Distanci uzsāku sev neierastā stilā, mēģinot aizbēgt no visiem konkurentiem, bet sev ierasto taktiku atsēdēt un kontrolēt ieeju farstos neizmantoju. Līdz 6KP viss gāja OK, bet tad nezinu kāpēc uz 7KP parādījās lieks uztraukums, jo ar pirmo reizi vnk neieraudzīju KP uz aizaugušā kalniņa un tas, ka neredzu KP lika sākt man uzvesties kā muļķim... skraidīju apkārt, sajaucu KP numurus, pēc kāda brīža attapos, ka vajag 41 nevis 40KP un ka zaļais kalniņš ir tas, uz kura neredzēju KP..Protams, ka KP tur ir.. Tālāk jau viss aizgāja TĀDĀ sviestā...Neticēju vairs sev, ka varu paņemt KP pats.. sāku vilkt uz farstiem kaut apzinājos, ka tur nav mans KP, a bet ja nu ir.. Tikai pašās distances beigās atguvu ritmu, bet ar to jau bija krietni par vēlu... 1.etapā sen neatminos, ka Latvijā būtu zaudējis 8' etapa līderim... Reāli pēc finiša apzinājos, ka cīņa par zeltu ir diezgan nereāla.. Punktu cerībām uz medaļām pielika Lauri, kurš atzīmējās nepareizā KP (par to var lasīt viņa blogā), bet lielāko atbildību uzņemos ES, jo ar šādu skrējienu es nebiju pelnījis būt 1.komandā, pārtrūka OK "Akūksne" zelta sērija. Prieks, ka OK "Alūksne" II komanda izcīnija sudrabu, kā rakstīja savā blogā Atis D., tad lai izcīnītu medaļu LČ stafetēs nevajag daudz, vajag, lai īstajā dienā sakrīt dažādi faktori. Nākošgad esmu apņēmies reabilitēties sev un savai komandai! Rezultāti, spliti.
Kruševo Open & Kup Toše Proeski (1st SEEOC)
Pēc neveiksmēs LČ nebija nekāda prieka doties šajā ceļojumā, ko pēcāk nodēvējām par Tour de Balkans. Uzreiz pēc LČ uz 2 nedēļām devos kopā ar Anatoliju un Valteru uz Serbijas galvaspilsētu Belgradu, no kuras ar vilcienu nokļuvām Maķedonijā, tālāk devāmies uz Grieķiju, kur pavadījām 2 dienas un atgriezāmies Maķedonijā, lai startētu 4 dienās 3 WRE un vienās mazākās sacensībās. 1.dienā bija sprints - tā kā neesmu nekāds sprinta cienītājs, tad mēģināju nostartēt, lai pašam būtu prieks. Jāatzīst, ka šis bija pēdējo gadu labākais sprints, ļoti kalnains ar daudz ceļa variantiem un šaurām ieliņām. 2.5km distanci pieveicu 20'06'', kas kopvērtējumā WRE deva 9.vietu, zaudējos šī gada WOC 5.v. īpašnieka Ionuta Zincam 3'32'', kļūdiņās gan atstāju 1.5', kas priekš sprinta ir daudz. 2.dienā bija garā distance, ko es gaidīju vivairāk, jo man patīk garās.. Distance solīja 10.0km ar 550m kāpumu un ļoti siltu laiku. Distanci uzsāku mierīgi (pat pārāk mierīgi) līdz ieguvu ritmu un varēju darīt to ko es māku vislabāk - skriet un skriet ļoti ātri. Ar veikumu biju apmierināts, jo izdevās noskriet bez lielām kļūdām, kopā salasot liekas 3.5', no kurām 2' salasās distances beigu daļā, kad vairs nebiju diez ko svaigs. Distanci pieveicu 1h22'53'', kas WRE ieskaitē deva 6.vietu tam pašam Zincam zaudēju 12'20'', kas gan deve vielu pārdomām. Kruševo open pēc 2 dienām biju 3.v. Toļikam zaudējot 3 sekundes, bet līdz 1.v. bija patālu. 