No stress!

Pēdējo ierakstu blogā pabeidzu ar to, ka devos uz Somiju, lai mēģinātu atlasīties uz TuMes 2.komandu Jukolas stafetei, startējot Helsinki O-games. Man pašam par brīnumu atlases dienā - garajā distancē - spēju nodemonstrēt pietiekošu ātrumu un precīzu orientēšanos, lai apsteigtu tādas mūsu jaunās zvaigznes kā Endiju D. Titomeru un Uldi Upīti, kas menedžerim bez lieku jautājumu uzdošanas lika mani iecelt TuMes 2.komandā. Kartes no sacensībā apskatāmās manā karšu arhīvā, bet rezultāti pieejami šeit.

Uz Jukolu devos pacilātā noskaņojumā, jo rudenī biju bijis tur treniņnometnē un zināju, ka apvidus ir diezgan pasmags, kas man pie esošās formas derēja labāk nekā skrienams. Pāris dienas uzturējos Kontiolahti biatlona bāzes tuvumā un biju gatavs startēt 6.etapā. Pirmie 5 etapi skrēja ļoti labi un nodeva man stafeti 16.vietā, nepilnu 1' aiz Paimion Rasti, kur 6.etapu skrēja neviens cits kā Fredriks Trančands (FT). Iesildoties gan ķermenis nejutās pārāk komfortabli, bet biju nobriedis cīnīties. Sākumā centos un pie otrā KP izdevās noķert FT, kurš acīmredzot bija sakļūdījies, aiz muguras man tuvumā bija Bjorns Ekebergs (BE) no Tyrving. Kopumā šeit arī mans pulveris beidzās un kalnainajā apvidū es neko nevarēju likt pretī pasaules elites dūžiem. Varēju tikai noskatīties kā FT un vēlāk arī BE no manis aizskrien.. distanci turpināju vienītī, drošiem variantiem, bet uztaisīju ļoti lielu kļūdu (~2.5') uz 7KP kā rezultātā man garām paskrēja vairākas komandas un nu atlikušo distances daļu veicu vairāk vai mazāk kopā Koovee 2 komandas džeku. Komandai zaudēju 12 pozīcijas un individuāli sasniedzu tikai 60. etapa rezultātu. Protams, ka ar šādu sniegumu nebiju apmierināts, bet vēl jau pēdējā etapa veicējam Jānim Krūmiņam bija iespējams mūs atgriezt TOP25 (komandas mērķis), jo uzreiz aiz muguras startēja Lidingo komanda, kurai pēdējo etapu skrēja Oystein Kvaal Osterbo un galu galā finišēja 21.vietā. Arī Jankam nebija spožākā diena un TuMes 2.komanda atkāpās uz 38.vietu finišā kā otrā labākā klubu otrā komanda. Karte ar manu Jukolas veikto ceļu atrodama manā karšu arhīvā.

Pēc Jukolas sākās sagatavošanās posms Jūlija beigās paredzētajam trail skrējienam Itālijā - Bergamo Urban trail race 20k ar 700m vertikāli. Formas uzlabošanai noskrēju tradicionālo skrējienu Cēsīs Jānis Jānītis, kur gan īpaši ātrs nejutos un piekāpos gan Kārlim Vīksnem, gan Jānim Tamužam, bet pozitīvi bija tas, ka tik ātri šogad vēl skrējis nebiju. Rezultāti šeit.

Treniņnolūkā un komandas labā ņēmu dalību arī StirnuBuks posmā Veclaicenē, kur distances garums bija 35k ar pietiekoši nopietnu vertikālo kāpumu ~800m. Šoreiz distance pieveica mani, jo pēdējos 3k centos izdzīvot, kad pat nebiju spējīgs uzskriet Kalnu Karaļa sprinta etapu, kurš bija izvietots pēc veiktiem 32.5k. Absulūtajā kopvērtējumā finišēju 10.vietā, bet Kalnu Karaļa etapā pazaudēju ļoti daudz vērtīgus punktus kopvērtējumam.

Šķērsojot robežu.

Foto: Takuskrējējs

Kā pēdējais testa skrējiens pirms Itālijas bija nākošais tradicionālais skrējiens - skrējiens Apkārt Vaidavas ezeram. Galu galā arī konkurence savācās pietiekoši nopietna, kas skrējienu padarīja interesantāku. Laikapstākļi šogad bija izcili piemēroti skriešanai, kas ļāva man skriet vēl ātrāk kā Cēsīs un absolūti finišēt 5.vietā, bet vecuma grupā pat 2.vieta Iepriecinoši bija tas, ka rezultāts bija tikai 5" sliktāks kā gadu iepriekš, kad trenējos krietni vairāk.

2.vieta vecuma grupā.

