Šoreiz par Latvijas čempionātu vidējā distancē un stafetēs. Priekš šīm sacensībām nekāda papildus motivācija nebija jāmeklē. Mērķis bija abās distancēs izcīnīt medaļu, stafetēs tikai un vienīgi zeltu.
Cerības uz medaļu vidējā distancē nedaudz sašķobījās, kad ieraudzīju starta protokolu, kurā biju ielozēts pašā sākumā, kas nozīmēja to, ka būšu viens no pirmajiem, kas lauzīs ceļu "brīnišķīgajā" apvidū. Tam, ka būs zaļš biju mentāli nobriedis, aizvadīju arī papildus treniņu Meridiānā, lai iegūtu papildus pārliecību, bet nebiju gatavs pieņemt racionālāko orientēšanās tehniku. Distanci iesāku ļoti slikti, par ko parūpējās nepareizi novietotais starta KP, tā dēļ uz 1KP pieļāvu vairāk kā 1' kļūdu, jo domāju, ka esmu vienā vietā kartē, bet dabā atrados pavisam citur.
Pēc tam parādījās pilnīgi lieks stress, jo ejot prom no 1KP pretī jau nācā Raivo, kurš startēja 2' aiz manis. Uztaisīju arī 40'' kļūdu uz 2KP, kad izcirtumā īsti nejutu purviņa turpinājumu, tāpēc uz 3KP pieņēmu pilnīgi neloģisku ceļa variantu, bet toties domāju, ka tur nebūs nekāda ieberziena un varēšu skriet maksimāli. Sākums taciņai bija OK, bet otrā daļa bija ļoti sliktā stāvoklī. Šajā etapā pret Lauri zaudēju ļoti daudz, kurš uzrādīja ļoti labu laiku ejot caur purvu (40'' labāku kā otrs labākais laiks). Arī uz 4KP atstāju 20'', kad stāvot purviņā vnk neredzēju KP. Nespēju izskaidrot kļūdu uz nākošo KP, jo tas nu nekādies nebija sarežģītākais etaps distancē, pie rezultātā vēl klāt lieka 1'. Šeit mani beidzot noķēra arī Raivo, kuram laikam arī īsti nevedās ar skriešanu šāda veida apvidū. Ātri gan no Raivo tiku prom, bet ejot iekšā 6KP pretī nāca Lauri Sild, kurš startēja 4' aiz manis. Fāk! Jāmēģina noķert, lai nebūtu vēl sliktāks rezultāts. Tas laikam iedeva k-kādu papildus enerģiju un precizitāti, jo atlikušo distanci veicu ļoti labi. Lauri nepiezaudējot praktiski neko, izņemot uz pēdējo KP, kad ieberzos jauni nocirstajos kokos. Pēc finiša likās, ka ar šādu skrējienu varu aizmirst par pienācīgu rezultātu, jo Lauri zaudēju 5'26'' un tas viss, kad distancē vēl ļoti daudz spēcīgu sportistu. Organizatoriem norādīju, ka man ir pamatotas aizdomas, ka starta KP ir nepareizs - aizgāja pārbaudīt un jā - pārlika pareizi. Pēc atsildīšanās uzzināju, ka daudziem neveicas ar šo apvidu un galu galā paliku 5.vietā, kārotajais medaļai zaudējot 1'13''.. Trešais LČ šajā gadā, kur līdz medaļai pietrūkst tik maz, pat ne kļūdu tiesa, viena lielāka kļūda mazāk un viss. OK "Alūksne/Ape" bija jāņem viss trijnieks. Esmu nobriedis to labot LČ maratonā! Vidējās distances rezultāti, spliti.