3.diena bija vidējā distance 5.1km ar 185m kāpumu. Jau iesildoties nejutos diez ko optimāli... Distanci veicu vnk katastrofāli, nespēju paņemt KP uz nogāzēm, nespēju atšķirt dzeltenos no pārējā pavidus, pienos pa papardēm, kas bija garākas par mani, pagriezu potīti... Neveiksmīga diena, kad gribējās pēc iespējas ātrāk finišēt un vairs nedomāt par to.. Ierindojos 18.vietā WRE, zaudējot Toļikam 14', bet uzvarētājam vēl vairāk, bet Kruševo Open 5.v. kopv. .. Iemācījos to, ka arī tad, ja sajūtas nav optimālas, pieturies pie PLĀNA uz katru KP un rezultātā kļūdu nebūs, kas dos vietu krietni augstāk.. Vakarā bija bankets, kur ar Valteru nekautrējāmies un izpildījām misiju. Pēdējā dienā Kup Toše Proeski, kur pieturoties pie plāna uz katru KP izdevās izcīnīt uzvaru, distances sākuma daļā noķēru Toļiku par 4' un atlika noturēties līdz distance sāka vest no kalna, jo no kalna noskriet es varēju.. 4.8km ar 255m kāpumu veicu 37'59''. Kļūdu bija maz..ar šādu skrējienu iepriekšējā dienā arī būtu bijis iespējams cīnīties par TOP6. Pēc apbalvošanas turpinājām Tour de Balkans - devāmies uz Ohridu (Maķedonija), tālāk Albānija (Tirāna un Duresa), Melnkalne (Ulcinj, kur noskrējām sprinta treniņu), Dubrovņiki (Horvātija), Mostara (Bosnija un Hercegovina), atpakaļ uz Melnkalni, kur pakāpām kalnos Durmitaro nacionālajā parkā, caur Albāinju nokļuvām Kosovā un atgriezāmies Maļedonijā, kur nodevām mašīnu un ar vilcienu devāmies uz Belgradu... 15 dienās nobraukti ar mašīnu virs 2800km, būts 8 dažādā valstīs.. Neaizmirstams ceļojums. Draugiem.lv esmu ielicis dažas bildes, facebook.com Valters ir ielicis vēl vairāk bildes... Ja ir interese varam sarīkot foto vakaru :) Informācija un pilnie rezultāti sacensību mājaslapā. Kartes ar maniem ceļiem manā karšu arhīvā.
Nakts Magnēti
Uzreiz pēc atgriešanās no Balkāniem sākām gatavoties LČ nakts orientēšanās. Kopumā nostartēju trijās Nakts magnēta kārtās, kur Šmerlī sanāca izstāties, jo Šmerlis mani uzvarēja. Abos pārējos nakts magnētos ierindojos 5.v. zaudējot Kalngalē Mārtiņam Sirmajam gandrīz 6' un Mežaparkā Toļikam zaudēju 9.5'. Katrā ziņā man patīk skriet nakti. Lielas cerības uz nakts čempionātu gan neloloju, bet nakts ir nakts! Karte ar manu ceļu - Kalngale .
Suunto Games
Pirms nopietnākā pārbaudījuma SM ultra long nolēmu sevi notestēt Suunto games. Jāatzīst, ka šajā apvidū biju skrējis Baltijas CISM un zināju ko sagaidīt - neko interesantu.. tā arī bija. Garā distance pie reizes arī bija WRE (pēdējais man šajā sezonā), tāpēc gribēju labot sliktākos punktus, lai paceltos pasaules rangā. Distanci iesāku ātri, jo apvidus to atļauj, sanāca viena neuzmanības kļūda, kad purvā sajaucu ziemeļu līniju (zīmēta zila) ar grāvi, šis apvidus atļāva zīmēt zilas ziemeļu līnijas (my mistake, kas nedrīkst notikt..), uz tā rēķina zaudēju vismaz 3', bet kur Andris Kivlenieks spēja mani iznīcināt vēl par 2.5' īsti nemāku teikt, jo būtiskas kļūdas nepieļāvu. 1.dienā 16.45km veicu 1h:29'06'', zaudējot Kivičam 5.5', kas neļāva izlabot kādu no ieskaitēm pasaules rangā. Ilgi domāju vai skriet 2.dienu, bet tā kā bija paredzēta vidējā distance tad nokapāju arī to. Izdevās izcīnīt uzvaru dienā 5.9km noskrēju 31'23'' un atspēlēju no Andra pārsvara 2.5', kopvērtējumā 2.vieta un balvā Maxim burka. Rezultāti, grafiki 1.diena un 2.diena.
