This is it!

Pagājis mēnesis kopš mana pēdējā ieraksta un nav jau tā, ka nebūtu nekas noticis. Ir noticis un krietni daudz. 

Pēc SM vidējās distances, palika tieši nedēļa līdz sezonas otrās puses galvenajam startam - SM ultra long. Ar domu par šo startu dzīvoju kopš Augusta sākuma un tieši tāpēc lielākoties viss, kas tika darīts tika darīts skatoties uz šo startu, samazinot apjomu tikai pirms LČ Daugavpilī.

Visu nedēļu pirms SM ultra long pagāja vienā lietū, kas radīja pamatotas bažas par to, ka apvidus būs krietni smagāks nekā sausā laikā. Tas arī piepildījās. Pāris minūtes pirms starta lietus beidzot beidzās, bet apvidū ūdens netrūka. Jau pirms starta bija skaidrs, ka sākumā būs 2 maziņi apļi un pēc tam viens liels aplis. Izvēlējos taktiku startā netrakot, lai neuztaisītu muļķīgu kļūdu kā pagājušajā gadā. Ceļš uz 1KP bija diezgan interesants, jo apkārt ļoti daudz spēcīgu džeku, kas noskaņojušies cīnīties uz dzīvību un nāvi. Jūtu, ka viena daļa skrējēju sāk stipri virzīties pa kreisi, bet man KP vairāk pa labi, sekoju kompasam un veiksmīgi ieaugu 1KP atrašanās vietu, atliek tikai aizskriet. Pa kreisi no manis Gernot Kerschbaumer un pa labi Wiliam Lind. Nolemju turēties kopā ar W.Lind, jo iepriekšējos SM demonstrēja anormālu sniegumu. Sabiedrotie bija atrasti nu atlika neatlaist. Diemžēl uz 3KP kolēģis izdomāju uztaisīt kļūdu, kas maksāja 1' un iespējams pazaudētu labāko grupu pēc abiem veiktajiem aplīšiem. Tālāk jau viss vedās OK, nomainīta karte, otrais mazais aplītis es un W.Lind + vēl pāris džekiņi. Ejot uz otro karšu maiņu parādās aizvien vairāk censoņu, bet skaidrs ir viens - esam kādu 1.5min aiz labākajiem. Pēc kartes nomaiņas sekoja šoks - garākais etaps distancē - kopā esam kādi 9 džeki, tempu kurina Lind un Liljequist. Nezinu, kas ir ar mani, bet etapa pusē saprotu, ka vnk nespēju turēt šo tempu un palieku kopā ar krievu censoni Roman Ryapalov, kuram arī izskatās, ka temps ir par augstu. Pirms taureņa par pārsteigumu ieraugu sev priekšā kluba biedru Alekseju, ko darīt jānoķer, no aizmugures klāt pieskrien arī Gernots, tātad varbūt, ka nemaz nav tik slikti. Taureņa zars sakrīt ar abiem un attīstam pieklājīgu ātrumu, otrā zara beigās ieraugam priekšā veselu bariņu ar SNO džekiem. Vienu ātri vien noķeram un nokožam, uz 23KP atkal garš etaps, bet ar interesantu ceļa izvēli. Aleksejs grib iet pa labi, es izvēlos iet pa kreisi kopā ar Gernotu, tādejādi arī Aleksejs mums piebiedrojas. Uz ceļa tiek attīstīts prātam neaptverams ātrums (3:20min/km), jo skriets jau ir 1h45min un tālumā priekšā ir neviens cits kā Liljequist. Pēc ceļa paliek grūti un apvidū ātrums krītas, Gernots attālinās, pieskrien klāt Aleksejs un saka, ka nu līdz finišam tiksim, kaut vai viens otru aiznesīsim! A kas Tev ļaus atpūsties?! No muguras ir klāt Aleksandr Kratov, tātad nemaz galīgi nevajadzētu būt slikti.. Parādās papildus motivācija un spēks, kas ļauj sadzīt rokā Gernotu un atkal pamanīt pāris džekus priekšā. Pēdējais garais etaps uz 27KP, es gribu iet apkārt pa ceļu, jo neredzu ne Kratovu, ne Gernotu, bet Aleksejs uzsauc, ka jāiet taisni, viņš esot izvēlējies ceļa variantu. OK, ko darīt, viens vairs nu galīgi negribu palikt. Mežā sazīmēju gan Gernotu, gan Kratovu un Kratovs izvēlējies Alekseja ceļa izvēli. Pārsteidzošā kārtā šajā etapā uzrādam labāko laiku (zaudēju 2sek Aleksejam), kas viennozīmīgi parāda, kura ceļa izvēle bija izdevīgākā. Pirms KP saskrien vēl kādi 3-4džeki, kas beigas padarīja nāvējošas, bet lai turētos kopā ar Kratovu spēka nebija, beigās vēl sliktāka ceļa izvēle uz pēdējo KP un zaudēju arī Aleksejam, bet kura vieta nav skaidrs. Jāpiezīmē, ka pēdējā KP nedzirdēju signālu un nācās pāris sekundes zaudēt, jo pēc veiktiem 3 soļiem izdomāju, ka būtu stulbi dabūt DSQ finiša KP, tāpēc nācās iespringt finišā, lai nepalaistu garām Panchenko. Pēc finiša uzzinu, ka Kratovs finišējis 7.vietā, tātad pastāv cerība uz TOP10, bet nav skaidrs cik džeku finišēja pa viduci. Galu galā 12.vieta, kas nebūt nav slikti, jo zaudēju uzvarētājam 6:38min, kas ir tieši 1km pēc mana skriešanas vidējā ātruma jebšu 18sek uz km. Ja distances laikā būtu kāda info par to, kādā pozīcijā atrodamies, tad varbūt būtu beigās arī paņēmis slepeno ieroci (Isostar EnergyShot), ko biju nolēmis ņemt ~15min pirms beigām, bet distances laikā no šīs domas atteicos, jo baidījos, ka tas varētu izsaukt krampjus, kuri jau tā bija tuvu. Klusais sapnis bija TOP10, bet galvenais mērķis uzlabot pagājušā gada rezultātu (vietu un zaudēto laiku uzvarētājam) Rezultāti, spliti, karte.

