svētdiena, 2013. gada 26. maijs

Pēcgarša

Pēc veiksmīgi aizvadītā BČ tika sashēmotas darbības, kuras jāveic uz LČ, bet jau pirmdien nācās sākt grozīt plānus, jo pieteicās neliela saaukstēšanās, kas progresēt sāka 3dien pēc garā treniņa. Lai nu kā, bet paņemot 2 praktiski brīvas dienas, tika nolemts neatcelt dalību Meridiāna jauktajās nakts stafetēs, kur kopā ar Anatoliju un Sandru startējām superspēcīgajā Noname komandā.
Man tika uzticēts 1.etaps, kurš kalpoja arī par labu mācību priekš Jukolas. Sāku lēnāk kā galvenie konkurenti, jo mans mērķis nebija izcelt startu, bet gan uzvarēt etapu. Bija ļoti piemirsies, cik zaļš spēj būt mežs Cēsu apkārtnē, salīdzinot ar Rīgas apkārtni, kas noveda pie tā, ka pirmos 2KP uzbakstīju, bet izdevās izvirzīties nelielā vadībā kopā ar Jāni Sāru. Pēc 1.skatītāju KP izvēlējāmies atšķirīgus variantus, kur nolēmu kāpināt tempu, kas man dārgi maksāja, jo pārpratu atrašanās vietu kartē, iegāju mežā, kur atradās arī KP, bet tas izrādījās farsts. Pavadīju krietnu laika sprīdi, lai saprastu, kur esmu un pa ceļam šķērsoju vēl vienu farstu. Kļūdījos arī nākošo KP, kad uz ceļa pagriezos nepareizā virzienā. Turpmāk nolēmu skriet krietni mierīgāk un drošāk, jo apzinājos, ka šādi turpinot nekas labs nesanāks. Pilsētas daļā nedaudz kāpināju ātrumu, jo priekšā ieraudzīju lepnā vientulībā skrienošo Jāni T., bet zināju, ka priekšā vēl ir arī Jānis Sārs. 
Pirmo izdevās saķert Jāni T., tajā pašā laikā tiekot vaļā no pārējiem konkurentiem. 16KP rajonā ieraudzījām vienu lampu, kas kā izrādījās bija Jānis Sārs, kurš KP meklēja krietni par zemu. Šajā brīdī stafete atsākās no jauna un nolēmu īstenot iepriekš piekopto taktiku un nelīst grupiņas priekšā. Jānis T. veiksmīgi aiznavigēja uz 17KP, pēc kura praktiski sākās jau cīņa par uzvaru etapā, no kuras izstājās Jānis Sārs, jo viņam bija cits farsts 18KP. Ceļā uz 20KP sākumā izvēlējos iet taisni, bet kad ieraudzīju, ka Jānis T. dodas apkārt pa ceļu, domas mainīju, jo negribēju zaudēt etapu, ieberžoties k-kur zaļajā. Nācās nopietni iesprigt, lai tiktu klāt Jānim un izšķirošo uzbrukumu veicu ceļā uz pēdējo KP, kad tiku viņam garām un droši devos pretī uzvarai etapā, kad sapratu, ka Jānis vēl nav padevies un dod prettriecinu. Finišu nācās atstrādāt, bet dēļ manai nemākulīgajai atzīmēšanās tehnikai nācās dalīt uzvaras laurus ar Jāni T. 
Finišā mani sagaidīja kliedzošs Anatolijs un Sandra, ka jāmaina lampa, jo Sandras lampa nestrādā un arī Anatolija lampa nestrādā - mistika. Zaudējām kādu laiku uz lampas maiņu, pluss Sandrai lampas gumijas netika pieregulētas atbilstoši galvai, kas viņai darīja ļoti lielas problēmas distancē. Lai nu kā Sandra izdarīja to, ko no viņas gaidījām un atnesa 4' pārsvaru Anatolijam, kurš gan arī paspēja "pamuļķoties" distances 1.daļā un ļāva Andrim Kivleniekam sevi pieķert. Tik un tā biju diezgan drošs, ka Anatolijs galu galā atnesīs mums uzvaru, kas arī notika un Noname komanda triumfēja ar aptuveni to pašu 4' pārsvaru, kurš bija pirms pēdējā etapa. Succes! Turpmāk šīs sacensības iekļauju savā apmeklējamo sacensību sarakstā un uzvarētāji sastāvu taču nemaina :)Rezultāti. Pēcgarša pēc šīm sacensībām ir palikusi (ne tikai garšīgo balvu dēļ), bet arī apliecinājums tam, ka priekš Jukolas ir nepieciešams vēl pāris reizes ieiet mežā tumsā!
Triumfs!
Pēc nakts izklaidēm sestdien likās, ka slimība ir gājusi mazumā, tāpēc nolēmu nostartēt SELL Games vidējā distancē treniņa nolūkos. Uz starta vietu devos skriešus (10km iesildīšanās:)un pašu distanci jaunajā Biķernieku kartē (ļoti vispārinātā attēlojumā) veicu nepiespiesti, bet tik un tā sataisīju padaudz kļūdas, jo brīžiem galīgi neko nespēju uztvert un priecājos tikai par to, ka šodien neskrienu uz rezultātu.
Šodien tur pat bija arī stafete, kur startēju LLU 1.komandā kopā ar Ati Rešķi un Jāni Krūmiņu. Vakar tiku nomainīts no 1.etapa uz 3.etapu, par ko gan īpaši priecīgs nebiju, bet jāskrien vien bija. Komandai jau neizdevās pats sākums un savā etapā devos 2.pozīcijā 3' aiz RTU. Apzinājos, ka skriet sacensību ātrumā īsti atļauties nevaru, jo tad ātri vien pazudīšu, sāku mierīgi, bet tik un tā pamanījos uzbakstīt pirmos 2KP. Pēc tam sekoja pats labumiņš, kad devos iekšā Biķernieku trases daļā, kur problēmas ar interpretāciju un manu uztveri bija jau arī vakar. Kopā tur atradās 4KP, no kuriem divu paņemša man prasīja liekas 5', laiku lietderīgi izmantoja LSPA un Artūrs, kurš mani noķēra. Galu galā izvērtās interesanta cīņa, jo daži farsti mums atšķīrās un skatītāju KP izdevās būt viņam priekšā ~10''. Ļoti labi apzinājos, ka ja kopā būsim pie pēdējā KP man vnk nebūs variantu. Nelielu līkumu izmetu uz nākošo KP un Artūrs bija klāt. Mēģināju spirināties viņam pretī līdz priekšpēdējam KP, jo cerēju, ka viņš varētu nedaudz uzbakstīt, bezcerīgi. Izdevās izmocīt LLU 3.vietu. 
Pēcgarša pēc SELL spēlēm nekāda, jo ļoti labi apzinos savas O-(-ne)prasmes vispārinātā kartē. Var jau teikt, ka visiem apstākļi vienādi un tā ir taisnība, bet individuālā kartes lasīšanas tehnika un salīdzināšana ar apvidu ir pavisam cita lieta. Tagad laiks tikt pilnīgi veselam un nobriest Latvijas čempionātam!