SM ultra long
Debija savā jaunā zviedru kluba IK Hakarpspojkarna sastāvā. Pēdējos 2 mēnešus biju koncentrējies tieši šim startam. Distances garums 23.75km, pieteikušies 79 dalībnieki un sastāvs neskatoties uz PK Šveicē pieklājīgs. Konkrētu mērķi sev neizvirzīju, galvenais uzdevums bija finišēt. Paņemot starta brīdī sacensību karti sapratu, ka būs nenormāls kapājiens, jo apvidus ir balts, akmeņu ir maz un kas mani pārsteidza, ka visi garie etapi ir praktiski veicami pa ceļiem (iepriekš informācijā no kluba saņēmu norādes, ka apvidū ir daži ceļi, bet tie netiks izmantoti). Pirmais KP farsts (distance divos apļos), nedaudz uzbakstīju un atkritu uz vilciena beigu daļu. Tālāk viens liels skrējiens, jo vairāk farstu nav tikai viens maziņš taurenītis un farsts saņemot 2 apļa karti. Jāatzīst, ka nebiju gatavs skriet tik daudz pa ceļiem, jo apvidū tikt līdzi nebija problēmas, bet uz ceļa vairāk džeku gāja man garām un priekšā esošie attālinājās. Distanci pieveicu 2h:27'35'', zaudējot uzvarētājam Matam Troengam 16'16'' un ierindojos 31.v., līdz 10niekam ļoti tālu, jo rezultāti bija 3' ietvaros. Neizskaidrojams ir fakts kā pēc skrietas 1.5h piezaudēju 8', jo skatoties splitos esmu bijis kopā ar čali no IFK Goteborg, kurš finišu sasniedza 8' ātrāk par mani... Prieciņš par to, ka biju labākais no startējušajiem IKHP džekiem elitē, abi šie džeki skrēja IKHP I komandā SM stafeti :) Rezultāti, spliti. Paldies Isostar, kurš palīdzēja ar sporta dzērieniem, batoniņime un enerģijas želejām sagatavošanās procesā un sacensību gaitā.
25manna un 25mannakorten
Nedēļu pec SM ultra long pavadīju Huskvarnā, kur mitinājos pie Kalvja un kopā aizvadījām labu treniņnedēļu, bet tas, ka nepaņēmu atpūtu pēc SM noveda pie saslimšanas un jau 25mannā startēju ar sāpošu kaklu un klepu. Sakarā ar to, ka daži komanas biedri no I komandas bija saslimuši tiku pie iespējas skriet I komandā 5.etapu. Komandai uzdevums kā minimums cīnīties par Top10 (pagājušajā gadā 4.v.). Stafetes starts nepadevās tik labs kā plānots un jau sākumā iezaudējām gandrīz 4'. Mežā devos kā pirmais no sava četrinieka, distanci veicu praktiski perfekti, kas noveda pie tā, ka pieaudzēju pārsvaru pret nākošajiem etapiem savā komandā. 6.3km distancīti noskrēju 32'53'', kļūdās varu sakasīt kādas 30'' savā etapā 5 ātrākais laiks. Zaudējot līderim +1'23'', bet 3.vietā esošajam igauņu Ollem 28''. Uzrādīt vēl labāku laiku liedza tas, ka skrienot bija ļoti grūti elpot un pēc distances nācās ilgi un dikti klepot.. Stafetes noslēgumā cīnījāmies par Top10, bet diemžēl pēdējā etapā atkritām uz 11.v., kas man ir nebijis sasniegums, bet pārējai komandai vilšanās, ka nav Top10. Vēlāk tika atzīts, ka mani vajadzējis likt 1.etapā vai 5.etapā kā pēdējo no četrinieka, bet nevar paredzēt, kas būtu noticis. Rezultāti, karte ar manu ceļu. Nākošajā dienā tomēr izgāju uz starta 25mannakorten elites grupā (kas bija KĻŪDA), jutos ļoti draņķīgi sāpes kaklā palielinājušās un klepus pieaudzis.. Distancē pieļāvu daudz kļūdas, jo ļoti ātri saguru, paelpot bija ļoti grūti un mocīja klepus lēkmes. 5.3km veicu 34'36'' kļūdās atstājot 3'45'', kas deva 54.v. no 62 uz starta izgājušajiem dalībniekiem. Rezultāti, spliti. Labi, ka distance bija daudz tehniskāka kā 25mannā, vismaz bija orientēšanās. Šobrīd esmu galīgi slims un vismaz 5 dienas jālieto antibiotikas...Domāju, ka atstāju pietiekoši labu iespaidu klubam, bet galvenais, ka pēdējo mēnešu notikumi man ir devuši savādāku pieeju tam ko daru un kā to daru. Šajā sezonā vēl plānots nostartēt LČ naktī un Smalandskavlen stafetē. Šobrīd jātiek uz strīpas!

pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Augusts

Pēc Malienas kausu divdienām radās saprašana, ka dzīvojot Rīgā ir jāatrod iespēja izrauties un skriet treniņus arī pa apvidu. Tā kā augusts man bija paredzēts smags mēnesis, lai gatavotos rudens sacensību posmam, tad treniņprocesā iekļāvu arī Magnēta apmeklēšanu, kurā veicu kādu konkrētu uzdevumu. Magnēta 57.kārta - intervālu treniņš; Magnēta 60.kārta - intervālu treniņš; Magnēta 63.kārta - mikromačs ar Anatoliju. Pa vidam bija vēl GC25 gadu ballīte, kurā skrējām kvalifikāciju (kvalificējos ar otro labāko laiku) un nakts finālu, kurš bija ar iedzīšanu un startēju 20'' aiz Anatolija. Izvērtās ļoti spraiga cīņa starp mani un Anatoliju - es viņam piekāpos! Kopā pēdējās 3 nedēļās pievarēti 387,17km, bet kopš 1.augusta 522,17km - vidēji nedēļā sanāk 130,5km. Liekas, ka ar apjomu ir OK! Visus manus treniņus ir iespējams apskatīties manā interneta treniņu dienasgrāmatā, kā arī kopš augusta man ir savs interneta karšu arhīvs, kuru iespēju robežās cenšos papildināt.
Iepriekšējās nedēļas beigās uzskrēju arī sacensības. Sestdien paviesojos Gulbenes kausā, kurā treniņtempā veicot distanci piekāpos Andrim par 35'' (arī Andris taupījās nākošajai dienai). Pie veiksmīgākas distances beigu daļas bija iespēja arī izcīnīt uzvaru, jo kļūdās atstāju aptuveni 1,5'. Jāatzīst gan, ka distance nebija diez ko aizraujoša un dalībnieku skaits V21E - tikai trīs...
Svētdiendien jau Latvijas lielākais stafešu notikums - Klubu stafetes 2011. Kopā piedalījās 60 komandas. Jāatzīst, ka īsti sacensības pēc savāktā apjoma pirms atpūtas nedēļas nebija plānotas, bet tā kā kluba lielākā zvaigzne Bērcis arī izteica gatavību skriet, tad nekas cits arī man neatlika. Bija diskusija, kuru etapu skriet man, kuru Bērcim, bet beigu beigās nolēmām neko neeksperimentēt - man 1.etaps un Bērcim pēdējais. Jaunums Latvijā - GPS sekošana padarīja stafeti interesantāku un aizraujošāku. Sev uzticēto darbiņu iesāku vnk lieliski (žēl ka GPS man nedarbojās un bija jānes tikai lieks smagums :D) purva grūtos KP (arī kulaka lieluma akmeni meldru aizaugušā purvā) paņēmu bez problēmām un kopā ar Artjomu bijām izvirzījušies pieklājīgā vadībā, līdz skatītāju KP biju ticis arī vaļā no Artjoma un pārsvars turpināja pieaugt, sasniedzot pat 1.5'.
Pirmā kļūda gadījās uz 17KP (nosacīts otrs skatītāju KP, pieļauju, ka mani šeit neviens neredzēja), kur atstāju gandrīz 1', jo vnk nespēju ieraudzīt KP, bet vēl pēc 2KP sekoja katastrofa, ko nespēju īsti izskaidrot - atstāju 2.5min uz 20KP, kurš bija visnotaļ elementārs KP, izcirtumu tā arī neieraudzīju, artā stiga mani novirzīja par daudz pa labi, jo kartē sākumā stigu neredzēju, bet domāju, ka tas ir ceļš...tālāk jau tumša bilde.. pēdējos 2KP un finišā kopā gan izdevās atsist 30'', kas ļāva finišēt 4.vietā 1' aiz etapa līdera
Artjoma... Ceru, ka beigās notikušais ir izskaidrojams ar lielo treniņdarbu un vnk atslēdzos uz brīdi no skriešanas sacensību tempā... uz LČ vidējā un stafetēs visam jābūt kārtībā, jo šī nedēļa tiks pavadīta mierīgā režīmā.
