otrdiena, 2013. gada 3. decembris

Keep calm and breathe

Ir uzsācies kārtējais sagatavošanās posms jaunajai sezonai. Kā jau iepriekš minēju, tad liela vērība tiks un tiek piegriezta VFS, lai es paliktu spēcīgāks. 
Sava daļa tiks arī skriešanai un orientēšanās. Nav jau tā, ka šobrīd tikai nodarbojos ar kilometrāžas krāšanu aerobā režīmā. Sanāk uzskriet arī šo to pietiekoši ātru. Meža fakultātes komandas sastāvā piedalījos LLU tradicionālajā Lāpu skrējienā (5x450m) par godu Lāčplēša dienai. Veicu pēdējo etapu, kur neatstāju nekādas cerības konkurentiem un triumfējām ar ļoti lielu pārsvaru.
Pēc tam, par godu valsts svētkiem, pirmo reizi ņēmu dalību skrējienā Rembates aplis, kur konkurence bija nolasījusies pietiekoši laba (Serjogins, Roze, Vējš-Āboliņš). Distances garums 10,8km, bet pati distance diezgan līdzena un neinteresanta, lielākoties vijās pa zemes ceļiem. Pirmos 6km bez problēmām turējos kopā ar iepriekš nosaukto 3nieku, bet pēc tam nācās iepalikt un samierināties ar 4.vietu finišā 54'' aiz uzvarētāja ar laiku 36'12''
Esmu pabijis arī pirmajā nometnē ārpus Latvijas. Biju izbraucis uz Huskvarnu, kur pavadīju 3 pilnas dienas, kuru laikā paspēju aizvadīt pietiekoši daudz kvalitatīvus treniņus un piedalīties kluba leģendārajā noslēguma pasākumā hOligalan, kā arī nākošā gada kluba mērķu nospraušanā - elite mītingā. Protams, tika izrunāti arī jautājumi, kuri individuāli saistīti ar mani, tāpēc droši varu teikt, ka zili-dzelteno formas tērpā skriešu visu nākošo sezonu!
Visam pa vidu uzstājos arī IK "Auseklis" sezonas noslēguma pasākumā kā slepenais viesis jeb Mr X. Stāstīju visiem klātesošajiem par to kā sāku savas gaitas o-sportā un kas ir tas dzinējs, kas ir mani noturējis šajā sporta veidā un ļāvis aizvadīt līdz šim labāko sezonu savā karjerā. Par iespēju uzstāties jāsaka paldies Jānim T., kurš mani uzrunāja.
Šī nebūt nebija vienīgā uzstāšanās, jo tikko aizvadītajā nedēļas nogalē piedalījos arī sava kluba OK "Alūksne/Ape" noslēguma pasākumā un arī šiet uzstājos, bet šoreiz stāstīju par piedzīvoto Ķīnā Pasaules Parku Tūres laikā. Kopumā nebija slikti pabūt kopā ar cilvēkiem, kuri ir redzējuši manu attīstību sākot no paša sākuma.
Un jā, ir atsākušies mežonīgie pirmdienas Ozona/Ausekļa nakts treniņi. Mana dalība tajos nav izņēmums. Orientēšanās skils nakts apstākļos manā izpildījumā ir briesmīgs!
Vēl gaisā karājās pāris potenciālie sadarbības partneri, bet pārīts jau ir pateicis savu "NĒ". Ceru, ka saņemšu arī kādu "Jā". See ya!

svētdiena, 2013. gada 10. novembris

Rezumē, skaitļi, plāni

Šis raksts tiks veltīts kā neliels atskats par sezonu kopumā un ieskatu nākotnē.
Būtu diezgan muļķīgi teikt, ka šī nebija mana līdz šim labākā sezonā manā eksistēšanas vēsturē. Viennozīmīgi bija! Ziemā ieguldītais treniņdarbs nesa rezultātus un galvenais,ka ilgi gaidītā stabilitāte arī bija ar mani. Aizvadītajā sezonā ļoti daudzas lietas ir jāatzīmē ar burtu P - pirmo reizi. Pirmais bleķis elitē Baltijas čempionātā, pirmais starts Pasaules čempionātā, kurā izskriets pirmais fināls un iegūts pirmais PK punkts, pirmais Pasaules militārais čempionāts un Pasaules parku tūre. Šie notikumi noteikti ir atzīmējami ar lielo P. Zemāk esošajā tabulā ir apkopotas sezonas svarīgākās sacensības. Ļoti patīkami, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir vērot ailīti, kurā ir vidējais ātrums un laiks, kurš zaudēts uzvarētājam. Abi rādītāji ir ar vērā ņemamu izaugsmi (skaistāku attēlu iegūsi, ja atvērsi bildi jaunā cilnē).

Runājot par nākošo gadu, tas sacensību un treniņnometņu plāns pa lielām šaibām ir sastādīts, protams, pastāv iespējas, ka tas mainīsies. Neskaidrība ir ar to, kuras valsts čempionātā startēšu, ja Zviedrijā neatcels likumu par to, ka šobrīd drīkst startēt tikai vienas valsts nacionālajā čempionātā, tad izvēle būs jāizdara, bet tam vēl pienāks laiks, kad būs pilnībā skaidra mana lokācijas vieta nākošajā gadā.
Šobrīd starpsezona ir norietā un esmu atguvis izsalkumu pēc treniņiem. Sajust patīkamu un brīžiem arī nepatīkamu nogurumu pēc smaga darba, bet es zinu, ka tas būs tā vērts! Plānotais apjoms ir nemazāks kā pagājušā gada Novembris-Aprīlis (2314km = 245h:30min:55sek), bet papildus tam ļoti cītīgi strādāšu pie tā, lai ķermenis būtu gatavs skriet un skriet daudz, tāpēc tiks veltīts papildus laiks saišu stiprināšanai, vingrošanai un VFS, lai pēc iespējas vairāk mazāk izvairītos no traumām.
Par aizvadīto sezonu ir jāpasak pāris paldies, jo bez tiem sezona nebūtu bijusi tāda kāda viņa bija! Pirmkārt visiem atbalstītājiem un sponsoriem, jo bez atbalsta tas uzliek arī papildus atbildību! Otrkārt manam trenerim Edgaram, kurš iegulda savu laiku, lai man būtu treniņplāns un kā redzam treniņplāns darbojas! Treškārt Sabīnei, kura veiksmīgi mani "saķūnēja" atpakaļ (ne tikai vienu reizi!)!
Un tagad ir pienācis laiks beigt sēņot un sākt darboties, jo nākošā sezona būs pietiekoši sarežģīta ar Eiropas čempionātu jau pašā sezonas ievadā, kad Latvijā vēl lielākajā daļā varētu būt sniegs (spriežot pēc šī gada). Un jā, pirmās biļetes uz treniņnometni jau kabatā. See ya!

