LČ II.daļa

Šoreiz par Latvijas čempionātu vidējā distancē un stafetēs. Priekš šīm sacensībām nekāda papildus motivācija nebija jāmeklē. Mērķis bija abās distancēs izcīnīt medaļu, stafetēs tikai un vienīgi zeltu. 

Cerības uz medaļu vidējā distancē nedaudz sašķobījās, kad ieraudzīju starta protokolu, kurā biju ielozēts pašā sākumā, kas nozīmēja to, ka būšu viens no pirmajiem, kas lauzīs ceļu "brīnišķīgajā" apvidū. Tam, ka būs zaļš biju mentāli nobriedis, aizvadīju arī papildus treniņu Meridiānā, lai iegūtu papildus pārliecību, bet nebiju gatavs pieņemt racionālāko orientēšanās tehniku. Distanci iesāku ļoti slikti, par ko parūpējās nepareizi novietotais starta KP, tā dēļ uz 1KP pieļāvu vairāk kā 1' kļūdu, jo domāju, ka esmu vienā vietā kartē, bet dabā atrados pavisam citur.

Pēc tam parādījās pilnīgi lieks stress, jo ejot prom no 1KP pretī jau nācā Raivo, kurš startēja 2' aiz manis. Uztaisīju arī 40'' kļūdu uz 2KP, kad izcirtumā īsti nejutu purviņa turpinājumu, tāpēc uz 3KP pieņēmu pilnīgi neloģisku ceļa variantu, bet toties domāju, ka tur nebūs nekāda ieberziena un varēšu skriet maksimāli. Sākums taciņai bija OK, bet otrā daļa bija ļoti sliktā stāvoklī. Šajā etapā pret Lauri zaudēju ļoti daudz, kurš uzrādīja ļoti labu laiku ejot caur purvu (40'' labāku kā otrs labākais laiks). Arī uz 4KP atstāju 20'', kad stāvot purviņā vnk neredzēju KP. Nespēju izskaidrot kļūdu uz nākošo KP, jo tas nu nekādies nebija sarežģītākais etaps distancē, pie rezultātā vēl klāt lieka 1'. Šeit mani beidzot noķēra arī Raivo, kuram laikam arī īsti nevedās ar skriešanu šāda veida apvidū. Ātri gan no Raivo tiku prom, bet ejot iekšā 6KP pretī nāca Lauri Sild, kurš startēja 4' aiz manis. Fāk! Jāmēģina noķert, lai nebūtu vēl sliktāks rezultāts. Tas laikam iedeva k-kādu papildus enerģiju un precizitāti, jo atlikušo distanci veicu ļoti labi. Lauri nepiezaudējot praktiski neko, izņemot uz pēdējo KP, kad ieberzos jauni nocirstajos kokos. Pēc finiša likās, ka ar šādu skrējienu varu aizmirst par pienācīgu rezultātu, jo Lauri zaudēju 5'26'' un tas viss, kad distancē vēl ļoti daudz spēcīgu sportistu. Organizatoriem norādīju, ka man ir pamatotas aizdomas, ka starta KP ir nepareizs - aizgāja pārbaudīt un jā - pārlika pareizi. Pēc atsildīšanās uzzināju, ka daudziem neveicas ar šo apvidu un galu galā paliku 5.vietā, kārotajais medaļai zaudējot 1'13''.. Trešais LČ šajā gadā, kur līdz medaļai pietrūkst tik maz, pat ne kļūdu tiesa, viena lielāka kļūda mazāk un viss. OK "Alūksne/Ape" bija jāņem viss trijnieks. Esmu nobriedis to labot LČ maratonā! Vidējās distances rezultāti, spliti.

