Sezonas beigas un sākums treniņiem

Centīšos īsi atskatīties uz šī gada sezonas noslēgumu un ieskicēšu plānus attiecībā uz nākošo sezonu.

Tā kā biju solījis, tad sezonas beigu daļas svarīgākais starts man bija LČ orientēšanās maratona distancē, bet līdz tam vēl bija jānoskrien čupiņa ar sacensībām.

Atlikumā bija palikuši divi starti BigBank Skrien Latvija seriālā, kur viens no tiem Valmierā un otrs Siguldā. Valmierā šoreiz ierasto 10,55k vietā 12,4k, kas rezultējās ar 8.v. absolūti un 4.v. grupā. Pēdējā posmā Siguldā, kas bija nedēļu pēc LČ OS maratonā pirmo reizi sezonā izdevās ielausties arī starp labākajiem 6 un absolūti finišēt 5.v., bet grupā 3.v. 

Starts Valmieras 12,4k skrējienā

Starp sešiem ātrākajiem Siguldā

Tāpat pirms LČ maratonā paspēju arī atzīmēties izlases sastāvā, jo Igaunijā tika rīkots Euromeeting 2015, kas nopietni ļāva ielūkoties WOC2017 apvidū. Kopumā viss plānotais izdevās, jo pirmo reizi rūpīgi gatavojos sprintam un distancē jutos ļoti komfortabli, jo sacensību apvidu vairākas reizes biju izstaigājis ar google street view, tāpat izpētīju pilnīgi visas pieejamās sacensību kartes no potenciālā sacensību apvidus. Protams, ātrums distancē man nebija ne tuvu tādā līmenī kā ātrākajiem, jo speciālus intervāla treniņus nebiju aizvadījis. Garā distance bija tā, kuru gaidīju ar vislielākajām cerībām, jo ātrumam priekš meža bija jābūt! Tas arī apliecinājās, jo tikai ļoti muļķīga, bet likumsakarīga kļūda distances beigās liedza man ieskriet starp TOP6... Vidējo distanci arī nostartēju līmenī, jo pēc garās distances bija ļoti liels sagurums, bet tā kā kļūdas bija tikai un vienīgi uz noguruma fona, tad ar parādīto sniegumu Euromeetingā esmu apmierināts /58.v. sprintā, 22.v. garajā un 26.v. vidējā distancē/ Rezultāti un info šeit, bet kartes ar manu ceļu šeit.

Euromeeting garās distances finišā

Kārtējo reizi šajā sezonā biju šokēts par LOFa attieksmi pret izlases sacensībām, kas nav PČ../mums nebija neviena oficiāla pārstāvja, sieviešu izlasē meža distancēs startēja viena dalībniece, tāpat dzīvošanas un transportēšanās jautājumi palika uz pašu sportistu pleciem/. Šis noteikti nav virziens, kurā būtu jāiet LOFam, ņemot vērā, ka WOC2017 ir ļoti netālu un tā būs kā kontrole visai LOF saimei par varēšanu WOC2018..

Bija pienācis laiks sezonas otrās daļas kulminācijai - LČ OS maratonā, bet diemžēl jāsaka, ka mana dalība šajā pasākumā tika ļoti nopietni apdraudēta, jo pēc Euromeeting pamatīgi saaukstējos un principā uz starta līnijas Pūpolos stājos ar neziņu vai distanci vispār pabeigšu. Neskatoties uz to, ka dalībnieku VE grupā bija krietni maz, šī bija interesantākā maratona distance no notikumu attīstības distancē. Pašā sākumā maratona karalim Jānim Krūmiņam izdevās nemanītam nozust no pārējo fona un man nekas cits neatlika kā mesties viņam pakaļ, jo pilnībā atmetu domu, ka viņš ir aiz mums. Tā arī bija un 3KP rajonā jau redzēju, ka viņš dodas prom no KP, kamēr es sakļūdījos un ļāvos tikt noķertam no Guy Sabo un Gunta Māliņa puses. Anyway turpināju agresīvi skriet, jo pārējie džeki to nemēģināja darīt. Palaimējās, ka 4KP nestrādāja SI stacija un veidojās rinda uz atzīmēšanos, tāpēc izdevās atkal pamanīt Jāni un ceļā uz 5KP arī noķert. Tālāk jau sekoja kopīgs skrējiens līdz taurenim kopā ar pārējiem diviem censoņiem, pārmaiņus esot vadībā gan man, gan Jānim. Man taurenis sakrita ar Guy Sabo, bet Jānim ar Gunti. Tā kā taurenis bija ļoti zaļajā Gaujas malā, tad centos orientēties precīzi un beidzot pirmo taureņa zaru, biju ātrāks par Jāni, jo mans otrais zars bija relatīvi vieglāks, kur gan pamanījos atstāt vienu lieku minūti uz pirmspēdējo taurenīša KP. Izejot cauri taurenītim biju pilnībā pārliecienāts, ka esmu priekšā Jānim un Guntim, jāmin, ka Guy Sabo palika taurenīti, jo nespēja man sekot. Droši devos uz nākamo KP, kad dabūju ar zaru pa aci un tas izsita manu kreiso lēcu, centos to ielikt atpakaļ vairāk kā 1.5', kad sadzirdēju tuvojoties divus ātrus skrējējus - Jānis un Guntis bija klāt.. nospļāvos un nometu lēcu, turpinot distanci ar asarojošu aci. Pēc skatītāju KP uzņemos vadību mūsu trijotnei, jo jutos stiprāks un cerēju, ka Guntis nolūzīs, lai izvērstos cīņa par uzvaru tikai starp diviem Jāņiem. Tā kā nekas neliecināja, ka kāds no mums varētu nolūzt līdz finišam, tad sāku plānot, kur veikt pēdējo uzbrukumu. Kā vienīgo iespēju redzēju finiša spurtu no priekšpēdējā KP, jo no tā alikusī daļa bija jāskrien pa ceļu. Tomēr otrs Jānis tā nedomāja un distances beigās uz 36KP atkal pamanījās no manis nozust, izvēloties iet apkārt pa ceļu un iegūstot ~30" atrāvienu. Beigas bija tuvu un īsti neredzēju iespēju Jāni noķert, tāpat pēkšņi Guntis sāka skriet no manis prom un galvā jau sāku samierināties ar 3.vietu un vilšanos.. BET kārtējais notikumu pavērsiens, kad Guntis neriskēja orientēties viens un ļāva man skriet pa priekšu. Kā zibens no skaidrām debesīm pie 40KP no labās puses pieskrēja Jānis.. tātad cīņa būs finiša spurtā kā iepriekš biju plānojis! Pie 41KP sajutu fantastisku sajūtu, ka pirmo reizi esmu ticis tik tuvu uzvarai un pirmajam individuālajam zeltam, ka sakopoju visus atlikušos spēkus un kājas pašas atnesa ZELTU! Tādas sajūtas finišā neatceros, kad pēdējo reizi biju sajutis! Rezultāti šeit un karte ar ceļu šeit.

