Izdaram analīzi!

Šodien skrienot rīta rosmi pa galvu jaucās visādas domas. Piemēram par to, kāpēc jāceļas no rīta un jāskrien rīta rosme, ja varētu pagulēt, pasēdēt pie neta, apkopt savu fermu vai apciemot citu fermas un k-ko nozagt :D, vai tik pat labi palūrēt kādu TV seriālu. Vairākas reizes esmu domājis, ka jāmet visam ar roku, bet ja atskatās uz ieguldīto darbu un + emocijām ko var iegūt nodarbojoties ar šo sportu.. tad sorry... ja k-ko mīl no visas sirds, tad tik vnk atmest ar roku vnk nav iespējams..Atbilde ļoti vnk uz to visu - DOD MAN IEMESLU UN ES TEV PARĀDĪŠU, KO NOZĪMĒ ĪSTA AIZRAUŠANĀS ;) Tāds tas sports ir, ja esi tajā iekšā ar visu sirdi un dvēseli!
Vēl domāju par jaunās sezonas tuvumu un to vai esmu pietiekami sagatavojies tai. Mēģināju atcerēties, kad pēdējo reizi tik nopietni gatavojos sezonai un nesanāca... īstenībā neko lielu jau savā orientierista karjerā neesmu sasniedzis, par lielāko panākumu minams starts EYOC Slovēnijā un JEC Beļģijā, kurā varēju izcīnīt arī medaļas, bet nebiju psiholoģiski gatavs.. Protams, ir pietiekoši daudz medaļas LČ, bet tas ir mazumiņš pie tā visa, jo dažas medaļas izcīnītas tad, kad vismazāk gaidīts..
Izanalizējot šīs ziemas paveikto, varu secināt, ka sagatavošanās periodā ir ieguldīts liels darbs, bet treknu svītru pavelk 2 notikumi, kas neļāva sagatavoties kā gribējās, viens saistīts ar emocionālu pārdzīvojumu, kad 2 nedēļas vsp netrenējos, jo vnk nevarēju iziet treniņu, šis notikums iecirta vislielāko robu sagatavošanās ciklā. Otrs minams krustenisko saišu iekaisums kreisajā ceļgalā, ar ko mokos vēljoprojām, bet tas netraucē skriet, vienīgi nepatīkami, ka visu laiku sāp, arī tgd sēžot pie datora jūtu iekaisušās saites..
Ar lielu + zīmi vērtējama nometne Portugālē, kad ziemas vidū varēju baudīt sauli un skriet pa mežu bez sniega ;) Svaru zāles apmeklējumu un sportista uzturs ir pielicis man pie masas 2-3kg un esmu sasniedzis savu optimālo runnera svaru - 57kg, jūtu arī spēku muskuļos skrienot intervālus un citus vingrinājumus. Žēl ka ceļgals liedz vēl trenēties ar svaru stieni, varētu taisīt jaudas treniņus - pietupienus ar svaru stieni... Vēl esmu patīkami pārsteigts par to, ka pietiekoši lielu laiku esmu veltījis slēpošanai un noslēpots krietni vairāk kā pēdējās 3 ziemās kopā :D
Tagad skaitļos - tīri noskrieti ~1500km, tad vēl 13h ir pavadītas orient treniņos, ~20h svaru zālē, kur noteikti pie VFS var skaitīt vēl ļoti daudz laika, jo pēc katra treniņa vingrojam un taisam presīti + pumpēšanās utt...Protams sporta zālē ir aizvadīts savs laiks, spēlējot bumbu.. viss kopā sasummējas pietiekoši daudz salīdzinoši ar citiem sagatavošanās cikliem..
Par spīti visam uzskatu, ka sezonai esmu sagatavojies atbilstoši visiem notikumiem un vajadzētu kādam no izvirzītajiem mērķiem piepildīties, ja ne tad buči būs jākar vadzī.. Jo skola prasa savu, bet to es esmu atstājis pēdējā vietā pagaidām, primārais ir sasniegt savus mērķus sportā, jo mācīties varēšu arī tad, ka nevarēšu paiet :D
Par uzvaru!

