Centīšos īsi atskatīties uz šī gada sezonas noslēgumu un ieskicēšu plānus attiecībā uz nākošo sezonu.
Tā kā biju solījis, tad sezonas beigu daļas svarīgākais starts man bija LČ orientēšanās maratona distancē, bet līdz tam vēl bija jānoskrien čupiņa ar sacensībām.
Atlikumā bija palikuši divi starti BigBank Skrien Latvija seriālā, kur viens no tiem Valmierā un otrs Siguldā. Valmierā šoreiz ierasto 10,55k vietā 12,4k, kas rezultējās ar 8.v. absolūti un 4.v. grupā. Pēdējā posmā Siguldā, kas bija nedēļu pēc LČ OS maratonā pirmo reizi sezonā izdevās ielausties arī starp labākajiem 6 un absolūti finišēt 5.v., bet grupā 3.v.
Starts Valmieras 12,4k skrējienā
Starp sešiem ātrākajiem Siguldā
Tāpat pirms LČ maratonā paspēju arī atzīmēties izlases sastāvā, jo Igaunijā tika rīkots Euromeeting 2015, kas nopietni ļāva ielūkoties WOC2017 apvidū. Kopumā viss plānotais izdevās, jo pirmo reizi rūpīgi gatavojos sprintam un distancē jutos ļoti komfortabli, jo sacensību apvidu vairākas reizes biju izstaigājis ar google street view, tāpat izpētīju pilnīgi visas pieejamās sacensību kartes no potenciālā sacensību apvidus. Protams, ātrums distancē man nebija ne tuvu tādā līmenī kā ātrākajiem, jo speciālus intervāla treniņus nebiju aizvadījis. Garā distance bija tā, kuru gaidīju ar vislielākajām cerībām, jo ātrumam priekš meža bija jābūt! Tas arī apliecinājās, jo tikai ļoti muļķīga, bet likumsakarīga kļūda distances beigās liedza man ieskriet starp TOP6... Vidējo distanci arī nostartēju līmenī, jo pēc garās distances bija ļoti liels sagurums, bet tā kā kļūdas bija tikai un vienīgi uz noguruma fona, tad ar parādīto sniegumu Euromeetingā esmu apmierināts /58.v. sprintā, 22.v. garajā un 26.v. vidējā distancē/ Rezultāti un info šeit, bet kartes ar manu ceļu šeit.
Euromeeting garās distances finišā
Kārtējo reizi šajā sezonā biju šokēts par LOFa attieksmi pret izlases sacensībām, kas nav PČ../mums nebija neviena oficiāla pārstāvja, sieviešu izlasē meža distancēs startēja viena dalībniece, tāpat dzīvošanas un transportēšanās jautājumi palika uz pašu sportistu pleciem/. Šis noteikti nav virziens, kurā būtu jāiet LOFam, ņemot vērā, ka WOC2017 ir ļoti netālu un tā būs kā kontrole visai LOF saimei par varēšanu WOC2018..
Bija pienācis laiks sezonas otrās daļas kulminācijai - LČ OS maratonā, bet diemžēl jāsaka, ka mana dalība šajā pasākumā tika ļoti nopietni apdraudēta, jo pēc Euromeeting pamatīgi saaukstējos un principā uz starta līnijas Pūpolos stājos ar neziņu vai distanci vispār pabeigšu. Neskatoties uz to, ka dalībnieku VE grupā bija krietni maz, šī bija interesantākā maratona distance no notikumu attīstības distancē. Pašā sākumā maratona karalim Jānim Krūmiņam izdevās nemanītam nozust no pārējo fona un man nekas cits neatlika kā mesties viņam pakaļ, jo pilnībā atmetu domu, ka viņš ir aiz mums. Tā arī bija un 3KP rajonā jau redzēju, ka viņš dodas prom no KP, kamēr es sakļūdījos un ļāvos tikt noķertam no Guy Sabo un Gunta Māliņa puses. Anyway turpināju agresīvi skriet, jo pārējie džeki to nemēģināja darīt. Palaimējās, ka 4KP nestrādāja SI stacija un veidojās rinda uz atzīmēšanos, tāpēc izdevās atkal pamanīt Jāni un ceļā uz 5KP arī noķert. Tālāk jau sekoja kopīgs skrējiens līdz taurenim kopā ar pārējiem diviem censoņiem, pārmaiņus esot vadībā gan man, gan Jānim. Man taurenis sakrita ar Guy Sabo, bet Jānim ar Gunti. Tā kā taurenis bija ļoti zaļajā Gaujas malā, tad centos orientēties precīzi un beidzot pirmo taureņa zaru, biju ātrāks par Jāni, jo mans otrais zars bija relatīvi vieglāks, kur gan pamanījos atstāt vienu lieku minūti uz pirmspēdējo taurenīša KP. Izejot cauri taurenītim biju pilnībā pārliecienāts, ka esmu priekšā