P.S. Pēc labā starta SM, tiku pie piedāvājuma skrietarī Blodslitet, bet nācās atteikties, jo esmu uzsācis pilnas slodzes darbu.

Pēc šī starta bija atlicis vēl tikai viens starts Zviedrijā - 25manna. Gatavojos kopā ar Kalvi un jutos fiziski spēcīgs un gana ātrs, lai tiktu iekļauts pirmajā komandā un skrietu 5.etapu. Visu sarežģīja tas, ka 4dien sāku justies slims, kas noveda pie tā, ka 5dien jutos vēl beigtās. Tika paņemta 2x pa 5kārtīgajai C vitamīna devai, kas lika organismam sasparoties un 6dien atļāva startēt. No sava kluba devos kā pirmais 5.etapā un finišēju ar labāko laiku no kluba, kas atkal apliecināja, ka 25mannā šāda veida etapā esmu gana labs. Nebūtu divas muļķīgas kļūdas, tad kādas 2min noteikti ātrāk varēju, kas būtu izskatījies pavisam labi. Gala rezultātā IKHP ieņēma 14.vietu, kas nepavisam nebija tas, uz ko cerējām pirms starta. Pēc finiša organisms bija nokauts un pavadīju vairākas dienas cīnoties ar vīrusiem. Rezultāti, karte.

Pēc lieliski pavadītā mēneša Zviedrijā, atgriežoties Latvijā biju nolēmis startēt vēl kādās orient sacensībās, jo jutos ļoti stiprs  gan fiziski, gan orient tehnikas ziņā. Neskatoties uz izlaistajām 4dienām bez skriešanas un to, ka nākas pavadīt 8h darbā, skrienot Azimuta Rudens Maratonu sajūtas bija tuvu ideālām un nekādas problēmas ar orientēšanos. Žēl, ka nebija nopietnas konkurences, lai pārbaudītu īsto varēšanu/nevarēšanu. 16,3km pa 1h:38min:07sek un pārliecinoša uzvara. Rezultāti.
Lai pārliecinātos vai ARM nebija gadījuma sacensību veiksme, nolēmu startēt arī Madonas nov. atklātajā čempionātā, kur solījās spraigāka konkurence kā lielākajā daļā LK posmu (Sirmais, Jubis, Lielais Kristaps, Roltonkings un Artja, kurš gan slimības dēļ nestartēja). Šīm sacensībām piegāju easy, jo pēdējās sacensības, kurām šajā gadā gatavojos ir Siguldas Kalnu Maratons (33,9km), un Madona iekļāvās gluži labi treniņprocesā. Pārliecinājos, ka ātrums un precezitāte priekš rudens ir ļoti laba un distanci veicu pietiekami tīri, neapmierina ceļa izvēle uz 12KP, kur zaudēju parāk daudz laika. Gala rezultātā neaizsniedzams bija Sirmais, kurš atdzimst jaunā kvalitātē gluži kā Fēniks, bet zaudētās 14sek Jubim drusku škrobē, jo tik daudz laika toč varēju nomest. Rezultāti, spliti, karte.

Nu ir palicis pēdējais šīs sezonas pārbaudījums SKM un tad neliela atpūta, lai sāktu gatavoties jaunajai sezonai. Sezonas rezumē sekos vēlāk, tāpēc anonīmie komentētāji variet paciesties un visas savas +/- domas varēsiet izpaust tur! This is it!

P.S. Paldies pulsometrs.lv, kurš ir iedevis testēt jauno Polar RC3GPS, lai spētu saprast vai tas man derēs analizējot treniņprocesu un sacensības. Šobrīd liekas, ka būs OK, bet par to visu sīkāk vēlāk.