Pavasaris

Kāds dedzīgs lasītājs nevarot nociesties, kad uzrakstīšu ko jaunu. Nu tad tas notiks tagad.
ir viena patīkama ziņa sakarā ar ceļgalu, pēc pagājušās nedēļas ārsta apciemojuma un kārtējām procedūrām, šonedēļ celis un saistītās saites sāpēja periodāli, nevis visu laiku, varētu pat teik, ka ceļgals vairs nesāp, bet atsauces ir uz ikru muskuli un augštilba muskuli. Domājams, ka tas ir tādēļ, ka krusteniskās saites bija iekaisušas, bet treniņus nepārstāju, kā rezultātā skrienot k-kādā veidā kāju saudzēju un samocīju citus muskuļus. Katrā ziņā iet uz labo pusi un pēc 2 nedēļām kad sāksies pirmās atlases vajadzētu būt ok!
Tad vēl ārā jūtams pavasaris, kas vēstī par to, ka sezona tūlīt tūlīt sāksies...tas nozīmē arī to, ka jāsāk skriet ātrumi, lai varētu k-ko saskriet gaidāmajās atlasēs, jo savādāk, ja gatavotos tikai uz kādu čempionātu, tad pie Latvijas apstākļiem un manas sportiskās formas tas nebūtu iespējams, neesmu tik spēcīgs. Tātad pēdējās 2 nedēļās esmu aizvadījis pa 2 ātruma treniņiem katrā nedēļā, patīkami pārsteidz tas, ka spēju paskriet diezgan raiti un pulss skrienot ātrumus kāpj un krīt kā nākas.. protams ir ļoti grūti, bet ko darīt, kas jādara tas jādara.. šodien skrēju 2km ātri, vidējais laiks bija 3:36min/km, visa treniņa kopgarums ar iesildīšanos un atsildīšanos 11km, jūtos diezgan apmierināts.
Nedēļas nogalē biju plānojis uzskriet kādā no piedāvātajiem mačiņiem Rīgas apkārtnē, bet esmu atbraucis mājās un nesanāks vēl padarboties ar karti, jo Gaujienā sniegs mežā ir pietiekoši daudz, gandrīz līdz celim..Tāpēc pagaidām vēl nāksies gaidīt un domājams, ka ar karti sanāks skriet tikai Kurzemes pavasarī.. plānoju piedalīties arī piedāvātajā iespēja skriet Ventspils nakti, lai atsvaidzinātu iemaņas 10milai, jo tā arī tuvojas ;)
Tiekamies mežā!

Ārstējamies!

Tātad tomēr neizturēju un vakardien aizbraucu uz LOVu pie sporta ārstes Kuģes, lai apskatās, kas man ar to ceļgalu ir.. sākumā nedaudz pamocīja mani un tad deva slēdzienu - iekaisusi krusteniskā saite un ceļgalā sakrājies šķidrums.. kā vienu no iemesliem minēja pietupienus ar svaru stieni, volejbolu un slēpošanu slidsolī.. viss kopā summējās un gatavs.. 12min pasildīja ceļgalu, uzlīmēja ārstējošo plāksteri un izrakstīja zāles.. 4dien jābrauc uz ultrasconogrāfiju, lai viņa būtu pilnīgi droša, ka pie vainas ir saite. Ja nepaliks labāk - špricēsim :D tie bija viņas vārdi. Galvenais, ka atļāva skriet :) tas man svarīgākais.. aizliedza spēlēt futbolu, skriet manēžā, jebkādus pietupienus utt - kas varētu likt piepūlēties krusteniskajām saitēm un augšstilba muskulim. Tā kā tikai uz priekšu. Šodien un vakar skrēju un tas plāksteris dara brīnumu lietas, sāpes skrienot ir stipri mazākas, jo neļauj saitēm ļodzīties :) redzēsim 4dienas rezultātus, bet...
Keep running!