Racing season is over

Orientēšanās sacensību sezonu šogad nobeidzu sev neierasti - devos uz Ķīnu, kur piedalījos Pasaules Parku Tūrē. Tā kā biju saņēmis šo unikālo iespēju, tad garām laist nevarēju un pēc LČ o-maratonā treniņos tika pievērsta pastiprināta uzmanība ātrumam un sprinta tehnikai. Protams, nelielu saspringumu radīja tas, ka nezināju kā mans ķermenis reaģēs uz tik garu pālidojumu un 5h laika starpību. Tagad varu teikt to, ka nevienā dienā/naktī neizgulējos kā vajadzētu un lielākoties sajūtas bija kā dārzenim.

Lai nokļūtu uz Changchun pilsētu bija jāmēro 900km garš ceļš no Pekinas ar vilcienu, kur vilciena kabīnītē bijām 6 cilvēki trijos stāvos. Tā kā vilciens nokavēju ierašanos par 2.5h, tad paredzētais treniņš Changchun Jing Yuetan Park Vasa Bridge īsti neizdevās, jo pēc 15' skriešanas pa karti iestājās nakts. Pirmajā dienā bija paredzēti 2 starti. Pirmais bija iesildošais prologs Changchun Jing Yuetan Park - Tower part, kur bija jāmēro 2,9km ar 15KP. Sajūtas pirms starta nekādas, jo reāli pēc LV laika bija vēl galīgi agrs rīts. Veicu diezgan sliktu skrējinu arī tehniskajā ziņā, jo nespēju iebraukt kartē. Kļūdās ~2', kas neļāva ierindoties augstāk par 18.vietu no 25 censoņiem. Informācija, rezultāti, spliti.

Pēc prologa rezultātiem tika izveidota startliste sprinta distancei Changchun World Sculpture parkā, kur bija jāveic 3,1km ar 17KP. Startēju kā 8 un veicu principā izcilu skrējienu, pieļaujot vien pāris ļoti sīkas kļūdiņas kopā uz 15'', kas ļāva uzrādīt man netipisku rezultātu sprintā un ielausties TOP6 (dalīta 6.vieta ar Robertu Merlu). Biju visai pārsteigts par savu ātrumu, jo tas bija līmenī visu distanci, lielākais laika zaudējums pret līderiem bija garajos etapus. Rezultāti, spliti.

Nākamajā dienā bija paredzēta vienīgā vidējā distance šajā tūrē, bet pirms tās kārtīgi uzlādējāmies ķīniešu restorānā, kur ēdienu gatavoja uz lielas cepamās pannas acu priekšā. Nevar noliegt, ka nākamreiz uz tādu pasākumu iešu ar neilonu, jo drēbes ieguvu "ļoti" patīkamu aromātu. Vidējā distance Old Chimney Stack solījās būt ļoti ātra (5,1km, 280m kāpums ar 26KP), bet arī pietiekoši tehniska. Distanci sāku nedaudz lēnāk kā konkurenti, lai iejustos kartē un kad pēc 1KP sapratu, kas un kā jādara, tad kāpināju tempu, kuru centos noturēt līdz distances beigām. Jau ceļā uz 11KP priekšā sev ieraudzīju čehu sportistu, kurš startēja 2' pirms manis un turpmākos pāris KP ļoti veiksmīgi izmantoju, lai viņam tuvotos un ceļā uz 18KP arī paskrietu garām. Pēc distances viņš atzina, ka nav varējis iesēsties man astē. Ceļā uz 22KP ieraudzīju par 4' priekšā startējošo austrieti un apzinājos, ka tiešām skrienu ļoti labi un ātri. Mērķis bija līdz finišam viņu noķert un iznīcināt. To arī izdarīju ceļā uz pēdējo KP. Ierados finišā kā pārliecinošs līderis, nu bija jāgaida ko saskries pārējie. Mani spēja apsteigt tikai pēdējie trīs statējušie sportisti, tādejādi ieridojos 4.vietā 59'' aiz uzvarētāja Edgara Bertuka un 22'' aiz otrās vietas. Esmu ļoti apmierināts ar šādu veikumu! Informācija, rezultāti, spliti.