Komandai kopumā veicās kā pa viļņiem, bet beigu beigās Bērča lieliskais sniegums pēdējā etapā ļāva ieņemt vietu uzreiz aiz balvām - 7.v. Rezultāts nemaz nav slikts, ja ņem vērā, cik aktīvu orientieristu ir OK"Alūksne" klubam, ņemot vērā arī vecuma ierobežojumus varoņdarbs jau bija uzlikt komandu. Gatavojamies uz orientēšanās svētkiem Smiltenes pusē!
Foto no Magnēts.lv un Dace Buža.

pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Liekam jaunu filmu iekšā

Pēc Kāpas ir pagājis mēnesis un šajā laikā ir notikušas vairākas izmaiņas. Esmu uzsācis pilnvērtīgu darbu Rīgā iekš SIA "Būvkonsultants" šobrīd gan kā praktikants, ir panākta vienošanās ar Isostar par sponsorēšanu sporta uztura iegādē. Pirmo nedēļu pēc Kāpas atpūtos un skrēju ļoti maz, jo biju sevi izsmēlis, pēc tam jau sāku gatavotie sezonas otrajai pusei, bet straujā seguma maiņa uz asfaltu lika par sevi manīt un iedzīvojos nepatīkamos muskuļu savainojumos. Noskrēju Zemessardzes vasaras sporta spēles Kuldīgā, kur ar savu bataljonu ieguvām 3.vietu orientēšanās skrējienā. Pēc tam paguvu uzspēlēt arī Alūksnes novada minifutbola čempionātā Gaujienas 2.komandas sastāvā un palīdzēt izcīnīt 6.vietu 8 komandu konkurencē. Šeit gan jāpiezīmē, ka atkal atsvaidzināju muskuļa savainojumu un 3 dienas nevarēju pilnvērtīgi trenēties. Tāpēc ar 1.augustu biju nolēmis tā pa īstam sākt gatavoties rudens puses orientēšanās mačiem. Galvenie starti ir paredzēti LČ vidējā un stafetēs, trīs WRE Maķedonijā, SM ultra long, 25manna stafetē un 25mannakorten. Iespējams skriešu vēl arī LČ naktī un Smålandskavlen 2011.
Nedēļas nogalē piedalījos kluba rīkotajās nu jau XXX Malienas Kausu sacensībās, kur vienīgais uzdevums bija sajust skriešanu pa apvidu un atgūt orientēšanās garšu. Pirmajā dienā vidējā distancē jau ar pirmajiem soļiem distancē izjutu ko nozīmē tas, ka mēnesi neesi skrējis pa apvidu. Kājas pinās, nevarēšana tikt pāri kritušiem kokiem, iešana caur zaļo un ātri piedzītas kājas... loģisks iznākums, ka pēc 2 kāpumu pievarēšanas uztaisīju kļūdas, kas liedza finišēt labāko trijniekā. Ar savu izpildījumu biju pilnīgi neapmierināts, pluss neguvu nekādu gandarījumu no orientēšanās. 1.dienas rezultāti un spliti šeit.
Otrajā dienā cerēju uz labāku izpildījumu un distances sākumā centos skriet ātri, lai varbūt tomēr noķertu Artūru par 3.5', bet milzīgā kļūda uz 13KP lika man nolaisties uz zemes un vnk finišēt pozīcijā, kurā atrados. Tā arī finišu sasniedzu 4.vietā. Vismaz šoreiz skrienot distancē sajutu patiku pret šo sporta veidu un jutu, ka kājas sāk iestrādāties skriet pa apvidu. Pēc distances gan nebiju apmierināts ar pāris muļķīgām kļūdām, bet tās ir izskaidrojamas ar nogurumu, kurš bija uzkrājies nedēļas laikā, jo nedēļā sanāca pieveikt 135km 11,3h. Bet tā tam ir jābūt, jo šobrīd galīgi nav jābūt k-kādai formai, viss ir relatīvs un pakārtots svarīgākajiem mačiem. 2.dienas rezultāti, spliti un Malienas kausu kopvērtējums atrodams šeit.
Jāsaka paldies Isostar, jo pirmā nopietnā treniņu nedēļa + 8h darba diena nebūtu tik kvalitatīva, ja nebūtu iespējams pilnvērtīgi atjaunot organismu ar Isostar piedāvāto sporta uzturu.
Novēlu veiksmi Latvijas izlasei Francijā WOC2011! Pārējiem jauku atlikušo vasaru! Paldies Dacei par bildēm.