svētdiena, 2013. gada 27. oktobris

Racing season is over

Orientēšanās sacensību sezonu šogad nobeidzu sev neierasti - devos uz Ķīnu, kur piedalījos Pasaules Parku Tūrē. Tā kā biju saņēmis šo unikālo iespēju, tad garām laist nevarēju un pēc LČ o-maratonā treniņos tika pievērsta pastiprināta uzmanība ātrumam un sprinta tehnikai. Protams, nelielu saspringumu radīja tas, ka nezināju kā mans ķermenis reaģēs uz tik garu pālidojumu un 5h laika starpību. Tagad varu teikt to, ka nevienā dienā/naktī neizgulējos kā vajadzētu un lielākoties sajūtas bija kā dārzenim.
Lai nokļūtu uz Changchun pilsētu bija jāmēro 900km garš ceļš no Pekinas ar vilcienu, kur vilciena kabīnītē bijām 6 cilvēki trijos stāvos. Tā kā vilciens nokavēju ierašanos par 2.5h, tad paredzētais treniņš Changchun Jing Yuetan Park Vasa Bridge īsti neizdevās, jo pēc 15' skriešanas pa karti iestājās nakts. Pirmajā dienā bija paredzēti 2 starti. Pirmais bija iesildošais prologs Changchun Jing Yuetan Park - Tower part, kur bija jāmēro 2,9km ar 15KP. Sajūtas pirms starta nekādas, jo reāli pēc LV laika bija vēl galīgi agrs rīts. Veicu diezgan sliktu skrējinu arī tehniskajā ziņā, jo nespēju iebraukt kartē. Kļūdās ~2', kas neļāva ierindoties augstāk par 18.vietu no 25 censoņiem. Informācija, rezultāti, spliti.
Pēc prologa rezultātiem tika izveidota startliste sprinta distancei Changchun World Sculpture parkā, kur bija jāveic 3,1km ar 17KP. Startēju kā 8 un veicu principā izcilu skrējienu, pieļaujot vien pāris ļoti sīkas kļūdiņas kopā uz 15'', kas ļāva uzrādīt man netipisku rezultātu sprintā un ielausties TOP6 (dalīta 6.vieta ar Robertu Merlu). Biju visai pārsteigts par savu ātrumu, jo tas bija līmenī visu distanci, lielākais laika zaudējums pret līderiem bija garajos etapus. Rezultāti, spliti.
Nākamajā dienā bija paredzēta vienīgā vidējā distance šajā tūrē, bet pirms tās kārtīgi uzlādējāmies ķīniešu restorānā, kur ēdienu gatavoja uz lielas cepamās pannas acu priekšā. Nevar noliegt, ka nākamreiz uz tādu pasākumu iešu ar neilonu, jo drēbes ieguvu "ļoti" patīkamu aromātu. Vidējā distance Old Chimney Stack solījās būt ļoti ātra (5,1km, 280m kāpums ar 26KP), bet arī pietiekoši tehniska. Distanci sāku nedaudz lēnāk kā konkurenti, lai iejustos kartē un kad pēc 1KP sapratu, kas un kā jādara, tad kāpināju tempu, kuru centos noturēt līdz distances beigām. Jau ceļā uz 11KP priekšā sev ieraudzīju čehu sportistu, kurš startēja 2' pirms manis un turpmākos pāris KP ļoti veiksmīgi izmantoju, lai viņam tuvotos un ceļā uz 18KP arī paskrietu garām. Pēc distances viņš atzina, ka nav varējis iesēsties man astē. Ceļā uz 22KP ieraudzīju par 4' priekšā startējošo austrieti un apzinājos, ka tiešām skrienu ļoti labi un ātri. Mērķis bija līdz finišam viņu noķert un iznīcināt. To arī izdarīju ceļā uz pēdējo KP. Ierados finišā kā pārliecinošs līderis, nu bija jāgaida ko saskries pārējie. Mani spēja apsteigt tikai pēdējie trīs statējušie sportisti, tādejādi ieridojos 4.vietā 59'' aiz uzvarētāja Edgara Bertuka un 22'' aiz otrās vietas. Esmu ļoti apmierināts ar šādu veikumu! Informācija, rezultāti, spliti.
Pēc vidējās distances bija paredzēts otrā rītā doties ar lidmašīnu atpakaļ uz Pekinu, lai pabeigtu PWT ar sprinta distance, bet lietas iegrozījās pavisam citādi. Milzīgās miglas dēļ notusējām lidostā 7h + ceļš uz lidostu un līdz hotelim Pekinā = 11h. Loģiski, ka sacensības pārcēla uz nākošo dienu.
Sprints Ruins of Yuanmingyuan Parkā bija paredzēts "tikai" 2,4km garš ar 16KP, bet tā tikai gaisa līnija, jo sprints bija pa salām un noskrietā distance solījās krietni garāka. Kārtējo reizi sajūtas bija nekādas un arī energy shots nepalīdzēja. Ideiski veicu ātru skrējienu, jo uzvārētājam zaudēju 1'04'' (14.vieta), bet kļūdās atstāju 45'', jo galvā nebija vairs nekāda svaiguma. Informācija, rezultāti, spliti.
Pēc sprinta sekoja ekskursija uz vienu no lielākajiem arhitektūras pieminekļiem 7 Pasaules brīnumiem - Lielo Ķīnas mūri. Jā, tas bija iespaidīgi un man ļoti patika! Veicām 70min skrējienu ar 500m kāpumu un es tik tiešām to izbaudīju!
Kopsavilkumā no 4 distancēm 2 tiku TOP6, kas pirms braukšanas uz turieni likās diezgan nereāli, jo konkurence bija līmenī. Par Ķīnu - skaidrs, ka ekskursijā es uz turieni speciāli nebraukšu, bet vēl kādu reizi piedalīties PWT, kāpēc nē! Paldies Gaujienas pagasta parvaldei un OK "Ape/Alūksne" par finansiālo atbalstu daļas lidmašīnas biļešu segšanai!
Atgriežoties no Ķīnas bija tikai 1 diena laika, lai atgūtu spēkus un ieietu Latvijas ritmā un ņemtu dalību Siguldas Kalnu maratona garākajā un smagākajā distancē. Vēl 5dienas vakarā nebija skaidrs vai startēšu, bet metu izaicinājumu un 6dienas rītā jau sēdēju mašīnā un devos ceļā uz lietaino un dubļaino SKM. Zināju, ka nebūs problēmas fiziski noskriet ~40km, bet kas būs pēc tam, tā bija jautājuma zīme. Distanci sāku pietiekoši raitā solī un lielāko daļu pirmā apļa skrēju kopā ar 14km TOPa skrējējiem, kur mani apļa beigās pieķēra Mārtiņš Puriņš un turpmākos 28km veicām plecu pie pleca. Pie 42km Mārtiņš sāka attālināties un man nebija ko likt pretī, jo kājas nespēja attīstīt pietiekoši lielu ātrumu. Paliku viens un turpmākos 8km veicu diezgan smagi, tie tad arī bija smagākie km distancē, bet palīdzēja tas, ka ik pa laikam nācās apdzīt 34km un 54km skrējējus, kuri vēl nebija veikuši pirmo garo apli. Uzceļot lielo kāpumu gar Siguldas kapsētu atvērās jauna elpa. Uzzināju, ka Mārtiņš ir priekšā aptuveni 500m (~4min). Sāku skriet ātrāk ar cerību, ka Mārtiņam ir grūti un izdosies man ieraudzīt viņa muguru, lai pacīnītos par uzvaru. Jā, ieraudzīju Mārtiņa muguru Ziediņkalnā un skaidrs bija viens, ka uzvaru atņemt viņam vairs nevaru. Bez liela iespringuma uzcēlu pēdējo kāpumu un pasmaidot līdzjutējiem finišēju 2.vietā 3'27'' aiz Mārtiņa. Distancē pavadīju 5h:05min:36sek un esmu patīkami pārsteigts, ka distances laikā nebija krampji un šodien ir tikai nelielas, bet patīkamas sāpes kāju muskoļos. Paldies Isostar par nodrošinājumu ar sporta paiku visas distances garumā.
Ar šo arī nobeidzu šī gada sacensību sezonu un lēnām jāsāk ieskicēt treniņprocess, lai nākošajā gadā spertu nākošo soli uz augšu rezultātu izaugsmē! Nobeigumā varu pateikt to, ka arī nākošājā gadā startēšu IK Hakarpspojkarna komandā, jo uzreiz noraidīju piedāvājumu mainīt klubu Zviedrijā, bet ļoti ilgi domāju un gandrīz jau pieņēmu piedāvājumu atgriezties Somijā, bet galu galā šādas pārmaiņas šogad neveicu. See ya!