Pēc vidējās distances bija paredzēts otrā rītā doties ar lidmašīnu atpakaļ uz Pekinu, lai pabeigtu PWT ar sprinta distance, bet lietas iegrozījās pavisam citādi. Milzīgās miglas dēļ notusējām lidostā 7h + ceļš uz lidostu un līdz hotelim Pekinā = 11h. Loģiski, ka sacensības pārcēla uz nākošo dienu.

Sprints Ruins of Yuanmingyuan Parkā bija paredzēts "tikai" 2,4km garš ar 16KP, bet tā tikai gaisa līnija, jo sprints bija pa salām un noskrietā distance solījās krietni garāka. Kārtējo reizi sajūtas bija nekādas un arī energy shots nepalīdzēja. Ideiski veicu ātru skrējienu, jo uzvārētājam zaudēju 1'04'' (14.vieta), bet kļūdās atstāju 45'', jo galvā nebija vairs nekāda svaiguma. Informācija, rezultāti, spliti.

Pēc sprinta sekoja ekskursija uz vienu no lielākajiem arhitektūras pieminekļiem 7 Pasaules brīnumiem - Lielo Ķīnas mūri. Jā, tas bija iespaidīgi un man ļoti patika! Veicām 70min skrējienu ar 500m kāpumu un es tik tiešām to izbaudīju!

Kopsavilkumā no 4 distancēm 2 tiku TOP6, kas pirms braukšanas uz turieni likās diezgan nereāli, jo konkurence bija līmenī. Par Ķīnu - skaidrs, ka ekskursijā es uz turieni speciāli nebraukšu, bet vēl kādu reizi piedalīties PWT, kāpēc nē! Paldies Gaujienas pagasta parvaldei un OK "Ape/Alūksne" par finansiālo atbalstu daļas lidmašīnas biļešu segšanai!

Atgriežoties no Ķīnas bija tikai 1 diena laika, lai atgūtu spēkus un ieietu Latvijas ritmā un ņemtu dalību Siguldas Kalnu maratona garākajā un smagākajā distancē. Vēl 5dienas vakarā nebija skaidrs vai startēšu, bet metu izaicinājumu un 6dienas rītā jau sēdēju mašīnā un devos ceļā uz lietaino un dubļaino SKM. Zināju, ka nebūs problēmas fiziski noskriet ~40km, bet kas būs pēc tam, tā bija jautājuma zīme. Distanci sāku pietiekoši raitā solī un lielāko daļu pirmā apļa skrēju kopā ar 14km TOPa skrējējiem, kur mani apļa beigās pieķēra Mārtiņš Puriņš un turpmākos 28km veicām plecu pie pleca. Pie 42km Mārtiņš sāka attālināties un man nebija ko likt pretī, jo kājas nespēja attīstīt pietiekoši lielu ātrumu. Paliku viens un turpmākos 8km veicu diezgan smagi, tie tad arī bija smagākie km distancē, bet palīdzēja tas, ka ik pa laikam nācās apdzīt 34km un 54km skrējējus, kuri vēl nebija veikuši pirmo garo apli. Uzceļot lielo kāpumu gar Siguldas kapsētu atvērās jauna elpa. Uzzināju, ka Mārtiņš ir priekšā aptuveni 500m (~4min). Sāku skriet ātrāk ar cerību, ka Mārtiņam ir grūti un izdosies man ieraudzīt viņa muguru, lai pacīnītos par uzvaru. Jā, ieraudzīju Mārtiņa muguru Ziediņkalnā un skaidrs bija viens, ka uzvaru atņemt viņam vairs nevaru. Bez liela iespringuma uzcēlu pēdējo kāpumu un pasmaidot līdzjutējiem finišēju 2.vietā 3'27'' aiz Mārtiņa. Distancē pavadīju 5h:05min:36sek un esmu patīkami pārsteigts, ka distances laikā nebija krampji un šodien ir tikai nelielas, bet patīkamas sāpes kāju muskoļos. Paldies Isostar par nodrošinājumu ar sporta paiku visas distances garumā.