Triums!

Nākamā nedēļas nogale tika aizvadīta ar somu klubu TuMe un gatavošanos 2016 gada Jukolai. Jukolas apvidus man patika un nometne deva ļoti daudz, lai saprastu kā atrast ātrākos ceļa variantus no punkta uz punktu. Kartes no Jukolas treniņnometnes manā karšu arhīvā.

Vēl viens gaidīts notikums rudens pusē bija atvaļinājums kopā ar Zani Tenerifē. Kas tas būtu par atvaļinājumu, ja necenstos to aizvadīt aktīvi?! Kāpelējām gan pa aizām, gan iekarojām Spānijas augstāko virsotni - Teides vulkānu. Žēl, ka plānotais trail skrējiens tika atcelts dēļ oranžā vētras brīdinājuma Teides apkārtnē, jo mūsu 20k distance knapi sasniedz 1000m v.j.l. atzīmi, bet spāņi nolēma atcelt startus pilnīgi visām distancēm!

 Mascas aizas trekings 8k lejā un 8k augšā

 Skats uz Mascas ciematiņu

 Sprinta treniņš Jardin pludmalē Puerto de La Cruz

Teides vulkanā!

Vērts pieminēt arī to, ka kopš novembra sadarbojos ar jaunu treneri - somu kluba biedrs ar Somijas zeltu kabatā no ultra long - Esa Huttunen, kurš man šobrīd sniedz konsultācijas par treniņprocesu, balstoties uz man pieejamajām iespējām un ņemot vērā to, ka strādāju pilnas slodzes darbus. Treniņprocesā ir ieviestas izmaiņas un ceru, ka šīs izmaiņas mani padarīs stiprāku, bet primārais nosacījums jau ir tads, ka jātrenējas sabalansēti un jāiztiek bez traumām. 

Jāsaka, ka jaunais treniņprocess ir iesācies gana spēcīgi, jo esmu ticis pie uzvarām visos trijos startos, kas bija ieplānoti treniņplānā - Lāčplēšu krosa 5km, Pargaujas lapsu rogaininga 6h XO distancē kopā ar Zani un Valdi, kā arī vakardien notikušajā 24k trail skrējienā Patriots, kur izdevās apsteigt pagājušā gada uzvarētāju no portugāles /šogad viņam 3.v./.

 Lāčplēšu skrējiens - jaunā treniņcikla sākums

Pārgaujas rogaininga 6h finišs! Prieks startēt ar šādu komandu!

Skrējiena Patriots distancē

P.S. būs vēl šādas tādas pārmaiņas, bet par tām nākamajā rakstā.

P.S.S. Liels paldies visiem atbalstītājiem, kuri bija kopā ar mani šajā sezonā - Isostar Latvija, Suunto Latvija, Asics Latvija & Veikals Maratons, Tavamsportam.lv, Apes novada dome, Gaujienas pagasta pārvalde, OK "Ape-Alūksne", Turun Metsänkävijät /TuMe/ un Magnēts, kā arī personīgajai fizioterapeitei Sabīnei kopā ar RA veselības centru!

