Trenējos!

Kopš pēdējā ieraksta ir pagājis krietns laiciņš, bet lielākoties dēļ tā, ka nekas ievērības cienīgs manā dzīve nav noticis. Novembra beigās biju aizbraucis uz IKHP elites mītingu un kluba gada noslēguma pasākumu, kur izrunājām nākošās sezonas mērķus u.c. lietas. Decembrī ņēmu dalību O-klubu futbola turnīrā, kur spēlēju Mežmalu/MTB komandā. Izdevās labs turnīrs, jo izcīnījām 2.vietu tikai piecu cilvēku sastāvā. Pēc turnīra bija plānota atpūtas nedēļa, kuras beigās saslimu ar vēdera vīrusu, kas vēlāk pārvērtās bronhītā. Sanāca 2 ļoti vārgas nedēļas (kopējais apjoms 8h, lielākoties vingrošana), tika lietotas arī antibiotikas. Visam pa vidu pieteicās gudrības zobs, kuru vajadzēja izoperēt, bet tā kā biju slims, tad operāciju nācās pārcelt vēl par 2 nedēļām. Nevarētu teikt, ka šajā periodā nebiju kļuvis mazliet depresīvs, jo iepriekš nospraustie mērķi sāka škobīties un vienu brīdi gribējās visam atmest ar roku. 17.janvārī veiksmīgi atbrīvojos no gudrības zoba un 3 dienas izturēju bez skriešanas. Atveseļošanās process noritēja veiksmīgi bez komplikācijām(ptu, ptu, ptu). Tika izdarīti ļoti bargi secinājumi par slimošanu iemesliem un pieņemti stingri nosacījumi. Kopš 23.decembra ir iestājies "sausais likums", nav jēgas darīt lietas ja pēc tam nākas sevi nosodīt un izteikt pārmetumus...

Pārsteidzoši pēc šī perioda, atsākot treniņus, jutos ļoti labi un gatavs nopietni pasvīst, lai pienācīgi sagatavotos jaunajai sezonai, kas vairs nav aiz kalniem (gribētos gan, lai ir kādu mēnesi vēlāk). 23.janvārī nostrādāju oficiāli pēdējo darba dienu prakses uzņēmumā un uz nosacītu laiku atvadījāmies, jo ir apsvērtas sadarbības iespējas pēc augstskolas beigšanas. Šobrīd koncentrējos uz divām lietām - pēdējās mini sesijas nokārtošanu un treniņiem. Jāsaka, ka beidzot viss norit pēc plāna abās jomās, nejūtos ļoti noslogots un ir patīkami baudīt arī brīvākus brīžus. 26.februarī (līdz 5.martam) došos uz treniņnometni Spānijā ar cerībām, ka saulīte lutinās un varēs izdarīt maksimāli spēcīgu treniņdarbu. Būs laba kompānija, jauka dzīvošanas vieta un nometne vnk nevar neizdoties. Katrā ziņā life goes well!

Attēlā pēdējo četru nedēļu treniņapjoms.

Gaidot ziemu

Pēc pēdējām nozīmīgajām sacensībām sākās relatīva miera periods manā sportisko aktivitāšu sarakstā. Skrēju cik gribējās un kad gribējās, darīju ko gribējās un ar ko gribējās. Vidēji 3 nedēļu miera periodā aktīvi kustējos 5h/nedēļā. Godīgi gan jāsaka, ka miera periods sākās jau ar slimību pēc 25mannas, bet tomēr uz Smålandskavlen vēl gatavojos.
Mērķu kristalizēšanas dēļ devos uz Latvijas izlases treniņnometni Saldū (11.-13.novembris), kur sajutu, kā ir kad ir ļoti grūti. Reāli 10dienas bez normālas skriešanas un sajutos vājš kā kāmītis, pulss kāpj debesīs. Vērtīga mācība, jo apzinājos, ka šādas sajūtas sacensībās negribu pieredzēt! Tāpēc ir jātrenējas.
Pagājušajā nedēļā ņēmu dalību arī Telpu-O sacensībās, kur atkal apjautu, ka īsti nepadodas un neaizrauj orientēties labirintos, bet visā visumā jauks pasākums, kurā satikt arī tos cilvēkus, kuri ar orientēšanās sportu vairs nav uz Tu.
Pēdējo trīs nedēļu laikā tad arī ir izkristalizējies nākamā gada modelis, kur galveno lomu sastādīs mācības (līdz Jāņiem jāiegūst diploms ar kvalifikāciju "būvinženieris") un treniņi. Noteikti esmu izvirzījis mērķi iekļūt Latvijas studentu izlasē uz WUOCu Alicantē un ļoti gribētos pavasarī būt tik stipram, lai cīnītos par savu vietu pieaugušo izlasē uz EOC Zviedrijā, ja ne būšu pieticīgāks, jo paliek Pasaules militārais čempionāts Dānijā. Par Pasaules čempionātu Šveicē nākošajā gadā nedomāju, jo pieļauju, ka ziemā izdarītais treniņapjoms nebūs pietiekošs (februāris-maijs prioritāte mācības). Plāni gan var mainīties, jo šobrīd ir skaidrs, ka ar janvāra vidu atgriežos Jelgavā.
Ziemas periodā tiek plānota treniņnometne Spānijā (Portugāli šogad uzmetam) ar mērķi ieskriet Alicantes apvidū, lai apskatītos, kas tur sagaida vasarā, ja ne Alicantē, tad varbūt Barbatē. Pagaidām gan neskaidra ir finansiālā situācija. Katrā ziņā esmu atsācis trenēties, kur vairāk pievērsīšu uzmanību kvalitātei nevis kvantitātei. Kamēr nav sniega ir plānots treniņus pēc iespējas mazāk aizvadīt uz cieta seguma. Un jā, tomēr nedaudz gribas arī to ziemu...