Ar šo arī nobeidzu šī gada sacensību sezonu un lēnām jāsāk ieskicēt treniņprocess, lai nākošajā gadā spertu nākošo soli uz augšu rezultātu izaugsmē! Nobeigumā varu pateikt to, ka arī nākošājā gadā startēšu IK Hakarpspojkarna komandā, jo uzreiz noraidīju piedāvājumu mainīt klubu Zviedrijā, bet ļoti ilgi domāju un gandrīz jau pieņēmu piedāvājumu atgriezties Somijā, bet galu galā šādas pārmaiņas šogad neveicu. See ya!

LČ III.daļa un NIKE

Rakstu biju paredzējis rakstīt pēc starta 25mannā un 25mannakorten WRE, bet tā kā līdz Zviedrijai tā arī netiku (ne es viens) haosa dēļ, kas valdīja Rīgas lidostā miglas dēļ, tad ir pienācis laiks uzrakstīt par pēdējā mēneša pozitīvajiem notikumiem un par negatīvo daudz nerunāšu.

Tā kā sezonu ir paredzēts pabeigt Ķīnā ar startu Park World Tour, tad gulēt un atpūsties pēc LČ vidējā un stafetēs nevarēju, bet treniņplānā tika iekļauti gan ātruma treniņi, gan garie skrējieni, lai pienācīgi varētu startēt LČ maratonā un arī domājot par Siguldas Kalnu maratonu. Tieši lai notestētu ātrumu, kāds ir saglabājies sezonas beigu daļā, ņēmu dalību "Skrien Latvija" 6.posmā Valmierā 10,55km Nike skrējienā. Tā kā skriešanas sacensībās kādu laiku nebiju startējis, tad prognozēt rezultātu īsti neņēmos, bet rēķinājos, ka tas varētu būt 34'-35' robežās. Startēju zem Isostar team un tests izdevās labs, visvairāk iepriecināja tas, ka noturēt ātrumu ~3:20min/km varēju visu distanci bez asins garšas mutē. Finišēju ar rezultātu 35'19'', kas deva 5.vietu un pie optimālas nedēļas trijnieks arī bija aizsniedzams. Pēc skrējiena gan pieteicās ļoti nepatīkama problēma, jo uz asfalta samocīju laterālās saites, kas pārvērtās iekaisumā un starts LČ o-maratonā bija uz lielas jautājuma zīmes, jo iekaisums bija tik spēcīgs, ka pāris dienas normāli paiet nevarēju. Devos ciemos pie Sabīnes, kura izcili veica savu darbiņu un saveda mani kārtībā, protams, nācās atteikties no paredzētajiem skriešanas treniņiem un pievērsties alternatīvajiem. Paldies viņai par to!

Isostar team

LČ o-maratonā pienāca bez plānotās sagatavotības un ar bažām vai vispār varēšu noskriet visu distanci, jo nebija ne jausmas kā uzvedīsies laterālās saites. Mērķis bija medaļa, pirms traumas bija doma tikai un vienīgi par zeltu, bet tagad par to nedomāju, jo apzinājos situāciju. Konkurence nesolījās ļoti spēcīga un galvenie konkurenti bija maratona karalis Jānis Krūmiņš, skriešanas karalis Renārs Roze un arī Andris Jubelis, par pārējiem nedomāju, jo ļoti labi apzinos, ka maratons sākas pēc 2h, kad sākas cīņa ar sevi un savu organismu. Sacensību sākums bija varen lēns, tāpēc dodoties uz taureni kāpināju tempu, lai paskatītos, kuri dosies man līdzi. Taureņa zars sakrita ar Renāru un Ati Rešķi. Diezgn pārliecinoši turējos priekšpusē un bez lielām problēmām veicu pirmo taureņa zaru, zināju, ka esam priekšā otrai grupiņai, jo otrais zars lēnāks un vairāk pa purviem. Otrajā zarā pieļāvu liktenīgo kļūdu, kur palika iespēja cīnīties par uzvaru, jo pārķēru etapu, redzēju kā Renārs ar Ati nedaudz paskrien man līdzi, bet tad pagriezās un aizskrēja citur, to es nesapratu, jo biju pārliecināts par to, uz kuru KP dodos. Kļūda, kas maksāja 5', kamēr sazīmējos un paņēmu īsto KP. Pēc tam sākās neiedomājams skrējiens vienītī pēc medaļas, jo apzinājos, ka pārējie ir priekšā, bet bija skrietas tikai 50' un vēl līdz finišam tālu. Liels bija pārsteigums, kad ierodoties skatītāju KP un karšu maiņā uzzināju, ka esmu 3.vietā, Krūms priekšā daudz 7', bet Renārs tikai 2'. Nu bija uzdevums mēģināt noķert Renāru, bet ar domu, ka nedrīkst rupji kļūdīties, lai saglabātu bronziņu. Renŗu noķert neizdevās, konkurentus mežā nemanīju, bet nelielu stresiņu uztaisīju neilgi pirms beigām, kad atstāju vēl 2' uz diezgan vienkāršu KP. Varēja gadīties tā, ka konkurenti paskrien garām, jo pastāvēja iespēja nākamo etapu realizēt pa šoseju. Tomēr pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem bija pietiekoši liels un savu darbiņu izdarīju - izcīnīju bronzas medaļu, par kuru prieks liels, jo divas nedēļas pirms maratona likās, ka startu nāksies izlaist. Rezultāti, spliti.