svētdiena, 2013. gada 13. oktobris

LČ III.daļa un NIKE

Rakstu biju paredzējis rakstīt pēc starta 25mannā un 25mannakorten WRE, bet tā kā līdz Zviedrijai tā arī netiku (ne es viens) haosa dēļ, kas valdīja Rīgas lidostā miglas dēļ, tad ir pienācis laiks uzrakstīt par pēdējā mēneša pozitīvajiem notikumiem un par negatīvo daudz nerunāšu.
Tā kā sezonu ir paredzēts pabeigt Ķīnā ar startu Park World Tour, tad gulēt un atpūsties pēc LČ vidējā un stafetēs nevarēju, bet treniņplānā tika iekļauti gan ātruma treniņi, gan garie skrējieni, lai pienācīgi varētu startēt LČ maratonā un arī domājot par Siguldas Kalnu maratonu. Tieši lai notestētu ātrumu, kāds ir saglabājies sezonas beigu daļā, ņēmu dalību "Skrien Latvija" 6.posmā Valmierā 10,55km Nike skrējienā. Tā kā skriešanas sacensībās kādu laiku nebiju startējis, tad prognozēt rezultātu īsti neņēmos, bet rēķinājos, ka tas varētu būt 34'-35' robežās. Startēju zem Isostar team un tests izdevās labs, visvairāk iepriecināja tas, ka noturēt ātrumu ~3:20min/km varēju visu distanci bez asins garšas mutē. Finišēju ar rezultātu 35'19'', kas deva 5.vietu un pie optimālas nedēļas trijnieks arī bija aizsniedzams. Pēc skrējiena gan pieteicās ļoti nepatīkama problēma, jo uz asfalta samocīju laterālās saites, kas pārvērtās iekaisumā un starts LČ o-maratonā bija uz lielas jautājuma zīmes, jo iekaisums bija tik spēcīgs, ka pāris dienas normāli paiet nevarēju. Devos ciemos pie Sabīnes, kura izcili veica savu darbiņu un saveda mani kārtībā, protams, nācās atteikties no paredzētajiem skriešanas treniņiem un pievērsties alternatīvajiem. Paldies viņai par to!
Isostar team
LČ o-maratonā pienāca bez plānotās sagatavotības un ar bažām vai vispār varēšu noskriet visu distanci, jo nebija ne jausmas kā uzvedīsies laterālās saites. Mērķis bija medaļa, pirms traumas bija doma tikai un vienīgi par zeltu, bet tagad par to nedomāju, jo apzinājos situāciju. Konkurence nesolījās ļoti spēcīga un galvenie konkurenti bija maratona karalis Jānis Krūmiņš, skriešanas karalis Renārs Roze un arī Andris Jubelis, par pārējiem nedomāju, jo ļoti labi apzinos, ka maratons sākas pēc 2h, kad sākas cīņa ar sevi un savu organismu. Sacensību sākums bija varen lēns, tāpēc dodoties uz taureni kāpināju tempu, lai paskatītos, kuri dosies man līdzi. Taureņa zars sakrita ar Renāru un Ati Rešķi. Diezgn pārliecinoši turējos priekšpusē un bez lielām problēmām veicu pirmo taureņa zaru, zināju, ka esam priekšā otrai grupiņai, jo otrais zars lēnāks un vairāk pa purviem. Otrajā zarā pieļāvu liktenīgo kļūdu, kur palika iespēja cīnīties par uzvaru, jo pārķēru etapu, redzēju kā Renārs ar Ati nedaudz paskrien man līdzi, bet tad pagriezās un aizskrēja citur, to es nesapratu, jo biju pārliecināts par to, uz kuru KP dodos. Kļūda, kas maksāja 5', kamēr sazīmējos un paņēmu īsto KP. Pēc tam sākās neiedomājams skrējiens vienītī pēc medaļas, jo apzinājos, ka pārējie ir priekšā, bet bija skrietas tikai 50' un vēl līdz finišam tālu. Liels bija pārsteigums, kad ierodoties skatītāju KP un karšu maiņā uzzināju, ka esmu 3.vietā, Krūms priekšā daudz 7', bet Renārs tikai 2'. Nu bija uzdevums mēģināt noķert Renāru, bet ar domu, ka nedrīkst rupji kļūdīties, lai saglabātu bronziņu. Renŗu noķert neizdevās, konkurentus mežā nemanīju, bet nelielu stresiņu uztaisīju neilgi pirms beigām, kad atstāju vēl 2' uz diezgan vienkāršu KP. Varēja gadīties tā, ka konkurenti paskrien garām, jo pastāvēja iespēja nākamo etapu realizēt pa šoseju. Tomēr pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem bija pietiekoši liels un savu darbiņu izdarīju - izcīnīju bronzas medaļu, par kuru prieks liels, jo divas nedēļas pirms maratona likās, ka startu nāksies izlaist. Rezultāti, spliti.
Tā kā raksta ievadā jau minēju, ka gadījās ķibele un uz 25mannu neaizlidoju, tad ātrumā radās alternatīva ideja, kur notestēt savu ātrumu un pie reizes izmantot iespēju, lai gatavotos PWT - devos uz Siguldas pusmaratonu "Skrien Latvija" 7.posmu, kur atkal zem Isostar team startēju NIKE 10,55km skrējienā. Tā kā laterālās saites vairs sliktas ziņas nedeva un gatavojoties 25mannai biju aizvadījis gan intervālus uz asfalta, gan pilsētas sprinta treniņus priekš PWT, tad bažām pamata nebija. Šoreiz jau jutos labāk sagatavojies, ja vēl nebūtu nonīcis 5h Rīgas lidostā, tad varētu teikt, ka sajūtas pirms skrējiena bija ļoti labas. Šoreiz bija arī mērķis - ieskriet 3niekā, jo konkurence bija mazāka kā Valmierā. Sākumā līdzīgi kā Valmierā turējos kopā ar līderiem t.sk. arī Renāru Rozi, bet pamazām jutu, ka priekšgals skrien tomēr drusku, drusku ātrāk un tas nav mans ātrums kādā varu skriet, tāpēc paliku viens, redzamības attālumā turot priekšā esošos 3 skrējējus - Girgensonu, Rozi un vēl vienu, kuru nepazinu. Pirmā puse bija ātrāka kā Valmierā, tāpēc cerēju arī uz labāku rezultātu finišā. Diezgan pārliecinoši izdevās noturēt 3.vietu absolūtajā vērtējumā un uzlabot arī rezultātu, salīdzinot ar Valmieru. Finišēju ar laiku 34'58'' (tīrais laiks 34:54.95). Interesanit, ka vidējais laiks uz km pēc GPS noskrietā attāluma gan Valmierā, gan Siguldā ir identisks - 3:17min/km. Izrādījās, ka nezināmais skrējējs bija no citas grupas, tāpēc savā grupā izskrēju pat 2.vietu, tāpēc prieks lielāks. Laterālās saites arī uzvedās kā vajag un nekādus signālus par problēmām nedod. #tas_priecē!