Foto: Zane Tilta-Kūma

Bergamo Urban trail izvēlējos, ņemot vērā ieplānoto atvaļinājumu ar ģimeni (sievu un meitu) pie Como ezera, kaut gan I-tras sacensību kalendārā bija vēl vairākas interesantas sacensības, kas bija 1h brauciena attālumā no izvēlētās viesnīcas Lecco pilsētiņā. Kopumā atvaļinājums Itālijā bija diezgan īss, bet neskatoties uz to paspēju saskriet pietiekoši daudz augstuma metrus, t.sk. iekarot vietējo kalna Monte Barro virsotni, kas gandrīz sasniedz 1000m v.j.l. 

Skrējiens uz Monte Barro virsotni.

Laiks sākotnēji Itālijai jūlija beigās bija ļoti patīks, bet tieši uz skrējiena dienu gaisa temperatūra sāka paaugstināties, tādēl tika pieņemts lēmums, ka uz sacensībām došos viens, bez ģimenes fanošanas klātienē. Pirms distances biju nospraudis divus mērķus - finišēt 1h30min un TOP10, jo absolūtajā kopvērtējumā apbalvoja 10 ātrākos skrējējus. Starts bija 20:30 vakarā, bet gaisa temperatūra joprojām bija virs +30 grādiem, tāpēc obligātajam ekipējumam papildus nolēmu distancē ņemt līdzi arī 0,5l ūdeni. Vēlāk to nemaz nenožēloju! Biju gaidījis, ka starts būs pacilājošāks, bet tāds tas šoreiz nebija un nācās vien domāt par skriešanas tempu. 

Bergamo Urban trail starts.

Foto: Giovanni Marchesi

Jau no distances pirmajiem metriem izveidojās aptuveni 10 cilvēki līderu grupiņa, kurā ietilpu arī es. Lēnām no šīs grupiņas atdalījās 3 skrējēji, kuru temps bija augstāks par manis nosprausto (3:40min/km), tāpēc paliku kopā ar atlikušajiem skrējējiem. Lēnām varēja dzirdēt kā "izbeidzās" tie, kuri startu bija pārķēruši un redzēt kā no atrāvušajiem 3 skrējējiem viens sāk atbirt. Distances pirmie 10km bija samērā līdzeni tikai ar 200 kāpuma metriem, tāpēc bez problēmām turējos kopā ar skrējējiem no 3.-7.vietai, bet sākoties īsajiem un stāvajiem kāpumiņiem kontaktu ar šiem džekiem pazaudēju, tāpēc nācās palikt vienītī. Pie reizes tieši šajā brīdī bija nepieciešams slēgt iekšā pieres lukturi, jo saule bija norietējusi un visapkārt valdīja piķa melna nakts. Līdz ar tumsas iestāšanos arī skrējiens palika interesantāks, t.sk. distance veda pa meža takām, kuras bija ļoti akmeņainas un pārpildītas ar koku saknēm. Nezinu, kas notika, bet vienu no retajām reizēm dzīvē man sākās problēmas ar pieres lukturi no Silvas. Baterijas bija ielicis pilnīgi jaunas, bet gaisma sāka spīdēt ļoti vāji, kad pat apsvēru domu no kabatas ķeksēt ārā mobilo telefonu, jo tā lukturis dotu krietni lielāku gaismas daudzumu. Nolēmu, ja pēc 10' nebūšu izskrējis uz apgaismota ceļa, tad vilkšu no kabatas ārā mobilo telefonu. Par laimi mežainais posms nebija garš, bet vienalga šajā etapā zaudēju diezgan daudz vērtīgo sekunžu. Izskrienot uz ceļa lukturi izslēdzu un to ieslēdzu vien pēdējā kāpumā pa pilsētu uz finišu. Pa ceļam jau biju notiesājis divas Isostar B.C.A.A. želejas un pēc 15km bija laiks kofeīna devai, lai kāpinātu tempu pēdējos km. Plāns nostrādāja perfekti un drīz vien pēdējā lielajā kāpumā uz finišu biju saķēris džekus no 4.-6.vietai. Centos, bet tomēr nedaudz pietrūka un finišu sasniedz 7.vietā 5" aiz 6.vietas. Finišs gan bija neiedomājams - cilvēku pūļi, kas Tevi atbalsta, gavilē un priecājas līdz ar Tevi par sasniegto finišu. Pats finišs bija episkākais, kādu es līdz šim biju piedzīvojis, jo finišā nācās izskriet pa sarkano pajlāju caur arku, kas uzveda uz skatuves, kur finišētājus sagaidīja atbalstītāji Piazza Vecchia laukumā. 

Finiša arka un skatuve.

Tā kā pirms finiša biju nospraudis divus mērķus, tad līdz galam apmierināts ar 7.v. neesmu, jo nospraustais laika mērķis būtu ļāvis cīnīties par 3.v. absolūtajā kopvērtējumā. Gandarījums, protams ir pietiekoši liels! Šim skrējienam biju izvēlējies Inov-8 RoadClaw275 apavus, jo lielākā daļa bija pa cietu segumu un absolūti savu izvēli nenožēloju! Kopējie rezultāti apskatāmi šeit.

#isostar #isostarlatvia #suunto #suuntolatvia #inov-8 #OSveikalslv #stirnuBukslv #arsauskislv