Time is running

Ir iesācies septembris, bet šogad tas ir iesācies savādāk kā iepriekšējos divus gadus, jo nav jādodas uz universitāti smelties zinības! Godīgi sakot, nemaz i nepietrūkst :)! Pozitīvi ir tas, ka pēdējos mēnešos treniņi ir atguvuši regularitāti un nākamais solis būs jāsper, lai atkal sāktu audzēt apjomu.

Nedaudz atskatīšos uz aizvadītās vasaras otro pusi un saskrietajām sacensībām, jo tās ir bijušas gana daudz, lielākoties ar rezultātiem, kas atbilst šī brīža varēšanai. Tā kā šogad jau laicīgi biju nolēmis, ka šī būs tāda kā starpsezona, tad augsti individuālie mērķi netika izvirzīti. Jāņem vērā arī tas, ka bija sajūta, ka orientēšanās kādu laiku jānoliek malā un jāgaida, kad atkal acīs parādīsies dzikstelīte, tāpēc šogad esmu redzams ļoti daudz dažādās skriešanas sacensībās. Nu varu teikt, ka dzirkstelīti ir parādījusies un apetīte arī!

Kopš pēdējā ieraksta blogā ir aizvadīti atlikušie Stirnu Buka posmi, kuros nemainīgi ņēmu dalību vidējā distancē jeb Stirnu bukā. Talsu pauguraines posmā izdevās uzvarēt, bet Āžu kalnā izcīnīju 3.vietu. Kopumā ļoti jauks pasākums un organizatori uzticības kredītu ir iemantojuši arī no manas puses! Visa informācija ir atrodama www.stirnubuks.lv

Miķeļalus un es.

Augusta sākumā uzskrēju arī Cēsis Eco Trail 15km distanci, jāsaka gan, ka pēc Talsu pauguraines Stirnu buka apslimu, tāpēc Cēsīs īsts cīnītājs nebiju un piekāpos mūsu pašu Mārtiņam Sirmajam un skrējējam no Baltkrievijas. Atšķirībā no Stirnu buka posmiem šiem organizatoriem ir daudz vēl jāmācās, lai iemantotu manu uzticību (visvairāk attiecas uz distances marķēšanu)!

Distances sākums.

Bija pienācis laiks arī vasaras karstākajam skrējienam - Kuldīgas 10,55km, kas kā ierasts bija kārtējais BigBank Skrien Latvija posms. Diemžēl šajā skrējienā nejutos optimāli un solis distancē bija ļoti gauss, kā rezultātā tikai 10.v. absolūti un 4.v. grupā. Lēnām arī skriešanas prieks uz asfalta mani ir pametis, atšķirībā no trailiem!

Tā kā pakāpeniski atgriezās apetīte pēc orientēšanās, tad augustā regulāri atsāku braukāt uz Magnēts posmiem un nospraudu mērķīti priekš LČ vidējās distances. 

Viss gāja diezgan gludi, jo regulāra orientēšanās prasmju atsvaidzināšana noveda pie tā, ka pirmajā Riga City race izdevās parādīt ļoti pieklājīgu rezultātu un finišēt 3.vietā, atstājot aiz sevis šī gada divus WOCa dalībniekus, kur vienam no viņiem šogad kaklā tika karta JWOCa sprinta bronzas medaļa. Arī ķermenis sāk atjaunoties no slodzēm pietiekoši raiti, jo jau nākamajā dienā izdevās pietiekoši spēcīgs starts Rīgas (Klubu) stafešu 1.etapā, kur, esot stafetes priekšgalā gandrīz visu distances laiku, izdevās savu etapu finišēt 2.vietā, zaudējot tikai 2" krievu sportistam, kurš savu laiku ir izcīnījis JWOC sudrabu stafetēs. Bonusā Apes/Alūksnes komandai izdevās izcils starts un komanda tā arī finišēja 2.vietā pēc septiņiem etapiem, ko viennozīmīgi var uzskatīt par kluba lielāko panākumu!

In the action - RigaCityRace

Komandas gars!

Pēc tik labi aizvadītas nedēļas nogales ar nepacietību gaidīju LČ vidējā distancē un stafetēs. Tā kā skaidrs bija, ka stafetēs mums šogad nebūs konkurētspējīga komanda par LČ medaļām, tad visu fokusu atdevu vidējai distancei. Diemžēl nedēļas otrajā pusē parādījās pazīmes, ka esmu noķēris kādu vīrusu, jo dīvainā kārtā spēka palika aizvien mazāk, neskatoties uz to, ka nedēļa tika aizvadīta bez smagiem treniņiem. Kā šogad ierasts LČ, tad 10' pirms mana starta sākās nenormāls gāziens no debesīm, kas ļoti apgrūtināja kartes lasīšanu pietiekoši zaļajā mežā. Sākums distancei bija bez kļūdām, bet bez vajadzīgā plūduma un pēc kļūdas uz 7KP, kad 50" vienkārši nostāvēju KP rajonā, jo nespēj saprast KP novietojumu, esošais plūdums arī pazuda un sāku raustīties kā tād puņķis uz drāts.. Virkne kļūdu un neveiksmīgi ceļu varianti uz atsevišķiem etapiem atnesa man 9.vietu finišā. Neko darīt, tāds nu šis sporta veids ir. Nojautas liecināja, ka uz stafeti ķermenis darbosies kā vajag, jo braucot atpakaļ uz Rīgu jutu, ka temperatūra ir nedaudz pacēlusies un vīruss tiek dzīts ārā. Tā arī bija un stafetē biju konkurētspējīgs. Sev uzticēto 2.etapu veicu tā, lai izpildītu sev uzlikto maksimālo uzdevumu - uzrādīt etapa labāko laiku. Tā kā startēju 23' aiz līderiem, tad varēju izbaudīt individuālo startu, jo distances laikā prakstiki nevienu no elites grupas neredzēju. Uzdevumu izpildīju un uzrādīju labāko etapa laiku, gandrīz par 2' pārspējot otro ātrāko 2.etapā. Rezultāti no stafetes.