Sigulda aizrauj!
Tagad atliek cerēt, ka izdosies veiksmīgi nokļūt Ķīnā, kur būs jāskrien maksimāli ātri un precīzi, jo konkurence ir ļoti iespaidīga un arī naudas balvas ir pieklājīgas. Informācija par PWT šeit. Pēc tam ceru, ka organisms nebūs nokauts pēc lidojumiem un varēšu startēt arī Siguldas kalnu maratonā, šoreiz garākajā distancē un ar to arī noslēgt šo sezonu, par kuru kopumā tiks veltīts atsevišķs raksts. 
P.S. un vēl - ož pēc diezgan lielām pārmaiņām manā dzīvē, bet arī par to būs atsevišķs stāsts!

sestdiena, 2013. gada 14. septembris

LČ II.daļa

Šoreiz par Latvijas čempionātu vidējā distancē un stafetēs. Priekš šīm sacensībām nekāda papildus motivācija nebija jāmeklē. Mērķis bija abās distancēs izcīnīt medaļu, stafetēs tikai un vienīgi zeltu. 
Cerības uz medaļu vidējā distancē nedaudz sašķobījās, kad ieraudzīju starta protokolu, kurā biju ielozēts pašā sākumā, kas nozīmēja to, ka būšu viens no pirmajiem, kas lauzīs ceļu "brīnišķīgajā" apvidū. Tam, ka būs zaļš biju mentāli nobriedis, aizvadīju arī papildus treniņu Meridiānā, lai iegūtu papildus pārliecību, bet nebiju gatavs pieņemt racionālāko orientēšanās tehniku. Distanci iesāku ļoti slikti, par ko parūpējās nepareizi novietotais starta KP, tā dēļ uz 1KP pieļāvu vairāk kā 1' kļūdu, jo domāju, ka esmu vienā vietā kartē, bet dabā atrados pavisam citur.
Pēc tam parādījās pilnīgi lieks stress, jo ejot prom no 1KP pretī jau nācā Raivo, kurš startēja 2' aiz manis. Uztaisīju arī 40'' kļūdu uz 2KP, kad izcirtumā īsti nejutu purviņa turpinājumu, tāpēc uz 3KP pieņēmu pilnīgi neloģisku ceļa variantu, bet toties domāju, ka tur nebūs nekāda ieberziena un varēšu skriet maksimāli. Sākums taciņai bija OK, bet otrā daļa bija ļoti sliktā stāvoklī. Šajā etapā pret Lauri zaudēju ļoti daudz, kurš uzrādīja ļoti labu laiku ejot caur purvu (40'' labāku kā otrs labākais laiks). Arī uz 4KP atstāju 20'', kad stāvot purviņā vnk neredzēju KP. Nespēju izskaidrot kļūdu uz nākošo KP, jo tas nu nekādies nebija sarežģītākais etaps distancē, pie rezultātā vēl klāt lieka 1'. Šeit mani beidzot noķēra arī Raivo, kuram laikam arī īsti nevedās ar skriešanu šāda veida apvidū. Ātri gan no Raivo tiku prom, bet ejot iekšā 6KP pretī nāca Lauri Sild, kurš startēja 4' aiz manis. Fāk! Jāmēģina noķert, lai nebūtu vēl sliktāks rezultāts. Tas laikam iedeva k-kādu papildus enerģiju un precizitāti, jo atlikušo distanci veicu ļoti labi. Lauri nepiezaudējot praktiski neko, izņemot uz pēdējo KP, kad ieberzos jauni nocirstajos kokos. Pēc finiša likās, ka ar šādu skrējienu varu aizmirst par pienācīgu rezultātu, jo Lauri zaudēju 5'26'' un tas viss, kad distancē vēl ļoti daudz spēcīgu sportistu. Organizatoriem norādīju, ka man ir pamatotas aizdomas, ka starta KP ir nepareizs - aizgāja pārbaudīt un jā - pārlika pareizi. Pēc atsildīšanās uzzināju, ka daudziem neveicas ar šo apvidu un galu galā paliku 5.vietā, kārotajais medaļai zaudējot 1'13''.. Trešais LČ šajā gadā, kur līdz medaļai pietrūkst tik maz, pat ne kļūdu tiesa, viena lielāka kļūda mazāk un viss. OK "Alūksne/Ape" bija jāņem viss trijnieks. Esmu nobriedis to labot LČ maratonā! Vidējās distances rezultāti, spliti.
Stafete. Skaidrs, ka OK "Alūksne/Ape" ir favorītkomanda nr.1 un neviens mums nepiedos, ja nebūs zelta. Jo šādā sastāvā varētu skriet arī paša augstākā ranga stafetēs (PČ, EČ). Šoreiz izkārtojums nebija tik izšķiroša nozīme, bet es ļoti gribēju skriet 1.etapu, 2.etapu paņēma Bērcis un Lauri palika noslēdzošais. Kā jau pēdējā gada laikā ierasts, cilvēki pirms starta centās mani psiholoģiski iespaidot, jo vienreiz viņiem tas izdevās LČ Smiltenē, kad netiku galā ar psiholoģisko spiedienu un 1.etapu veicu ļoti slikti. Šajā gadā nevar noliegt, ka esmu ļoti progresējis un iemācījies tikt galā arī ar blakusapstākļiem un pirms starta biju gatavs. Man atlika veikt savu individuālu skrējienu, jo man uz konkurentiem nebija jāskatās, viņiem bija jāskatās ko daru es. Jau pēc 1KP praktiski paliku viens, bet ne tas labākais ceļa varitants uz 2KP saveda vairākus sportistus kopā. Nolēmu šajā distances daļā necensties skriet ātrāk, jo nebija jēgas tērēt lieku enerģiju laužoties cauri zaļajiem. Fail organizatoru pusē, kad 4KP bija novietos nepareizi un nezinu kā pirmajā reizē pagāju viņam garām pāris metrus, pēc neliela apmulsuma un aplīšu izmešanas atradu īsto pļaviņu, kurā KP nebija, pamanīju, ka divi sportisti no bariņa ir pazuduši - tātad KP paņēma. Jā, tik tiešām - KP apmēram 30m no īstās vietas stāvēja novietots mežā nekurienē. 
Sāku skriet nedaudz ātrāk, jo bija jānoķer bēgļi. Ātri vien atrāvos no pārējiem, kas bija kopā ar mani un ceļā uz 8KP arī pamanīju abus (Artju un Austri). Pirmā etapa iemaņas teica, ka šis ir farsta KP, tāpēc paliku viņiem neredzams, savācu savu KP un devos prom. Zināju, ka šoreiz garais etaps jāveic pa taisno, jo vakar tāds pats etaps tikai pretējā virzienā. Uztaustīju iepriekšējā dienā iemīto taku un skrēju tik ātri cik apvidus atļāva. Zināju, ka no šī brīža esmu līderis. Ieberzos ceļa izvēlē uz 10KP, kad neturpināju taisnvirziena kustību, bet nolēmu ātrāk tikt uz elektrolīnijas. Ieskrēju tādos sū**s, ka ne uz priekšu, ne atpakaļ. Zaudēju ~30'' un esot uz ceļa pagriezu galvu atpakaļ. Redzēju, ka esmu ~20-30'' priekšā visiem. Skaidrs, ka distances beigas skrienamas un tāpēc pēc iespējas ātrāk jāpazūd no konkurentu redzes loka, lai dotu iespēju viņiem kļūdīties. Tā arī izdarīju. Nedaudz gan liku sev panervozēt uz 14KP, jo uzreiz neieraudzīju KP un uzmetu nelielu lociņu (~25''). Finišā es un visi mani atbalstītāji varēja priecāties, jo atnācu ar vairāk kā 1' pārsvaru pār konkurentiem. Edgaram atlika veikt stabilu skrējienu, ko viņš arī izdarīja un Lauri pēdējā etapā jau devās ar vairāk kā 6' pārsvaru. Neskatoties uz to viņš uzrādīja fantastiku laiku un pārsvaru palielināja līdz 10.5' finišā pār otro vietu. Fantastiskas sajūtas atgūsto LČ titulu stafetēs, kurš nu jau sanāk 4 tituls komandai pēdējos 6 gados (man trešais). Stafetes rezultāti, spliti.
Tālāk pāris skriešanas sacensībās, LČ OS maratonā, 25manna un 25mannakorten, bet sezonu beigšu Ķīnā ar dalību Park World Tour (PWT). So exciting!