Tā kā raksta ievadā jau minēju, ka gadījās ķibele un uz 25mannu neaizlidoju, tad ātrumā radās alternatīva ideja, kur notestēt savu ātrumu un pie reizes izmantot iespēju, lai gatavotos PWT - devos uz Siguldas pusmaratonu "Skrien Latvija" 7.posmu, kur atkal zem Isostar team startēju NIKE 10,55km skrējienā. Tā kā laterālās saites vairs sliktas ziņas nedeva un gatavojoties 25mannai biju aizvadījis gan intervālus uz asfalta, gan pilsētas sprinta treniņus priekš PWT, tad bažām pamata nebija. Šoreiz jau jutos labāk sagatavojies, ja vēl nebūtu nonīcis 5h Rīgas lidostā, tad varētu teikt, ka sajūtas pirms skrējiena bija ļoti labas. Šoreiz bija arī mērķis - ieskriet 3niekā, jo konkurence bija mazāka kā Valmierā. Sākumā līdzīgi kā Valmierā turējos kopā ar līderiem t.sk. arī Renāru Rozi, bet pamazām jutu, ka priekšgals skrien tomēr drusku, drusku ātrāk un tas nav mans ātrums kādā varu skriet, tāpēc paliku viens, redzamības attālumā turot priekšā esošos 3 skrējējus - Girgensonu, Rozi un vēl vienu, kuru nepazinu. Pirmā puse bija ātrāka kā Valmierā, tāpēc cerēju arī uz labāku rezultātu finišā. Diezgan pārliecinoši izdevās noturēt 3.vietu absolūtajā vērtējumā un uzlabot arī rezultātu, salīdzinot ar Valmieru. Finišēju ar laiku 34'58'' (tīrais laiks 34:54.95). Interesanit, ka vidējais laiks uz km pēc GPS noskrietā attāluma gan Valmierā, gan Siguldā ir identisks - 3:17min/km. Izrādījās, ka nezināmais skrējējs bija no citas grupas, tāpēc savā grupā izskrēju pat 2.vietu, tāpēc prieks lielāks. Laterālās saites arī uzvedās kā vajag un nekādus signālus par problēmām nedod. #tas_priecē!

Sigulda aizrauj!

Tagad atliek cerēt, ka izdosies veiksmīgi nokļūt Ķīnā, kur būs jāskrien maksimāli ātri un precīzi, jo konkurence ir ļoti iespaidīga un arī naudas balvas ir pieklājīgas. Informācija par PWT šeit. Pēc tam ceru, ka organisms nebūs nokauts pēc lidojumiem un varēšu startēt arī Siguldas kalnu maratonā, šoreiz garākajā distancē un ar to arī noslēgt šo sezonu, par kuru kopumā tiks veltīts atsevišķs raksts. 

P.S. un vēl - ož pēc diezgan lielām pārmaiņām manā dzīvē, bet arī par to būs atsevišķs stāsts!