Stafete. Skaidrs, ka OK "Alūksne/Ape" ir favorītkomanda nr.1 un neviens mums nepiedos, ja nebūs zelta. Jo šādā sastāvā varētu skriet arī paša augstākā ranga stafetēs (PČ, EČ). Šoreiz izkārtojums nebija tik izšķiroša nozīme, bet es ļoti gribēju skriet 1.etapu, 2.etapu paņēma Bērcis un Lauri palika noslēdzošais. Kā jau pēdējā gada laikā ierasts, cilvēki pirms starta centās mani psiholoģiski iespaidot, jo vienreiz viņiem tas izdevās LČ Smiltenē, kad netiku galā ar psiholoģisko spiedienu un 1.etapu veicu ļoti slikti. Šajā gadā nevar noliegt, ka esmu ļoti progresējis un iemācījies tikt galā arī ar blakusapstākļiem un pirms starta biju gatavs. Man atlika veikt savu individuālu skrējienu, jo man uz konkurentiem nebija jāskatās, viņiem bija jāskatās ko daru es. Jau pēc 1KP praktiski paliku viens, bet ne tas labākais ceļa varitants uz 2KP saveda vairākus sportistus kopā. Nolēmu šajā distances daļā necensties skriet ātrāk, jo nebija jēgas tērēt lieku enerģiju laužoties cauri zaļajiem. Fail organizatoru pusē, kad 4KP bija novietos nepareizi un nezinu kā pirmajā reizē pagāju viņam garām pāris metrus, pēc neliela apmulsuma un aplīšu izmešanas atradu īsto pļaviņu, kurā KP nebija, pamanīju, ka divi sportisti no bariņa ir pazuduši - tātad KP paņēma. Jā, tik tiešām - KP apmēram 30m no īstās vietas stāvēja novietots mežā nekurienē. 

Sāku skriet nedaudz ātrāk, jo bija jānoķer bēgļi. Ātri vien atrāvos no pārējiem, kas bija kopā ar mani un ceļā uz 8KP arī pamanīju abus (Artju un Austri). Pirmā etapa iemaņas teica, ka šis ir farsta KP, tāpēc paliku viņiem neredzams, savācu savu KP un devos prom. Zināju, ka šoreiz garais etaps jāveic pa taisno, jo vakar tāds pats etaps tikai pretējā virzienā. Uztaustīju iepriekšējā dienā iemīto taku un skrēju tik ātri cik apvidus atļāva. Zināju, ka no šī brīža esmu līderis. Ieberzos ceļa izvēlē uz 10KP, kad neturpināju taisnvirziena kustību, bet nolēmu ātrāk tikt uz elektrolīnijas. Ieskrēju tādos sū**s, ka ne uz priekšu, ne atpakaļ. Zaudēju ~30'' un esot uz ceļa pagriezu galvu atpakaļ. Redzēju, ka esmu ~20-30'' priekšā visiem. Skaidrs, ka distances beigas skrienamas un tāpēc pēc iespējas ātrāk jāpazūd no konkurentu redzes loka, lai dotu iespēju viņiem kļūdīties. Tā arī izdarīju. Nedaudz gan liku sev panervozēt uz 14KP, jo uzreiz neieraudzīju KP un uzmetu nelielu lociņu (~25''). Finišā es un visi mani atbalstītāji varēja priecāties, jo atnācu ar vairāk kā 1' pārsvaru pār konkurentiem. Edgaram atlika veikt stabilu skrējienu, ko viņš arī izdarīja un Lauri pēdējā etapā jau devās ar vairāk kā 6' pārsvaru. Neskatoties uz to viņš uzrādīja fantastiku laiku un pārsvaru palielināja līdz 10.5' finišā pār otro vietu. Fantastiskas sajūtas atgūsto LČ titulu stafetēs, kurš nu jau sanāk 4 tituls komandai pēdējos 6 gados (man trešais). Stafetes rezultāti, spliti.

Tālāk pāris skriešanas sacensībās, LČ OS maratonā, 25manna un 25mannakorten, bet sezonu beigšu Ķīnā ar dalību Park World Tour (PWT). So exciting!

Debija pasaulē #2

Tikko esmu atgriezies no startiem WMOC - World Military Orienteering championship - kas deva iespēju otro reizi šajā gadā debitēt Pasaules līmeņa sacensībās, jo iepriekšējos gados nebiju izpelnījies šādu labvēlību. Konkurence nedaudz zemāka kā WOCā, bet pietiekoši iespaidīga, lai tikai ar gribēšanu vien medaļu iegūt nevarētu. 

WMOC šajā gadā notika Zviedrijā, Eksjö, kas deva man zināmas priekšrocības, jo mans zviedru kluba IK Hakarpspojkarna atrodas tikai 50km attālumā un pēdējos divos gados esmu līdzīgā apvidū aizvadījos pietiekoši daudz treniņus un sacensības, tāpēc nekādus pārsteigumus tur negaidīju. 