9.v. finišs LČ vidējā distancē.

Pēdējais action pie šī raksta ir minams Priekuļu trail skrējiens vakardien, kur ņēmu dalību garākajā un smagākajā distancē - 24.5km ar gandrīz 1000m kāpumu. Tā kā pa nedēļu biju pietiekoši smagi patrenējies, tad uz skrējienu galīgi nebiju svaigs kā gurķītis. Tas arī atspoguļojās pēc 2.apļa, kad savam tiešajam konkurentam ļāvu no sevis atrauties, bet soli pielikt nespēju. Tā arī finišēju ar zolīdu laiku nedaudz virs 1h45min un 2.vietu kabatā! Rezultāti meklējami šeit.

Šobrīd visu uzmanību koncentrēju uz atlikušo LČ orientēšanās sportā - maratona distanci. Tur gan nekāda pastaiga nesolās, jo apvidus ir pietiekoši smags, tas nekas, ka lieli kalni nav gaidāmi, toties aizaiguši Gaujas krasti gan! Tāpat priekšā pēdējie 2 posmi BigBank Skrien Latvija un Euromeeting 2015, kas ļaus ielūkoties WOC2017 apvidū! Varētu teikt tā, ka rudens sezona ir sākusies!

P.S. Pateicoties Jānim T., atkal ir pieejams mans karšu arhīvs ar maniem GPS ceļiem no orientēšanās startiem. Spied šeit!

Pēdējais mēnesis

Iepriekšējo ierakstu biju beidzis ar frāzi: "Tiekamies Jukolas naktī!" Tad nu ar stāstu kā man skrējās Jukolā arī ir jāsāk.

Kā jau iepriekš tas bija zināms, tad arī Jukolā startēju TuMes 2.komandā. Sākotnēji man bija paredzēts 6.etaps, tad tiku pārcelts uz 2.etapu, bet beigu beigās skrēju Jukolas garo nakti - 3.etapu. Pēc WC nedēļu pabadīju ar īsiem un lēnākiem skrējiem, lai atjaunotos uz Jukolu, jo 3.etaps bija visgārākais un arī vissmagākais etaps šī gada Jukolā. 1.etaps savu darbiņu padarīja lieliski, vienu brīdi pat esot Jukolas vadībā. 2.etapā Jānis Krūmiņš skrēja lieliski, bet divas palielas kļūdas atmeta komandu uz 40.vietu ar vairāk kā 10' atpalicību.Savā 3.etapā devos vienatnē - tuvākais konkurents bija vismaz 15" attālumā un sekotājs arī. Etapa sākumā jutos ļoti labi un uz 1KP izvēlējos taisno variantu, kas ļāva noķert pāris džekus, kuri startēja pirms manis un pirmajā radio punktā bijām +/- kopā 5 džeki. Vēl pēc kāda brīža pievienojās šī etapa uzvarētājs un viens no pasaulē labākajiem nakts orientieristiem Gustav Bergman, kurš startēja 6' aiz manis. Iesēdos astē, bet tas neizdevās uz ilgu laiku, jo ceļā uz 9KP zaļajā visi džeki pašķīda, tāpēc nolēmu, ka ir farsts un mierīgi savācu savu KP. Uz nākamo KP nolēmu riskēt, bet risks neattaisnojās un pieļāvu 3' kļūdu...Tālāk pa lielam lielas kļūdas netaisīju, bet spēks skriet arī īsti nebija un pret labāko laiku iezaudēju vēl 7'. Komandu nolaidu uz 47.v., bet 1' priekšā bija 36.v. Nebūtu pēdējos 2km uztaisījis 2 nelielas kļūdiņas, tad arī kāpums vietu ziņā būtu. Etapā uzrādīju 62. labāko laiku. Galu galā TuMe2 finišēja 42.v. kā 5. labākā otrā komanda. Nav slikti, bet protams vērts pieminēt 1.komandu, kas ilgu laiku cīnījās par uzvaru Jukolā, bet beigās nācās samierināties ar izvirzīto minimumu - 6.vieta. Rezultāti. 

Jukolas karte.