svētdiena, 2013. gada 19. maijs

Baltijas čempionāts

Pēc 10milas nākošo nedēļu veltīju pēdējam sagatavošanās posmam priekš , tādēļ nebiju redzams uz starta līnijas Latvijas universiādē. Viss tika īstenots pēc plāna un tika sataustītas īstās sajūtas. Pēdējās 3 dienas tika pavadītas īpašā carbo loading režīmā, kas bija viens no iemesliem, kāpēc garajā distancē un īpaši karstajā laikā "neizbeidzos" un varēju pietiekoši ātri skriet arī distances beigās.
Pašu distanci veicu droši un pārliecinoši, uzmetot 1' kļūdu uz 2KP, kad purvā nespēju ieraudzīt īsto stidziņu kā dēļ īstenoju variantu, kuru nebiju plānojis. Ļoti interesanta bija izkliedes sistēma, kas neļāva sastapties sportistiem tuvāk par 6'. Vēl 50'' atstāju ejot otro reizi uz taureņa viduspunktu, bet atlikušajā distancē vēl palika ~1', kas summējot veido liekas 3' pie rezultāta. 
Nevar neatzīt, ka solis distancē dēļ lielā karstuma likās ļoti gauss, bet zinot, ka tā ir visiem, neļāvu sev atslābt un koncentrējos līdz galam. Galu galā izskrēju labāko individuālo rezultātu pieaugušo grupā ar laiku 1.26:04 ierindojoties 8.vietā 6'45'' aiz uzvarētāja Timo Sild. No latviešiem piekāpos vienīgi Bērcim, kurš izskrēja bronzu. Rezultāti, grafiki, GPS sekošanas karte.
Lielākā intriga vērpās ap stafešu komandu sastādīšanu, jo nebija vienprātības, ka garās distances rezultāti ir rādītāji stafes komandām. Jāsaka paldies komandas biedriem un treneru korpusam, kuri man uzticējās un atvēlēja 1.etapu 1.komandā kopā ar Latvijas pirmajām vijolēm Bērci un Sirmo. Es zināju, ka fiziski un garīgi esmu gatavs šādam apvidum un stafetes startam, tāpēc par to neuztraucos. Sev atvēlēto uzticību attaisnoju par 100%, jo visu distanci pārliecinoši turējos starp līderiem, nepaļaujoties ne uz kādu haļavu un ar vēsu galvu savācot visus KP. 
Finišā gan piekāpos igauņu 1.komandas 1.etapa veicējam Peeter Pihl par 3'', bet pats svarīgākais komanda turpināja cīņu par zeltu. Tā tas turpinājās līdz pat pēdējā etapa pēdējam KP, kur naskākais finišā bija lietuvieties Vilius Aleliūnas, bet Bērcim izdevās apsteigt Timo Sildu un atnest man pirmo bleķi sudraba vērtībā pieaugušo grupā BČ. Ļoti patīkami, ka stafetē atkal izskrēju otro labāko laiku no latviešiem 35'30'', kas kopumā bija 5. ātrākais starp visiem skrējējiem. Rezultāti, GPS sekošanas karte.
P.S. Man 1.etapā GPS bija kabatā, tāpēc GPS darbības ir pilnīgi neadekvātas.
Foto: Dace Buža
      Vilius Aleliūnas
Nākamais starts Noname komandas sastāvā Meridiāna nakts stafetēs kopā ar Anatoliju un Sandru.