Smålandskavlen

Šogad pirmo reizi startēju šajās stafetēs IK Hakarpspojkarna otrajā komandā. Ar šo startu liku punktu 2011.gada sezonai. Man bija uzticēts veikt pēdējo etapu, kurš bija 13.1km garš. Pēc nedēļu ilgstošās slimošanas bija izdevies divas nedēļas patrenēties un dienu pirms starta jutos diezgan optimāli. Laikam nevajadzēja braukt un skatīties kā veicas nakts etapu skrējējiem, jo nedaudz nosalu un neizgulējos kārtīgi. Neskatoties uz visu svētdien biju gatavs cīnīties, lai galvenokārt apskrietu pirmās komandas pēdējā etapa veicēju. Komandas biedri bija labi pastrādājuši un mežā devos 31.vietā kopā ar vairākiem spēcīgiem sportistiem kā Sergey Detkov un Dmitry Nakonechnyy. Sākums bija viegls un nekādu problēmu turēties kopā ar šiem sportistiem. Uztaisīju nelielu kļūdiņu uz 4KP, bet tik un tā noķēru Patrik Lind no Arlas un turpmāk turējos kopā ar viņu. Pirmajā garajā etapā izšķīrāmies, etapu veicu labāk par viņu un izdevās atkal saķerties ar krievu sportistu no Angelniemen Ankkuri. Kopā bijām kādi pieci skrējēji no Angelniemen Ankkuri, Kangasala SK, Arla IF, es un vēl viens. Pēc tam gan sākās problēmas ar vēderu - parādījās palielas sāpes vēdera rajonā un skriet bija ļoti grūti. Izskaidrojumu tam nezinu, bet mēģināju turēties kopā ar visiem, jo negribēju pazaudēt tik labu vilcieniņu. Izdevās izturēt gandrīz līdz 13KP, bet tā kā uz šo KP bija daudz jāskrien pa ceļu, tad krietni iepaliku (soli izstiept bija neiespējami) un KP paņēmu viens. Redzēju kā Kangasala SK džeks aiziet kļūdā. Turpināju lēnā garā vienītī, uztaisīju 2.5' kļūdu uz 15KP, kad atkal ieraudzīju Kangasalas džeku, ar kuru kopā bija vēl daži. Tā kā temps bija krities un stāvajā kāpienā uz 16KP biju atvilcis elpu, tad šos džekus projām nelaidu un turējāmies kopā līdz pēdējam farstam, kur diviem bija stipri izdevīgāks farsts nekā man un OK Pan Arhus džekam. Skrienot ap ezeru ļāvu cīņu biedram mani vadīt, lai taupītu spēkus finiša spurtam, bet paņēmu viņu jau uz pirmspēdējo KP. Finišēju galīgi bālā ģīmī ar rezultātu 1h:25min:32sek un 33.vietā (jā, nolaidu komandu par 2 pozīcijām), kas galīgi nebija tas ko gribēju un būtu varējis izdarīt, ja nebūtu problēmu ar vēderu. Septiņas minūtes bija jānomet, lai finišētu kopā ar sākuma vilcieniņu, ieskrietu Top30 un apskrietu IKHP pirmās komandas džeku. Nekas nereāls, bet šoreiz sāpes vēderā to liedza. Katrā ziņā man patīk Zviedrija un klubs ir foršs, tgd nedaudz jāatpūšas un būs jāsāk gatavoties nākošajai sezonai, kam gatavošos īsti vēl nezinu. To redzēsim vēlāk.