Pēc Jukolas biju ļoti noguris un nolēmu nedēļu praktisko neko nedarīt, jo ziemā neieliktā bazīte ļoti labi jūtama, kad spēki distancē beidzās aptuveni pēc skrietas 1h. Kā nākamā pieturvieta bija Ventspils, kurā notika kārtējais BigBank Skrien Latvija posms. Pirms skrējina jutos ļoti labi, bet skrējiens galīgi neizdevās. Pirmais aplis vēl bija līmenī, bet kā beidzu 1.apli tā ļoti spēcīgi sāka sāpēt aknas un nācās nomest tempu nākamajos 3km. Beigās atkal varēja drusku uzskriet, bet nu rezultāts bija gaužām pieticīgs, bet pietiekošs, lai komandu ieskaitē izcīnītu 2.vietu. Rezultāti.

Starts Ventspilī.

Prinicpā ar Ventspili arī uzsāku likt pamatus rudens sacensībā, jo sezona ir tikai pusē. Nākamo nedēļu pavadīju jau normālā treniņritmā un nedēļu nobeidzu ar Zebrusa ezera Stirnu Buka skrējienu. Konkurence solījās pieklājīga un laikapstākļi ļoti saulaini (silti). Biju izvirzījis mērķi aizķerties 3.vietā absolūti. Rūdis ar Jubi jau no paša starta nodemonstrēja, ka ir citā līgā, vienīgi pateicoties tam, ka viņi nedaudz trasē kļūdījās, tad pie 5km izdevās viņus noķert un nākamos 2km paskrējām kopā. Pēc sprinta etapa atkal izšķīrāmies un turpmāko distanci veicu lepnā vientulībā, sev tīkamā tempā. Beigās vēl centos uzskriet nedaudz ātrāk, jo atpalicēji no zaķa distances ziņoja, ka abi censoņi nemaz tik tālu nav. Tā arī izrādījās, ka finišēju 3' aiz Rūdolfa un 2'18" aiz Andra. Biju priecīgs un Miķeļalus cienīgs! Rezultāti.

3.vieta absolūti un kauss Miķeļalus.

Tā kā man vēl pastēvēja teorētiskas iespējas aizķerties aiz izlases un WOCu, tad atteicos no domas startēt skrējienā Apkārt Vaidavas ezeram, bet devos uz Kāpas 2.dienu, kas bija WRE un Latvijas izlases atlases sacensības, kurš uzvarēs, tas skries WOCā vidējo distanci. Lieta skaidra.! Diemžēl pirms došanās uz startu uzzināju, ka distancē viens KP ir novietots nepareizi, kas nozīmēja to, ka rezultāti tiks anulēti un nebūs ne WRE punktu, ne atlases... Gribēju jau doties atpakaļ uz Vaidavu, bet tā kā treniņš bija jāskrien, tad devos distancē bez īpašas motivācijas. Uzreiz nevarēju zaļajā atrast 2KP, bet skrienot no 4KP, sapratu, ka vai nu 5KP, vai 6KP būs tas, kurš būs nepareizi novietots, jo jau no kartes tās vietas izskatījās slidenas.. Nekļūdījos, ieskrienot 5KP punkta vietā, punktu tur neatradu, tikai izvandītu purva stūri. Lai pārliecinotos, ka esmu īstajā vietā aizskrēju uz dzelteno klajumiņu un nešaubotos devos atpakaļ caur KP vietu, lai sāktu skriet uz nākošo KP. Pieskrēju 2' aiz manis startējušais AJ, pateicu viņam, ka KP nav un devos prom. Andris vēl pārprasīja vai toč nav un arī pameta KP vietu. Uz nākamo KP ar AJ izšķīrāmies un turpināju mierīgā garā līdz mani noķēra Arturiks un Sirmacio (pie 10KP), tos gan prom pa lielam neatlaidu līdz finišam, jo ar Sirmacio paskriet kopā ir forši. Rezultāti.

Finišā.

Karte.

Kā pēdējais iepriekšējā mēneša notikums ir BigBank Skrien Latvija posms Jelgavā. Treniņi ritēja labi un sajūtas arī bija optimālas. Īsti nepatīk startēt tik vēlu vakarā, jo pēc tam ir problēmas ar paēšanu/gulēt aiziešu utt. Anyway aizvadīju priekš sevis spēcīgu skrējinu un tik ātri nebiju skrējis kopš 2013.gada. Rezultāts (35:11.70) mani iepriecināja, bet vieta (absolūti 10. un grupā 6.) galīgi nē. Neko darīt, jāturpina trenēties pēc iesāktā plāna un jāmēģina absolūti kādu 6nieku šajā sezonā izskriet. Komandai posmā atkal 2.v. un šoreiz ļoti garšīgs kliņģeris :)! Rezultāti.

Skriet ir forši.

Tālākie plāni ir gatavoties LČ vidējā distancē un stafetē, tāpat pastāv varbūtība, ka skriešu Night Hawk stafeti augustā ar TuMi Norvēģijā. Will see.!

Sarkanbaltsarkanajās krāsās

Maija beigās/Jūnija sākumā bija pienācis šīs sezonas brīdis uzvilkt Latvijas izlases formas tērpu un pārstāvēt valsti kārtējā Baltijas čempionātā, kā arī Pasaules kausa posmā Norvēģijā/Zviedrijā. Ja pēc Latvijas čempionāta sausais atlikums bija negatīvs, tad uz Baltijas čempionātu gatavojos kaujinieciski. Arī laika prognoze solījās patīkama...

