Ražas ievākšanu biju plānojis turpināt Klubu stafešu 1.etapā, bet divu dienu kartupeļu talka iznīcināja cerības kļūt par 1.etapa līderi un nācās finišēt 3.vietā, piekāpjoties Artjam un Belijam.
Nākamā pietura bija LČ Daugavpilī, no kurienes noteikti viens cēlmetāls bija jāatved. Apbrīnojami labi jutos fiziskajā ziņā, kas galīgi negāja kopā ar orientēšanās (-ne)prasmēm. Galīgi netiku galā ar izpratni pēc kā tad īsti kartē orientēties, jo apvidus bija detaļu pārbagāts. Izdarīju pareizos secinājumus pēc vidējās dstances un uz stafeti jau skatījos krietni cerīgāk. Žēl, protams, ka komandas sastāvā nevarēja iekļauties Bērcis, bet komanda ar Ati D. un Timo Sildu bija gatava cīnīties par augstākā kaluma bleķi. Šoreiz pamainījām stafetes taktiku un pirmajā etapā devās Atis, iznākot drusku par daudz aiz līderiem (5')un nododot stafeti man 12.pozīcijā. Ātrums joprojām bija labos draugos ar mani un jau distances sākuma daļā saķēru rokā praktiski visus, kurus bija reāli saķert, ierodoties skatītāju KP trešajā pozīcijā. Orientēšanās stilam biju izvēlējies pareizo taktiku, no kuras vienīgo reizi atkāpos aiz skatītāju KP, kur atstāju pārāk daudz laika (2'40'') un finišēt tomēr nevarēju ar platu smaidu uz lūpām, jo apzinājos, ka šī kļūda beigās visticamāk maksās zeltu. Timo mežā devās 4.pozīcijā. Atkal nodemonstrējā fantastisku sniegumu un atnesa OK Ape-Alūksne bronzu šajās stafetēs, pavisam nedaudz aiz sudraba.. Paldies viņam par to!
Uzreiz pēc LČ devos pāri Baltijas dīķītim, lai startētu atlikušajos SM un paciemotos pie viesmīlīgā Kalvja Jutaholmsringen 11. Uzsvars uz SM ultra long un 25manna stafeti. Pirmais SM, kurā atrādījos bija garā distance, bet lai pilnvērtīgi atrādītos pa priekšu bija jāizpilda kvalifikācija, lai tiktu skrieties ar lielajiem puikām. Kvalifikācijai izvēlējos mierīgu un precīzu orientēšanās taktiku, jo distance bija pārbagāta ar garajiem etapiem, kuros nedrīkstēja pieļaut kļūdas, pareizā ceļa izvēle - maksimāli turoties pie sarkanās līnijas. Plānu ievēroju perfekti līdz (atkal) distances beigām, kur pēdējā km bija jāpaņem 6KP no 14KP kartes detalizētākajā daļā.. uz vienu no viņiem atstāju 5', kur arī palika vieta A finālā un atzinība no Kalvja. Savā kvalifikācijas grupā ieņēmu 17.vietu (kvalificējās labākie 10). B finālā (bija arī C fināls) jau skrēju bez īpašas motivācijas un arī uz orientēšanos nebiju noskaņojies (25.vietā).
Pēc nedēļas mērojām tieši to pašu ceļu un palikām tieši tajā pašā viesnīcā, lai startētu SM vidējā distancē. Apvidus ļoti akmeņains (līdzīgs EOCa), sākumā grūti pierast pie tā, ka nevar paskriet.. Kartē jau viss izskatās vnk, jo mežs "balts". Kvalifikācijā skrēju uz riska robežas, jo apzinājos, ka īsti kvalificēties no 40 džekiem starp 7 labākajiem būs praktiski neiespējami. Distances sākums bija relatīvi ļoti viegls un sev kārotu 7tiņnieku tomēr bija izdevies iekarot, bet distances otrajā daļā, kas bija ļoti tehniska un ar detaļām pārbagāta nenobalansēju un totāli izgāzos. Zaudēju 10' un ieguvu iespēju skriet E finālu (bija vēl arī F fināls). Neliela doma bija, ka varētu iet uz uzvaru savā fināliņā, bet tā kā startējām agri no rīta un bija jāuzbūvē telts priekš tiem, kas tika A finālos, tad praktiski nokavēju startu un nesanāca nekāda iesildīšanās, lieki piebilst, ka visu dienu lija lietus un bija nenormāli sliedens kā arī auksts. Šoreiz skrējiens izdevās jau labāks un nesaprašanās ar karti sanāca tikai vienā vietā, kur atstaigāju 3' un rezultātos ierindojos 13.vietā E finālā.
Rezultāti, spliti no SM atrodami šeit.
Secinājumi pēc šiem SM ir izdarīti, bet kas ir pats galvenais - pietrūkst regulāras skriešanas attiecīgā mēroga kartēs ar attiecīgām augstumlīknēm, lai spētu ar pirmo piegājienu uztvert kartes autora domu gājienu.
Tgd alikuši pēdējie divi starti Zviedrijā, jāuzlabo pagājušā gadā iespētie rezultāti! Esmu gatavs to izdarīt! Keep going!