pirmdiena, 2013. gada 2. septembris

Debija pasaulē #2

Tikko esmu atgriezies no startiem WMOC - World Military Orienteering championship - kas deva iespēju otro reizi šajā gadā debitēt Pasaules līmeņa sacensībās, jo iepriekšējos gados nebiju izpelnījies šādu labvēlību. Konkurence nedaudz zemāka kā WOCā, bet pietiekoši iespaidīga, lai tikai ar gribēšanu vien medaļu iegūt nevarētu. 
WMOC šajā gadā notika Zviedrijā, Eksjö, kas deva man zināmas priekšrocības, jo mans zviedru kluba IK Hakarpspojkarna atrodas tikai 50km attālumā un pēdējos divos gados esmu līdzīgā apvidū aizvadījos pietiekoši daudz treniņus un sacensības, tāpēc nekādus pārsteigumus tur negaidīju. 
Vidējā distance ļoti ātrā apvidū, kur visu izšķīra ātra skriešana un perfekta orientēšanās. Startēju kā 99 no 188 dalībniekiem. Sākums distancei pietiekoši labs un ātrs ar ~25'' kļūdu uz 2KP, kas ļāva šķērsot sacensību arēnu dzirdot, ka komentētājs nosauc manu vārdu tobrīd atrodoties 6.vietā. Tas nedaudz lika sastresot, jo ātrumā galvā pārskrēju cauri starta protokolam un zināju, ka šobrīd atrodos priekšā vairākiem arī nomināli spēcīgākiem sportistiem. Uztaisīju divas visai muļķīgas kļūdas uz 17 un 18KP, kopā atstājot gandrīz 1.5', par ko biju ļoti neapmierināts vienīgi un tikai uz sevi. Rezultātā ierindojos 35.vietā, kļūdu tiesu atpaliekot no TOP20. Rezultāti, spliti.
Garo distanci gaidīju ar lielākām cerībām, jo apvidus bija smagāks, zaļāks, ar vairāk purviem, tieši tāds kāds man patīk un kādā biju trenējies Huskvarnā. Nedaudz nolaidu lažu ar iesildīšanos, uzsāku to par vēlu un pietrūka laika iziet cauri visam procesam, tāpēc distances sākums sanāca tāds miegains un gurdens. Pa īstam pamodos tikai pēc "taurenīša" izskriešanas un turpināju skriet daudz labākā tempā un ātrumā, par ko liecina arī spliti attiecībā pret līderiem, jo netika piezaudēts. Pēdējos 4KP sanāca skriet kopā ar Matthiasu Merzu, kurš vilka vēl pāris sportistus, bet es īsti vilkties neļāvu, jo jutos tik ātrs un spēcīgs, ka metu nopietnu izaicinājumu, lai finišētu viņam priekšā. Neizdevās, jo finišā atzīmējās vienlaicīgi. Rezultātā 24.vieta 6'38'' aiz patīkamu pārsteigumu sagādājušā Timo Silda, kurš kopā ar Lauri Sildu (zaudēja 2'') piesmēja visus, parādot, ka ar pareizo attieksmi un zvaigžņu stāvokli var būt spēcīgākie pasaulē. Rezultāti, spliti.
Pēc vidējās un garās distances tika sadalītās arī medaļas komandu cīņā, kur džekiem summēja 4 labākos rezultātus (laika izteiksmē) katrā distancē. Pēc vidējās distances rezultātiem atradāmies 3.vietā 2'' priekšā igauņiem, bet diemžēl garajā distancē igauņu brāļiem nespējām likt neko pretī un kopsummā atkāpāmies uz 4.vietu. Bija iespēja izcīnīt medaļu šādā disciplīnā, bet šoreiz nekā. Rezultāti.
Izanalizējot manu un Andra sniegumu, man tika dota iespēja startēt Latvijas 1.komandā stafetē, tieši tādā pašā sastāvā, kā pavasarī, kad izcīnījām sudraba medaļas BČ. Savu darbiņu 1.etapā izdarīju ļoti pārliecinoši. Nevienu brīdi distancē neraustījos, mierīgi savācu savus farsta KP, arī tad, kad paliku viens. Spēju pieņemt racionālāko ceļa variantu garajā etapā (neietekmējoties no tiem, kas aizgāja savadāk), kas ļāva sadzīt rokā visus priekšā esošos un deva iespēju cīnīties par uzvaru 1.etapā. Diemžēl pēdējā aplītī pēc skatītāju etapa izvēlējos drošāko, bet ne ātrāko ceļa variantu, kad nobijos no zaļā un kopā ar Matthiasu Merzu aizgājām apkārt pa taciņu, tādejādi atļaujot par uzvaru 1.etapā cīnīties Leonīdam Novikovam un François Gononam. Īstenībā skrienot finišā biju pārliecināts, ka par uzvaru cīnos es pret Merzu... Mārtiņš 2.etapā izdarīja labu darbiņu, cik vien bija viņa spēkos, jo vēl dienu iepriekš bija bažas vai viņš vispār varēs startēt pat 2.komandā. Nedauz piezaudēja labākajiem, bet Bērcim stafeti nodeva tajā pašā 4.vietā, ar nelielām, bet tomēr cerībām pacīnīties par medaļu, jo meža stadionā var notikt viss... Šoreiz gan Bērcim nesanāca labākais skrējiens un galu galā 6.vieta, daudz nedomājot varu teikt, ka 4.vieta būtu bijusi pelnīta, bet tāds ir sports. Rezultāti, spliti.
Čempionāts, kurš deva papildus pārliecību par saviem spēkiem, savu varējumu un norādīja to, ka strādāju pareizā virzienā. Visu uzreiz gribēt nevar, bet kā jau rakstīju pēc WOCa - apetīta rodas ēdot, bet sāta sajūtu nevajag radīt uzreiz :) Vai šis starts bija pēdējais šajā sezonā, kurā startēju ar Latvijas izlases kreklu mugurā? Redzēsim! Finansiālais atspekts tomēr ir tas, kurš regulē dzīvi, ja neesi profesionāls sportists.
Foto: Kalvis Mihailovs