Jānim un Guntim, jāmin, ka Guy Sabo palika taurenīti, jo nespēja man sekot. Droši devos uz nākamo KP, kad dabūju ar zaru pa aci un tas izsita manu kreiso lēcu, centos to ielikt atpakaļ vairāk kā 1.5', kad sadzirdēju tuvojoties divus ātrus skrējējus - Jānis un Guntis bija klāt.. nospļāvos un nometu lēcu, turpinot distanci ar asarojošu aci. Pēc skatītāju KP uzņemos vadību mūsu trijotnei, jo jutos stiprāks un cerēju, ka Guntis nolūzīs, lai izvērstos cīņa par uzvaru tikai starp diviem Jāņiem. Tā kā nekas neliecināja, ka kāds no mums varētu nolūzt līdz finišam, tad sāku plānot, kur veikt pēdējo uzbrukumu. Kā vienīgo iespēju redzēju finiša spurtu no priekšpēdējā KP, jo no tā alikusī daļa bija jāskrien pa ceļu. Tomēr otrs Jānis tā nedomāja un distances beigās uz 36KP atkal pamanījās no manis nozust, izvēloties iet apkārt pa ceļu un iegūstot ~30" atrāvienu. Beigas bija tuvu un īsti neredzēju iespēju Jāni noķert, tāpat pēkšņi Guntis sāka skriet no manis prom un galvā jau sāku samierināties ar 3.vietu un vilšanos.. BET kārtējais notikumu pavērsiens, kad Guntis neriskēja orientēties viens un ļāva man skriet pa priekšu. Kā zibens no skaidrām debesīm pie 40KP no labās puses pieskrēja Jānis.. tātad cīņa būs finiša spurtā kā iepriekš biju plānojis! Pie 41KP sajutu fantastisku sajūtu, ka pirmo reizi esmu ticis tik tuvu uzvarai un pirmajam individuālajam zeltam, ka sakopoju visus atlikušos spēkus un kājas pašas atnesa ZELTU! Tādas sajūtas finišā neatceros, kad pēdējo reizi biju sajutis! Rezultāti šeit un karte ar ceļu šeit.
Triums!
Nākamā nedēļas nogale tika aizvadīta ar somu klubu TuMe un gatavošanos 2016 gada Jukolai. Jukolas apvidus man patika un nometne deva ļoti daudz, lai saprastu kā atrast ātrākos ceļa variantus no punkta uz punktu. Kartes no Jukolas treniņnometnes manā karšu arhīvā.
Vēl viens gaidīts notikums rudens pusē bija atvaļinājums kopā ar Zani Tenerifē. Kas tas būtu par atvaļinājumu, ja necenstos to aizvadīt aktīvi?! Kāpelējām gan pa aizām, gan iekarojām Spānijas augstāko virsotni - Teides vulkānu. Žēl, ka plānotais trail skrējiens tika atcelts dēļ oranžā vētras brīdinājuma Teides apkārtnē, jo mūsu 20k distance knapi sasniedz 1000m v.j.l. atzīmi, bet spāņi nolēma atcelt startus pilnīgi visām distancēm!
Mascas aizas trekings 8k lejā un 8k augšā
Skats uz Mascas ciematiņu
Sprinta treniņš Jardin pludmalē Puerto de La Cruz
Teides vulkanā!
Vērts pieminēt arī to, ka kopš novembra sadarbojos ar jaunu treneri - somu kluba biedrs ar Somijas zeltu kabatā no ultra long - Esa Huttunen, kurš man šobrīd sniedz konsultācijas par treniņprocesu, balstoties uz man pieejamajām iespējām un ņemot vērā to, ka strādāju pilnas slodzes darbus. Treniņprocesā ir ieviestas izmaiņas un ceru, ka šīs izmaiņas mani padarīs stiprāku, bet primārais nosacījums jau ir tads, ka jātrenējas sabalansēti un jāiztiek bez traumām.
Jāsaka, ka jaunais treniņprocess ir iesācies gana spēcīgi, jo esmu ticis pie uzvarām visos trijos startos, kas bija ieplānoti treniņplānā - Lāčplēšu krosa 5km, Pargaujas lapsu rogaininga 6h XO distancē kopā ar Zani un Valdi, kā arī vakardien notikušajā 24k trail skrējienā Patriots, kur izdevās apsteigt pagājušā gada uzvarētāju no portugāles /šogad viņam 3.v./.
Lāčplēšu skrējiens - jaunā treniņcikla sākums
P.S. būs vēl šādas tādas pārmaiņas, bet par tām nākamajā rakstā.
P.S.S. Liels paldies visiem atbalstītājiem, kuri bija kopā ar mani šajā sezonā - Isostar Latvija, Suunto Latvija, Asics Latvija & Veikals Maratons, Tavamsportam.lv, Apes novada dome, Gaujienas pagasta pārvalde, OK "Ape-Alūksne", Turun Metsänkävijät /TuMe/ un Magnēts, kā arī personīgajai fizioterapeitei Sabīnei kopā ar RA veselības centru!