Palikusi ir nedēļa līdz šīs sezonas galvenajam startam - Pasaules Studentu čempionātam Spānijā. Darbs ir ieguldīts pietiekoši liels, lai būtu pienācis laiks plūkt augļus. Visi neveiksmīgie starti jānoliek malā - pietiek! Jāveic tāds skrējiens kā to izdarīju Alūksnes novada čempī, kur vnk izplūdu caur distanci. Pirmais starts garā distance, tad vidējā un nobeigumā saldais ēdiens - stafete. Jukolā atsvaidzināju iemaņas priekš 1.etapa, kur sākums izdevās vnk perfekts un pēc 1/3 distances biju visiem priekšā, bet tad sāku raustīties, jo pēkšņi bija tāda sajūta, ka neuzticos sev, nemāku orientēties... Iestādīju 5'30'' galīgās stulbības dēļ. Turpinājumā skrēju riskējot, kas atmaksājās tikai daļu atlikušās distances, jo pēc garā etapa farsti izdalīja un paliku viens, izvēlējos galīgi slimu variantu - taisni - kur iestādīju vēl 6'30''. Grūti atcerēties, kad veicu tik sliktu 1.etapu Jukolā un finišēju ārpus TOP200.
Pēdējās 2 nedēļas tiek pavadītas kvalitatīvi trenējoties, tāpēc piedodiet draugi, ka nebiju izlaiduma ballē un Jāņus no(-ne)svinēju klusi. Tā vietā izvēlējos pavadīt pāris dienas Cēsīs kopā ar jauniešiem un junioriem, kuri gatavojās EYOCam un JWOCam.