Vidējā distance ļoti ātrā apvidū, kur visu izšķīra ātra skriešana un perfekta orientēšanās. Startēju kā 99 no 188 dalībniekiem. Sākums distancei pietiekoši labs un ātrs ar ~25'' kļūdu uz 2KP, kas ļāva šķērsot sacensību arēnu dzirdot, ka komentētājs nosauc manu vārdu tobrīd atrodoties 6.vietā. Tas nedaudz lika sastresot, jo ātrumā galvā pārskrēju cauri starta protokolam un zināju, ka šobrīd atrodos priekšā vairākiem arī nomināli spēcīgākiem sportistiem. Uztaisīju divas visai muļķīgas kļūdas uz 17 un 18KP, kopā atstājot gandrīz 1.5', par ko biju ļoti neapmierināts vienīgi un tikai uz sevi. Rezultātā ierindojos 35.vietā, kļūdu tiesu atpaliekot no TOP20. Rezultāti, spliti.

Garo distanci gaidīju ar lielākām cerībām, jo apvidus bija smagāks, zaļāks, ar vairāk purviem, tieši tāds kāds man patīk un kādā biju trenējies Huskvarnā. Nedaudz nolaidu lažu ar iesildīšanos, uzsāku to par vēlu un pietrūka laika iziet cauri visam procesam, tāpēc distances sākums sanāca tāds miegains un gurdens. Pa īstam pamodos tikai pēc "taurenīša" izskriešanas un turpināju skriet daudz labākā tempā un ātrumā, par ko liecina arī spliti attiecībā pret līderiem, jo netika piezaudēts. Pēdējos 4KP sanāca skriet kopā ar Matthiasu Merzu, kurš vilka vēl pāris sportistus, bet es īsti vilkties neļāvu, jo jutos tik ātrs un spēcīgs, ka metu nopietnu izaicinājumu, lai finišētu viņam priekšā. Neizdevās, jo finišā atzīmējās vienlaicīgi. Rezultātā 24.vieta 6'38'' aiz patīkamu pārsteigumu sagādājušā Timo Silda, kurš kopā ar Lauri Sildu (zaudēja 2'') piesmēja visus, parādot, ka ar pareizo attieksmi un zvaigžņu stāvokli var būt spēcīgākie pasaulē. Rezultāti, spliti.

Pēc vidējās un garās distances tika sadalītās arī medaļas komandu cīņā, kur džekiem summēja 4 labākos rezultātus (laika izteiksmē) katrā distancē. Pēc vidējās distances rezultātiem atradāmies 3.vietā 2'' priekšā igauņiem, bet diemžēl garajā distancē igauņu brāļiem nespējām likt neko pretī un kopsummā atkāpāmies uz 4.vietu. Bija iespēja izcīnīt medaļu šādā disciplīnā, bet šoreiz nekā. Rezultāti.

Izanalizējot manu un Andra sniegumu, man tika dota iespēja startēt Latvijas 1.komandā stafetē, tieši tādā pašā sastāvā, kā pavasarī, kad izcīnījām sudraba medaļas BČ. Savu darbiņu 1.etapā izdarīju ļoti pārliecinoši. Nevienu brīdi distancē neraustījos, mierīgi savācu savus farsta KP, arī tad, kad paliku viens. Spēju pieņemt racionālāko ceļa variantu garajā etapā (neietekmējoties no tiem, kas aizgāja savadāk), kas ļāva sadzīt rokā visus priekšā esošos un deva iespēju cīnīties par uzvaru 1.etapā. Diemžēl pēdējā aplītī pēc skatītāju etapa izvēlējos drošāko, bet ne ātrāko ceļa variantu, kad nobijos no zaļā un kopā ar Matthiasu Merzu aizgājām apkārt pa taciņu, tādejādi atļaujot par uzvaru 1.etapā cīnīties Leonīdam Novikovam un François Gononam. Īstenībā skrienot finišā biju pārliecināts, ka par uzvaru cīnos es pret Merzu... Mārtiņš 2.etapā izdarīja labu darbiņu, cik vien bija viņa spēkos, jo vēl dienu iepriekš bija bažas vai viņš vispār varēs startēt pat 2.komandā. Nedauz piezaudēja labākajiem, bet Bērcim stafeti nodeva tajā pašā 4.vietā, ar nelielām, bet tomēr cerībām pacīnīties par medaļu, jo meža stadionā var notikt viss... Šoreiz gan Bērcim nesanāca labākais skrējiens un galu galā 6.vieta, daudz nedomājot varu teikt, ka 4.vieta būtu bijusi pelnīta, bet tāds ir sports. Rezultāti, spliti.