Garā distance izvērtās daudz pozitīvāk kā LČ, pats esmu ļoti apmierināts ar tās dienas fizisko sajūtu, kā arī tehniskais izpildījums kopumā bija ļoti tīrs. Distanci sāku pārāk piesardzīgi, jo skrienot praktiski bez kļūdām taurenītī mani noķēra Rūdolfs par veselu mūžību (4min). Atlikusī distance tika aizvadīta kopā/aiz Rūdolfa, mēģinot maksimāli likt Rūdim skriet ātrāk, jo orientēšanās ziņā problēmu nebija. Finišēju ar 9. labāko laiku, tikai 5'15" aiz uzvarētāja. Jāapsveic Rūdolfs, kurš pirmajā gadā pie vīriem paspēja izskriet sudrabu! Rezultāti, spliti, GPS.

Garās distances finišs.

Garās distances karte.

Pateicoties pirmās dienas sniegumam, tiku iekļauts Latvijas izlases II stafešu komandas sastāvā kopā ar M.Sirmo un Jāni T. Sastāvs konkurētspējīgs uz medaļu (bijām reāli - bronza). Stafetē man 1.etaps. Skrēju to pārliecinoši, bet pateicoties izkliedes sistēmai praktiski no 2KP līdz skatītāju KP noskrēju viens, kļūdu nebija, bet ātrums arī noteikti bija zemāks. Kā izrādījās, tad visiem pa priekšu pārliecinoši skrēja Latvija I ar Andri Jubeli 1.etapā. Pēc skatītāju KP palika jautrāk, jo blakus parādījās cīņu biedri (LTU-1, LTU-2, EST-1, BLR-II, RUS-1). Pārsvarā es skrēju grupas priekšgalā, kas noveda pie liktenīgās kļūdas (40") - arī visus pārējos (puikas, kartē jāskatās!). Beigās vēl sanāca ņemt neizdevīgāko pēdējo farstu, tāpēc finišēju 6.v. (+28" pret 2.vietu un +2' pret LAT-1). Kopumā savu darbiņu izdarījis biju, lai komanda turpinātu cīņu par medaļām. JT cīnījās kā zvērs (šoreiz tāds mazāks un pūkaināks), bet pieļāvu laika zaudējumu pēc skatītāju KP ~uz 50", kas vēl vairāk attālināja mūs no bronzas (+1:01). Sirmacio pēc garās distances arī nebija tik žiperīgs, bet, neskatoties uz to, distances beigu daļā spēja izvirzīties bronzas pozīcijā. Nelietīgi Sirmacio izmantoja jaunā lietuviešu zvaigzne Aļģirdas (startēja 36" aiz M.S.), kurš "atsēdēja" un atvizinājās līdz distances beigu daļai, pēc kuras pateica "čau" un izrāva LTU-II bronzu. Tāds tas sports ir - 13" no kārotā cēlmetāla! Rezultāti, spliti.

Stafetes starts.

Pēc BČ bija ļoti īss laiks, lai kvalitatīvi atjaunots Pasaules kausa posmam, jo pa ceļam bija jāpaspēj aizstāvēt maģistra darbs un uzreiz pēc tās jādodas uz Oslo.

PK garo distanci īsti atcerēties nevēlos, jo jau ar pirmajiem soļiem distancē sapratu, ka nevelk un ātrums ir V75 grupas līmenī. Nepareiza izeja pirmajā garajā etapā un pazaudētas 3', otrajā garajā etapā nespēja paņemt KP pašā rajonā un vēl 5' klāt pie rezultāta. Kopumā distanci veicu tādā kā treniņrežīmā, jo vienkārši fiziski paskriet nevarēju, acīmredzot līdz kvalitatīvai atjaunošanās fāzei bija kā līdz mēnesim. Rezultāti.

Atkal priekšā bija 2 dienas atpūtas, lai pēc tam startētu sprinta distancē. Sprintam īpaši neiespringu, bet plāns bija izmantot to kā iesildīšanos priekš vidējās distances. Domāju, ka lielākā daļa jau zin, ka arī zviedri spēj pieļaut kļūdas sacensību organizācijā un dēļ nepareizi saprogrammētām SI stacijām visus rezultātus anulēja. Kopumā sprintu veicu tīri, izņemot ceļu varianti, kā arī tas, ka uz SI Air sistēmas kļūdas pazaudēju kādas 30-35", jo visas 3x nācās griezties atpakaļ un veikt tradiconālo atzīmēšanos. Godīgi jau vien ir, ka rezultātus anulēja, jo organizatori sacensību norises laikā pamanījās mainīt "gļukojušās" stacijas.