Stafete. Skaidrs, ka OK "Alūksne/Ape" ir favorītkomanda nr.1 un neviens mums nepiedos, ja nebūs zelta. Jo šādā sastāvā varētu skriet arī paša augstākā ranga stafetēs (PČ, EČ). Šoreiz izkārtojums nebija tik izšķiroša nozīme, bet es ļoti gribēju skriet 1.etapu, 2.etapu paņēma Bērcis un Lauri palika noslēdzošais. Kā jau pēdējā gada laikā ierasts, cilvēki pirms starta centās mani psiholoģiski iespaidot, jo vienreiz viņiem tas izdevās LČ Smiltenē, kad netiku galā ar psiholoģisko spiedienu un 1.etapu veicu ļoti slikti. Šajā gadā nevar noliegt, ka esmu ļoti progresējis un iemācījies tikt galā arī ar blakusapstākļiem un pirms starta biju gatavs. Man atlika veikt savu individuālu skrējienu, jo man uz konkurentiem nebija jāskatās, viņiem bija jāskatās ko daru es. Jau pēc 1KP praktiski paliku viens, bet ne tas labākais ceļa varitants uz 2KP saveda vairākus sportistus kopā. Nolēmu šajā distances daļā necensties skriet ātrāk, jo nebija jēgas tērēt lieku enerģiju laužoties cauri zaļajiem. Fail organizatoru pusē, kad 4KP bija novietos nepareizi un nezinu kā pirmajā reizē pagāju viņam garām pāris metrus, pēc neliela apmulsuma un aplīšu izmešanas atradu īsto pļaviņu, kurā KP nebija, pamanīju, ka divi sportisti no bariņa ir pazuduši - tātad KP paņēma. Jā, tik tiešām - KP apmēram 30m no īstās vietas stāvēja novietots mežā nekurienē.
Sāku skriet nedaudz ātrāk, jo bija jānoķer bēgļi. Ātri vien atrāvos no pārējiem, kas bija kopā ar mani un ceļā uz 8KP arī pamanīju abus (Artju un Austri). Pirmā etapa iemaņas teica, ka šis ir farsta KP, tāpēc paliku viņiem neredzams, savācu savu KP un devos prom. Zināju, ka šoreiz garais etaps jāveic pa taisno, jo vakar tāds pats etaps tikai pretējā virzienā. Uztaustīju iepriekšējā dienā iemīto taku un skrēju tik ātri cik apvidus atļāva. Zināju, ka no šī brīža esmu līderis. Ieberzos ceļa izvēlē uz 10KP, kad neturpināju taisnvirziena kustību, bet nolēmu ātrāk tikt uz elektrolīnijas. Ieskrēju tādos sū**s, ka ne uz priekšu, ne atpakaļ. Zaudēju ~30'' un esot uz ceļa pagriezu galvu atpakaļ. Redzēju, ka esmu ~20-30'' priekšā visiem. Skaidrs, ka distances beigas skrienamas un tāpēc pēc iespējas ātrāk jāpazūd no konkurentu redzes loka, lai dotu iespēju viņiem kļūdīties. Tā arī izdarīju. Nedaudz gan liku sev panervozēt uz 14KP, jo uzreiz neieraudzīju KP un uzmetu nelielu lociņu (~25''). Finišā es un visi mani atbalstītāji varēja priecāties, jo atnācu ar vairāk kā 1' pārsvaru pār konkurentiem. Edgaram atlika veikt stabilu skrējienu, ko viņš arī izdarīja un Lauri pēdējā etapā jau devās ar vairāk kā 6' pārsvaru. Neskatoties uz to viņš uzrādīja fantastiku laiku un pārsvaru palielināja līdz 10.5' finišā pār otro vietu. Fantastiskas sajūtas atgūsto LČ titulu stafetēs, kurš nu jau sanāk 4 tituls komandai pēdējos 6 gados (man trešais). Stafetes rezultāti, spliti.
Tālāk pāris skriešanas sacensībās, LČ OS maratonā, 25manna un 25mannakorten, bet sezonu beigšu Ķīnā ar dalību Park World Tour (PWT). So exciting!
