Lapas

pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

O-maratons Tērvetē

2.oktobrī metu izaicinājumu savam pirmajam orientēšanās maratonam elites grupā, iepriekš biju startējis pirms 2gadiem Kalnciemā (18km), kad piekāpos finišā JWOC bronzai - Mikausim. Šogad distance jau stipri nopietna 26km ar 35KP. Kopš LČ Irbenē principā gatavojos tikai un vienīgi maratonam, bet tā kā pa vidu bija arī SM vidējā distance, tad īsti garos treniņus sāku skriet pēc tā. Viss principā izdevās kā plānots, arī Arvīda bieži pieminēto 4BK nebiju apmeklējis.
Tērvetē ierados tikai 30min pirms starta, bet atlika tikai izņemt aproci dabas parkam, nopirkt enerģijas želejas un uzvilkt bučus. Sāku sildīties 10min pirms starta, bet par laimi man, startu pārcēla par vēl kādām 7min un sanāca iesildīties kā gribējās. Jau iepriekš zināju, ka viegli nebūs, jo bija savākusies spēcīga konkurence. Sākumā gribēju skriet grupas aizmugurē, bet drošāk jutos skrienot aiz Krūma un Kalvja. Jāsaka gan, ka uz 1KP es gribēju iet taisnāku variantu, bet tā kā viņi aizskrēja galīgi apkārt, tad skrēju līdzi. Kā izrādās taisno variantu bija aizgājis Kristaps Jaudzems. Tā kā distancē varēja izmantot ļoti daudz ceļa variantus, tad visi to arī darīja. Pēc 3KP grupiņa sadalījās es ar Krūmu aizskrēju vairāk pa taisno, pārējie apkārt pa taciņu. Domājām, ka pie tilta tiksimies, bet nē bijām 2vatā. Skrējām tālāk, drusku gan nesaprotot, pa kuru taciņu īsti skrienam, bet viss bija pareizi. Salīdzinājām distances variantu ar Krūmu - man 1a viņam 1b - nav pa ceļam taurenī.. pirms 4KP uz ceļa pieskrēja arī Renčiks klāt. Tas bija arī pirmais dzerampunkts, nedaudz arī padzēros (2glāzes) un devos savā taureņa variantā. Renāram sakrīt ar Krūmu. Shit happens jau kuros mačos (parasti gan stafetē) palieku viens. Nu neko! Zināju, ka taurenis jāveic maksimāli ātri un bez kļūdām. Pirmajā taureņa zarā nedaudz saminstinājos uz 2KP, pārējais tīri. Atgriežos vidusKP un atkal padzeros, tā kā man pirmais taureņa zars bija garāks, tad skaidrs, ka Krūms ar Renāru jau otrajā zarā. Tgd cenšos skriet maksimāli ātri, izmantojot drošus variantus. Nedaudz saminstinājos uz 1KP taureņa otrajā zarā un pārējais tīri. Nonākot vidusKP nav ne jausmas, kas noticis, padzeros un uzjautāju tiem, kas dzerampunktā dežurē, nemāk man pateikt, izņemot viens mazais saka, ka it kā Krūms ar Renčiku neesot bijuši. Stulbi paņemu izeju no KP, nonākot uz ceļa domāju, ka mož ieraudzīšu abus sev priekšā, bļin nav..domāju, ka viņi sen jau tad gabalā, jo nepieļāvu domu, ka es viens abus taureņa zarus veicu ātrāk, kā viņi divatā..Nesaprotos nedauz ar karti, bet beigās piefiksēju, kur esmu un veiksmīgi ieeju KP. Ha! No kalna lejā ripo Krūms ar Renčiku. Hū... maratons vēl nav beidzies :) pēc tam iesēžos astē, jo gribas nedaudz atpūsties. Kur bijis, kur ne uzrodas arī Jubis.
Izrādās, ka Krūms ar Renāru nedaudz taureni sabakstījuši un Jubis viņus pieķēris. Uz 16KP Renārs aiziet pa labo pusi, mēs 3jatā pa kreiso pusi uz šoseju. Uz ceļa Jubis sāk plīst nost...Paņemam 16KP, Renāru neredzam. Gandrīz uzkļūdamies uz 17KP, bet pamanu KP un atzīmējamies kā pirmie, jo KP paspējis jau aizmigt. Tālāk jau tikai skrienam. 19KP skatītāju KP un karšu maiņa, 14km aiz muguras (tikai). Iekapāju pirmo enerģijas želeju, iedzeru sagatavotos minerāļus un aidā otrajā aplī. Krūms saka, ka nu maratons tikai sākas un es to sāku just. Skrienam tādu pašu variantu kā iepriekš, jo KP ir pa ceļam kā garajā etapā uz 4KP. Krūms visu laiku saka, ka galvenais nevar pielaist Renāru klāt un tad jau būs labi! Viņš mani ik pa laikam uzmundrina, labākais teksts bija: aiziet LLU :D! Ilgi vēl spēju pieklājīgi turēt līdzi un ik pa reizei palīdzēt Jānim paņemt KP. Jau pie 25KP kājas paliek jocīgas-->sāk iezagties krampji ikru muskuļos. Bet pārāk nestiepju soli un uzmanīgi lecu pāri kokiem. Pie 28KP jūtu, ka spēku izsīkums arī vairs nav tālu. Bet tik maz vairs palicis līdz finišam. Līdz 30KP vēk turos, bet Jānis jau izrāvies priekšā...un te viss arī beidzās.. 3km pirms beigām, kad palicis paņemt 5KP.. sākās krampji arī augšstilbos un sāk filma raustīties! Plāns bija tikt ar Krūmu līdz 31KP, bet.. jau etapa beigās uz 31KP sāku peldēt..beigās kļūda apmēram uz 1min..KP paņemu un nedaudz saņemos uz nākošo KP skriet, bet dzirdu, ka no aizmugures viens strauji tuvojas - Renārs... viņš gan bļauj nelabā balsī k-ko par ausi, jo izrādās, ka pārdūris tikko bungādiņu. Turu Renāram līdzi, bet skrienot lejā no kalna uz 33KP VISS. Abas kājas gan ikrus, gan augšstilbus sarauj krampji, mēģinu klumpurēt lejā, Renārs jau skrien atpakaļ kalnā, nokrītu zemē un netieku augšā, jūtos paralizēts..tā nu nedaudz paguļu, līdz krampji nedaudz atlaiž, pieceļos un atzīmējos KP..mani vēl uzmundrina skrējējs no OKZK: Aiziet, Lapsa! tas atkal lika nedaudz saņemties, bet joprojām peldu.. vēl 2min atstāju uz pirmspēdējo KP, jo vnk neko nerubiju :D KP paņemts un nu finišs..pašam jau liekas, ka arī bronzu esmu pazaudējis, jo nav ne jausmas cik tālu aiz Renāra bija nākošais dalībnieks. Finišēju knapi turoties kājās ar rezultātu 2h:42min:15sek.. Pārjautāju k-kam vai esmu 3.vietā?!? k-kas atbild, ka jā, bet informators grib, lai nolasu SI karti, jo nezinu vai esmu pievarējis visu distanci, es zinu ka esmu! Uzvarēju pēdējos 3km 2x cīņu ar sevi un neļāvu pieradināties domai palikt gulēt, kad sarāva krampji. Esmu gandarīts! Esmu izcīnījis otro individuālo medaļu elites grupā, pagājušā gada sudrabam garjā distancē klāt nāk arī bronza! Esmu arī apmierināts, ka tik ilgi biju konkurētspējīgs ar abiem Latvijas pieaugušo izlases skrējējiem. Pēc finiša spēkus atgūstu ar sporta dzērienu, OK "Saldus" sarūpētajiem auzu cepumiem un banāniem. Pirmās 30min paiet, kamēr atjēdzos, neizdarot straujas kustības, lai nesarauj krampji.
Šis nozīmē - Victory - 3.vieta man ir uzvaras vērta.
Secinājumi:
1)Lai būtu konkurētspējīgs līdz finišam ir jātrenē garās "šķiedra" vēl vairāk;
2)Ir svarīgi kādu magniju tu dzer, es domāju kāda starpība, bet starpība ir;
3)Jānodrošinās ar nelielu ūdens rezervi, it īpaši zinot, ka pēdējos 6km dzirdinātavas nav;
4)Maratonu ir grūti noskriet, ja paliec viens, tāpēc nekad nepeldi viens!
Rezultāti
Spliti
Man ceļš iekš RouteGadget
P.S. Tie, kuri mani norakstīja pirms maratona starta, domāju, ka dabūjāt iekšā!