Latvijas nakts čempionāts

Nopietni sagatavoties šim pasākumam liedza slimība, ko norāvu pēc 25mannas nedēļas. Veselu nedēļu nodzīvoju pa māju, ārā izejot retu reizi un visu laiku triecot antibiotikas. Neskatoties uz to nolēmu startēt LČ naktī, jo ātrums naktī nav izšķirošais. Lai ieskrietos pirms čempja, otrdienā devāmies uz Cēsu nakts Meridiānu, lai paskatītos kā izskatās tajā pusē un skrietu normālā 1:10 000 kartē ar 5m horizontāli. Tur man veicās diezgan OK un iztiku ar pietiekoši mazām kļūdām, piekāpjoties vienīgi Anatolijam. Rezultāti. Pāris jaunas atziņas biju ieguvis, ko mēģināju paturēt prātā. Jāpiezīmē, ka joprojām skrienu ar Silva XL lampu, ko iegādājos ĻOTI sen, bet nezināmu apsvērumu dēļ neesmu iepircis tautā zināmo ķīnieti, kurai staru kūlis ir DAUDZ platāks, kas ļauj vieglāk salasīt apkārtējo reljefu utt.

Pašā čempionātā iecerēto plānu realizēju tikai līdz 5KP (k-gan 1' atstāju arī tur) - skrēju drošus variantus, apstājoties lieku reizi, lai pārbaudītu kompasu un lasītu lielās reljefa formas. Pēc tam uz 6KP viss pazuda, neko nesapratu, jo nebiju izvēlējies no kurienes ņemšu KP, bet gan vnk devos aptuvenā virzienā. Tur atstāju liekas 5' un tikai ar Māra Jansona palīdzību izdevās KP paņemt. Neliela kļūdiņa uz 8KP un skat jau par 6' mani noķēris Marģers un Mārtiņš Skujenieks par 3'. Tā kā daži nākamie KP bija diezgan sarežģīti, tad nolēmu neatdalīties no bariņa, kas noveda pie diezgan mistiskas kļūdas, kad visi 3 atradāmies paralēlajai stigai otrā pusē. Ceļa uz KP mums pievienojās ar Māris un par visiem izdevās uziet KP - nenormāla veiksme. Uz 11KP uzdevu toni ātrumam un ar mani kopā palika Marģers (labākais laiks etapā), sekoja kļūda uz 12KP, kad atkal Māris bija klāt. Trijatā ar mokām paņēmām 13KP, bet tālāk jau džeki sāka pieplīst, jo apvidus palika ātrāks. Ne bez veiksmes paņēmu 16KP un izvēlējos drošāko variantu uz 17KP, bet iemanījos nokļūt blakus ielokā un atstāt atkal 1'. Sāku riskēt uz 18KP, kad maucu tikai virzienā un tieši pierē KP. Nākošo arī skrēju uz būs-būs, nebūs-nebūs. Nebija. Paskrēju KP garām, atstājot 2' un atkal klāt Marģers ar Māri. Finišā jutu, ka rezultāts ne tuvu nav labs, bet apzinājos, ka Marģers var pacīnīties par Top3. Finišējot vienam dalībniekam pēc otra, palika skaidrs, ka nevienam šodien neiet viegli. Skrienot ļoti mierīgi un pārliecinoši uzvaru varēja izcīnīt ļoti daudzi sportisti. Par pārsteigumu pašam izdevās izcīnīt šogad augstāko vietu Latvijas čempionātos - 5.vieta ar laiku 1h:27min:41sek uz 9.6km, zaudējot līderim Mārtiņam Sirmajam 7min:46sek. Rezultāti, spliti, grafiki. Kļūdās visiem ļoti daudz laika, man veselas 13'50''. Ir palikusi sarūgtinājuma garša, jo šis ir pirmais gads kopš 2003., kad palieku bez medaļas Latvijas čempionātos.
Šogad statistika Latvijas čempionātos sekojoša: Sprints - 6.vieta +18sek bronzai; Garā - 8.vieta +5min:13sek sudrabam un +4min:28sek bronzai (pēc ļoti smagas nometnes Francijā); Vidējā - 12.vieta +3min:45sek bronzai; Stafete - slikti veikts 1.etaps un 2.etapā DSQ; Maratons - nestartēju; Nakts - 5.vieta +7min:46sek zeltam un +7min bronzai. Lieki piebilst, ka lielākoties visās distancēs ir atstāts krietni vairāk laika, lai izcīnītu minimumu - bronzu. Secinājums: jākļūst distancē pārliecinātākam un nosvērtākam, ko ieejot elites grupā spēju realizēt tikai pāris mačos gadā. Zinu, ka ilgi vairs šādi turpināt nevar, ja nespēšu pielāgoties un izvairīties no savām vājībām distancē, tad orientēšanās sportā augstāku līmeni arī nespēšu sasniegt! Vēl esmu gatavs mēģināt.