trešdiena, 2013. gada 21. augusts

Malienas kauss

Malienas kauss ļoti labi iederējās kā pēdējā pārbaude pirms gaidāmā Pasaules militārā čempionātā Zviedrijā, jo līdz atbildīgākājiem rudens startiem bija palikusi tieši 1,5nedēļa un vēl ir/bija iespējams piekoriģēt pēdējo gatavošanās fāzi.
Liels prieks ierodoties uz sacensībām bija tas, ka Vilnis sumināja ne tikai šī gada Pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēju Edgaru, bet neaizmirsa arī to, ka es debitēju Pasaulē un pasniedza arī man šādas tādas piemiņas veltes. Paldies, es novērtēju!
Ar Bērci un lapsu
1.diena vidējā distance bija izplānota ļoti ātra, bet ar īsiem un tehniskiem etapiņiem pēc garākiem pārskrējieniem (jāatzīst, ka Vilnis ar šo mani pārsteidza). Iesāku nevisai pārliecinoši, jo jau uz 1KP pieļāvu virziena kļūdu, kas uzreiz iedeva pa galvu, ka rūpīgāk jākontrolē, kur skrienu. Likās jau, ka esmu ieskrējies, bet jutu, ka vietām pārāk pavirši sekoju līdzi kartei un tikai loģiska kļūda uz 6KP, kur tiešām peldēju tika virzienā ar cerību k-kur piesieties, nebija konkrēta plāna kā paņemt KP un rezultātā 1.5' kļūdā. Jaunu riteni necentos izgudrot un vnk piespiedu sevi "strādāt", lai vairāk nekādas muļķības nesavārītu. Pieļāvu varianta kļūdu uz 13KP, kad nobijos no zaļā un izvēlējos lieku līkumu, kas maksāja vēl 30'' pie rezultāta. Pēdējās 20'' atstāju uz 14KP, kur pārpratu ieplakas konfigurāciju un ieskrēju blakus ieplaciņā. Likumsakarīgs iznākums - 5.vieta diena 3'21'' aiz uzvarētāja M.Sirmā un 1'51'' līdz 4.vietas īpašniekam Andrim. Zināju, ka iedzīšanā nestartēs ne Mārtiņš, ne testa skrējējs (Bērcis), tāpēc, jo īpaši skumīgi, ka aiz iedzīšanas līderiem biju tik tālu. Rezultāti, spliti, grafiki.
Secinājums: nedaudz jāpamokās ar intervāliem, lai saglabātu koncentrāciju arī tad, kad ir grūti :)
1.dienas karte
2.diena garā distance ar iedzīšanu. Mērķis bija noturēt 3.pozīciju, jo uzdevums bija distanci neskriet sacensību tempā, bet mierīgāk un etapus veikt pēc iespējas pieturoties pie sarkanā līnijas (saprāta robežās). Apzinājos, ka Arča un Andris skries ātrāk kā es viens un viņus noķert varēju tikai tad, ja abi kopā kļūdās. Kopumā distanci veicu vienmērīgi, nedaudz brīvāk skrienot pa ceļiem. Tā arī bija, ka lielāko distances daļu turējos to pašu 2' robežās aiz abiem līderiem, nedaudz neveiksmīgi izvēlējos ceļa variantu garajā etapā, kad nepamanīju stigu labajā pusē. Pēc tam pieļāvu kļūdu, kuru pieļāva pilnīgi visi, kas gāja uz 13KP kā es. Izrādās Vilnis pēdējā brīdī bija piekoriģējis karti un ielicis jaunaudzi baltā krāsā, bet reāli atšķirības starp abām kontūrām nebija. Tur pazaudēju 1.5'. Šeit arī bija vienīgā reize distancē, kad redzēju abus līderus un vēl nodomāju, kāpēc džeki tik šķībi pa kontūru nāk ārā no KP, ja no KP izved taciņa /tādā pati kļūda kā man/. Pēc kļūdas mierīgi atripināju līdz distances beigām, vēl pieļaujot 40'' kļūdu uz 21KP. Kopumā par skrējienu nevaru teikt neko sliktu, jo neuzskata, ka lielā kļūda bija tikai mana vaina. Kopvērtējums, spliti, grafiki.
2.dienas karte
Stiprākie Malienas kausā 2013
Kopumā par maču organizāciju jāsaka tikai un vienīgi SUPER! Man patika! Laiks vēlreiz debitēt Pasaulē, jo arī CISMā līdz šim vēl neesmu skrējis!

pirmdiena, 2013. gada 12. augusts

Siguldas kauss

Kā jau pēc visiem ļoti gaidītiem mačiem un mērķtiecīgas gatavošanās ir nepieciešama neliela atpūta, lai savestu sevi kārtībā un nospraustu jaunus mērķus, izanalizētu izdarīto un arī kārtīgi atpūstos bez sirdsapziņas pārmetumiem. Šobrīd varu teikt, ka esmu iegājis atpakaļ ritmā, tas man prasīja nedaudz vairāk laika kā sākumā biju domājis, bet galīgi nesūdzos par jauki izbaudīto atpūtas periodu, kurā gan arī cītīgi pildīju sastādīto treniņprogrammu (kas nebija tik nežēlīga) ar nelieliem izņēmumiem. 
Nedēļas nogalē nostartēju Siguldas kausu, jo ļoti labi iekļāvās treniņplānā ar savu nežēlīgo apvidu. Uzdevums abām dienām tika dots - 1.diena sacensību režīms, kad taupīts netiek it nekas un 2.diena mierīgāk. Viss gan sagriezās nedaudz savādāk...
1.dienā nolēmu nedaudz paeksperimentēt un uzsākt sacensībās maksimālā tempā, ko pēdējo laikā nedaru, lai varētu ieskrieties, ielasīties apvidū un tad pakāpeniski kāpināt tempu. Eksperiments izdevās, jo uztaisīju kļūdas gan uz 1KP, gan 2KP, tāpēc uzreiz pēc tam tempu nometu, lai darītu to lietu kā esmu radis. Un tā lieta aizgāja, jo atlikušajā distancē kļūdījos ~1', kas pret uz pirmajiem diviem KP pieļautajām 4.5' ir zolīds rādītājs. Jāsaka, ka ceļā uz 11KP mani noķēra Dima(startēja 6' aiz manis) un priekšā 11KP atzīmējās arī Jānis T. (startēja 3' pirms manis). Tā nu abi iesēdāmies Dimam astē, bet nu viņa temps bija drusku par augstu (jāpiezīmē, ka jau no distances 1/3 cīnījos ar sāpēm vēderā, kas vēlāk pārvērtās vēdera vīrusā). Liels bija pārsteigums, kad finišā Dimas vēl nebija, jo kā izrādās viņš krietnu laiciņu atstāja uz 14KP.. Prieks bija par to, ka ātrums un spēks bija līmenī, eksperiments izdevies un galā 3.v. dienā it kā "tikai" 3'43'' aiz uzvarētāja T.Silda.
2.diena bija tā, kurā sagriezās šis tas savādāk, jo pirmo pusi 6dienas nakts nopietni cīnījos ar vēdera vīrusu un apsvēru pat domu nebraukt, bet pēc 9h normāla miega likās, ka būs OK. Protams, ka tā nebija, jo organisms bija zaudējis pārāk daudz šķidruma un barības vielu. Ja vēl pirmās 40-50min distancē bija OK un spēju sevi kontrolēt ar pareiziem lēmumiem, tad pēc tam vnk mēģināju izvilkt līdz galam, jo arī pateicoties organizatoru fantastiskajam plānojumam ar dzerampunkta novietošanu, padzerties dabūju pēc 70min, kas jau bija stipri, stipri par vēlu (jā malku ūdens iedzēru ejot uz 5KP, bet tas bija pēc skrietām 12'). Smieklīga likās piebilde, ka varēja padzerties no strautiņiem... Grafikos ļoti labi var redzēt kā pēc 14KP strauji zaudēju ātrumu un līdz finišam iezaudēju 7'. Protams bija arī lielas kļūdas, bet tās radās dēļ tā, ka biju jau citā dimensijā. Anyway sacensības bija labas, izņemot 2.dienas dzeršanas plānojumu un īsti neizprotamo vajadzību distances beigās uztaisīt aplīti vissliktākajā kartes daļā, kur redzu tikai un vienīgi tādu iespēju kā "norakt" pēc izmocīšanās pa Siguldas gravu nogāzēm. 2.dienā 7.v. +13:21 pret T.Sildu. Kopvērtējumā atkāpos uz 5.v. 2'50'' aiz Belija.
Visi rezultāti, spliti, grafiki atrodami šeit.

sestdiena, 2013. gada 20. jūlijs

What`s next?!