Pēdējais starts bija atlicis vidējā distancē, uz kuru, kā izrādījās, baterijas atkal bija nosēdušās un uz starta izgāju tikai ar gribasspēku. Iesildījos normāli un sajūtas uzlabojās. Saņemot starta brīdī karti, sapratu, ka būs daudz sarežģītāk nekā biju gaidījis, tāpēc uzreiz nolēmu nesteigties, bet mēģināt iztikt bez kļūdām un "izlaizīt" distanci. Diemžēl plāns neīstenojās jau uz 1KP, kur redzot jau īsto KP ieraudzīju arī 2' pirms manis startējušos Viliusu un bez liekas minstināšanās skrēju uz viņu, pieņemot, ka redzamais KP nav mans. Kļūda! Vilius bija drusku pazudis un no KP ne jausmas, tāpēc uzreiz metos atpakaļ un jā - mans KP.. pazaudēju 1'30" uz šo izgājienu. Atlikušo distanci veicu ļoti labi, jāpiemin, ka pie 3KP mani paņēma pa 2' somu cerība Oskari, ar kuru +/- kopā aizskrējām līdz arēnas šķērsošanai, pēc kuras nolēmu somu iznīcināt, jo atlikusī distanci bija ļoti viegla, salīdzinot ar distances pirmo pusi. Skatoties splitos, ļoti labi var redzēt, kādā līmenī noskrēju, jo no 15KP piezaudēju franču bārdai Tjerī tikai 21". Vieta varbūt necila (52.v.), bet ar skrējienu biju ļoti apmierināts un līdz kārotajam TOP40 un PK punktiem pietrūka mazāk kā kļūdu tiesas. Rezultāti, spliti.

Vidējās distances karte.

Lielos vilcienos jāsaka gan, ka izlases vadības noteiktu neizpildīju, jo gan garajā, gan vidējā bija jāieskrien TOP45, bet, ja mēs skatāmies uz pārējiem latviešiem, tad lielisku sniegumu visa PK laikā īsti nedemonstrēja neviens, ar izņēmumiem atsevišķā startā. Šobrīd droši varu teikt, ka startēt BČ bija kļūda, ja līmenī gribēja skriet PK. 

Tiekamies Jukolas naktī!

What`s up?!

Noteikti ir kāds, kuram interesē, kas ar mani ir noticis pēdējos pāris mēnešos. Galvenā atbilde būs tada, ka cītīgi rakstīju savu maģistra darbu un šobrīd ir atlikusi gala aizstāvēšana 2.jūnijā un varēs teikt, ka studijas esmu beidzis.

Sportiskajā ziņā turpināju kustēties, cik to varēju savienot kopā ar studijām un darbu, lai nepārķertu ar slodzi, jo pieredze kopš pagājušā gada ir uzkrājusies.

Kopumā pavasaris pagāja TuMes zīmē, jo aizvadīju vairākas īsas treniņnometnes gan Somijā, gan Zviedrijā. Tā teikt aizvadīju daļu no atlasēm, lai pacīnītos par vietu TuMes Tiomilas 1.komandā. Starti padevās dažādi - 1.Nyköpingsnatten izvērtās par maucienu ar kopējo startu un neinteresantu izkliedi. Finišēju 28.vietā +37" pret uzvarētāju kā 7 no TuMes. Rezultāti; 2. Nākošās dienas stafetē bija paredzēts 1.etaps TuMes 2.komandā, bet neveiksmīgs starts, jo nokāvu potīti ceļā uz 2KP, tādēl nācās izstāties un komanda palika bez rezultāta..; 3. Kvalitatīva Jukolas nometne pirms Lieldienām; 4. Kevätyön Viesti TuMes 3.komandā un 2.etaps man padevās lielisks, jo 3.etapu iesūtīju kopā ar TuMes 1.komandu, kur etapu veica šo stafešu šīs nakts leģenda M.Sirmais, jo visus iznīcināja un izcīnija uzvaru. Rezultāti.

TuMe Lieldienu nometnē.

Ņemot vērā visu šo manu aktivitāti, tik un tā neizcīnīju vietu TuMes Tiomilas 1.komandā un tiku pie 1.etapa TuMes 2 komandā. To veicu labā līmenī, nedaudz kļūdoties un pielietotās izkliedes dēļ zaudēju kontaktu ar līderu grupu jau sākumā, tāpēc nācās cīnīties pa pirmā 100nieka beigu daļu un beigās finišēju 70.vietā +3:51 pret līderiem. Lieliski savus etapus veica Jesus Kristaps un Jānis Krūmiņš, kas ļāva TuMes 2.komandai garo nakti pabeigt kopā ar TuMes 1.komandu, kā arī vēl 50komandām. Rezultāti.

10milas stāsts.

Latvijā šajā pavasara laikā startēju diezgan maz. Rīgas kausi un Latvijas čempionāti (nakts, sprints, garā) bija manos plānos. 

Rīgas kausi izdevās atbilstoši šī brīža līmenim, uzvars uz WRE 1.dienu (9.vieta +2:33 pret līderiem). 2.diena - iedzīšana - izvērtās par nežēlīgu un galvu reibinošu maucienu, kā arī iespēju pacīnīties par 6.vietu. Beigās 11.vieta +5:22 pret līderiem kopvērtējumā. Rezultāti.