otrdiena, 2013. gada 7. maijs

Långa natten 10milā

Pēc Silva līgas pirmā posma sāka parādīties aizdomas, ka man 10milā būs jāpiedzīvo debija leģendārākajā šo stafešu etapā - garajā naktī (långa natten), jo kluba biedrs, kuram šis etaps bija paredzēts sabendēja potīti. 4dien tas arī oficiāli tika man paziņots un tāpēc ar vēl lielāku nepacietību gaidīju 2013.gada 10milu.
Pirms 10milas tika izstrādātas vairākas stratēģijas kā man pārvietoties šajā etapā, jo nevienam nav noslēpums, ka garo nakti no startējušajiem dalībniekiem tik pat labi vienīti kā barā spēj novilkt tikai trīs džeki (Kratovs, Boströms un Rosts), bet pārējie var lūgt augstākos spēkus, lai būtu vienā vilcienā ar šiem džekiem, lai būtu sakarīgs starts.
Stafetes sākums aizgāja kā pa diedziņu un viss liecināja, ka uz savu etapu varu gatavoties neizlaižot no acīm Kratovu, kurš pat sadomāja būt nedaudz viltīgs un skrēja vnk melnā neilonā nevis OK Orion formiņā. Tomēr IKHP diedziņš pārtrūka 3.etapā pēdējā farstā un pēdējā brīdi nācās mainīt taktiku un orientēties uz OK Linné neilonu. 
Startēju grupā, kurā bija 8 džeki, bet īsti neviena spēcīga orientēšanās guru, tāpēc jau uz sākuma KP tika izmesti nelieli nevajadzīgi līkumiņi, kas gan neliedza noķert pāris nelaimīgos, kas dažādu iemeslu dēļ izkrita no Kratova vilcieniņa. Šavā vilcieniņā jutos ļoti komfortabli un turējos no 3-5 vietas, lai neļautu grupas līderiem nejauši aizbēgt. Jau ceļā uz 7KP jutu, ka grupa īsti nezin ko dara un likās, ka KP paņēmām uz veiksmi, kuras deva ar to arī bija izsmelta un sekoja divas lielas kļūdas uz 8 un 9KP, kur garām paskrēja Rosta vadītais vilcieniņš. Tad   nu bija pienācis laiks izkāpt no komforta zonas un sākt nopietni spiest, jo vilcieniņa aste vēl bija aizsniedzama un ne par kādu cenu nedrīkstēja ļaut viņiem aizskriet. Ar lielām grūtībām izdevās ielekt vienā no pēdējām vietām un tā arī noturēties līdz finišam, kur ar lielām grūtībām tiku līdz karšu maiņai. Rezultātā etapā nevisai izcils rezultāts - 29.vietā +14.50 pret Kratovu. Etapā biju zaudējis vienu vietu (atkāpos uz 22.v.), bet 30'' attālumā bija 12.v. Līdz ar netikšanu pirmajā vilcienā, bija skaidrs, ka komanda diez vai vairs cīnīsies par TOP10, bet TOP20 bija reāls, kuru gan arī neizdevās aizsniegt un galu galā ieņēmām 21.v. Nav tik slikt, bet nākošgad būs labāk! Keep going IKHP guys!