Pirmās emocijas pēc WOCa ir norimušas un uz to varu paskatīties no malas ar vēsu prātu. Par savu sniegumu pa lielām šaibām nevaru sūdzēties, jo es pats apzinos šobrīd savu spēju līmeni un nekādus brīnumus WOCā netaisījos rādīt. Primārais mērķis bija tikt garās distances finālā, jo apzinājos, ka katrā kvalifikācijas grupā nebūs 15 džeki, kuri ir labāki par mani, ja vien pats netaisīšu fatālas kļūdas. Veiksmīgi primāro uzdevumu realizēju un varēju mērķēt uz maksimālo uzdevumu, kurš bija nospraust pirms čempionāta - TOP30. Maksimālais uzdevums palika neizpildīts, jo finišēju 40.vietā, bet nepārdzīvoju, jo apzinos, ka veiksmīgi realizējot etapu uz 7KP distance būtu pagriezusies pilnīgi citādās sliedēs, jo gan Kalvis, gan Simo-Pekka Fincke arī izvēlējās ne tos labākos variantus, bet man realizējot ātrāko variantu, pavērtos iespējas viņus noķert. Bet tas viss no sērijas kā būtu ja būtu. Pietrūka tas, ka pirms WOCa neizbrīvēju vismaz vienu nedēļu brīvu priekš treniņiem Vuokatti, lai gan likās, ka apvidus ir relatīvi vienkāršs, ceļu variantu izvēle pastāvēja un tieši tur es arī ieberzos. Jani Lakanens ļoti pārliecinoši to uzrakstīja savā blogā: "After the test race I also knew that I have to avoid marshes as much as possible to get the best result." Diemžēl, strādājot 8h darba dienu, ir grūti apvienot visas lietas un k-kas ir jāupurē. 
Uz jautājumu, kas tālāk?! Atbilde principā ir rasta - jāsagatavojas maksimāli spēcīgi noslēgt šo sezonu, jo priekšā vēl ir daži svarīgi starti (t.sk. Pasaules militārajā čempionātā Zviedrijā) un ar sezonas noslēguma startu Blodslitet. Ļoti ceru, ka izdosies šogad aizbraukt uz šo pasākumu, tāpēc treniņi tiks akcentēti tieši uz to.
Skatoties nākošās sezonas virzienā, ir skaidrs, ka tā būs ar augsta līmeņa sacensībām bagāta un visur aizbraukt nevarēs gan laika, gan finansu trūkuma dēļ. Tāpēc skatiens tiks vērsts uz EČ Portugālē un WOCu Itālijā. Savu līmeni pasaulē šobrīd zinu un zinu, ka varu sasniegt arī vairāk. Ne pa velti pirms pāris gadiem rakstīju, ka zinu, ka pienāks tā diena, kad cīnīšos par uzvaru Jukolas 1.etapā, tāpēc zinu, ka pienāks tā diena, kad varēšu cīnīties ar pasaules labākajiem, ja vien turpināšu ar pareizo attieksmi!

trešdiena, 2013. gada 10. jūlijs

Magic start number - 111

Pirmais WOC fināls aizvadīts un rasta arī atbilde uz to, ko varētu nozīmēt maģiskais fināla starta numurs 111. Pirmo divu vieninieku atšifrējumu radām jau pirms mana starta. Pirmais vieninieks - pirmais pasaules čempionāts, otrais vieninieks - pirmais pasaules čempionāta fināls, trešais vieninieks - ?!
WOC finišs - 111 
Fināls bija paredzēts diezgan smags, neskatoties uz solīto ātro mežu - 19,8km ar 680m kāpumu. Pats fināla skrējiens izdevās normāls, izņemot otro garo etapu uz 7KP, kur mainīju izvēlēto ceļa variantu, jo pēkšņi atcerējos, ka ceļš, pa kuru biju izvēlējies skriet ir ļoti smilšains un noteikti ātrāk būs pa purvu, jo arī neviens kalns nav jāpaceļ. KĻŪDA! Joprojām pieredzes trūkums vai kas, bet nedrīkst mainīt izvēlēto ceļa variantu.. Šajā etapā pazaudēju 5' un ļoti daudz spēka, jo pēc tam ritmu nespēju atgūt līdz pat karšu maiņai. Pirms tam jau biju saskrējie gan ar baltkrievu, gan itāļu krievu, bet veiksmīgi no abiem tiku vaļā, jo par 100% izmantoju coaching zone, bet abi censoņi ātri, ātri tai izskrēja cauri, kas beidzās ar totālu "izdzēšanos" baltkrievam. Bija vēl šādas tādas kļūdiņas, bet tās kopā sastādīja 3.5', kas būtu ciešami. Finišēju 40.vietā +20:56min pret čempionu. Rezultāti šeit, GPS sekošana šeit.
Tagad atbilde, ko nozīmēja pēdējais vieninieks uz mana starta numura. Tas nozīmēja to, ka pirmajā pasaules čempionātā savā pirmajā finālā izcīnīšu vienu pasaules kausa punktu.!:) Apetīta rodas ēdot, bet sāts jārada pamazām. Neaizmirstamākais no debijas WOCā noteikti ir fināla finišs, kad neskatoties uz rezultātu visi Tevi atbalsta un mazās somu meitenes prasa autogrāfus ;) Keep going!
P.S. Un protams, liels prieks par Bērča bronzu. Yes!
Bronza
Foto: Jānis Tamužs

svētdiena, 2013. gada 7. jūlijs

WOC long Q

LV komandiņa
Savā debijā Pasaules čempionātā šodien izpildīju minimālo mērķi un kvalificējos garās distances finālam. Protams, pirms distances stresiņš bija savādāks kā parasti. Iesildoties nejutos pārāk olimpiski, arī vēders uzvedās diezgan dīvaini. Distanci veicu normāli, ar pāris kļūdiņām un vienu kļūdu, kas kopā summējās ~2'40'' klāt pie laika. Nedaudz iegāza divi ceļu (uz 5KP un 13KP) varianti, kur vēl palika ~2'30''. Karte ar manu GPS ceļu šeit. Skatoties kopā, organizatori nedaudz bija pārcentušies ar distancs garumu, jo neviens no vīriem nespēja pat pietuvieties prognozētājam uzvarētāju laikam (59'). Rezultāti šeit.
Pēc finiša
Šobrīd laiks kārtīgi atjaunoties, divi posmi no atjaunošanās jau veikti - ir divas reizes kārtīgi paēsts un saņemta masāža, par ko paldies Beātei! Rīt neliela izkustēšanās un 2dien garās distances fināls ar 19.5km un 680m kāpumu. Rīt fanojam par sprinteriem.