10 comments:

  1. Nū laikam jau daudziem peldēja filma, kas nebija sagatavojušies kā nākas, ieskaitot mani ar :D
    Bet nu malacis, ka pabeidzi distanci, man vēl šodien ikri sāp.

    AtbildētDzēst
  2. Lapsa, Tu pierādīji, ka esi maziņš Animals..:))
    Es uz Toļiku turpmāk vairs nederēšu...:))))

    AtbildētDzēst
  3. Kristap, Tev pilnīga taisnība, bet zin ir grūti paredzēt, kad tā bezfilma atnāks :D man arī ikri sāp vēl šodien ;)
    Anonīms, še tev! :p

    AtbildētDzēst
  4. Otrajā bildē skats tieši kā agrā rītā pec 4BK:D

    AtbildētDzēst
  5. Atēns ar šādi paceltiem pirkstiem es no WUOCa banketa devos mājās :D
    bet skats izsaka visu :D man kompī vēl labākas dead animal bildes ir!

    AtbildētDzēst
  6. Tagad es saprotu, ko Petri domāja ar tām dead animal sacensībām Somijā. Starp citu, esot k-kad vēlu - iespējams Novembra sākumā:D... Vari paspēt!:D

    AtbildētDzēst
  7. Tas par tiem krampjiem izklausījās brutāli.
    Bet nu, visu cieņu.

    AtbildētDzēst
  8. Laura--> bija arī brutāli. Tu pat nevari iedomāties ;) Renčikam blogā arī pieminēts ;)

    AtbildētDzēst
  9. Malacis, ka cīnījies līdz galam!

    AtbildētDzēst
  10. Super, Jāni!
    Nākamgad gaidīšu no Tevis arī individuālus panākumus!

    AtbildētDzēst