Čempionāts, kurš deva papildus pārliecību par saviem spēkiem, savu varējumu un norādīja to, ka strādāju pareizā virzienā. Visu uzreiz gribēt nevar, bet kā jau rakstīju pēc WOCa - apetīta rodas ēdot, bet sāta sajūtu nevajag radīt uzreiz :) Vai šis starts bija pēdējais šajā sezonā, kurā startēju ar Latvijas izlases kreklu mugurā? Redzēsim! Finansiālais atspekts tomēr ir tas, kurš regulē dzīvi, ja neesi profesionāls sportists.

Foto: Kalvis Mihailovs

Malienas kauss

Malienas kauss ļoti labi iederējās kā pēdējā pārbaude pirms gaidāmā Pasaules militārā čempionātā Zviedrijā, jo līdz atbildīgākājiem rudens startiem bija palikusi tieši 1,5nedēļa un vēl ir/bija iespējams piekoriģēt pēdējo gatavošanās fāzi.

Liels prieks ierodoties uz sacensībām bija tas, ka Vilnis sumināja ne tikai šī gada Pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēju Edgaru, bet neaizmirsa arī to, ka es debitēju Pasaulē un pasniedza arī man šādas tādas piemiņas veltes. Paldies, es novērtēju!

Ar Bērci un lapsu

1.diena vidējā distance bija izplānota ļoti ātra, bet ar īsiem un tehniskiem etapiņiem pēc garākiem pārskrējieniem (jāatzīst, ka Vilnis ar šo mani pārsteidza). Iesāku nevisai pārliecinoši, jo jau uz 1KP pieļāvu virziena kļūdu, kas uzreiz iedeva pa galvu, ka rūpīgāk jākontrolē, kur skrienu. Likās jau, ka esmu ieskrējies, bet jutu, ka vietām pārāk pavirši sekoju līdzi kartei un tikai loģiska kļūda uz 6KP, kur tiešām peldēju tika virzienā ar cerību k-kur piesieties, nebija konkrēta plāna kā paņemt KP un rezultātā 1.5' kļūdā. Jaunu riteni necentos izgudrot un vnk piespiedu sevi "strādāt", lai vairāk nekādas muļķības nesavārītu. Pieļāvu varianta kļūdu uz 13KP, kad nobijos no zaļā un izvēlējos lieku līkumu, kas maksāja vēl 30'' pie rezultāta. Pēdējās 20'' atstāju uz 14KP, kur pārpratu ieplakas konfigurāciju un ieskrēju blakus ieplaciņā. Likumsakarīgs iznākums - 5.vieta diena 3'21'' aiz uzvarētāja M.Sirmā un 1'51'' līdz 4.vietas īpašniekam Andrim. Zināju, ka iedzīšanā nestartēs ne Mārtiņš, ne testa skrējējs (Bērcis), tāpēc, jo īpaši skumīgi, ka aiz iedzīšanas līderiem biju tik tālu. Rezultāti, spliti, grafiki.

Secinājums: nedaudz jāpamokās ar intervāliem, lai saglabātu koncentrāciju arī tad, kad ir grūti :)

1.dienas karte

2.diena garā distance ar iedzīšanu. Mērķis bija noturēt 3.pozīciju, jo uzdevums bija distanci neskriet sacensību tempā, bet mierīgāk un etapus veikt pēc iespējas pieturoties pie sarkanā līnijas (saprāta robežās). Apzinājos, ka Arča un Andris skries ātrāk kā es viens un viņus noķert varēju tikai tad, ja abi kopā kļūdās. Kopumā distanci veicu vienmērīgi, nedaudz brīvāk skrienot pa ceļiem. Tā arī bija, ka lielāko distances daļu turējos to pašu 2' robežās aiz abiem līderiem, nedaudz neveiksmīgi izvēlējos ceļa variantu garajā etapā, kad nepamanīju stigu labajā pusē. Pēc tam pieļāvu kļūdu, kuru pieļāva pilnīgi visi, kas gāja uz 13KP kā es. Izrādās Vilnis pēdējā brīdī bija piekoriģējis karti un ielicis jaunaudzi baltā krāsā, bet reāli atšķirības starp abām kontūrām nebija. Tur pazaudēju 1.5'. Šeit arī bija vienīgā reize distancē, kad redzēju abus līderus un vēl nodomāju, kāpēc džeki tik šķībi pa kontūru nāk ārā no KP, ja no KP izved taciņa /tādā pati kļūda kā man/. Pēc kļūdas mierīgi atripināju līdz distances beigām, vēl pieļaujot 40'' kļūdu uz 21KP. Kopumā par skrējienu nevaru teikt neko sliktu, jo neuzskata, ka lielā kļūda bija tikai mana vaina. Kopvērtējums, spliti, grafiki.