sestdiena, 2013. gada 29. jūnijs

Train hard or die trying

Pēc LČ tika saņemta ļoti iepriecinoša ziņa - tiku iekļauts Latvijas izlases sastāvā startam Pasaules čempionātā, kurā skriešu garo distanci. Pirmais solis uz virsotni ir sperts un tas man prasīja nieka 3 gadus. Kā sacīt jāsaka it`s payback time. Tāpēc sākās pēdējais sagatavošās cikls WOCam, lai tajā varētu nostartēt pieklājīgi.
Pirmā mini nometnīte bija Siguldā, kur pievienojos Latvijas JWOC izlasei, bet principā pildīju savu personīgo plānu. Pēc tam tika aizvadīta nedaudz vieglāka nedēļa ar grandiozu finālu Jukolas 1.etapā. 3 dienas pirms Jukolas tika aizvadīts diezgan nopietns intervālu treniņš, pēc kura kājas bija pilnīgā rozīnē, bet rozīne Jukolas dienā beidzās. Sajūtas bija tuvu perfektām un iesildoties jutos ļoti labi. Distance nelikās īpaši sarežģīta un jau no starta brīža iekārtojos līderu pulciņā, turoties starp pirmajiem 10 skrējējiem. Atšķirībā no citiem gadiem, šogad ļoti rūpīgi sekoju līdzi kartei un farstu salasīšana nesagādāja nekādas problēmas. Distancē bija arī viens kritisks brīdis, kad ceļa varianta izvēle uz 10KP sakrita tikai ar OK Tisaren skrējēju, kurš uz ceļa bija lēnāks par mani, tāpēc nolēmu lieki neriskēt un uz etapa beigām pievienojos atpakaļ vilcieniņa priekšgalā. Ņemot KP redzēju, ka Tisaren skrējējs ir ~10'' priekšā, tātad ceļa variants bija ātrāks. Pēc tam sekoja distances sarežģītākā daļa, pēc kuras arī pa lielam izkristalizējās, kuri cīnīsies par uzvaru Jukolas 1.etapā. Liels prieks bija par to, ka līderu grupā skrēja ar Anatolijs un mirkli iepriekš tajā bija arī Andris Jubelis, Daniels Kārkliņš un Kristaps Jaudzems. 
Uz 17KP nācās uzspiest, jo pāris džeki bija veiksmīgāk iznavigējuši cauri īsajiem etapiņiem. Skatoties TV pārraides atkārtojumu, liels bija pārsteigums, ka mūsu 8 līderu grupiņai bija 50'' pārsvars pār nākošo grupu pie 23KP, kurš praktiski tika sadeldēts nākošajā etapā, jo īsti nebija neviens, kurš uzņemtos līdera godu, tāpēc to izdarīja Anatolijs, kurš vnk ņēma un skrēja pa priekšu. Šī raustīšanās maksāja, bet ne tik daudz, lai mēs tiktu panākti. Pēc 25KP praktiski sākās finišs, kur neko pretī nespēju likt Andreasam Kyburzam, kurš uz ceļa ieslēdza nākošajā ātrumā. Anyway finišs bija aizraujošs, jo zināju, ka esmu pašā Jukolas 1.etapa galvgalī un plecu pie pleca cīnījos visu distanci un nepaļāvos ne uz kādu haļavu. 1.etapā izcīnīju 5.vietu (dalīta pēc laika ar Kalevan Rasti, kuram piešķīra 4.vietu). Komandai gan Jukola neizvērtās tik pat spoža, bet pateicoties Kalvim pēdējā etapā ieskrējām TOP30 - 27.vieta. Rezultāti.
Jönköpings-Posten. Foto: Kalvis Mihailovs
Uzreiz pēc Jukolas tika kravātas somas, lai dotos uz Austriju, kur notika reģionālais CISM ar domu par nākošā gada Pasaules militāro čempionātu. 
Tā kā sezonas sākumā WOC nelikās aizsniedzams, tad biju devis apstiprinošu atbildi, ka došos uz šo pasākumu un pēc tam jau pārmainīt vairs neko nevarēja. Izmantoju šo iespēju, lai liktu uzsvaru uz kalnu treniņiem, kas arī pietiekoši spēcīgi izdevās, jo kopumā 5dienās tika saskriets 5000m kāpums. Bija arī speciālais uzdevums - kapāt stafeti, pietiekoši mierīgi ņemt garo un atstrādāt sev uzticētos posmu jauktajā komandu stafetē. Stafetē uzdevumu izpildīju par 100%, jo uzrādīju ātrāko laiku 1.etapā, Andris 2.etapu veica ļoti zolīdi (nodeva stafeti 2.vietā, starp 6 līderu komandām), dodot iespēju Artūram atnest medaļu, kuru viņš izniekoja un nācās samierināties ar 4.vietu. Garā distance bija labs pārbaudījums, jo visu laiku nācās skriet augšā un lejā, bija pāris kļūdiņas distancē kopā uz 2.5' un vēl viens ceļa variants, kurā zaudēju 2'. Distances skrienamos posmus veicu labā tempā, bet pret kalnu šancēju ar lielu rezervi, lai nesabojātu treniņus.
Jauktajā stafetē biju vienā komandā ar beļģi un vācieti, kuri par abiem kopā man zaudēja garajā distancē 1h40min, tāpēc lielas cerības uz šo disciplīnu neliku, jo bija vairākas komandas, kas bija krietni spēcīgākas par mūsējo. Neskatoties uz to izdevās izcils starts un taktika, kas atnesa pārsteidzošu uzvaru CISM konkurencē un pat Austrijas čempionāta ietvaros bijām 3.vietā. 
Visi rezultāti atrodami šeit. Austrijas TV sižets par garo distanci šeit.
Next stop - WOC

pirmdiena, 2013. gada 3. jūnijs

LČ I.daļa

Kā jau iepriekš rakstīju, tad pēc BČ noķēru k-kādu vīrusu, ar kuru netiku galā divu nedēļu laikā, tāpēc sajūtas pirms LČ nebūt nebija olimpiskas, bet apzinājos, ka pie tīriem reisiem medaļa vienā distancē ir obligāti jāņem.Nelielu papildus stresiņu pirms startiem LČ uzlika tas, ka pēc BČ durvis uz PČ pavērās krietni platāk kā iepriekšējos gados kopā. 
Visai Latvijas tautai būtu jau jāzin, ka sprints nebūt nav mana mīļākā disciplīna, tikai k-kādas kļūdas pēc sanāca uzvarēt 2006.gada sprintu Jelgavā V18 grupā. Sprintu iesāku nepārliecinoši, jo jau uz 1KP atstāju liekas 12'', arī 2KP paņēmu saminstinoties un vēl liekas 10'' atstāju uz 4KP. Sākums neizdevies. Līdz 9KP nevaru sūdzēties, bet uz 10KP atkal raustīšanās, jo pirms paša KP bija izbērta malkas kaudze, kuru es domāju, ka nedrīkst šķērsot, galu galā šķērsoju, bet 10'' nostāvēju brīnoties. Visas cerības uz pienācīgu rezultātu palika pie 12KP, kur sajaucu mājas un KP centos sameklēt pie neīstajiem kokiem (liekas 20'' un par 1' noķēra Artūrs). Tālāk jau vairs īpaši necentos orientēties un ļāvos topošajam Latvijas čempionam sprintā mani izvizināt pa atlikušo distanci. Tas maksāja vēl ~10'' klāt pie rezultāta, jo slitki tika veikts etaps uz 18KP. Gala rezultātā 6.v. +1.06 pret Artūru, +0.53 pret Jubeli un +0.14 pret Bērci. Rezultāti.
Garo distanci gaidīju ar lielākām cerībām. Apvidus bija piemērots garajai distancei, tikai laikapstākļi uzdevumu padarīja sarežģītāku, jo joprojām spilgtā atmiņā ir pagājušā gada WUOC garā distance, kur "nomiru" netiekot līdz pirmajam dzeršanas punktam. Par distancē paveikto, lai runā karte, bet jāpiemin vien tas, ka sākumā daudz laika zaudēju ejot taisni, nevis izvēloties apkārtvariantus un tas, ka pēc noskrietām 70' sāka parādīties krampji. Pēc finiša uzreiz apzinājos, ka priekš medaļās būs drusku par īsu, jo pārāk daudz laika biju atstājis, bet zināju, ka nebūšu ļoti tālu aiz un tas ir tas sāpīgākais. Rezultātā 5.vieta +8.36 pret Bērci, +3.12 pret Jubeli un +2.21 pret Artūru. Rezultāti.
Foto:
Ilze Bogdanova
Viesturs Dandens
P.S. Šobrīd pavisam nedaudz jāatvelk elpa, jo pienācīgā formā jābūt uz Jukolu, kur mani gaida 1.etaps IKHP 1.komandā.