LČ naktī izvērtās par viena cilvēka dominanci, kur paveicās tiem, aiz kuriem startēja M.Sirmais. Kopumā veicu normālu nakts skrējinu, bet lai tiktu pie bleķa bija jāskrien krietni tīrāk. 7.vieta +8:57 pret līderi. Rezultāti.

Mana performance LČ naktī.

LČ sprintā demonstrēju ātrumu, kurš man nelika kaunēties, bet arī skrienamā sprintā ir jāčeko leģendas, jo pašās distances beigās atzīmējo nepareizajā KP. Atzīšos - KP numuru nepārbaudīju.. laiks 16:06 būtu devis 6.vietu ar 50" atpalicību no līdera, bet tas ir cits stāsts. Rezultāti.

Vēl elpoju Siguldā sprinta finišā.

LČ garajā distancē izvērtās par izdzīvošanas maču, jo nemitīgais lietus un vēsā gaisa temperatūra izdzēsa mani no spēles pēc skrietas 1h, kur vēl nākošās 15min centos cīnīties, bet pašas beigas bija kā agonija, kur daļu distances bez GPS sazīmēt nevaru. Katrā ziņā LČ sprints&garā ir bez jebkādas pēcgaršas. Rezultāti.

Cīņa LČ garajā distancē.

Paralēli orientēšanās mačiem uzstartēju arī Skrien Latvija posmos Rēzeknē un Biķerniekos, kā arī Studentu universiādē 5000m stadionā. Ja Rēzeknē bija kaut kāds ātrums, tad Biķerniekus pēc saspringtā studiju perioda biju kā panda (..tomēr arī sava veida dzīvnieks..)! Studentu universiādē atkal parādījās kaut kas līdzīgs, ko varētu saukt par sava veida ātrumu - 3.vieta starp studentiem.

 Cīnos rēzeknē par TOP6 10.6km distancē.

 Esmu panda Biķerniekos!

Cīnos ar studentiem.

Pēdējās 3 nedēļas esmu pavadījis trenējoties ar sava veida plānu, kas vieš cerības uz nākamajiem startiem, kuri jau būs ar sarkanbaltsarkno formas tērpu - Baltijas čempionāts Tukumā un Pasaules Kauss Norvēģijā/Zviedrijā! Tiekamies skrienot!

Alive!

Esmu klusējis pietiekoši ilgu laiku, kam ir bijuši dažādi izskaidrojumi, bet pats svarīgakais ir tāds, ka pēc pēdējā novembra skrējiena "Patriots" man tika veikta apendicīta operācija, jo sāpes vēderā bija apnikušas un nolēmu ziedot mēnesi, lai gūtu pārliecību, ka tas tiešām ir apendicīts, jo gan asins analīzes, gan USC izmeklēšana problēmas neparādīja. Atgrieza, ielika kameru un konstatēja, ka jāņem ārā, jo man bija hronisks apendicīta iekaisums, kas rodas tad, ja ir pārciest (veiksmīgi!) akūts apendicīts. Man paveicās!

Ar decembra pēdējo nedēļu atsāku lēnām kustēties un janvārī jau kopumā trenējos iepriekšējā gada apjomā (stundu skaitā), jo īpašu uzmanību esmu pievērsis spēka/izturības/lokanības vingrinājumiem.

Pēdējo februāra nedēļu pavadīju saulainajā Spānijā kopā ar savu jauno ārzemju klubu. Kopumā nometne izdevās augstā līmenī, jo bija iespēja trenēties kopā un dzīvē redzēt kā to dara pasaules TOP atlēti (beļģis Yannick Michiels, mūsu pašu Edgars Bertuks un Mārtiņš Sirmais, skots Scott Fraser, krievs Gleb Tikhonov u.c.). Nometni iesāku ļoti spēcīgi, jo pirmajā kopējā nakts startā, kas bija kā stafetes imitācija, izcīnīju uzvaru, apsteidzot finišā Glebu, bet nākošās dienas vakarā pēc skriešanas tehnikas treniņa stadionā sāku just dīvainas sajūtas kaklā. Nākošajā rītā piecēlos ar piepampušiem limfmezgliem, kas vēlāk pārgāja kakla sāpēs un iesnās. Tā arī atlikušo nometni nomocījos, skrienot +18grādos ar buffu un dzerot tējiņas. Loģiski, ka nometnes beigās plānotajās WRE sacensībās Andalucia O meeting biju nekāds un uz starta izgāju negatavs, īstais risinājums būtu bijis nestartēt vispār, bet kāre iegūtu kādu WRE punktu ar domu, ka varbūt nav tik traki un varēšu savākties... Wrong! Zemāk kāds jauks attēls no saulainās Spānijas.

 Stadions

 Sprinta terniņš El Portil

 Stadions #2

AoM vidējās distances arēna

Tālāk atpūta no nometes ar nākamās nometnes skatu Latvijas izlases sastāvā Liepājā, pēc kuras sekos sezonas nopietnais atklājums marta beigās Zviedrijā. Līdzīgi kā pagājušogad, arī šogad plānoju sevi vairāk atrādīt gan uz asfalta (Skrien Latvija), gan meža takās (Stirnu Buks).