2.dienas karte

Stiprākie Malienas kausā 2013

Kopumā par maču organizāciju jāsaka tikai un vienīgi SUPER! Man patika! Laiks vēlreiz debitēt Pasaulē, jo arī CISMā līdz šim vēl neesmu skrējis!

Siguldas kauss

Kā jau pēc visiem ļoti gaidītiem mačiem un mērķtiecīgas gatavošanās ir nepieciešama neliela atpūta, lai savestu sevi kārtībā un nospraustu jaunus mērķus, izanalizētu izdarīto un arī kārtīgi atpūstos bez sirdsapziņas pārmetumiem. Šobrīd varu teikt, ka esmu iegājis atpakaļ ritmā, tas man prasīja nedaudz vairāk laika kā sākumā biju domājis, bet galīgi nesūdzos par jauki izbaudīto atpūtas periodu, kurā gan arī cītīgi pildīju sastādīto treniņprogrammu (kas nebija tik nežēlīga) ar nelieliem izņēmumiem. 

Nedēļas nogalē nostartēju Siguldas kausu, jo ļoti labi iekļāvās treniņplānā ar savu nežēlīgo apvidu. Uzdevums abām dienām tika dots - 1.diena sacensību režīms, kad taupīts netiek it nekas un 2.diena mierīgāk. Viss gan sagriezās nedaudz savādāk...

1.dienā nolēmu nedaudz paeksperimentēt un uzsākt sacensībās maksimālā tempā, ko pēdējo laikā nedaru, lai varētu ieskrieties, ielasīties apvidū un tad pakāpeniski kāpināt tempu. Eksperiments izdevās, jo uztaisīju kļūdas gan uz 1KP, gan 2KP, tāpēc uzreiz pēc tam tempu nometu, lai darītu to lietu kā esmu radis. Un tā lieta aizgāja, jo atlikušajā distancē kļūdījos ~1', kas pret uz pirmajiem diviem KP pieļautajām 4.5' ir zolīds rādītājs. Jāsaka, ka ceļā uz 11KP mani noķēra Dima(startēja 6' aiz manis) un priekšā 11KP atzīmējās arī Jānis T. (startēja 3' pirms manis). Tā nu abi iesēdāmies Dimam astē, bet nu viņa temps bija drusku par augstu (jāpiezīmē, ka jau no distances 1/3 cīnījos ar sāpēm vēderā, kas vēlāk pārvērtās vēdera vīrusā). Liels bija pārsteigums, kad finišā Dimas vēl nebija, jo kā izrādās viņš krietnu laiciņu atstāja uz 14KP.. Prieks bija par to, ka ātrums un spēks bija līmenī, eksperiments izdevies un galā 3.v. dienā it kā "tikai" 3'43'' aiz uzvarētāja T.Silda.

2.diena bija tā, kurā sagriezās šis tas savādāk, jo pirmo pusi 6dienas nakts nopietni cīnījos ar vēdera vīrusu un apsvēru pat domu nebraukt, bet pēc 9h normāla miega likās, ka būs OK. Protams, ka tā nebija, jo organisms bija zaudējis pārāk daudz šķidruma un barības vielu. Ja vēl pirmās 40-50min distancē bija OK un spēju sevi kontrolēt ar pareiziem lēmumiem, tad pēc tam vnk mēģināju izvilkt līdz galam, jo arī pateicoties organizatoru fantastiskajam plānojumam ar dzerampunkta novietošanu, padzerties dabūju pēc 70min, kas jau bija stipri, stipri par vēlu (jā malku ūdens iedzēru ejot uz 5KP, bet tas bija pēc skrietām 12'). Smieklīga likās piebilde, ka varēja padzerties no strautiņiem... Grafikos ļoti labi var redzēt kā pēc 14KP strauji zaudēju ātrumu un līdz finišam iezaudēju 7'. Protams bija arī lielas kļūdas, bet tās radās dēļ tā, ka biju jau citā dimensijā. Anyway sacensības bija labas, izņemot 2.dienas dzeršanas plānojumu un īsti neizprotamo vajadzību distances beigās uztaisīt aplīti vissliktākajā kartes daļā, kur redzu tikai un vienīgi tādu iespēju kā "norakt" pēc izmocīšanās pa Siguldas gravu nogāzēm. 2.dienā 7.v. +13:21 pret T.Sildu. Kopvērtējumā atkāpos uz 5.v. 2'50'' aiz Belija.

Visi rezultāti, spliti, grafiki atrodami šeit.